Veidlapa Nr. M-3 (8)

Kursa apraksta statuss: Apstiprināts

Kursa apraksta versija: 24/25.P.1.00

Kursa apraksta periods : 2024./25. akadēmiskā gada pavasara semestris

Kursa apraksta apstiprināšanas datums: -

Studiju kursa apraksts

Krievijas aizsardzības politika

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
SZF_066
Zinātnes nozare
Politikas zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
5,00
Mērķauditorija
Politikas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Mārtiņš Vargulis
Struktūrvienības vadītājs
Karina Palkova
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija

Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv

Par studiju kursu

Mērķis

Sniegt zināšanas un analītisko gatavību par Krievijas aizsardzības un drošības politikas būtiskajiem aspektiem, kā arī Krievijas militārajām ambīcijām reģionā un pasaulē. Analizēt Krievijas aizsardzības politikas mērķu un prioritāšu ietekmi iekšēji un ārēji.

Priekšzināšanas

Vispārīgas zināšanas par metodēm un teorijām starptautisko attiecību jomā, kā arī vispārīgas zināšanas par Krievijas jaunāko laiku vēsturi, politisko sistēmu, ekonomiskajiem datiem un stāvokli citu globālo militāro lielvalstu vidū.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Studiju kursa apguves rezultātā studenti pārzinās Krievijas aizsardzības politikas tendences un izaicinājumus. Studenti izpratīs, kāda ir Krievijas aizsardzības politikas attīstības dinamika, ņemot vērā iekšējos un ārējos satricinājumus, to mijiedarbību un ietekmi.

Prasmes

1.Studenti patstāvīgi veiks liela apjoma izpēti par Krievijas aizsradzības politiku un tās tendencēm. Piedaloties nodarbībās un izstrādājot patstāvīgo darbu, studenti kritiski atlasīs informācijas avotus par Krievijas aizsardzību, kā arī argumentēs par šiem jautājumiem. Studenti padziļināti skaidros Krievijas aizsardzības politikas izaicinājumus un iespējas sadarbības veicināšanā ar citām valstīm.

Kompetences

1.Studenti raksturos Krievijas aizsardzības politikas ietekmi un izaicinājumus starptautiskajā sistēmā, tai skaitā Baltijas reģionā, kā arī izvērtēs un argumentēti skaidros dažādu faktoru ietekmi uz Krievijas aizsardzības politiku.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.
Patstāvīgais darbs
-
-
Moduļa ietvaros studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru, sagatavos prezentāciju un pārskatu. Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus. Pārskata – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.
Pārbaudījums
-
-
Novērtējums: studenti tiks vērtēti, pamatojoties uz viņu prezentāciju kvalitāti un pārskatu par vienaudžu prezentācijām lekciju laikā. Prezentācijas vadlīnijas: 1. Prezentācijas ir balstītas uz rakstu un / vai politikas dokumentu izpēti (izplatīti ievadlekcijas laikā). Katram rakstam jābūt saistītam ar tēmu, kuru konkrētajā dienā piedāvā konkrēta lekcija. Atlasot rakstu, katrs students apņemas prezentāciju prezentēt tieši tajā dienā. 2. Prezentācijas tiek vērtētas pakāpē; students var nokārtot vai izgāzties. 3. Prezentācijai vajadzētu ilgt apmēram 15-20 minūtes. Katra prezentācija var sastāvēt no 5-7 slaidiem. Prezentācijai jābūt strukturētai šādi: - students skaidri norāda pētījuma / raksta mērķi, nozīmi un gaidāmo rezultātu. - studentam ir jāpaskaidro pētījuma problēma un jautājumi? - studentam jāizklāsta izpētes metodes un jāsecina, vai raksts ir labi strukturēts un atbilst visām cerībām - students novērtē ierobežojumus un riskus, kad runa ir par raksta analīzi un secinājumiem. - students apkopo galvenos secinājumus, secinājumus un ieteikumus. - studentam ir jāizceļ raksta nopelns. - studentam jāiezīmē iespējamie raksta / debašu uzlabojumi. - studentam jāierosina 2-3 jautājumi, par kuriem grupai jāapspriež.
2.
Pārbaudījums
-
-
Apmeklējums: 10% Aktivitāte un gatavība semināriem: 10% Prezentācija un pārskats: 40% Gala eksāmens: 40%

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa

  1. Krievijas militāro ambīciju un aizsardzības politikas noteikšana un izpēte

Anotācija: Tēmas un galveno pētījumu jautājumu nozīme nozarē. Kā analizēt? Kā novērtēt? Galvenie jautājumi. Analīzes metodes un teorētiskais instrumentu kopums. Atsauces bāzes. Krievija: impērijas atjaunošana vai post - imperiālā stresa ciešanas? Izmaiņas Krievijas impērijas redzējumā kopš 1991. gada? Stiprās un vājās puses. Krievijas impērijas modelis attiecībās ar bijušo PSRS un CEE Pēdējo gadu ieteikumi un mācības Krievijas kaimiņiem Kāpēc Krievija mums ir izaicinājums? NATO un Baltijas perspektīva. Vissvarīgākās tēmas, kas saistītas ar Krievijas militārajām ambīcijām 2017.-2021.g. Pētot Krieviju, kāpēc un kā: Baltijas un NATO perspektīva Kas un kur analizē Krieviju: žurnāli, izcilības centri un institūti? Datu, oficiālu dokumentu, propagandas un koncepciju avoti. Literatūra: Karaganov, S. (2018). The new Cold War and the emerging Greater Eurasia. Journal of Eurasian studies, 9 (2), 85-93
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas aizsardzības politikas ģeopolitiskie un ģeostratēģiskie mainīgie: Krievijas loma globālajā arēnā

