Iekšķīgās slimības I (gastroenteroloģija, nefroloģija, endokrinoloģija)

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
Darbs ar slimnieku, t.i., slimības vēstures dati, simulācijas, darbs ar literatūru, ieskaitot e-vidi, kas rezultējas kā protokols par pacienta apsekošanu ar diagnozi, tās pamatojumu, galvenajiem izmeklējumiem un piemeklētu konkrētu ārstēšanu izmeklētajam pacientam.

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	10 balles
Eksāmens notiek rakstveidā, aptverot IV studiju gada programmu gastroenteroloģijā, nefroloģijā un endokrinoloģijā, kas ir iekļauta esāmena biļetēs (atrodami e-studijās). Pēc uzaicinājuma students velk 3 biļetes (pa vienai no katras disciplīnas) un saņem eksaminācijas lapu, kur pirms atbildes rakstīšanas jāuzraksta eksāmena biļetes jautājuma pilns teksts. Eksāmens ir nokārtots, ja atbildes uz visiem biļešu jautājumiem ir ar atzīmi „4” vai augstāku. Ja kāda atbilde novērtēta zemāk, tad eksāmens ir jākārto vēlreiz. Atzīmi paaugstinās ne tikai studenta zināšanu apjoma plašums un precizitāte, bet arī atsauces uz mūsdienu klasifikācijām un jaunākajām vadlīnijām. Pozitīvi vērtētas tiek shēmas, zīmējumi un algoritmi. Aprakstot ārstēšanu, jāmin visi terapijas veidi (dzīvesveids, zāles, sākot ar "zelta standartu", arī ķirurģiskā (endoterapija, invazīvā radioloģija) un iespējamā alternatīvā pieeja. Gala atzīme ir kumulatīvs vērtējums (vidēja atzīme): 1) vidējāis praktisko nodarbību vērtējums (pasniedzējs vērtēs studenta zināšanas un aktivitāti katrā praktiskajā nodarbībā ar atzīmi); 2) eksāmena atzīme.

Barības vada slimības I. Barības vada slimību klasifikācija. Funkcionālas barības vada slimības. Barības vada ahalāzija. Ne-refluksa ezofagīti: infekciju, sistēmisko slimību, zāļu, jonizējošā starojuma un traumu radītie barības vada bojājumi; barības vada audzēji (labdabīgie un ļaundabīgie). Gastroezofageālā atviļņa slimība. Definīcija, diagnostika, komplikācijas. Tipiskās un atipiskās izpausmes. Ārstēšanas principi. Bereta barības vads. Melorī-Veisa sindroms. Svešķermeņi barības vadā.

Kuņģa un 12-pirkstu zarnas slimības I. Klasifikācija. Funkcionālā dispepsija (definīcija, klasifikācija (Romas IV), diagnostiskie kritēriji, terapijas principi). Jēdziens par gastropātijām. Gastrītu veidi (Sidnejas klasifikācija. Diagnostikas iespējas. Hroniska gastrīta klīniskā nozīme (atrofija, metaplazija, OLGA un OLGIM sistēmas, vēždraude,). Jēdziens par duodenītiem (peptiskie, nepeptiskie).

Kuņģa un 12-pirkstu zarnas slimības II. Peptiska kuņģa un duodena čūla (etioloģija, patoģenēze, diagnostika, ārstēšanas principi, komplikācijas). H.pylori infekcija (diagnostika, klīniskā nozīme, Māstrihtas / Florences IV konsensus, izskaušanas principi un dažādas klīniskās pieejas H.pylori eradikācijai). Čūlas nesaistītas ar helikobaktēriju infekciju un / vai nesteroidālo pretiekaisuma līdzekļu lietošanu.

Aknu slimības I. Aknu slimību simptomi un sindromi. Žults skābes un to metabolisms. Kompensēta un dekompensēta aknu ciroze un tās komplikācijas. Pēkšņa hepātiska dekompensācija uz hroniska bojājuma fona (angl. Acute-on-Chronic Liver Failure). Portālā hipertensija un varikozā gastrointestinālā asiņošana. Ascīts un spontāns bakteriāls peritonīts. Hepatorenālais sindroms. Aknu encefalopātija. Aknu mazspēja. Zāļu izraisīti aknu bojājumi. Aknu transplantācija.

Aknu slimības II. Akūti un hroniski vīrushepatīti. Aknu parazitozes. Alkohola un nealkohola aknu bojājumi. Nealkohola steatohepatīts. Aknu audzēji un cistas.

Aknu slimības III. Iedzimti aknu metabolisma traucējumi, retās aknu slimības: hemohromatoze, Žilbēra sindroms, Vilsona slimība, primārs biliārs holangīts, autoimūns hepatīts, primārs sklerozējošs holangīts, α1-antitripsīna deficīts.

Žults pūšļa un žultsceļu slimības. Žults pūšļa un Oddi sfinktera disfunkcijas. Žults litogenitātes klīniskās izpausmes (nosēsts, mikrolitiāze, litiāze) un terapijas iespējas. Holangīti (klīniskās pazīmes un ārstēšana). Primāri sklerozējošs holangīts. Žultsceļu audzēji. Endoskopiskās un radioloģiskās žultsceļu slimību ārstēšanas iespējas.

