Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Pašefektivitāte un pašregulācija

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
VPUPK_266
Zinātnes nozare
Psiholoģija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Ārstniecība; Bioloģija; Civilā un militārā aizsardzība; Dzīvās dabas zinātnes; Farmācija; Informācijas un komunikācijas zinātne; Klīniskā farmācija; Komunikācijas zinātne; Māszinības; Medicīnas pakalpojumi; Medicīnas tehnoloģijas; Pedagoģija; Personu un īpašuma aizsardzība; Politikas zinātne; Psiholoģija; Rehabilitācija; Sabiedrības veselība; Sociālā antropoloģija; Sociālā labklājība un sociālais darbs; Socioloģija; Sporta treneris; Tiesību zinātne; Tiesību zinātne; Tirgzinības un reklāma; Uzņēmējdarbības vadība; Vadībzinātne; Vecmāšu zinības; Veselības vadība; Zobārstniecība
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Kontaktinformācija

Rīga, J. Asara iela 5, vppk@rsu.lv, +37167061587

Par studiju kursu

Mērķis

Studiju kursa ietvarā studentiem sniegt zināšanas par pašefektivitātes un pašregulācijas jēdzieniem, sniegt prakstisku iespēju attīstīt šīs prasmes un veicināt labklājību, analizējot saikni starp uzvedību un pašregulācijas un pašefektivitātes jēdziniem. Attīstīt kompetences šo jēdzienu izmantošanā gan personīgajā dzīvē, gan turpmākajā profesionālajā darbībā.

Priekšzināšanas

Vidusskolas līmeņa zināšanas sociālajās zinātnēs.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Studenti definē pašefektivitātes un pašregulācijas jēdzienus; apraksta psiholoģiskās labbūtības ietekmējošus faktorus; izprot saistību starp indivīda pārliecībām, uzvedību un sasniegumiem.

Prasmes

1.Studenti apraksta pašregulācijas un pašefektivitātes lomu indivīda funkcionēšanā un psiholoģiskajā labklājībā; izmanto kritiskās domāšanas spējas, analizējot individuālos mērķus un pašregulācijas/ pašefektivitātes attīstības paņēmienus

Kompetences

1.Studenti diskutē par saistību starp cilvēku uzvedību, pašregulāciju un psiholoģisko labbūtību; balstoties uz iegūtajām zināšanām, studenti formulē individuālo mērķi un izstrādā tā sasniegšanas plānu; izmanto veselīgās prakses, lai uzlabotu psiholoģis

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pašpārbaudes testi un uzdevumi par lekciju tēmām

20,00% no gala vērtējuma
10 balles

Studenti patstāvīgi apgūst videolekciju materiālu un aizpilda pašpārbaudes testus un uzdevumus par lekciju tēmām.

2.

Nodarbību apmeklējums un diskusijas par nodarbību tēmām

10,00% no gala vērtējuma
Ieskaite

Studenti apgūtst literatūru un gatavojas diskusijai par par nodarbības tēmu.

Saskaņā ar RSU Studiju reglamenta I 3.9. punktu, nodarbību apmeklējums ir obligāts un tiek reģistrēts.

3.

Uzdevums par RSU Zinātnes nedēļas 2025 apmeklējumu

10,00% no gala vērtējuma
Ieskaite

Uzdevums:

Pašefektivitātes un pašregulācijas veicināšana profesionālajā praksē – pieredze no RSU Zinātnes nedēļas 2025

mērķis:

Padziļināt studentu izpratni par pašefektivitātes un pašregulācijas principiem medicīnas un zobārstniecības prakses kontekstā, izmantojot zinātniskās konferences ietvaros iegūtās zināšanas.

Uzdevuma apraksts:

Studenti apmeklēt RSU Research Week 2025 pasākumus, kas saistīti ar pašefektivitātes, pašregulācijas, garīgās veselības vai profesionālās pilnveides tēmām. Pamatojoties uz konferences materiāliem un lektoru prezentācijām, studenti veic rakstisku analīzi.

Mājas darba prasības:

1.Kopsavilkums par apmeklētajiem pasākumiem:

Apmeklējiet vienu vai vairākas konferences sesijas, kas saistītas ar pašefektivitāti, pašregulāciju vai garīgo veselību. Uzrakstiet kopsavilkumu (300-400 vārdi), kas ietver:

    • sesijas nosaukumu un prezentētāju (s);
    • galvenās apskatītās tēmas un to atbilstība veselības aprūpes speciālistiem.

