Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Politikas un ekonomikas antropoloģija
Kursa kods
KSK_011
Zinātnes nozare
Sociālā antropoloģija; Socioloģija un sociālais darbs
Kredītpunkti (ECTS)
6,00
Mērķauditorija
Sociālā antropoloģija
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Klāvs Sedlenieks
Struktūrvienības vadītājs
Karina Palkova
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Studiju kursa mērķis ir izveidot pārskatāmu un stimulējošu ietvaru, lai studenti sadarbībā ar pasniedzēju gūtu ieskatu politikas un ekonomikas antropoloģijas galvenajās tēmās, teorijās un izveidotu izpratni par nozīmīgākajām problēmām, ko aplūko šī antropoloģijas apakšnozare, īpašu uzmanību pievēršot dažādu sabiedrību ražošanas principu, politisko lēmumu pieņemšanas saistībai un konfliktu risināšanai, izmantojot koncepcijas, kuras iegūtas, analizējot citas sabiedrības, mūsdienu Eiropas, Latvijas un globālo procesu analīzi. Pēc kursa apgūšanas studentiem jāspēj orientēties ekonomikas un politikas antropoloģijas galvenajos jēdzienos, jāizprot esošo debašu būtība un jāgūst vispārējs priekšstats par galvenajiem teorētiskajiem virzieniem, kā arī jāprot praktiski pielietot iegūtās zināšanas, interpretējot cilvēku uzvedību sabiedrībā.
Priekšzināšanas
Vispārējas ievad-zināšanas antropoloģijā, ekonomikā, politoloģijā.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Pēc kursa apgūšanas studentiem jāspēj: - orientēties ekonomikas un politikas antropoloģijas galvenajos jēdzienos, - jāizprot aplūkoto akadēmisko debašu būtība, - jāspēj demonstrēt priekšstatu par galvenajiem teorētiskajiem virzieniem.
Prasmes
1.Jāprot praktiski pielietot iegūtās zināšanas, interpretējot cilvēku uzvedību sabiedrībā. *Jāprot analizēt kolēģu darbus un tos recenzēt *Jāprot uzrakstīt argumentēto eseju *Jāprot pareizi lietot atsauces (*piezīme, šīs ir horizontālās prasmes, kurām šajā kursā tiek pievērsta uzmanība, veicot patstāvīgos darbus)
Kompetences
1.Kritiski vērtēt šajā studiju kursā aplūkoto teorētisko un empīrisko materiālu, izmantot to citu teorētisko un empīrisko materiālu interpretēšanā un analīzē, kā arī pielietot praktisku problēmu risināšanā un pētniecībā.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.
Patstāvīgais darbs
-
-
Aprakstīts e-studijās. Gatavošanās semināra nodarbībām; literatūras studēšana; eseju rakstīšana, kolēģu eseju recenzēšana, līdzdalība semināros.
Pārbaudījums
Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.
Pārbaudījums
-
-
Kā eksāmena darbu studenti sagatavo argumentēto eseju, kuras garums ir ne vairak par 2500 vārdiem. Noslēguma eseju tēmas tiek mainītas katru gadu. 2023. gada rudens semestrī tā bija šāda: Latviešu klasikas antropoloģiskā analīze. Studenti izvēlas vienu no zemāk redzamajiem darbiem (izvēle ierobežota estudijās) un veic tā detalizētu analīzi, pēc iespējas pielietojot šajā kursā iegūtās zināšanas.
Darbu piemēri:
Kaķīša dzirnavas;
Rainis “Uguns un nakts”;
Limuzīns Jāņu nakts krāsās;
Blaumanis “Nāves ēnā”;
Četri Balti Krekli/Elpojiet dziļi.
2.
Pārbaudījums
-
-
Eseju rakstīšana tiek organizēta tā, ka puse no studentiem raksta esejas, bet otra puse – tās kritiski vērtē. Tas nozīmē – ja ir 6 esejas, tad katrs students raksta 3 no tām, bet par pārējām raksta recenzijas. Nevar rakstīt uz vienu semināru gan eseju, gan recenziju. Pasniedzējs vērtē kā vienu, tā otru darbu, t.i., gan par eseju, gan tās novērtējumu studenti saņem atzīmes.
3.
Pārbaudījums
-
-
Ja nodarbību sarakstā ir attiecīgi norādīts, studentiem ir jāsagatavo ne vairāk kā 1000 vārdu garas esejas par vienu no piedāvātajām tēmām. Esejām jābūt analītiskām un kritiski jāaplūko piedāvātā tēma. Eseju formātam jābūt argumentētajai esejai (http://antropologubiedriba.wikidot.com/argumenteta-eseja) Eseju novērtējumā tiek vērtēta a) eseju struktūra; b) argumentācija; c) zināšanas par attiecīgo jautājumu
4.