Anotācija: Krievijas ģeopolitiskā domāšana un ģeostratēģija kopš 1991. gada Krievijas reģionālās un globālās ambīcijas Krievijas loma globālajā arēnā: izolācijas meklēšana un atrašana. Krievijas ģeopolitiskās domāšanas saknes un galvenās idejas reģionālā hegemonija "vai pirmā starp G8? Jaunākās tendences attiecībās ar G7, ES, NATO un ANO. Reģionālie uzskati un apsvērumi: Baltijas jūra un ārpus tās Ģeopolitiskās problēmas Krievijai Āzijā: Ķīna un Japāna. Vai Indija ir Krievijas sabiedrotā? Ģeopolitiskās problēmas Krievijai Tuvajos Austrumos: Sīrija, Lībija Literatūra: Suslov, M. D. (2014). “Crimea Is Ours!” Russian popular geopolitics in the new media age. Eurasian Geography and Economics, 55(6) Götz, E. (2015). It's geopolitics, stupid: explaining Russia's Ukraine policy. Global Affairs, 1(1), 3-10. Veebel, V. (2017). Escaping the imperial grip of Russia, Cross-Border Journal of International Studies, 1(2017)
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas / padomju aizsardzības politikas vēsturiskie aspekti un mācības 1900. – 2021.

Anotācija: Pārskats no cara laikiem līdz padomju un mūsdienu Krievijas aizsardzības politikai. Galvenie mērķi, galvenie komponenti un kritiskie mainīgie. Padomju aizsardzības politikas īpašie aspekti, kas ietekmē pašreizējo Krieviju Politiskā sastāvdaļa un ietekme Krievijas aizsardzības politikā kopš 2000. gada. Krievijas ideoloģiskais rēga ietekme aizsardzības politiku 5–10 gadu laikā. Krievijas stratēģiskā kultūra aizsardzības aspektu un galveno līdzjutēju ziņā. Literatūra: Karaganov, S., & Suslov, D. (2018). A new world order: A view from Russia. Multipolarity: The promise of disharmony. NATO “NATO Russia Founding Act 1997”
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Teorētiskie modeļi un koncepcijas, kas izskaidro Krievijas aizsardzības politiku

Anotācija: Reālisma un neoreālisma perspektīva, izskaidrojot Krievijas aizsardzības politiku Imperialistiskās un neimperiālās teorijas, kas izskaidro Krievijas aizsardzības politiku Ģeopolitiski skaidrojumi Krievijas aizsardzības politikas izpratnei Vēsturiskais institucionālisms, kas izskaidro Krievijas aizsardzības politiku atturēšanas teorija, kas izskaidro Krievijas aizsardzības politiku Krievijas kodolpolitikas un kodolieroču atturēšanas teorijas Literatūra: Oliker, O. (2017) Putinism, Populism and the Difference of Liberal Democracy, Survival 59 Adamsky, D. 2018. From Moscow with coercion: Russian deterrence theory and strategic culture. Journal of Strategic Studies, 41(1-2), 33-60
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas aizsardzības politikas tradicionālie principi un komponentes 2000. – 2020.

Anotācija: Krievijas aizsardzības politika Jeļcina laikmetā (1991-2000) Sākotnējā situācija un prioritātes V. Putinam 2000. gadā Krievijas aizsardzības politikas tradicionālie principi un komponenti 2000. – 2020 Sākot no partnerattiecībām un sadarbības ar NATO un ES līdz neimperiālai pieejai Krievijas aizsardzības politikā Kas bija jāņem un kas paņemts no Jeļcina laika? Krievijas aizsardzības politikas lēmumu un īstenošanas novērtējums 2000. – 2020.g. Literatūra: Tertrais, Bruno. "Russia’s Nuclear Policy: Worrying for the Wrong Reasons." Survival 60.2 (2018): 33-44.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Stāstījumi, kas veido un apraksta Krievijas aizsardzības vajadzības un aizsardzības politiku 2020. gadam

Anotācija: Kāpēc stratēģiskie stāstījumi ir tik svarīgi Krievijas aizsardzības politikā? Krievijas stratēģisko stāstījumu par aizsardzību pētīšana: kas tur ir Rietumiem? Vērtības, Krievija kā normatīvā vara: Eiropai un bijušajām PSRS republikām BRICS stratēģiskie stāstījumi Krievijas stratēģiskie stāstījumi Sīrijā Krievijas un Ukrainas karš: kas būs tālāk? Skats no Krievijas. Krievijas Federācijas bruņoto spēku mērķi 2020. gadā Literatūra: Putin, V. (2020) The Real Lessons of the 75th Anniversary of World War II, The National Interest, 18.06.2020, https://nationalinterest.org/print/feature/vladimir-putin-real-lessons-75th-anniversary-world-war-ii-162982 Veebel, V. and Vihmand, L., 2020. Living in confronting or parallel strategic narratives? The reasons behind the missing security dialogue between Russia and the Baltic States. Journal on Baltic Security, 5(2), pp.17-28
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Hibrīdkara kā Krievijas aizsardzības politikas sastāvdaļa 2020. – 2021.