2.Rakstiska analīze (700-900 vārdi):

    • Pārdomājiet sesijas saturu un saistiet to ar kursa laikā apspriestajām pašefektivitātes un pašregulācijas tēmām.
    • Analizējiet, kā gūtās atziņas var pielietot profesionālajā vidē, piemēram:
      • stresa un darba slodzes pārvaldība;
      • Komunikācijas uzlabošana ar pacientiem un kolēģiem;
      • Klīnisko lēmumu pieņemšanas prasmju attīstīšana.
    • Identificējiet konkrētas stratēģijas vai rīkus, kas prezentēti sesijas laikā un kas var uzlabot profesionālo praksi.

Vērtēšanas kritēriji:

  • Spēja identificēt un analizēt būtiskākās atziņas no konferences materiāliem – 3 punkti;
  • Izpratnes dziļums, kritiskā domāšana un spēja savienot sesijas atziņas ar kursā apskatītajām tēmām un konceptiem – 3 punkti;
  • Rakstiskā darba kvalitāte un struktūra – 2 punkti;
  • Rakstiskais darbs iesniegts noteiktā termiņā – 2 punkti.
4.

Atgriezeniskā saite par studiju kursu

-
-

Studiju kursa noslēgumā studenti aizpilda studiju kursa novērtēšanas anketu.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Plāns psiholoģiskās labbūtības veicināšanai

60,00% no gala vērtējuma
10 balles

Students individuāli izstrādā plānu psiholoģiskās labklājības uzlabošanai un prezentē to pēdējā nodarbībā. Vērtēšanas kritēriji patstāvīgi izstrādātajam individuālajam plānam: 1. Izvērtējot individuālās dzīves jomas, formulēta problēmjoma un savas uzvedības problēma, sniegts tās apraksts, rakturojot, kā tā ietekmē indivīda psiholoģisko labbūtību – 1 punkts; 2. Izvirzīts skaidri definēts mērķis problēmjomas risināšanai - 1 punkts; 3. Aprakstīti soļi virzībai uz mērķi - 1 punkts; 4. Formulēts sasniedzamais rezultāts – 1 punkts; 5. Pēc izvēles tiek aprakstīta viena no pašregulācijas metodēm un tiek sniegta pašrefleksija par šīs tehnikas izmantošanu – 2 punkti; 6. Tiek izmantoti 2-4 literatūras avoti un atbilstošu atsauču izmantošana – 2 punkti. 7. Individuālais plāns prezentēts seminārnodarbībā – 2 punkti.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Ievads studiju kursā.
Apraksts

Lekcijā tiek sniegts ieskats tēmās par pašefektivitāti un pašregulāciju. Studiju kursa saturs un prasības.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Cilvēka uzvedību un psiholoģisko labbūtību ietekmējošie faktori. Psiholoģisko labbūtību veicinošās prakses. Prāta kļūdas.
Apraksts

Lekcijā tiek apskata fiziskā, ekonomiskā, sociālā, emocionālā, psiholoģiskā labbūtība un faktori, kas to ietekmē. Tiek apskatīti veidi, kā uzlabot labklājību. Tiek pārrunāta tēma par prāta kļūdām.

Literatūra: 1.Yıldırım, M., Arslan, G. (2020). Exploring the associations between resilience, dispositional hope, preventive behaviours, subjective well-being, and psychological health among adults during early stage of COVID-19. Curr Psychol. https://doi.org/10.1007/s12144-020-01177-2; 2.Lesser, Iris A., and Carl P. Nienhuis. (2020). The Impact of COVID-19 on Physical Activity Behavior and Well-Being of Canadians. International Journal of Environmental Research and Public Health 17, no. 11: 3899. https://doi.org/10.3390/ijerph17113899; 3. Rupert, P. A., & Dorociak, K. E. (2019). Self-care, stress, and well-being among practicing psychologists. Professional Psychology: Research and Practice, 50(5), 343–350. https://doi.org/10.1037/pro0000251