Aizkuņģa dziedzera slimības. Aizkuņģa dziedzera slimību klasifikācija. Aizkuņģa dziedzera mazspēja (cēloni, klīnika, diagnostika, terapijas principi). Gastroenteropankreatiskā endokrīnā sistēma un neiroendokrīnie audzēji. Hronisks pankreatīts (klasifikācija, diagnostika, ārstēšana). Aizkuņģa dziedzera vēža riska faktori.

Tievo zarnu slimības. Tievo zarnu slimību klasifikācija. Maldiģestija un malabsorbcija. Mikrobiota un disbioze. Īsās zarnas sindroms. Celiakija. Enterokolīti: E.coli un tās patogēno celmu infekcija; citas infekcijas, ceļotāju caureja. Zarnu parazīti. Laktāzes deficīts.

Resnās zarnas slimības. Divertikuloze. Divertikulīti. Iekaisīgo zarnu slimība (Čūlains kolīts, Krona slimība). Išēmisks kolīts. Kolorektāla vēža riska faktori, prevencija. Kairinātu zarnu sindroms.

Nutrīcija gastroenteroloģiskajiem pacientiem. Barojuma novērtējums (ieskaitot MUST, SNAQ, NRS skalas). Harisa-Benedikta formula (bazālas metabolās likmes noteikšana). Galvenie barošanas veidi. Indikācijas un kontrindikācijas enterālajai un parenterālajai barošanai).

Digestīvā trakta endoskopijas. MITC. Augšējā gastrointestinālā endoskopija (indikācijas neatliekamai un plānotai, kontrindikācijas). Kolonoskopija (indikācijas, zarnu tīrīšana, kontrindikācijas). Endoskopiskā retrogrādā holangiopankreatografija (iespējas, indikācijas). Ehoendoskopija (iespējas, indikācijas). Tievo zarnu endoskopijas (intestinoskopijas, kapsulas endoskopijas). Jaunākie virzieni endoskopijā (robotizētās, datorizētās). Asiņošana no gremošanas trakta.

Funkcionāla dispepsija. Gastropātijas.

Nieru slimnieka vispusīga izmeklēšana.

Urīnceļu infekcija (cistīts, pielonefrīts, akūts uretrāls sindroms).

Hormonu darbības bioloģiskie mehānismi normā un patoloģijā. Diagnostiskie un terapeitiskie principi modernajā endokrinoloģijā.

Kairinātu zarnu sindroms.

Nieru slimnieka izmeklēšana.

Hroniska nieru mazspēja.

Akūta nieru mazspēja.

Akūts alerģisks abakteriāls nefrīts, HRS u.c. specifiski akūtas nieru mazspējas cēloņi.

Glomerulonefrīti ar pārsvarā nefrītisku sindromu (IgAN, postinfekciozi GN, MPGN).

Glomerulonefrīti ar pārsvarā nefrotisku sindromu (MPG, FSGS, MGN).

Ātri progresējošs glomerulonefrīts.

Hroniskas tubulointersticiālas nefropātijas (refluks NP, OU, nefrokalcinoze, toksīni).

Cistiskas nieru slimības (ADNP, ARNP, MCNS), nierakmeņu slimības.

Diabētiska nefropātija, amiloidoze, sistēmiskā sarkanā vilkēde (nieru aspekti).

Hroniska nieru mazspēja – klasifikācija (hroniska nieru slimība), sindromi, kardiovaskulārais risks, vadīšana pa stadijām.

Nieru aizstājterapijas pamati (HD, PD, Tx).

Biežākie ūdens un elektrolītu vielmaiņas traucējumi.

Trombotiskā mikroangiopātija, preeklampsija, a. renalis stenoze.

Hormonu darbības principiālie mehānismi un regulācija. Hipotalama – hipofīzes hormonu darbības normālā fizioloģija un patoloģijas pamati. Akromegālija, Bezcukura diabēts – patoģenēze, diagnostika un terapijas principi.

Virsnieru hormoni un svarīgākās slimības. Jēdziens par endokrīnu arteriālu hipertensiju (diagnostika, diferenciāldiagnostika un terapijas principi).

Ogļhidrātu vielmaiņas pamati. Cukura diabēta diagnostika, klasifikācija, diferenciāldiagnostika. 2. tipa cukura diabēta patoģenēze. Terapijas principi un aprūpes standarti. Orālie antidiabētiskie līdzekļi.

1. tipa cukura diabēta patoģenēze. Insulīterapijas principi. Jēdziens par cukura diabēta akūtajām (hipoglikēmija, diabētiska ketoacidoze) un hroniskajām komplikācijām (nefropātija, retinopātija, polineiropātija).

Vairogdziedzera hormonu loma fizioloģiskajos procesos. Struma. Hipotireoze un hipertireoze (diagnostika, terapijas principi). Vairogdziedzera mezglu raksturojums, malignitātes kritērijai.

Kalcija homeostāzes regulācija. Jēdziens par hiperparatireozi un hipoparatireozi.

Osteoporozes un kaulu metabolo slimību diagnostikas un terapijas principi.

Adipozitāte un apetītes kontrole. Reproduktīvās endokrinoloģijas aspekti.