Anotācija: Kāpēc Krievija iegulda hibrīdkara kompetencē? Hibrīdkara jēdziena komponenti un centrālie mainīgie un krievu interpretācija (“Gibrydnaja voina”) Krievijas hibrīdkara modeļi: Gerasimova un Garejeva hibrīdkara modeļi. Mācības no Krievijas hibrīdkara kampaņām 2014. – 2020.g: jēdzieni un komponenti. Konflikti ar Gruziju un Ukrainu: krievu paskaidrojumi Nodarbības Baltijas valstīm, lai atturētu Krievijas hibrīdkara aktivitātes. Literatūra: Gareev, M. На «мягкую силу» найдутся жесткие ответы, http://www.vpk-news.ru/articles/18404   Lanoszka, A. (2016). Russian hybrid warfare and extended deterrence in eastern Europe. International affairs, 92(1), 175-195. Sliwa, Z., Veebel, V. and Lebrun, M. 2018. Russian Ambitions and Hybrid Modes of Warfare. Estonian Journal of Military Studies, 2018 (7), pp 86−108.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Ekonomikas karš un likumsakarības Krievijas militārajā instrumentu komplektā un daļa no aizsardzības politikas

Anotācija: Krievijas ekonomiskā kara rīku komplekts: enerģētika, īpaši darījumi u.t.t. Krievija kā globāla ekonomiskā vara. Ekonomiskie resursi un to izmantošana politisku apsvērumu dēļ? Nākotnes perspektīvas Krievijas enerģētikas partnerība ar Rietumiem: savstarpēja vai asimetriska atkarība? Ekonomiskā ietekme uz kaimiņiem. Vai ekonomika var izturēt militārās modernizācijas izmaksas? Projekcijas. Enerģijas nesēji kā Krievijas ārpolitikas instruments: no Gazprom līdz NordStream 2 Normatīvā politika vai funkcionālie ieguvumi Krievijas kaimiņiem? Krievijas tiesību aktu kopums un “paraugprakse”. Literatūra: Sergi, B. S. (2018). Putin's and Russian-led Eurasian Economic Union: A hybrid half-economics and half-political “Janus Bifrons”. Journal of Eurasian studies, 9(1), 52-60. Becker, U., & Vasileva, A. (2017). Russia's political economy re-conceptualized: A changing hybrid of liberalism, statism and patrimonialism. Journal of Eurasian studies, 8(1), 83-96.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas aizsardzības politikas mērķu un ambīciju novērtēšana no Baltijas perspektīvas: riski un iespējas

Anotācija: Baltijas valstu nozīme un loma Krievijas aizsardzības politikā. NATO-Baltijas-Krievijas trīsstūris Krievijas aizsardzības politikas mērķi: reģionālā un globālā perspektīva krievu paskaidrojumi aizsardzības un militārajām aktivitātēm un eskalācijai Baltijas reģionā. NATO pretdarbība: nepilnību novēršana un atturēšanas palielināšana Vai Baltijas valstīm būtu vairāk jāiegulda aizsardzībā vai atturēšanā? Baltijas valstu eskalācijas un atturēšanas slazdi un dilemmas Literatūra: Frühling, S., & Lasconjarias, G. (2016). NATO, A2/AD and the Kaliningrad Challenge. Survival, 58(2) Timofeev, I. 2016 “Russia and NATO in the Baltic”, The Baltic Sea Region: Hard and Soft Security Reconsidered. 2016, Latvian Institute of International Affairs. http://liia.lv/en/publications/the-baltic-sea-region-hard-and-soft-security-reconsidered-558 Veebel, V. and Ploom I. 2019. Are the Baltic States and NATO on the right path in deterring Russia in the Baltic?, Defense & Security Analysis, 35:4, 406-422
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Konkurence ar ASV un NATO – veidojošie faktori Krievijas aizsardzības politikai

Anotācija: Aukstā kara laikā gūtās mācības par bruņošanās sacensībām un Padomju Savienības un NATO eskalāciju No kodolieročiem līdz MAD un Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvai 1960. – 1990.g. Putina iniciatīvas par fundamentāli jaunām ieroču sistēmām Vai Krievijas ekonomika var izdzīvot Putina ambīcijas militāro inovāciju un Kā Rietumiem būtu jāreaģē uz Krievijas ambīcijām un notikumiem? Literatūra: Clark, W., Luik, J., Ramms, E., & Shirreff, R. (2016). Closing NATO’s Baltic Gap. Tallinn: International Centre for Defence and Security, 12. Shlapak, D. A., & Johnson, M. W., Reinforcing deterrence on NATO's eastern flank: Wargaming the defense of the Baltics (Santa Monica United States: RAND Arroyo Center, 2016).
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas - Ķīnas attiecības, konkurence, sadarbība un intereses, kas ietekmē Krievijas aizsardzības politiku