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Apzinātība un pašnovērošana. Dzīves jomu izvērtējums.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek apskatīti apzinātības un pašnovērošanas koncepti. Tiek skaidrota pašnovērošanas nozīme dzīves labklājības uzlabošanā un uzvedības mainīšanā, kā arī aprakstīti soļi apzinātības un pašnovērošanas veicināšanai. Praktiskajā nodarbībā studenti veic dzīves jomu izvērtējumu, nosaka savas vērtību un to apmierinājumu. Nodarbības jautājumi: 1. Kādas ir manas vērtības? Kas man ir nozīmīgs? 2. Kā man nozīmīgās vērtības atspoguļojas manās ikdienas aktivitātēs? 3. Kuru dzīves jomu es vēlētos uzlabot vai mainīt? Literatūra: Snyder, M. (1974). Self-monitoring of expressive behavior. Journal of Personality and Social Psychology, 30(4), 526–537. https://doi.org/10.1037/h0037039
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
Tiešsaiste
2

Tēmas

Apzinātība un pašnovērošana. Dzīves jomu izvērtējums.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek apskatīti apzinātības un pašnovērošanas koncepti. Tiek skaidrota pašnovērošanas nozīme dzīves labklājības uzlabošanā un uzvedības mainīšanā, kā arī aprakstīti soļi apzinātības un pašnovērošanas veicināšanai. Praktiskajā nodarbībā studenti veic dzīves jomu izvērtējumu, nosaka savas vērtību un to apmierinājumu. Nodarbības jautājumi: 1. Kādas ir manas vērtības? Kas man ir nozīmīgs? 2. Kā man nozīmīgās vērtības atspoguļojas manās ikdienas aktivitātēs? 3. Kuru dzīves jomu es vēlētos uzlabot vai mainīt? Literatūra: Snyder, M. (1974). Self-monitoring of expressive behavior. Journal of Personality and Social Psychology, 30(4), 526–537. https://doi.org/10.1037/h0037039
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Transteorētiskais jeb pārmaiņu posmu modelis. Lēmumu pieņemšana.
Apraksts

Anotācija: Tiek apspriests uzvedības izmaiņu transteorētiskais modelis un visi tā posmi. Šis modelis tiek izmantots šī kursa laikā, lai mainītu kādu konkrētu uzvedību. Tiek apskatīti veidi kā cilvēki pieņem lēmumus un veidi kā pieņemt labu lēmumu. Literatūra: 1.Hashemzadeh, M., Rahimi, A., Zare-Farashbandi, F., Alavi-Naeini, A. M., & Daei, A. (2019). Transtheoretical Model of Health Behavioral Change: A Systematic Review. Iranian journal of nursing and midwifery research, 24(2), 83–90. https://doi.org/10.4103/ijnmr.IJNMR_94_17; 2. Raihan N, Cogburn M. Stages of Change Theory. [Updated 2021 Mar 3]. In: StatPearls [Internet]. Treasure Island (FL): StatPearls Publishing; 2021 Jan-. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK556005/; 3. Kleis, R. R., Hoch, M. C., Hogg-Graham, R., & Hoch, J. M. (2021). The Effectiveness of the Transtheoretical Model to Improve Physical Activity in Healthy Adults: A Systematic Review, Journal of Physical Activity and Health, 18(1), 94-108. Retrieved Jan 11, 2022, from https://journals.humankinetics.com/view/journals/jpah/18/1/article-p94.xml

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Transteorētiskais jeb pārmaiņu posmu modelis. Lēmumu pieņemšana.
Apraksts

Anotācija: Tiek apspriests uzvedības izmaiņu transteorētiskais modelis un visi tā posmi. Šis modelis tiek izmantots šī kursa laikā, lai mainītu kādu konkrētu uzvedību. Tiek apskatīti veidi kā cilvēki pieņem lēmumus un veidi kā pieņemt labu lēmumu. Literatūra: 1.Hashemzadeh, M., Rahimi, A., Zare-Farashbandi, F., Alavi-Naeini, A. M., & Daei, A. (2019). Transtheoretical Model of Health Behavioral Change: A Systematic Review. Iranian journal of nursing and midwifery research, 24(2), 83–90. https://doi.org/10.4103/ijnmr.IJNMR_94_17; 2. Raihan N, Cogburn M. Stages of Change Theory. [Updated 2021 Mar 3]. In: StatPearls [Internet]. Treasure Island (FL): StatPearls Publishing; 2021 Jan-. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK556005/; 3. Kleis, R. R., Hoch, M. C., Hogg-Graham, R., & Hoch, J. M. (2021). The Effectiveness of the Transtheoretical Model to Improve Physical Activity in Healthy Adults: A Systematic Review, Journal of Physical Activity and Health, 18(1), 94-108. Retrieved Jan 11, 2022, from https://journals.humankinetics.com/view/journals/jpah/18/1/article-p94.xml

