Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Mediju ekonomika un menedžments

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
KSK_158
Zinātnes nozare
Komunikācijas teorija; Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
6,00
Mērķauditorija
Komunikācijas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija

Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv

Par studiju kursu

Mērķis

Sniegt izpratni un spēju kritiski izvērtēt mediju ekonomikas un mediju menedžmenta teorētiskās pieejas un to izpausmes dažādās mediju sistēmās un mediju biznesa segmentos. Kursa saturā tiks piedāvāta mediju biznesa modeļu un mendžmenta modeļu analīze mijiedarbībā ar dažādu mediju tipu attīstību un darbības īpatnību izvērtējumu politisko un ekonomisko sistēmu kontekstā. Kurss ietver aktuālo mediju ekonomikas situāciju un biznesa dillemu risinājumu modeļus dažādu mediju tipu darbībā Latvijā un citās ES valstīs.

Priekšzināšanas

Kurss "Komunikācijas situāciju analīze".

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.• par mediju ekonomikas unikalitāti; • par duālo mediju tirgu; • par mediju sistēmu vērtēšanu; • par dažādu mediju segmentu ekonomiku; • par mediju menedžmenta teorijām.

Prasmes

1.• atrast risinājumu mediju ekonomikas un vadības situācijās; • novērtēt mediju ekonomikas rādītājus; • radīt radošus mediju produktus, ievērojot mediju ekonomikas un vadības konsekvences.

Kompetences

1.• analizēt mediju ekonomikas problēmjautājumus; • iecerēt un veidot pētījumus mediju ekonomikā un menedžmentā.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.
Patstāvīgais darbs
-
-
• esejas par vieslekcijām; • literatūras analīze; • mediju produkta veidošana.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.
Pārbaudījums
-
-
Inovatīva mediju produkta izveidošana. Inovatīva mediju formāta prezentācija. Uzdevums studentiem: izmantojot kursa lekcijās, literatūrā un semināros iegūto informāciju, sagatavot prezentāciju un prezentēt to seminārā (15 min. katrs students) par šādiem jautājumiem: 1) Oriģinālas mediju produkta idejas pieteikums 2) Tirgus faktori 3) Biznesa modelis 4) Satura koncepcija 5) Mērķa auditorija 6) Produkta portfeļa attīstība 7) Ieviešanas perspektīvas.
2.
Pārbaudījums
-
-
Literatūras analīze par kursa tēmām. Izvēlēties no literatūras faila vienu nodaļu (pierakstīsimies lekciju dienā) un par to sagatavot prezentāciju par sekojošiem jautājumiem: 1. Autora galvenās idejas, to vērtējums, argumentācija, secinājumi. 2. Autora minēto ideju saistība ar Latvijas/Baltijas mediju ekonomikas situāciju, 2 – 3 piemēru analīze teorētiskā skatījuma kontekstā. 3. Iesniegt literatūras analīzi 1000 – 1500 vārdi.
3.
Pārbaudījums
-
-
Eseja par vieslekciju
4.
Pārbaudījums
-
-
• darbs ar literatūru – 20%; • lekcijas – 10%; • medija produkta veidošana – 30%; • esejas par literatūru – 40%.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Mediju sistēmas pamati. Mediju biznesa modeļi. Latvijas mediju sistēmas īpatnības. A.Rožukalne

Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
  1. Mediju ekosistēma, tās attīstības aktuālās tendences. A.Rožukalne

Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
  1. Radošums un inovācijas mediju menedžmentā. Redaktora darbs.

Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Attālināti
E-studiju vide
2
  1. Jauna mediju produkta veidošana. Ideju prezentēšana, diskusija par kursa gala darbu. A.Rožukalne

Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
  1. Izdevējdarbības menedžments. Jaunu mediju produktu veidošana. Redaktora darbs dažādos medijos. Žurnāls I'mperfect.

Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
3.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
  1. Mediju ekonomika. Mediju īpašnieki un to loma. Mediji un aktuālās krīzes. Tairons Šavs (ASV)

Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
3.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
4.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
5.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
  1. Elektronisko mediju menedžments. Gunta Līdaka

Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
  1. Sociālo mediju menedžments. Influenceru mārketings.

Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
3.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
  1. Sabiedrisko mediju menedžments; pārmaiņu vadība. Paivi Maijanen-Kylaheiko (Somija)

Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
3.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
40 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Albarran, A. (1996) Media Economics. Ames: Iowa State University Press.

2.

Albarran, A.B. (2002) Media Economics. Understanding Markets, Industries and Concepts, 2nd ed. USA: Iowa State Press, A Blackwell Publishing Company.