Anotācija: Mācības sadarbībai un konfliktiem starp Ķīnu un Padomju Savienību 1945.-1991.g. Galvenās bažas un problēmas Krievijas - Ķīnas aizsardzības sadarbībā 1991. – 2020.g.: tehnoloģiju nodošana un kopēšanas tiesības Ķīnas un Krievijas pašreizējo militāro spēju salīdzinājums Nākamais Krievijas Ķīnas militāro sacensību kaujas lauks: Baltkrievijas Republika Nākotnes perspektīvas: Krievija un Ķīna pasaules hegemonijas sacensībās un viņu attiecības ar NATO Literatūra: Malle, S. (2017). Russia and China in the 21st century. Moving towards cooperative behaviour. Journal of Eurasian Studies, 8(2), 136-150. Bitzinger, R and Popescu, N. ‘Defence industries in Russia and China: players and strategies’, EU Institute for Security Studies, December 2017, p. 15. https://www.iss.europa.eu/sites/default/files/EUISSFiles/Report_38_Defence-industries-in-Russia-and-China.pdf
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas aizsardzības un drošības partneri un alianses: NVS, Indija, Sīrija u.t.t.

Anotācija: mantojums no Padomju Savienības sabrukuma attiecībās ar NVS, Indiju, Sīriju utt Iekšējais partnerības loks: galvenie mērķi, darbības un pieredze NVS Krievijas un Ukrainas aizsardzības partnerība un konflikti Krievijas un Indijas sadarbība un partnerība Krievija Tuvajos Austrumos: Sīrija, Lībija un Ēģipte Literatūra: Anna Borshchevskaya, ‘The Tactical Side of Russia’s Arms Sales to the Middle East’, Russia in the Middle East. 2017
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2

  1. Ekonomiskie ierobežojumi, kas ietekmē Krievijas militārās ambīcijas un aizsardzības politiku

Anotācija: Krievijas ekonomiskā attīstība un budžeta piešķīrumi aizsardzībai un militārajai jomai Militāro inovāciju un jaunu ieroču sistēmu finansēšanas tendences 2018. – 2021.g. Budžeta perspektīvas 2021. – 2025.g. Centrālie punkti un kritiskie mainīgie, kuriem NATO jāpievērš uzmanība saistībā ar Krievijas budžeta ierobežojumiem ieroču izstrādes programmām. Ekonomikas perspektīvas ieroču tirdzniecībai nākamajos gados. Literatūra: Oxenstierna, S. (2016). Russia's defense spending and the economic decline. Journal of Eurasian Studies, 7(1), 60-70 Borovsky Y.V. The Soviet and Russian Energy Industry as Objects of Western Sanctions: Political Rivalry or Economic Competition MGIMO Review of International Relations. 2019;(3(66)):42-60. (In Russ.) https://doi.org/10.24833/2071-8160-2019-3-66-42-60
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas militārā doktrīna un tās gaidāmie atjauninājumi

Anotācija: Galvenās Krievijas ārpolitikas un drošības politikas doktrīnas 1980. – 2021.g.: galvenie principi un galvenie notikumi Pašreizējā militārā doktrīna un tās praktiskā īstenošana Politisko un ideoloģisko izmaiņu un interešu nozīme Krievijas militārajās un aizsardzības doktrīnās Rietumu doktrīnas atbildes uz Krievijas militārajiem mērķiem Literatūra: Sokov, N. 2010. The New 2010 Russian Military Doctrine: The Nuclear Angle. Middlebury Institute of International Studies at Monterey 2010. https://www.nonproliferation.org/new-2010-russian-military-doctrine/ (accessed 21.04.2020). Russian National Security Strategy, 2015, http://www.ieee.es/Galerias/fichero/OtrasPublicaciones/Internacional/2016/Russian-National-Security-Strategy-31Dec2015.pdf (accessed 21.04.2020).
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas militārā rūpniecība: iekšējās un ārējās vajadzības un rezultāti 2015. – 2021.

Anotācija: Padomju Savienības militārā rūpniecība: galvenie mērķi, jauninājumi un rezultāti Padomju Savienības militārās rūpniecības ietekme uz pašreizējo Krievijas militāro rūpniecību Krievijas militārās rūpniecības mērķi un uzdevumi 2015. – 2021.g. Krievijas militārā rūpniecība: orientēta uz peļņu vai politiskiem mērķiem militārās rūpniecības iekšējās vajadzības un gatavība apmierināt prasības. Budžeta ierobežojumu dēļ piespiedu un īstenotās izmaiņas. Literatūra: Richard Connolly, Cecilie Sendstad, ‘Russia’s Role as an Arms Exporter: The Strategic and Economic Importance of Arms Exports for Russia’, Chatham House Research Paper, March 2017. Keith Crane, Olga Oliker, Brian Nichiporuk, Trends in Russia’s Armed Forces, (RAND Corporation, 2019), p 11–12. https://www.rand.org/content/dam/rand/pubs/research_reports/RR2500/RR2573/RAND_RR2573.pdf .
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas militārās industrijas nākotne: “īpašas piegādes”, funkcionālās vajadzības, dāsni aizdevumu darījumi un “vecā mīlestība” no padomju laikiem

