Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Sabiedriskās attiecības integrētā mārketinga komunikācijas sistēmā: kampaņu menedžments, politiskās kampaņas un mārketings
Kursa kods
KSK_048
Zinātnes nozare
Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Komunikācijas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Vita Savicka
Struktūrvienības vadītājs
Karina Palkova
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Radīt studentos interesi un padziļinātu izpratni par sabiedrisko attiecību darbu mūsdienu vidē- kā stratēgiskā komunikācija tiek izmantota kā biznesa veicinātāja un sociālo procesu ietekmētāja. Radīt izpratni par stratēģisko komunikāciju, tās saistību ar masu komunikācijas, sistēmteorijām u.c. teorijām un uzvedības modeļiem.
Priekšzināšanas
Vēlamas zināšanas masu komunikācijā un sabiedriskajās attiecībās.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Kursa apguves rezultātā studējošie ir ieguvuši zināšanas par stratēģiskās komunikācijas būtību, koncepta attīstības vēsturisko gaitu, dažādajām definīcijām. Studējošie izprot stratēģiskās komunikācijas attīstību noteicošos faktorus sabiedrībā, vidē, politikā un ekonomikā un saprot konsekvences, kas pieprasa stratēģisku pieeju, mūsdienu komunikācijas veidošanai. Studenti izprot, kā stratēģisko komunikāciju, uzvedības maiņu skaidrojošās teorijas un modeļus var izmantot integrētās mārketinga komunikācijas projektos.
Prasmes
1.Spēj pielietot stratēģiskās komunikācijas pieeju integrētās komunikācijas praksē, nodrošinot komunikāciju organizācijas mērķu sasniegšanai vai uzvedības maiņai.
Kompetences
1.Spēj analizēt stratēģiskās komunikācijas pieejas saistību ar sistēmteorijām un citām teorijām, kā arī uzvedības maiņas un komunikācijas modeļiem un izprot, kā stratēģisko pieeju apvienot ar šīm teorijām un modeļiem, lai nodrošinātu integrētu komunikāciju. Spēj sniegt teorētisko pamatojumu un izskaidrot stratēģiskās komunikācijas pielietojumu sociāli ekoloģiskā modeļa ietvaros, pamatojot komunikācijas intervenču metožu izvēli, spēj analizēt mērķauditoriju un radīt komunikācijas mērķim un auditorijām atbilstošus vēstījumus. Izprot stratēģiskās komunikācijas zināšanu nozīmi un pielietojumu politiskās, integrētās mārketinga komunikācijas un sociālās komunikācijas veidošanā. Spēj uzņemties atbildību par kolektīva darba rezultātiem kopīgi strādājot pie kampaņu izstrādes.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.
Patstāvīgais darbs
-
-
Grupu darbs (3 cilvēki grupā). Sociālas kampaņas stratēģijas prezentācijas.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Pārbaudījums
Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.
Pārbaudījums
-
-
Referāts jāraksta par vienu no lekcijās aplūkotajiem tematiem, izmantojot obligāto un ieteicamo literatūru (apjoms 15 lpp.)
2.
Pārbaudījums
-
-
Spēj izstrādāt integrētās komunikācijas kampaņas plānu, balstoties uz apgūtajām teorijām – līdz 7 ballēm.
Spēj izstrādāt integrētās komunikācijas plānu, izvēloties atbilstošu teorētisko pamatojumu un radot praktiski īstenojamas idejas – no 7–10 ballēm.
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. Semestris
-
Stratēģiskā komunikācija kā ietekmes instruments
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
-
Sociālais mārketings kā sociālās un veselības komunikācijas koncepts. Sociālā mārketinga 7 P.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
-
Uzvedības ekonomika un tās pielietojums komunikācijā.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
3.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
-
Sociālā kapitāla, inovāciju difūzijas, haosa teorija un to izmantojums komunikācijā. Sociālās ekoloģijas teorija un sociāli ekoloģiskie modeļi. Uzvedības modeļu pielietojums komunikācijā.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
3.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
4.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
5.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
20 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Christensen, M. (2014). Communication as a Strategic Tool in Change Processes.
2.