3.

Albarran, A.B. (2010) The Media Economy. New York: Routledge.

4.

Rožukalne, A. (2013) Kam pieder Latvijas mediji? Rīga: Apgāds Zinātne.

5.

Badikian, B. (2004) The New Media Monopoly. Boston: Beacon Press

6.

Compaine, M. B., Gomery, D. (2000) Who Owns the Media?, London: Lawrence Erlbaum Associates, Inc.

7.

Croteau, D., Hoynes, W. (2006) The Business of Media: Corporate Media and the Public Interest. 2nd ed. London: SAGE Publications.

8.

Cushion, S., Lewis, J., Ramsay G.N., (2012) ‘The impact of interventionist regulation in reshaping news agendas: comparative analysis of public and commercially funded television’ Journalism 13: 831,

9.

Hallin, D.C. and P. Mancini (2004) Comparing Media Systems: Three Models of Media and Politics. Cambridge and New York: Cambridge University Press.

10.

McChesney R.W (2008) The Political Economy of Media. Enduring Issues, Emerging Dilemmas. New York: Monthly Review Press.

11.

Wardle, K. and Derakhshan, H. (2017) Information Disorder: Toward an indisciplinary framework for research and policy making. Council of Europe Reports DGI (2017)09. Iegūts no: https://rm.coe.int/information-disorder-report-version-august-2018/16808c9

12.

Ronkova, N. (2016) International Legal Framework for Media. (JPMNT) Journal of Process Management – New Technologies, 4 (2), 57 - 63.

13.

Psychogiopolou, E., Anagnostou, D., Smith, C.R., and Stolte, Y. (2017) The Freedom and Independence of Public Service Media in Europe: International Standards and Their Domestic Implementation. International Journal of Communication. 11, 1936–1955. Ie

14.

Messenger, A. (2014) A Practical Guide to Media Law. London: Pearson.

15.

Medoff, N. J. and Kaye, B. (2017) Electronic Media: Then, Now, and Later, 3rd ed. London: Routledge.

16.

Klimkiewicz, B. (2010) „Structural Media Pluralism“. International Journal of Communication. 4, 906-913.

17.

Karppinen, Kari. (2013) Rethinking Media Pluralism. New York: Fordham University Press.

18.

Johnston, J. And Wallace, A. (2017) Who is a Journalist? Changing legal definitions in a de-territorialised media space. Digital Journalism, 5 (7), 850 – 867.

Papildu literatūra

1.

Altschull J. H. (1990) From Milton to McLuhan: The Ideas Behind American Journalism, 1st ed., USA: Allyn & Bacon.

2.

Arnold S. de Beer, John C. Merrill (2008) Global Journalism: Topical Issues and Media Systems, 5th Ed. Pearson.

3.

Balcytiene, A. (2009) ‘Market-led reforms as incentives for media change, development and diversification in the Baltic States’ The International Communication Gazette , 71(1–2): 39–49.

4.

Committee of experts on new media (2011) ‘Draft Recommendation on a new notion of media’, Strasbourg, MC-NM010rev2.pdf, Pp.1-25.

5.

Erjavec, K. and M.Kovačič (2010) ‘Relations with the media: Who are the main actors in an advertorial production process in Slovenia?’ Journalism, 11(1) 91–109.

6.

Kruks, S. (2007) “Daugavpils masu mediju sistēma”/ System of Daugavpils Mass Media, Reinholde, I. (sast.) (2007). Daugavpils kā attīstības ceļvedis. Rīga: Zinātne, 86–99.

7.

Šulmane, I. (2011) Neatrastās identitātes? Latvijas dienas laikrakstu žurnālisti politikas, ekonomikas un kultūras laiku ietekmē. Rīga: LU SPPI. Iegūts no: https://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/mediji/ilze-sulmane-neatra

8.

Rožukalne, A. (2013b) Editorial independence in the Latvian news media: Ownership interests and journalistic compromises. Media Transformations. 9, 80 -101.

Citi informācijas avoti

1.

Ofcom. (2017) Access and Inclusion in 2016. Outcomes for consumers in vulnerable circumstances. Iegūts no: https://www.ofcom.org.uk/__data/assets/pdf_file/0030/98508/access-inclusion-report-2016.pdf

2.

Nissen, Ch. (2006) Public service media in the information society. Report. Council of Europe’s Group of Specialists on Public Service Broadcasting in the Information Society (MC-S-PSB). Strasbourg: Media Division, Directorate General of Human Rights

3.

Media Pluralism Monitor. (2018) Results. Iegūts no: http://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2016-results/