Pārbaudījums
-
-
Semināru tēmas un jautājumi norādīti e-studijās
5.
Pārbaudījums
-
-
Atzīmes tiks aprēķinātas sekojošā veidā:
1) Dalība semināros – 20%;
2) Darba esejas – 35%;
3) Eseju recenzēšana – 15%;
4) Eksāmena eseja – 30%
Nevienā no minētajām četrām sadaļām atzīme nedrīkst būt zemāka par 4.
1. Semināri ir obligāti. Ja neesat apmeklējuši kādu no semināriem, tas būs jāatstrādā eksāmenu periodā. Atstrādāt seminārus iespējams tikai tad, ja esat apmeklējuši vismaz pusi no tiem. Ja neesat apmeklējuši vairāk nekā pusi, kurss jāapmeklē vēlreiz nākošajā gadā.
2. Semināru mērķis ir dot studentiem iespēju attiecīgo jautājumu apspriest detalizēti. Tas ir iespējams tikai tad, ja studentiem ir nepieciešamās zināšanas par attiecīgajam semināram atbilstošo tematiku, t.i., literatūras izlasīšana pirms semināra ir būtiska. Dalība semināros tiek vērtēta, atbilstoši studentu aktivitātei un paustajām zināšanām par aplūkojamo jautājumu.
3. Ja nodarbību sarakstā ir attiecīgi norādīts, studentiem ir jāsagatavo ne vairāk kā 1000 vārdu garas esejas par vienu no piedāvātajām tēmām. Esejām jābūt analītiskām un kritiski jāaplūko piedāvātā tēma. Eseju formātam jābūt argumentētajai esejai (http://antropologubiedriba.wikidot.com/argumenteta-eseja) Eseju novērtējumā tiek vērtēta a) eseju struktūra; b) argumentācija; c) zināšanas par attiecīgo jautājumu. Esejas vai recenzijas labot nav iespējams.
4. Esejas un recenzijas jāiesniedz līdz noteiktajam termiņam, pēc tā beigām eseju iesniegšana vairs nebūs tehniski iespējama.
5. Eseju rakstīšana tiks organizēta tā, ka puse no studentiem raksta esejas, bet otra puse – tās kritiski vērtē. Tas nozīmē – ja ir 6 esejas, tad katrs students raksta 3 no tām, bet par pārējām raksta recenzijas. Nevar rakstīt uz vienu semināru gan eseju, gan recenziju. Pasniedzējs vērtēs kā vienu, tā otru darbu, t.i., gan par eseju, gan tās novērtējumu studenti saņem atzīmes.
6. Recenzijas garums: ne vairāk par 300 vārdiem
7. Recenzijās tiek vērtēts, cik nopietni students ir izvērtējis sava kolēģa paveikto, vai ir mēģināts oponēt un/vai kritizēt izteiktos argumentus un cik labi tas ir paveikts. Vērtējumi, kuri balstīsies tikai veselajā saprātā, bet neparādīs, ka vērtētājs pārzina attiecīgo jautājumu un literatūru, riskē saņemt zemu vērtējumu.
8. Eksāmena esejas teksta garums ir ne vairāk par 2500 vārdiem.
9. Vārdu skaita pārsniegšana esejās samazinās atzīmi.
10. Plaģiātisms netiks tolerēts. Darbs, kurš pat daļēji saturēs plaģiātisma iezīmes, tiks novērtēts ar 0 un studentam nebūs iespējas šo atzīmi labot. Ja plaģiātisms tiks atklāts eksāmena esejā, viss kurss tiks uzskatīts par nenokārtotu. Ja neesat pārliecināti, ka jums ir skaidrs, kas ir plaģiātisms un kā no tā izvairīties, nekavējoties konsultējieties ar pasniedzēju.
11. Atsauces jānoformē, izmantojot atsauču menedžmenta datorprogrammas (piem., Zotero).
12. Lekciju apmeklējums nav obligāts, bet ir ieteicams. Jūs varat apgūt daļu zināšanu arī patstāvīgi studējot, bet lekcijas ļaus jums labāk orientēties jautājumu būtībā.