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Mērķu izvirzīšanas pamatprincipi.
Apraksts

Anotācija: Tiek apskatīta mērķa formulēšanas būtība un svarīgums, pārrunāta mērķu uzstādīšana izmantojot smart metodi. Nodarbības jautājumi: Patstāvīgi izstrādāt savu SMART mērķi. Literatūra: 1. Traga Philippakos, Zoi A. (2020) "Developing Strategic Learners: Supporting Self-Efficacy Through Goal Setting and Reflection," The Language and Literacy Spectrum: Vol. 30 : Iss. 1 , Article 1. Available at: https://digitalcommons.buffalostate.edu/lls/vol30/iss1/; 2. Ogbeiwi, O. (2021). General concepts of goals and goal-setting in healthcare: A narrative review. Journal of Management & Organization, 27(2), 324-341. doi:10.1017/jmo.2018.11

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
Tiešsaiste
2

Tēmas

Mērķu izvirzīšanas pamatprincipi.
Apraksts

Anotācija: Tiek apskatīta mērķa formulēšanas būtība un svarīgums, pārrunāta mērķu uzstādīšana izmantojot smart metodi. Nodarbības jautājumi: Patstāvīgi izstrādāt savu SMART mērķi. Literatūra: 1. Traga Philippakos, Zoi A. (2020) "Developing Strategic Learners: Supporting Self-Efficacy Through Goal Setting and Reflection," The Language and Literacy Spectrum: Vol. 30 : Iss. 1 , Article 1. Available at: https://digitalcommons.buffalostate.edu/lls/vol30/iss1/; 2. Ogbeiwi, O. (2021). General concepts of goals and goal-setting in healthcare: A narrative review. Journal of Management & Organization, 27(2), 324-341. doi:10.1017/jmo.2018.11

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Pašregulācijas koncepts un teorija.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek pārrunāta pašregulācijas teorija un pašregulācijas stratēģijas. Tiek apskatīti veidi kā var uzlabot savu pašregulāciju. Nodarbībā tiek praktizētas pašregulācijas metodes. Nodarbības jautājumi: Kura metode patika visvairāk? Kādas emocijas un sajūtas pārņēma, veicot šo uzdevumu? Kas patika / kas nepatika? Vai turpināsit izmantot kādu no šīm metodēm? Literatūra: Robson, D. A., Allen, M. S., & Howard, S. J. (2020). Self-regulation in childhood as a predictor of future outcomes: A meta-analytic review. Psychological Bulletin, 146(4), 324–354. https://doi.org/10.1037/bul0000227 Alison L. Miller, Sharon L. Lo, Katherine W. Bauer & Emily M. Fredericks (2020) Developmentally informed behaviour change techniques to enhance self-regulation in a health promotion context: a conceptual review, Health Psychology Review, 14:1, 116-131, DOI: 10.1080/17437199.2020.1718530 McDaniel MA, Einstein GO. (2020). Training Learning Strategies to Promote Self-Regulation and Transfer: The Knowledge, Belief, Commitment, and Planning Framework. Perspectives on Psychological Science. ;15(6):1363-1381. doi:10.1177/1745691620920723
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Pašefektivitātes koncepts. Pašefektivitātes attīstība un veicināšanas principi.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek aprakstīts pašefektivitātes jēdziens. Ir aprakstīta atšķirība starp pašefektivitāti un citiem jēdzieniem. Aprakstīta pašefektivitātes loma pašregulācijā. Tiek paskaidroti soļi pašefektivitātes palielināšanai. Praktiskajā nodarbībā tiek veikts pašefektivitātes mērījums. Tiek veikts gadījuma analīzes uzdevums. Nodarbības jautājumi: Kas ir pašefektivitāte? Kā attīstās pašefektivitāte? Kā izmērīt pašefektivitāti? Literatūra: 1. Schwarzer, R., Renner, B. (2011). Health-specific self-efficacy scales. http://userpage.fu-berlin.de/health/healself.pdf 2. Bandura, A. (2012). On the functional properties of perceived self-efficacy revisited. Journal of Management, 38(1), 9-44.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
Tiešsaiste
2