Röttger, U., & Preusse, J. (2013). External Consulting in Strategic Communication : Functions and Roles Within Systems Theory. In International Journal of Strategic Communication 7(2):99-117.
3.
Singaiah, G., & Laskar, S. R. (2015). Understanding of Social Marketing : A Conceptual Perspective. In Global Business Review,16(2), 213–235.
4.
Crawshaw, P. (2014). Changing Behaviours , Improving Outcomes? Governing Healthy Lifestyles Through Social Marketing. In Sociology Compass, 9, 1127–1139
5.
Dulek, R. E., & Campbell, K. S. (2015). On the Dark Side of Strategic Communication.
6.
Leigh, A. (2015). How behavioural economics does and can shape public policy. The Economic and Labour Relations Review, 26(2), 339–346.
7.
Walter, N., Ball-Rokeach, S. J., Xu, Y., & Broad, G. M. (2018). Communication Ecologies: Analyzing Adoption of False Beliefs in an Information-Rich Environment. Science Communication, 40(5), 650–668.
8.
Victorian Curriculum and Assessment Authority. (2011). Social-Ecological Model. Health Promotion, 2011.
9.
McGill, B., O’Hara, B. J., Bauman, A., Grunseit, A. C., & Phongsavan, P. (2019). Are Financial Incentives for Lifestyle Behavior Change Informed or Inspired by Behavioral Economics? A Mapping Review. American Journal of Health Promotion, 33(1), 131–1
10.
Mullainathan, S., & Thaler, R. H. (2015). Behavioral Economics. International Encyclopedia of the Social & Behavioral Sciences: Second Edition, 437–442. h
11.
Fischer-Kowalski, M. (2015). Social Ecology. International Encyclopedia of the Social & Behavioral Sciences: Second Edition, 254–262.
12.
Mary, K. (1996). Bringing order to chaos : Communication and health.
13.
Christensen, M. (2014). Communication as a Strategic Tool in Change Processes.
14.
Caywood, Clarke L. The Handbook of strategic public relations & integrated communications / edited by Clarke L. Caywood. New York : McGraw-Hill, 2012.
15.
Cheng, Hong, Philip Kotler un Nancy R. Lee. 2011. Social Marketing for Public Health: Global Trends and Success Stories. Sudbury: Jones and Bartlett Publishers
16.
Donovan, Rob, and Nadine Henley. 2010. Principles and Practice of Social Marketing: An International Perspective. Cambridge University Press
17.
Rogers, Everett M. 1983. Diffusion of Innovations. New York: A Division of Macmillan Publishing Co., Inc.
Papildu literatūra
1.
Hoffjann, O. (2018). The role of play in strategic communication. In Public Relations Inquiry, 7 (1), 83-101
2.
Thomas, G. F., & Stephens, K. J. (2015). An Introduction to Strategic Communication. In International Journal of Business Communication, 2015, Vol. 52(1) 3 –11
3.
McLeroy, Bibeau, Steckler, & G. (1988). The social ecological model as a framework for Determinants. Health Education & Behavior : The Official Publication of the Society for Public Health Education.
4.
Lundberg, C. C. (1972). TOWARD A MODEL OF SOCIAL CHANGE. Academy of Management Proceedings, 1972(1), 53–57.
5.
Barnes, R. L. (2012). Overview of the Political Advocacy Process. Advocacy Strategies for Health and Mental Health Professionals : From Patients to Policies, 29–50.
6.
Myers, C. (2018). Public relations or “ grassroots lobbying ” ? How lobbying laws are re-de fi ning PR practice. Public Relations Review, 44(1), 11–21.
7.
Petty, R. E., & Cacioppo, J. T. (1986). The Elaboration Likelihood Model of Persuasion. 2601(December).
8.
Sirgy, B. M. J., Morris, M., & Samli, K. C. (1985). The Question of Value in Social Marketing : Use of a Quality of Life Theory to Achieve. 2(2). In American Journal of Economics and Sociology, 44(2), 215-228
9.
Schermer, V. L. (2012). Group-as-a-Whole and Complexity Theories : Areas of Convergence. Part I: Background and Literature Review. In Group Analysis, 45(3), 275–288.