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Ievads politikas un ekonomika antropoloģijā, īss teorijas vēstures pārskats. Ieskats klasiskajā iedalījumā: Mednieki/augu vācēji, hortikulturālisti, zemnieki.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
-
Kur ekonomika un politika ir nešķiramas: reciprocitāte un dāvanu apmaiņa.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
-
Reciprocitāte un dāvanu apmaiņa
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
-
Literāra darba (piem., Rainis "Spēlēju, dancoju") analīze no apmaiņas teoriju viedokļa.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
-
Miermīlība un sadarbība
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
-
Kā interpretēt ekonomiskos procesus, kas vispār ir ekonomika? Formālistu/substantīvistu debate un marksistiskā antropoloģija.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
-
Miermīlīgās sabiedrības
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
-
Substantīvistu/formālistu debate
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
-
Marksistiskā antropoloģija
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
-
Valsts antropoloģija: kas ir valsts, pilsoņa veidošana, valsts kā performance.
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
-
Lekcija Valsts kā šķidrais kristāls, valsts un fantomi, Eiropas valsts un radniecība (lekcija balstās K. Sedlenieka pēdējo gadu publikācijās)
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
2.
Lekcija
Klātiene
Auditorija
2
-
Vai valsts ir apspiešanas mehānisms vai ilgu objekts?
Notikuma veids
Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
1.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
2.
Nodarbība/Seminārs
Klātiene
Auditorija
2
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
48 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Block, Maurice. 2004. Marxist analysis and social anthropology. London: Malaby Press.
2.
Scott, James C. 2009. The art of not being governed: an anarchist history of upland Southeast Asia. New Haven: Yale University Press. (Jaunāks izdevums nav izdots)
3.
Mauss, Marcel. 1966. The Gift: forms and functions of exchange in archaic societies. London: Routledge
4.
Polanyi, Karl. 2001. The Great Transformation. Boston: Bacon Press.
5.
Kottak, Conrad Phillip. 2021. "Chapter 7. Making a living". No Cultural anthropology: appreciating cultural diversity, 154-181. New York: McGraw-Hill.
6.
Kottak, Conrad Phillip. 2021. "Chapter 8. Political systems". No Cultural anthropology: appreciating cultural diversity, 182-209. New York: McGraw-Hill.
7.
Carrier, James G. 2022. A Handbook of Economic Anthropology. 3-ā red. Edward Elgar Publishing. https://doi.org/10.4337/9781839108921.00031.
8.
Malinowski, Bronislav. 2009. ‘The Essentials of the Kula’, in Argonauts of the Western Pacific, Chapter III, London: Routledge and Kegan Paul, 81-104
9.
Sahlins, Marshall, D. 2004. ‘On the Sociology of Primitive Exchange’, in Michael Banton (ed.), The Relevance of Models for Social Anthropology, ASA Monographs I, London: Tavistock Publications, 139-86, 225-36
10.
Laidlaw, James. 2000. ‘A Free Gift Makes no Friends‘, The Journal of the Royal Anthropological Institute, Vol. 6, No. 4. (Dec. 2000), pp. 617-634
11.
Graeber, David. 2014. Debt: the first 5,000 years. Brooklyn, N.Y.: Melville House, chapter 5 ‘A brief treatise on the moral grounds of economic relations’, pp 89-126
12.
Gregory, Chris A. 2012. “On money debt and morality: some reflections on the contribution of economic anthropology”. Social Anthropology 20 (4): 380–396. doi:10.1111/j.1469-8676.2012.00225.x.
13.
Bonta, Bruce D. 1996. ‘Conflict Resolution Among Peaceful Societies: The Culture of Peacefulness’ Journal of Peace Research, vol 33, no. 4. 1996. pp 403-420.
14.
Briggs, Jean L. 2000. ‘Conflict Management in a Modern Inuit Community’ in Peter P. Schweitzer, Megan Biesele and Robert K. Hitchkock (eds.) Hunters and gatherers in the Modern World: Conflict, resistance, and Self-Determination. New York and Oxford: Berhgahn Books. pp. 110-124
15.
Turnbull, Colin M. 1978. 'The politics of non-aggression.' In Learning Non-aggression: The Experience of Non-literate Societies edited by Ashley Montagu. New York: Oxford University Press: 161-221
16.
Overning, Joanna. 1989. ‘Styles of Manhood: an Amazonian contrast in tranquility and violence’ in Signe Howell and Roy Willis Societies at Peace: Anthropological Perspectives. London and New York: Routledge. Pp 79-99
17.
Dobinson, Kristin. 2004. "A Model of Peacefulness: Rethinking Peace and Conflict in Norway". Lpp. 121–35 no Keeping the peace: conflict resolution and peaceful societies around the world, sagatavoja G. Kemp un D. P. Fry. New York: Routledge.