Tēmas

Pašefektivitātes koncepts. Pašefektivitātes attīstība un veicināšanas principi.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek aprakstīts pašefektivitātes jēdziens. Ir aprakstīta atšķirība starp pašefektivitāti un citiem jēdzieniem. Aprakstīta pašefektivitātes loma pašregulācijā. Tiek paskaidroti soļi pašefektivitātes palielināšanai. Praktiskajā nodarbībā tiek veikts pašefektivitātes mērījums. Tiek veikts gadījuma analīzes uzdevums. Nodarbības jautājumi: Kas ir pašefektivitāte? Kā attīstās pašefektivitāte? Kā izmērīt pašefektivitāti? Literatūra: 1. Schwarzer, R., Renner, B. (2011). Health-specific self-efficacy scales. http://userpage.fu-berlin.de/health/healself.pdf 2. Bandura, A. (2012). On the functional properties of perceived self-efficacy revisited. Journal of Management, 38(1), 9-44.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Motivācija un tās loma pašregulācijā.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek izskaidrotas galvenās motivācijas definīcijas, aprakstīta iekšējā un ārējā motivācija. Tiek sniegts plašāks cilvēka vajadzību skaidrojums. Dots pašnoteikšanās teorijas apraksts. Tiek skaidrota motivācijas nozīme mērķa sasniegšanā. Nodarbības jautājumi: Kas ir motivācija un kā tā var būt noderīga mērķu sasniegšanā? Kā paaugstināt motivāciju virzībā uz mērķi? Literatūra: 1. Deci E.L., Ryan R.M. (1985) Conceptualizations of Intrinsic Motivation and Self-Determination. In: Intrinsic Motivation and Self-Determination in Human Behavior. Perspectives in Social Psychology. Springer, Boston, MA. https://doi.org/10.1007/978-1-4899-2271-7_2 2. Olena Kryshko, Jens Fleischer, Carola Grunschel, Detlev Leutner, Self-efficacy for motivational regulation and satisfaction with academic studies in STEM undergraduates: The mediating role of study motivation, Learning and Individual Differences, Volume 93, 2022, https://doi.org/10.1016/j.lindif.2021.102096. 3. Sansone, Carol;Harackiewicz, Judith M. Intrinsic and Extrinsic Motivation : The Search for Optimal Motivation and Performance. Elsevier Science & Technology, 2000 4. Dmitry A. Leontiev, Motivation, Consciousness, and Self-Regulation, Nova Science Publishers, Incorporated, 2012
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Stress un stresa pārvarēšana.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek aprakstīta stresa teorija, stresa faktori. Tiek skaidrots stresa un stresa reakciju process. Lekcija sniedz izpratni par stresa avotiem, palīdz identificēt stresa reakcijas. Ir izskaidrotas pozitīvā stresa un toksiskā stresa atšķirības. Ir aprakstīta uz emocijām vērsta un uz problēmu vērsta stresa pārvarēšana. Nodarbības jautājumi: Kas ir stress? Kādi faktori izraisa stresa vērtējumus? Kādas ir distresa un eistresa pazīmes? Kā pārvaldīt stresu? Literatūra: 1. Jorge Luiz Lima da Silva,Rafael da Silva Soares, Felipe dos Santos Costa, Danusa de Souza Ramos, Fabiano Bittencourt Lima, and Liliane Reis Teixeira, Psychosocial factors and prevalence of burnout syndrome among nursing workers in intensive care units, 2015 Apr-Jun; 27(2): 125–133. DOI https://doi.org/10.1007/978-1-4899-2271-7_2 2. Alexander J. Hish, Gabriela A. Nagy, Caitlin M. Fang, Lisalynn Kelley, Christopher V. Nicchitta, Kafui Dzirasa, and M. Zachary Rosenthal Rebecca Price. Applying the Stress Process Model to Stress–Burnout and Stress–Depression Relationships in Biomedical Doctoral Students: A Cross-Sectional Pilot Study, https://doi.org/10.1187/cbe.19-03-0060 3. Azevedo, S., & Cavalcanti, L. (2013). Psychology of Stress: New Research. Hauppauge, N.Y.: Nova Science Publishers, Inc.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Emocijas un emociju regulācija.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek skaidrota emociju teorija. Ir aprakstītas pamata un kompleksās emocijas, emociju funkcijas, primārās un sekundārās emocijas, emociju fizioloģiskais modelis. Tiek skaidrota emocionālās apzināšanās un emociju regulēšanas nozīme. Nodarbības jautājumi: Kas ir emocijas? Kāpēc mums vajadzīgas emocijas? Kā noteikt emocijas? Kas mūs padara emocionālus? Kas ir emocionālā apziņa? Kā regulēt emocijas? Literatūra: 1. Flaten, M, & al.Absi, M. (2016). The neuroscience of pain, stress, and emotion : psychological and clinical implications. Academik press. 2. Iván García-Magariñoa, Luca Chittaro,Inmaculada Plazab, Bodily sensation maps: Exploring a new direction for detecting emotions from user self-reported data, Volume 113, May 2018, Pages 32-47, https://doi.org/10.1016/j.ijhcs.2018.01.010 3. Ivan Nyklícek, Lydia Temoshok, and Ad Vingerhoets. Emotional Expression and Health : Advances in Theory, Assessment and Clinical Applications, Taylor & Francis Group, 2012
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
Tiešsaiste
2

