Vides un sabiedrības veselība
Studiju kursa īstenotājs
Rezidentūras specialitāte
-
Par studiju kursu
Mērķis
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studiju kursa apguvei atvēlētajā laikā rezidents apgūst zināšanas par dzīvojamo, publiso ēku un veselības aprūpes iestāžu ēku tipiem, ārstniecības iestāžu higiēnu un ar to saistītiem riska faktoriem; sociālo un publisko pakalpojumu iestāžu higiēnu un ar to saistītiem riska faktoriem; apdzīvoto vietu labiekārtošanu, plānojuma pamatprincipem.
Prasmes
1.Studiju kursa apguves rezultātā rezidents pratīs veikt apkārtējās vides riska faktoru novērtēšanu, izstrādāt vides riska faktoru ietekmes novēršanai uz cilvēku dzīves apstākļiem un veselību pasākumu plānu (ieteikumus), veikt higiēnisko ekspertīzi.
Kompetences
1.Pēc sekmīga studiju kursa beigšanas rezidents sasniedz sertificēta sabiedrības veselības ārsta obligāto kompetenci, kura ļauj patstāvīgi veikt apkārtējās vides riska faktoru novērtēšanu, izstrādāt vides riska faktoru ietekmes novēršanai uz cilvēku dzīves apstākļiem un veselību pasākumu plānu (ieteikumus), veikt higiēnisko ekspertīzi.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
- sagatavot prezentācijas "Ārstniecības iestāžu higiēnas un pretepidēmijas plāns" un "Imunoloģija un vakcinologija"
- izpētīt WHO un SPKC resursus un pieejamo literatūru par infekcijas slimību uzraudzības un monitoringa sistēmām, saslimšanas/uzliesmojumu gadījumu definīcijām, TESSy (The Epidemiological surveillance systeme);
- sagatavoties darbam ar pacientiem, izpētīt pieejamo literatūru, vadlīnijas (slimības diagnozes noteikšanas pamatprincipi).
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Pēc katra studiju kursa teorētisko zināšanu pārbaude testa un jautājumu veidā, situācijas uzdevumu risināšana.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
-
|
-
|
Tēmas
|
Apdzīvoto vietu plānojuma pamatprincipi. Higiēniskās prasības apdzīvojamo vietu teritorijas izvēlei. Dzīvojamo, publisko ēku un veselības aprūpes iestāžu ēku tipi.
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
-
|
-
|
Tēmas
|
Ārstniecības iestāžu higiēna un ar to saistītie riska faktori.
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
-
|
-
|
Tēmas
|
Ārstniecības iestāžu higiēnas un pretepidēmijas pasākumu plans, nozīmība ar veselības aprūpi saistītu infekcijas risku mazināšanā, plāna izstrāde.
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
-
|
-
|
Tēmas
|
Apdzīvoto vietu labiekārtošana, attīrīšana. Cieto atkritumu savākšanas un utilizācijas veidi.
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
-
|
-
|
Tēmas
|
Apdzīvoto vietu labiekārtošana. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtas, metodes.
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
-
|
-
|
Tēmas
|
Cilvēka mikrobioma biomonitorings, teorētiskie un praktiskie aspekti.
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Rothman, K.J., Greenland, S., Lash, T.L. Modern Epidemiology. 3rd Edition. Philadelphia: Lippincott Williams & Wilkins, 2008.
Dundurs J. Methodic Directions for Practical Works in Occupational Health. RSU, Rīga, 2011.
Eglīte M., Aulika B., Avota M., Bāķe M.Ā., Dundurs J., Jekabsone I., Spudža D., Vanadziņš I. Vides veselība. Rīga, Rīgas Stradiņa universitātes, 2008.
Klimats un ilgtspējīga attīstība. Kļaviņš M., Zaļoksnis J., Rīga: LU Akadēmiskaisapgāds, 2016, 384 lpp.
Annette Prüss-Üstün, J. Wolf, C. Corvalán, R. Bos and M. Neira. Preventing disease through healthy environments: a global assessment of the burden of disease from environmental risks. World Health Organization, 2016, 147 p.
Science for Environmemtal Policy Future brief: What are the health costs of environmental pollution? European Commission, 2018, 57 p
Environmental Health. Intechopen. Edited by Takemi Otsuki, 2021, 256 p.
Papildu literatūra
Environment and human health. Joint EEA-JRC report. European Environment Agency, 2013, 107 p.
WHO global air quality guidelines. World Health Organization, 2021, 273 p.
Baltiņš M. Lietišķā epidemioloģija. Rīga: „Zinātne”, 2003