18.
Fry, Douglas P., Geneviève Souillac, Larry Liebovitch, et all. 2021. “Societies within peace systems avoid war and build positive intergroup relationships”. Humanities and Social Sciences Communications 8 (1) (18. decembrī): 1–17. doi:10.1057/s41599-020-00692-8.
19.
Polanyi, Karl. 1957. 'The Economy as Instituted Process.' In Harry W Pearson, Conrad M Arensberg and Karl Polanyi (eds). Trade and Market in the Early Empires. Economies in History and Theory, 243-270. Glencoe, Illinois: The Free Press.
20.
Cook, Scott. 1966. The Obsolete "Anti-Market" Mentality: A Critique of the Substantive Approach to Economic Anthropology’ American Anthropologist, New Series, Vol. 68, No. 2, Part 1. (Apr., 1966), pp. 323-345.
21.
Bohannan, Paul. 1955. ‘Some Principles of exchange and Investment among the Tiv’, American Anthropologist, 57, 60-70
22.
Cimdiņa, Agnese. 2012. 'Lauku dzīves racionalitāte un kultūrsociālā iesakņotība.' Akadēmiskā Dzīve :48, pp. 35-45. (latviešu plūsmai)
23.
Block, Maurice. 2004. 'Property and the End of Affiinty.' In Maurice Block (ed). Marxist analysis and social anthropology, 203-228. London: Malaby Press.
24.
Meillassoux, Claude. 1981. Maidens, meal, and money: capitalism and the domestic community. New York: Cambridge University Press. ‘Introduction’ (pp xi-xiv) and ‘Domestic reproduction (pp 33-49.
25.
Ortner, Sherry B. 2016. “Dark anthropology and its others Theory since the eighties”. Journal of Ethnographic Theory 6 (1): 47–73. doi:10.14318/hau6.1.004.
26.
Althusser, Louis. 2001. “Ideology and Ideological State Apparatuses (Notes towards an Investigation)” No Lenin and Philosophy and Other Essays, 127-186 New York and London: Monthly Review Press
27.
Beyer, Judith. 2014. ""There is this law..." Performing the State in the Kyrgyz Courts of Elders". No Ethnographies of the state in Central Asia:, sast. Madeleine Reeves u. c., 99–123. Bloomington and Indianapolis: Indiana University Press.
28.
Jansen, Stef. 2014. “Hope For/Against the State: Gridding in a Besieged Sarajevo Suburb”. Ethnos 79 (2): 238–260. doi:10.1080/00141844.2012.743469.
29.
Mühlfried, Florian. 2014. Being a state and states of being in highland Georgia. Oxford, New York: Berghahn Books, chapter 2, pp 52-88
30.
Sedlenieks, Klāvs. 2020. “Liquid crystal and the A1: densities of state from the perspective of a Montenegrin village”. Social Anthropology 28 (2): 496–511. doi:10.1111/1469-8676.12788.
31.
Sedlenieks, Klāvs. 2020. “Phantom Rebellion: Performing the State in a Montenegrin Village and Beyond”. Suomen Antropologi: Journal of the Finnish Anthropological Society 45 (1): 29–48.
32.
Graeber, David un David Wengrow. 2021. The Dawn of Everything. A new History of Humanity. London: Penguin Random House UK., chapter 10 “Why the State Has No Origin. The humble beginnings of sovereignty, bureaucracy and politics”.
Papildu literatūra
1.
Malinowski, Bronislav. 2009. ‘The Essentials of the Kula’, in Argonauts of the Western Pacific, Chapter III, London: Routledge and Kegan Paul, 81-104
2.
Hann, Chris M un Keith Hart. 2013. "Introduction: Economic Anthropology". No Economic anthropology: history, ethnography, critique, 1–17. Cambridge, UK; Malden, MA: Polity Press.
3.
Lewellen, Ted C. 2003. Political anthropology: an introduction. third edition. Westport, CT: Praeger Publishers.
4.
Gregory, Chris A. 2015. Gifts and Commodities. London: Academic Press.
5.
Fry, Douglas P. 2006. The human potential for peace: an anthropological challenge to assumptions about war and violence. New York: Oxford University Press, Chapters 13-15, pp 162-199
6.
Sedlenieks, Klavs. 2013. “What do Latvian ‘peaceful peasants’ do? Peace system in a rural parish of Latvia”. Journal of Baltic Studies 45 (1): 57–78. doi:10.1080/01629778.2013.836832.