Anotācija: plāni 2019. – 2020.g. Sasniegumi 2012.-2019.g. Prognozes par 2021. gadu. Galvenie uzmanības pievēršanas aspekti. Jaunu prototipu nozīme un spēja aizstāt novecojošas iekārtas. Zinātniskās iespējas pētīt Krievijas militāros spēkus Rietumu iespējas ietekmēt Krievijas militāro modernizāciju un ambīcijas. Globālā militārā bilance un reģionālā militārā bilance pēc Krievijas militārās modernizācijas Mērķtiecīgu sankciju ietekme uz Krievijas militāro nozari Literatūra: Petraitis, D. (2011). The Russian Military Reform 2005-2015. Lithuanian Annual Strategic Review, 9(1), 139-171. Loukianova Fink, A. 2017 The Evolving Russian Concept of Strategic Deterrence: Risks and Responses. Arms Control Association. https://www.armscontrol.org/act/2017-07/features/evolving-russian-concept-strategic-deterrence-risks-responses (accessed 21.04.2019). Makarychev, A., & Sergunin, A. (2013). Russian military reform: institutional, political and security implications. Defense & Security Analysis, 29(4), 356-364.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2

  1. Analizējot globālās drošības nākotnes iespējas: Krievija un Rietumi “zuduši tulkojumā” militāro ambīciju iespaidā?

Anotācija: Zudis tulkojumā: vai ir cerība, ka Krievija sapratīs un ievēros ticamu atturēšanu, normatīvo varu un sankcijas? Valodas un kultūras faktors, veidojot vai novēršot Krievijas un Rietumu valstu politisko dialogu. Valodas faktors policentriska pasaules kārtības modeļa veidošanā. Militārā terminoloģija mūsdienu politiskajā diskursā. Problēmas angļu un krievu militārās terminoloģijas tulkošanā (gadījumu izpēte). Tulkošanas transformācijas militārās terminoloģijas tulkojumā angļu-krievu valodā. Aizņēmumu piemēri militārajā terminoloģijā un jēdzienos. Literatūra: Veebel, V; Vihmand, L; Ploom, I; and Markus, R (2019), Western Misperceptions when Deterring Russia: Cultural and linguistic factors, Journal of Politics and Law Vol 13 (2) Ven Bruusgaard, K. "Russian strategic deterrence." Survival 58.4 (2016): 7-26.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas aizsardzības politikas nākotnes perspektīvas un ambīcijas. NATO un ES iespējas reaģēt uz Krievijas ambīcijām

Anotācija: Gaidāmās izmaiņas Krievijas militārajā doktrīnā un aizsardzības politikas prioritātēs Krievijas ambīcijas 2021.-2022.g. Globālas iespējas saistībā ar Krievijas ambīcijām NATO stratēģiskā reakcija uz Krievijas militārajām ambīcijām: izmaiņas spēku izvietošanā un plānotajās mācībās ES stratēģiskās atbildes uz Krievijas militārajām ambīcijām: ekonomiskās sankcijas, normatīvā vara vai...? Literatūra: Rahim, S., 2018. Revisiting Putin´s 2007 Munich Security Conference Speech – Op-Ed. Eurasia Review: News & Analysis. 11 September 2018. https://www.eurasiareview.com/11092018-revisiting-putins-2007-munich-security-conference-speech-oped/ (accessed 21.04.2020). Veebel, V. (2019). European Union as normative power in the Ukrainian–Russian conflict. International Politics, 56 (5), 697−712.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2

  1. Studentu prezentācijas

Anotācija: Studentu prezentācijas un atsauksmes. Prezentācijas ir balstītas uz rakstu un / vai politikas dokumentu izpēti (izplatīti ievadlekcijas laikā). Katram rakstam jābūt saistītam ar tēmu, kuru konkrētajā dienā piedāvā konkrēta lekcija. Atlasot rakstu, katrs students apņemas prezentēt prezentāciju tieši tajā dienā. Prezentācijas tiek vērtētas pakāpē; students var nokārtot vai nenokārtot. Prezentācijai vajadzētu ilgt apmēram 15-20 minūtes. Katra prezentācija var sastāvēt no 5-7 slaidiem. Prezentācijai jābūt strukturētai šādi: - Students skaidri norāda pētījuma / raksta mērķi, nozīmi un gaidāmo rezultātu. - Studentam ir jāpaskaidro pētījuma problēma un jautājumi? - Studentam jāizklāsta izpētes metodes un jāsecina, vai raksts ir labi strukturēts un atbilst visām cerībām. - Studentam jāapraksta autora izmantotie avoti un dati. - students novērtē ierobežojumus un riskus, kad runa ir par raksta analīzi un secinājumiem. - Students apkopo galvenos secinājumus, secinājumus un ieteikumus. - Studentam ir jāizceļ raksta nopelns. - Studentam jāiezīmē iespējamie raksta / debašu uzlabojumi. - Studentam jāierosina 2-3 jautājumi, par kuriem grupai jāapspriež.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
Kopā kredītpunkti (ECTS):
5,00
Kontaktstundas:
46 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa

