Ievads civiltiesībās
Studiju kursa īstenotājs
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Priekšzināšanas
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Kursa apguves rezultātā studējošie parāda pamata un specializētās zināšanas un šo zināšanu kritisku izpratni par civiltiesību sistēmu un to vietu visā tiesību sistēmā, civiltiesību avotiem, objektiem, subjektiem, pārstāvību. Spēj parādīt civiltiesībās svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni.
Prasmes
1.Kursa apguves rezultātā studējošie spēj: • Parādīt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā. • Patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos. • Pieņemt lēmumus un rast radošus risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos. • Uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu. • Virzīt savu un padoto tālāku mācīšanos un profesionālo pilnveidi. • Identificēt civiltiesību objektus, subjektus, orientēties civiltiesību avotos, gribas izteikuma tulkojumā, darījuma dalībnieku identificēšanā, darījuma priekšmeta un formas atpazīšanā, darījuma sastāvdaļu konstrukcijās.
Kompetences
1.Kursa apguves rezultātā studējošie spēj: • Izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību. • Parādīt, ka izprot profesionālo ētiku. • Patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju un to izmantot, piemērot zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā, sistemātiski un racionāli piemērot juridiskās metodes, uzņemoties atbildību par saviem lēmumiem un darbību, patstāvīgi paaugstinot savu kvalifikāciju, analizēt juridisko informāciju un aktuālos problēmjautājumus, sniegt priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai civiltiesību jomā. Spēj sastādīt civiltiesisku darījumu, spēj iztulkot civiltiesiskos darījumus, orientējas civiltiesību principos, izprot tiesiski noslēgta darījuma būtību un elementus.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
Pārbaudījums
Studiju kursa tēmu plāns
-
1. Civiltiesības kā tiesību nozare 1.1. civiltiesību jēdziens, 1.2. civiltiesību principi, 1.3. civiltiesību avoti, 1.4. civiltiesību metode, sistēma.
-
2. Civiltiesību subjekts. Civiltiesību objekts 2.1. civiltiesību subjekti (fiziskas personas), 2.2. civiltiesību subjekti (juridiskas personas).
-
3. Civiltiesību objekti. 3.1. lieta, 3.2. personu darbība, 3.3. personiskie nemantiskie labumi, 3.4. radošās darbības rezultāts.
-
Praktiskā nodarbība: 1. – 3. tēma. • teorētiskā daļa – iepriekšējās lekcijās apskatīto jautājumu analīze, • praktiskā daļa – praktiskais darbs.
-
4. Civiltiesiskā attiecība. 4.1. civiltiesiskās attiecības struktūra, 4.2. civiltiesiskās attiecības klasifikācija.
-
5. Civilo tiesību un pienākumu rašanās, grozīšanas un izbeigšanas pamats. 5.1. juridiska fakta jēdziens un veidi, 5.2. juridiskās darbības, 5.3. juridiskie notikumi, 5.4. darījuma jēdziens un tā klasifikācija, 5.5. civiltiesisko attiecību rašanās pēc likuma un tiesību analoģijas.
-
6. Civilo tiesību realizēšana un pārstāvība. 6.1. civilo tiesību realizēšanas jēdziens un būtība, 6.2. pārstāvības jēdziens un nozīme civilo tiesību realizēšanā, 6.3. pārstāvības veidi, 6.4. pilnvara un pārpilnvarojums.
-
Praktiskā nodarbība: 4. – 6. tēma. • teorētiskā daļa – problēmsituāciju risināšanas iespējas, • praktiskā daļa – praktiskais darbs.
-
Praktiskā nodarbība: mācību spēle un/vai tiesas sprieduma analīze, atkārtojuma jautājumi vai cits praktiskais darbs.
-
1. Civiltiesības kā tiesību nozare 1.1. civiltiesību jēdziens, 1.2. civiltiesību principi, 1.3. civiltiesību avoti, 1.4. civiltiesību metode, sistēma.
-
2. Civiltiesību subjekts. Civiltiesību objekts 2.1. civiltiesību subjekti (fiziskas personas), 2.2. civiltiesību subjekti (juridiskas personas).
-
3. Civiltiesību objekti. 3.1. lieta, 3.2. personu darbība, 3.3. personiskie nemantiskie labumi, 3.4. radošās darbības rezultāts.
-
Praktiskā nodarbība: 1. – 3. tēma. • teorētiskā daļa – iepriekšējās lekcijās apskatīto jautājumu analīze, • praktiskā daļa – praktiskais darbs.
-
5. Civilo tiesību un pienākumu rašanās, grozīšanas un izbeigšanas pamats. 5.1. juridiska fakta jēdziens un veidi, 5.2. juridiskās darbības, 5.3. juridiskie notikumi, 5.4. darījuma jēdziens un tā klasifikācija, 5.5. civiltiesisko attiecību rašanās pēc likuma un tiesību analoģijas.
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Balodis K. Ievads civiltiesībās. Rīga, Zvaigzne, 2007.
Čakste K. Civiltiesības. 1938., [b.i.]
Alfejeva J.,Blūzma V.,Cakare l. u.c. Latvijas tiesību sistēma. Rīga, Biznesa augstskola Turība. 2017.
Višņakova G, Balodis K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu (841.-926.p., 1130.-1400.p.). Rīga: Mans Īpašums, 1998.
Papildu literatūra
Danovskis E. Kā pareizi atrisināt juridisku kāzusu.Jurista Vārds, 09.05.2006,
Markvarts R. Jānošķir cilvēka cieņa no goda un cieņas. Jurista Vārds, 17.08.2021., Nr. 33 (1195), 5., 27.lpp.
Miķelsone G. Papildu drošība darījumos ar pilnvarotu personu – pilnvaras pārbaude. Jurista Vārds, Nr.49 (1055), 04.12.2018.
Torgāns K. Tiesību principu, likumu un zinātnes atziņu loma civiltiesisku strīdu risināšanā. Jurista Vārds. Nr. 49 (105) 04.12.2018.
Slicāne E. Labas ticības princips un tā piemērošana Latvijas civiltiesībās. Jurista Vārds Nr. 6 (459) 06.02.2007.
Slicāne E. Labi tikumi un to nozīme darījumu tiesiskajās attiecībās. Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds, 19.04.2005, Nr. 14(369), 26.04.2005, Nr. 15(370)