Ievads psihosomatikā
Studiju kursa īstenotājs
Rīga, Dzirciema iela 16, Rīga, vppk@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Priekšzināšanas
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Students izskaidro nozīmīgākos teorētiskos konceptus psihosomatiskajā medicīnā; teorētiski izskaidro psihes aizsargmehānismu nozīmi veselības traucējumu un slimību rašanās procesā; apraksta un novērtē pacienta dzīves anamnēzes datus atbilstoši psihosomatiskās medicīnas nostādnēm; atpazīst un analizē dažādu orgānu sistēmu traucējumu un slimību rašanās psihodinamiskos procesus.
Prasmes
1.Students veic pacienta dzīves un slimības anamnēzes ievākšanu; izvērtē pacienta psihisko un somatisko faktoru mijiedarbību dažādu psihosomatisku saslimšanu gadījumā; izvērtē iespējamās grūtības/problēmas darbā ar dažādu psihosomatisku saslimšanu pacientiem.
Kompetences
1.Students, izmantojot apgūtās zināšanas, analizē pacientu psihosomatisko slimību vai veselības traucējumu no psihodinamiskā skatupunkta; loģiski noformulē un interpretē iegūtos datus, aprakstot pacienta gadījumu.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Patstāvīgi lasīt norādītos psihosomatiskās medicīnas avotus un literatūru par lekcijas tēmu. Patstāvīgi atlasīt pētījumus par norādīto tēmu zinātnisko avotu datu bāzēs un sagatavot rakstiskus pētījumu kopsavilkumus. Pildīt e-studijās ievietotos patstāvīgos darbus (testu veidošana un pašnovērtējuma testi). Noslēgumā sagatavot referātu par kādu no psihosomatiskās medicīnas tēmām un iesniegt to.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
1) aktīva dalība nodarbībās – 10%;
2) patstāvīgo darbu izpilde – 20%;
3) iesniegts galadarbs – referāts – 70%.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Psihosomatiskās medicīnas vēsture. Dzīves un slimību anamnēzes ievākšanas principi un struktūra. Psihes aizsardzības mehānismu atpazīšana, personības funkcionēšanas līmeņa noteikšana dotajās pacientu anamnēzēs. Piedāvāto anamnēzes datu apkopošana, psihosociālās ietekmes analīze un veselības traucējumu rašanās psihodinamiskās izpratnes veidošana.
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Fritzsche, K., McDaniel, S.H., Wirsching, M. (eds.) (2020). Psychosomatic medicine. 2nd ed., Springer
The American Psychiatric Publishing textbook of psychosomatic medicine / edited by James L. Levenson. - Washington, DC; London: American Psychiatric Publishing, (2019).
Aisenstein, M., Rappoport de Aisemberg, E. (2010). Psychosomatics today: a psychoanalytic perspective. London: Routledge. (e-book)
Mārtinsone, K. un Sudraba, V. (zin.red.). (2019). Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva. Rīga: RSU.
Papildu literatūra
Gubb, K. (2013). Psychosomatics today: a review of contemporary theory and practice. Psychoanalytic Review, 100(1), 103–142.
Lövheim, H. (2012). A new three-dimensional model for emotions and monoamine neurotransmitters. Medical Hypotheses. 78 (2): 341–348.
Mārtinsone, K. un Miltuze, A. (2015). Psiholoģija, I daļa. Rīga: Zvaigzne ABC.
Mārtinsone, K. un Miltuze, A. (2015). Psiholoģija, II daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. 11.nodaļa “Personība”; 13.nodaļa “Veselība un slimība psiholoģijā”.
Lapiņa K. (2006). Psihosomatiskās sakarības. Un mūsdienu cilvēks. Rīga: Librum.
Citi informācijas avoti
Psychosomatic Medicine Available from: http://journals.lww.com/psychosomaticmedicine/
Psychosomatics. Available from: http://www.psychosomaticsjournal.com/
Journal of Psychosomatic Research. Available from: http://www.jpsychores.com/