  1. Krievijas militāro ambīciju un aizsardzības politikas noteikšana un izpēte

Anotācija: Tēmas un galveno pētījumu jautājumu nozīme nozarē. Kā analizēt? Kā novērtēt? Galvenie jautājumi. Analīzes metodes un teorētiskais instrumentu kopums. Atsauces bāzes. Krievija: impērijas atjaunošana vai post - imperiālā stresa ciešanas? Izmaiņas Krievijas impērijas redzējumā kopš 1991. gada? Stiprās un vājās puses. Krievijas impērijas modelis attiecībās ar bijušo PSRS un CEE Pēdējo gadu ieteikumi un mācības Krievijas kaimiņiem Kāpēc Krievija mums ir izaicinājums? NATO un Baltijas perspektīva. Vissvarīgākās tēmas, kas saistītas ar Krievijas militārajām ambīcijām 2017.-2021.g. Pētot Krieviju, kāpēc un kā: Baltijas un NATO perspektīva Kas un kur analizē Krieviju: žurnāli, izcilības centri un institūti? Datu, oficiālu dokumentu, propagandas un koncepciju avoti. Literatūra: Karaganov, S. (2018). The new Cold War and the emerging Greater Eurasia. Journal of Eurasian studies, 9 (2), 85-93
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas aizsardzības politikas ģeopolitiskie un ģeostratēģiskie mainīgie: Krievijas loma globālajā arēnā

Anotācija: Krievijas ģeopolitiskā domāšana un ģeostratēģija kopš 1991. gada Krievijas reģionālās un globālās ambīcijas Krievijas loma globālajā arēnā: izolācijas meklēšana un atrašana. Krievijas ģeopolitiskās domāšanas saknes un galvenās idejas reģionālā hegemonija "vai pirmā starp G8? Jaunākās tendences attiecībās ar G7, ES, NATO un ANO. Reģionālie uzskati un apsvērumi: Baltijas jūra un ārpus tās Ģeopolitiskās problēmas Krievijai Āzijā: Ķīna un Japāna. Vai Indija ir Krievijas sabiedrotā? Ģeopolitiskās problēmas Krievijai Tuvajos Austrumos: Sīrija, Lībija Literatūra: Suslov, M. D. (2014). “Crimea Is Ours!” Russian popular geopolitics in the new media age. Eurasian Geography and Economics, 55(6) Götz, E. (2015). It's geopolitics, stupid: explaining Russia's Ukraine policy. Global Affairs, 1(1), 3-10. Veebel, V. (2017). Escaping the imperial grip of Russia, Cross-Border Journal of International Studies, 1(2017)
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas / padomju aizsardzības politikas vēsturiskie aspekti un mācības 1900. – 2021.

Anotācija: Pārskats no cara laikiem līdz padomju un mūsdienu Krievijas aizsardzības politikai. Galvenie mērķi, galvenie komponenti un kritiskie mainīgie. Padomju aizsardzības politikas īpašie aspekti, kas ietekmē pašreizējo Krieviju Politiskā sastāvdaļa un ietekme Krievijas aizsardzības politikā kopš 2000. gada. Krievijas ideoloģiskais rēga ietekme aizsardzības politiku 5–10 gadu laikā. Krievijas stratēģiskā kultūra aizsardzības aspektu un galveno līdzjutēju ziņā. Literatūra: Karaganov, S., & Suslov, D. (2018). A new world order: A view from Russia. Multipolarity: The promise of disharmony. NATO “NATO Russia Founding Act 1997”
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Teorētiskie modeļi un koncepcijas, kas izskaidro Krievijas aizsardzības politiku

Anotācija: Reālisma un neoreālisma perspektīva, izskaidrojot Krievijas aizsardzības politiku Imperialistiskās un neimperiālās teorijas, kas izskaidro Krievijas aizsardzības politiku Ģeopolitiski skaidrojumi Krievijas aizsardzības politikas izpratnei Vēsturiskais institucionālisms, kas izskaidro Krievijas aizsardzības politiku atturēšanas teorija, kas izskaidro Krievijas aizsardzības politiku Krievijas kodolpolitikas un kodolieroču atturēšanas teorijas Literatūra: Oliker, O. (2017) Putinism, Populism and the Difference of Liberal Democracy, Survival 59 Adamsky, D. 2018. From Moscow with coercion: Russian deterrence theory and strategic culture. Journal of Strategic Studies, 41(1-2), 33-60
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas - Ķīnas attiecības, konkurence, sadarbība un intereses, kas ietekmē Krievijas aizsardzības politiku

Anotācija: Mācības sadarbībai un konfliktiem starp Ķīnu un Padomju Savienību 1945.-1991.g. Galvenās bažas un problēmas Krievijas - Ķīnas aizsardzības sadarbībā 1991. – 2020.g.: tehnoloģiju nodošana un kopēšanas tiesības Ķīnas un Krievijas pašreizējo militāro spēju salīdzinājums Nākamais Krievijas Ķīnas militāro sacensību kaujas lauks: Baltkrievijas Republika Nākotnes perspektīvas: Krievija un Ķīna pasaules hegemonijas sacensībās un viņu attiecības ar NATO Literatūra: Malle, S. (2017). Russia and China in the 21st century. Moving towards cooperative behaviour. Journal of Eurasian Studies, 8(2), 136-150. Bitzinger, R and Popescu, N. ‘Defence industries in Russia and China: players and strategies’, EU Institute for Security Studies, December 2017, p. 15. https://www.iss.europa.eu/sites/default/files/EUISSFiles/Report_38_Defence-industries-in-Russia-and-China.pdf
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas aizsardzības un drošības partneri un alianses: NVS, Indija, Sīrija u.t.t.

