Sabiedriskās attiecības integrētā mārketinga komunikācijas sistēmā: kampaņu menedžments, politiskās kampaņas un mārketings
Studiju kursa īstenotājs
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Priekšzināšanas
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Kursa apguves rezultātā studējošie ir ieguvuši zināšanas par stratēģiskās komunikācijas būtību, koncepta attīstības vēsturisko gaitu, dažādajām definīcijām. Studējošie izprot stratēģiskās komunikācijas attīstību noteicošos faktorus sabiedrībā, vidē, politikā un ekonomikā un saprot konsekvences, kas pieprasa stratēģisku pieeju, mūsdienu komunikācijas veidošanai. Studenti izprot, kā stratēģisko komunikāciju, uzvedības maiņu skaidrojošās teorijas un modeļus var izmantot integrētās mārketinga komunikācijas projektos.
Prasmes
1.Spēj pielietot stratēģiskās komunikācijas pieeju integrētās komunikācijas praksē, nodrošinot komunikāciju organizācijas mērķu sasniegšanai vai uzvedības maiņai.
Kompetences
1.Spēj analizēt stratēģiskās komunikācijas pieejas saistību ar sistēmteorijām un citām teorijām, kā arī uzvedības maiņas un komunikācijas modeļiem un izprot, kā stratēģisko pieeju apvienot ar šīm teorijām un modeļiem, lai nodrošinātu integrētu komunikāciju. Spēj sniegt teorētisko pamatojumu un izskaidrot stratēģiskās komunikācijas pielietojumu sociāli ekoloģiskā modeļa ietvaros, pamatojot komunikācijas intervenču metožu izvēli, spēj analizēt mērķauditoriju un radīt komunikācijas mērķim un auditorijām atbilstošus vēstījumus. Izprot stratēģiskās komunikācijas zināšanu nozīmi un pielietojumu politiskās, integrētās mārketinga komunikācijas un sociālās komunikācijas veidošanā. Spēj uzņemties atbildību par kolektīva darba rezultātiem kopīgi strādājot pie kampaņu izstrādes.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
Pārbaudījums
Studiju kursa tēmu plāns
-
Stratēģiskā komunikācija kā ietekmes instruments
-
Sociālais mārketings kā sociālās un veselības komunikācijas koncepts. Sociālā mārketinga 7 P.
-
Uzvedības ekonomika un tās pielietojums komunikācijā.
-
Sociālā kapitāla, inovāciju difūzijas, haosa teorija un to izmantojums komunikācijā. Sociālās ekoloģijas teorija un sociāli ekoloģiskie modeļi. Uzvedības modeļu pielietojums komunikācijā.
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Röttger, U., & Preusse, J. (2013). External Consulting in Strategic Communication : Functions and Roles Within Systems Theory. In International Journal of Strategic Communication 7(2):99-117.
Singaiah, G., & Laskar, S. R. (2015). Understanding of Social Marketing : A Conceptual Perspective. In Global Business Review,16(2), 213–235.
Crawshaw, P. (2014). Changing Behaviours , Improving Outcomes? Governing Healthy Lifestyles Through Social Marketing. In Sociology Compass, 9, 1127–1139
Leigh, A. (2015). How behavioural economics does and can shape public policy. The Economic and Labour Relations Review, 26(2), 339–346.
Walter, N., Ball-Rokeach, S. J., Xu, Y., & Broad, G. M. (2018). Communication Ecologies: Analyzing Adoption of False Beliefs in an Information-Rich Environment. Science Communication, 40(5), 650–668.
Victorian Curriculum and Assessment Authority. (2011). Social-Ecological Model. Health Promotion, 2011.
McGill, B., O’Hara, B. J., Bauman, A., Grunseit, A. C., & Phongsavan, P. (2019). Are Financial Incentives for Lifestyle Behavior Change Informed or Inspired by Behavioral Economics? A Mapping Review. American Journal of Health Promotion, 33(1), 131–1
Mullainathan, S., & Thaler, R. H. (2015). Behavioral Economics. International Encyclopedia of the Social & Behavioral Sciences: Second Edition, 437–442. h
Fischer-Kowalski, M. (2015). Social Ecology. International Encyclopedia of the Social & Behavioral Sciences: Second Edition, 254–262.
Caywood, Clarke L. The Handbook of strategic public relations & integrated communications / edited by Clarke L. Caywood. New York : McGraw-Hill, 2012.
Cheng, Hong, Philip Kotler un Nancy R. Lee. 2011. Social Marketing for Public Health: Global Trends and Success Stories. Sudbury: Jones and Bartlett Publishers
Donovan, Rob, and Nadine Henley. 2010. Principles and Practice of Social Marketing: An International Perspective. Cambridge University Press
Rogers, Everett M. 1983. Diffusion of Innovations. New York: A Division of Macmillan Publishing Co., Inc.
Papildu literatūra
Hoffjann, O. (2018). The role of play in strategic communication. In Public Relations Inquiry, 7 (1), 83-101
Thomas, G. F., & Stephens, K. J. (2015). An Introduction to Strategic Communication. In International Journal of Business Communication, 2015, Vol. 52(1) 3 –11
McLeroy, Bibeau, Steckler, & G. (1988). The social ecological model as a framework for Determinants. Health Education & Behavior : The Official Publication of the Society for Public Health Education.
Lundberg, C. C. (1972). TOWARD A MODEL OF SOCIAL CHANGE. Academy of Management Proceedings, 1972(1), 53–57.
Barnes, R. L. (2012). Overview of the Political Advocacy Process. Advocacy Strategies for Health and Mental Health Professionals : From Patients to Policies, 29–50.
Myers, C. (2018). Public relations or “ grassroots lobbying ” ? How lobbying laws are re-de fi ning PR practice. Public Relations Review, 44(1), 11–21.
Petty, R. E., & Cacioppo, J. T. (1986). The Elaboration Likelihood Model of Persuasion. 2601(December).
Sirgy, B. M. J., Morris, M., & Samli, K. C. (1985). The Question of Value in Social Marketing : Use of a Quality of Life Theory to Achieve. 2(2). In American Journal of Economics and Sociology, 44(2), 215-228
Schermer, V. L. (2012). Group-as-a-Whole and Complexity Theories : Areas of Convergence. Part I: Background and Literature Review. In Group Analysis, 45(3), 275–288.