Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Ievads psihosomatikā

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
VPUPK_368
Zinātnes nozare
Psiholoģija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Psiholoģija
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Nepilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Kontaktinformācija

Rīga, Dzirciema iela 16, Rīga, vppk@rsu.lv

Par studiju kursu

Mērķis

Attīstīt zināšanas par psihosomatiskiem procesiem un to ietekmi uz dažādām cilvēka orgānu sistēmām, attīstīt prasmes un kompetenci izvērtēt pacientu dzīves un slimību anamnēzes datus, kā arī slimības vēstures datus psihosomatisko traucējumu un slimību gadījumā, attīstīt prasmes un kompetenci izvērtēt iespējamās grūtības/problēmas darbā ar dažādu psihosomatisku traucējumu vai slimību pacientiem.

Priekšzināšanas

Psihes bioloģiskie pamati I, Psihes bioloģiskie pamati II, Personības psiholoģija, Klīniskā psiholoģija, Psihiatrija un psihofarmakoloģija, Attīstības psiholoģija, Individuālā konsultēšana un psihoterapija.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Students izskaidro nozīmīgākos teorētiskos konceptus psihosomatiskajā medicīnā; teorētiski izskaidro psihes aizsargmehānismu nozīmi veselības traucējumu un slimību rašanās procesā; apraksta un novērtē pacienta dzīves anamnēzes datus atbilstoši psihosomatiskās medicīnas nostādnēm; atpazīst un analizē dažādu orgānu sistēmu traucējumu un slimību rašanās psihodinamiskos procesus.

Prasmes

1.Students veic pacienta dzīves un slimības anamnēzes ievākšanu; izvērtē pacienta psihisko un somatisko faktoru mijiedarbību dažādu psihosomatisku saslimšanu gadījumā; izvērtē iespējamās grūtības/problēmas darbā ar dažādu psihosomatisku saslimšanu pacientiem.

Kompetences

1.Students, izmantojot apgūtās zināšanas, analizē pacientu psihosomatisko slimību vai veselības traucējumu no psihodinamiskā skatupunkta; loģiski noformulē un interpretē iegūtos datus, aprakstot pacienta gadījumu.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Patstāvīgais darbs

-
-
Patstāvīgi lasīt norādītos psihosomatiskās medicīnas avotus un literatūru par lekcijas tēmu. Patstāvīgi atlasīt pētījumus par norādīto tēmu zinātnisko avotu datu bāzēs un sagatavot rakstiskus pētījumu kopsavilkumus. Pildīt e-studijās ievietotos patstāvīgos darbus (testu veidošana un pašnovērtējuma testi). Noslēgumā sagatavot referātu par kādu no psihosomatiskās medicīnas tēmām un iesniegt to. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pārbaudījums

-
-
1) aktīva dalība nodarbībās – 10%; 2) patstāvīgo darbu izpilde – 20%; 3) iesniegts galadarbs – referāts – 70%.

Studiju kursa tēmu plāns

NEPILNA LAIKA
1. daļa
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Psihosomatiskās medicīnas vēsture. Dzīves un slimību anamnēzes ievākšanas principi un struktūra. Psihes aizsardzības mehānismu atpazīšana, personības funkcionēšanas līmeņa noteikšana dotajās pacientu anamnēzēs. Piedāvāto anamnēzes datu apkopošana, psihosociālās ietekmes analīze un veselības traucējumu rašanās psihodinamiskās izpratnes veidošana.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
16 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Fritzsche, K., McDaniel, S.H., Wirsching, M. (eds.) (2020). Psychosomatic medicine. 2nd ed., Springer

2.

The American Psychiatric Publishing textbook of psychosomatic medicine / edited by James L. Levenson. - Washington, DC; London: American Psychiatric Publishing, (2019).

3.

Aisenstein, M., Rappoport de Aisemberg, E. (2010). Psychosomatics today: a psychoanalytic perspective. London: Routledge. (e-book)

4.

Mārtinsone, K. un Sudraba, V. (zin.red.). (2019). Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva. Rīga: RSU.

Papildu literatūra

1.

Gubb, K. (2013). Psychosomatics today: a review of contemporary theory and practice. Psychoanalytic Review, 100(1), 103–142.

2.

Lövheim, H. (2012). A new three-dimensional model for emotions and monoamine neurotransmitters. Medical Hypotheses. 78 (2): 341–348.

3.

Mārtinsone, K. un Miltuze, A. (2015). Psiholoģija, I daļa. Rīga: Zvaigzne ABC.

4.

Mārtinsone, K. un Miltuze, A. (2015). Psiholoģija, II daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. 11.nodaļa “Personība”; 13.nodaļa “Veselība un slimība psiholoģijā”.

5.

Lapiņa K. (2006). Psihosomatiskās sakarības. Un mūsdienu cilvēks. Rīga: Librum.

Citi informācijas avoti

1.

Psychosomatic Medicine Available from: http://journals.lww.com/psychosomaticmedicine/

2.

Psychosomatics. Available from: http://www.psychosomaticsjournal.com/

3.

Journal of Psychosomatic Research. Available from: http://www.jpsychores.com/