Anotācija: mantojums no Padomju Savienības sabrukuma attiecībās ar NVS, Indiju, Sīriju utt Iekšējais partnerības loks: galvenie mērķi, darbības un pieredze NVS Krievijas un Ukrainas aizsardzības partnerība un konflikti Krievijas un Indijas sadarbība un partnerība Krievija Tuvajos Austrumos: Sīrija, Lībija un Ēģipte Literatūra: Anna Borshchevskaya, ‘The Tactical Side of Russia’s Arms Sales to the Middle East’, Russia in the Middle East. 2017
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2

  1. Ekonomiskie ierobežojumi, kas ietekmē Krievijas militārās ambīcijas un aizsardzības politiku

Anotācija: Krievijas ekonomiskā attīstība un budžeta piešķīrumi aizsardzībai un militārajai jomai Militāro inovāciju un jaunu ieroču sistēmu finansēšanas tendences 2018. – 2021.g. Budžeta perspektīvas 2021. – 2025.g. Centrālie punkti un kritiskie mainīgie, kuriem NATO jāpievērš uzmanība saistībā ar Krievijas budžeta ierobežojumiem ieroču izstrādes programmām. Ekonomikas perspektīvas ieroču tirdzniecībai nākamajos gados. Literatūra: Oxenstierna, S. (2016). Russia's defense spending and the economic decline. Journal of Eurasian Studies, 7(1), 60-70 Borovsky Y.V. The Soviet and Russian Energy Industry as Objects of Western Sanctions: Political Rivalry or Economic Competition MGIMO Review of International Relations. 2019;(3(66)):42-60. (In Russ.) https://doi.org/10.24833/2071-8160-2019-3-66-42-60
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2

  1. Krievijas militārā doktrīna un tās gaidāmie atjauninājumi

Anotācija: Galvenās Krievijas ārpolitikas un drošības politikas doktrīnas 1980. – 2021.g.: galvenie principi un galvenie notikumi Pašreizējā militārā doktrīna un tās praktiskā īstenošana Politisko un ideoloģisko izmaiņu un interešu nozīme Krievijas militārajās un aizsardzības doktrīnās Rietumu doktrīnas atbildes uz Krievijas militārajiem mērķiem Literatūra: Sokov, N. 2010. The New 2010 Russian Military Doctrine: The Nuclear Angle. Middlebury Institute of International Studies at Monterey 2010. https://www.nonproliferation.org/new-2010-russian-military-doctrine/ (accessed 21.04.2020). Russian National Security Strategy, 2015, http://www.ieee.es/Galerias/fichero/OtrasPublicaciones/Internacional/2016/Russian-National-Security-Strategy-31Dec2015.pdf (accessed 21.04.2020).
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2

  1. Studentu prezentācijas

Anotācija: Studentu prezentācijas un atsauksmes. Prezentācijas ir balstītas uz rakstu un / vai politikas dokumentu izpēti (izplatīti ievadlekcijas laikā). Katram rakstam jābūt saistītam ar tēmu, kuru konkrētajā dienā piedāvā konkrēta lekcija. Atlasot rakstu, katrs students apņemas prezentēt prezentāciju tieši tajā dienā. Prezentācijas tiek vērtētas pakāpē; students var nokārtot vai nenokārtot. Prezentācijai vajadzētu ilgt apmēram 15-20 minūtes. Katra prezentācija var sastāvēt no 5-7 slaidiem. Prezentācijai jābūt strukturētai šādi: - Students skaidri norāda pētījuma / raksta mērķi, nozīmi un gaidāmo rezultātu. - Studentam ir jāpaskaidro pētījuma problēma un jautājumi? - Studentam jāizklāsta izpētes metodes un jāsecina, vai raksts ir labi strukturēts un atbilst visām cerībām. - Studentam jāapraksta autora izmantotie avoti un dati. - students novērtē ierobežojumus un riskus, kad runa ir par raksta analīzi un secinājumiem. - Students apkopo galvenos secinājumus, secinājumus un ieteikumus. - Studentam ir jāizceļ raksta nopelns. - Studentam jāiezīmē iespējamie raksta / debašu uzlabojumi. - Studentam jāierosina 2-3 jautājumi, par kuriem grupai jāapspriež.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
Kopā kredītpunkti (ECTS):
5,00
Kontaktstundas:
28 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Karaganov, S. (2018). The new Cold War and the emerging Greater Eurasia. Journal of Eurasian studies, 9 (2), 85-93

2.

Suslov, M. D. (2014). “Crimea Is Ours!” Russian popular geopolitics in the new media age. Eurasian Geography and Economics, 55(6)

3.

Götz, E. (2015). It's geopolitics, stupid: explaining Russia's Ukraine policy. Global Affairs, 1(1), 3-10.

4.

Veebel, V. (2017). Escaping the imperial grip of Russia, Cross-Border Journal of International Studies, 1(2017)

5.

Karaganov, S., & Suslov, D. (2018). A new world order: A view from Russia. Multipolarity: The promise of disharmony.

6.

Olga Oliker (2017) Putinism, Populism and the Difference of Liberal Democracy, Survival 59

7.

Adamsky, D. 2018. From Moscow with coercion: Russian deterrence theory and strategic culture. Journal of Strategic Studies, 41(1-2), 33-60

8.

Tertrais, Bruno. "Russia’s Nuclear Policy: Worrying for the Wrong Reasons." Survival 60.2 (2018): 33-44.

9.

Putin, V. (2020) The Real Lessons of the 75th Anniversary of World War II, The National Interest, 18.06.2020.

10.

Veebel, V. and Vihmand, L., 2020. Living in confronting or parallel strategic narratives? The reasons behind the missing security dialogue between Russia and the Baltic States. Journal on Baltic Security, 5(2), pp.17-28

11.

Lanoszka, A. (2016). Russian hybrid warfare and extended deterrence in eastern Europe. International affairs, 92(1), 175-195.

12.

Sliwa, Z., Veebel, V. and Lebrun, M. 2018. Russian Ambitions and Hybrid Modes of Warfare. Estonian Journal of Military Studies, 2018 (7), pp 86−108.

13.

Sergi, B. S. (2018). Putin's and Russian-led Eurasian Economic Union: A hybrid half-economics and half-political “Janus Bifrons”.  Journal of Eurasian studies, 9(1), 52-60.

14.

Becker, U., & Vasileva, A. (2017). Russia's political economy re-conceptualized: A changing hybrid of liberalism, statism and patrimonialism.  Journal of Eurasian studies, 8(1), 83-96.

15.

Frühling, S., & Lasconjarias, G. (2016). NATO, A2/AD and the Kaliningrad Challenge.  Survival, 58(2)

16.

Timofeev, I. 2016 “Russia and NATO in the Baltic”, The Baltic Sea Region: Hard and Soft Security Reconsidered. 2016, Latvian Institute of International Affairs. 8 (accessed 21.04.2019).

17.

Veebel, V. and Ploom I. 2019. Are the Baltic States and NATO on the right path in deterring Russia in the Baltic?, Defense & Security Analysis, 35:4, 406-422.

18.

Clark, W., Luik, J., Ramms, E., & Shirreff, R. (2016). Closing NATO’s Baltic Gap. Tallinn: International Centre for Defence and Security, 12.

19.

Shlapak, D. A., & Johnson, M. W., Reinforcing deterrence on NATO's eastern flank: Wargaming the defense of the Baltics (Santa Monica United States: RAND Arroyo Center, 2016).

20.

Malle, S. (2017). Russia and China in the 21st century. Moving towards cooperative behaviour.  Journal of Eurasian Studies, 8(2), 136-150.

21.

Richard A. Bitzinger, Nicu Popescu, ‘Defence industries in Russia and China: players and strategies’, EU Institute for Security Studies, December 2017, p.15.

22.

Anna Borshchevskaya, ‘The Tactical Side of Russia’s Arms Sales to the Middle East’, Russia in the Middle East. 2017.

23.

Аверре, Дерек. "Russia's 'strategic narratives': the case of Syria ad the 'Arab spring'." Вестник Удмуртского университета. Социология. Политология. Международные отношения 3.3 (2019): 317-325.

24.

Oxenstierna, S. (2016). Russia's defense spending and the economic decline. Journal of Eurasian Studies, 7(1), 60-70

25.

Borovsky Y.V. The Soviet and Russian Energy Industry as Objects of Western Sanctions: Political Rivalry or Economic Competition MGIMO Review of International Relations. 2019; (3(66)):42-60. (In Russ.)

26.

Sokov, N. 2010. The New 2010 Russian Military Doctrine: The Nuclear Angle. Middlebury Institute of International Studies at Monterey 2010.

27.

Petraitis, D. (2011). The Russian Military Reform 2005-2015. Lithuanian Annual Strategic Review, 9(1), 139-171.

28.

Loukianova Fink, A. 2017 The Evolving Russian Concept of Strategic Deterrence: Risks and Responses. Arms Control Association. (accessed 21.04.2019).

29.

Makarychev, A., & Sergunin, A. (2013). Russian military reform: institutional, political and security implications. Defense & Security Analysis, 29(4), 356-364.

30.

Veebel, V; Vihmand, L; Ploom, I; and Markus, R (2019), Western Misperceptions when Deterring Russia: Cultural and linguistic factors, Journal of Politics and Law Vol 13 (2)

31.

Ven Bruusgaard, K. "Russian strategic deterrence." Survival 58.4 (2016): 7-26.

32.

Rahim, S., 2018. Revisiting Putin´s 2007 Munich Security Conference Speech – Op-Ed. Eurasia Review: News & Analysis. 11 September 2018. (accessed 21.04.2020).

33.

Veebel, V. (2019). European Union as normative power in the Ukrainian–Russian conflict. International Politics, 56 (5), 697−712.

Papildu literatūra

1.

Задачи Вооруженных Сил Российской Федерации. Министерство обороны РФ.

2.

Gareev, M. На «мягкую силу» найдутся жесткие ответы.

Citi informācijas avoti

1.

Russia-Ukraine War: Is peace possible in 2020?

2.

Russian National Security Strategy, 2015. (accessed 21.04.2020).

3.

NATO “NATO Russia Founding Act 1997”

;