Tēmas

Seminārs : manas pašefektivitātes un pašregulācijas spējas
Apraksts
Anotācija: Seminārnodarbībā studenti prezentē savu patstāvīgo darbu. Nodarbības jautājumi: 1. Izvērtējot individuālās dzīves jomas, formulēta problēmjoma un savas uzvedības problēma, sniegts tās apraksts, rakturojot, kā tā ietekmē indivīda psiholoģisko labklājību – 1 punkts . 2. Izvirzīts skaidri definēts mērķis problēmjomas risināšanai - 1 punkts. 3. Aprakstīti soļi virzībai uz mērķi - 1 punkts. 4. Formulēts sasniedzamais rezultāts – 1 punkts. 5. Pēc izvēles tiek aprakstīta viena no pašregulācijas metodēm un tiek sniegta pašrefleksija par šīs tehnikas izmantošanu – 2 punkti. 6. Tiek izmantoti 2-4 literatūras avoti un atbilstošu atsauču izmantošana – 2 punkti. 7. Individuālais plāns prezentēts seminārnodarbībā – 2 punkti.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
Tiešsaiste
2

Tēmas

Seminārs : manas pašefektivitātes un pašregulācijas spējas
Apraksts
Anotācija: Seminārnodarbībā studenti prezentē savu patstāvīgo darbu. Nodarbības jautājumi: 1. Izvērtējot individuālās dzīves jomas, formulēta problēmjoma un savas uzvedības problēma, sniegts tās apraksts, rakturojot, kā tā ietekmē indivīda psiholoģisko labklājību – 1 punkts . 2. Izvirzīts skaidri definēts mērķis problēmjomas risināšanai - 1 punkts. 3. Aprakstīti soļi virzībai uz mērķi - 1 punkts. 4. Formulēts sasniedzamais rezultāts – 1 punkts. 5. Pēc izvēles tiek aprakstīta viena no pašregulācijas metodēm un tiek sniegta pašrefleksija par šīs tehnikas izmantošanu – 2 punkti. 6. Tiek izmantoti 2-4 literatūras avoti un atbilstošu atsauču izmantošana – 2 punkti. 7. Individuālais plāns prezentēts seminārnodarbībā – 2 punkti.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Cilvēka uzvedību un psiholoģisko labbūtību ietekmējošie faktori. Psiholoģisko labbūtību veicinošās prakses. Prāta kļūdas.
Apraksts

Lekcijā tiek apskata fiziskā, ekonomiskā, sociālā, emocionālā, psiholoģiskā labbūtība un faktori, kas to ietekmē. Tiek apskatīti veidi, kā uzlabot labklājību. Tiek pārrunāta tēma par prāta kļūdām.

Literatūra: 1.Yıldırım, M., Arslan, G. (2020). Exploring the associations between resilience, dispositional hope, preventive behaviours, subjective well-being, and psychological health among adults during early stage of COVID-19. Curr Psychol. https://doi.org/10.1007/s12144-020-01177-2; 2.Lesser, Iris A., and Carl P. Nienhuis. (2020). The Impact of COVID-19 on Physical Activity Behavior and Well-Being of Canadians. International Journal of Environmental Research and Public Health 17, no. 11: 3899. https://doi.org/10.3390/ijerph17113899; 3. Rupert, P. A., & Dorociak, K. E. (2019). Self-care, stress, and well-being among practicing psychologists. Professional Psychology: Research and Practice, 50(5), 343–350. https://doi.org/10.1037/pro0000251

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Apzinātība un pašnovērošana. Dzīves jomu izvērtējums.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek apskatīti apzinātības un pašnovērošanas koncepti. Tiek skaidrota pašnovērošanas nozīme dzīves labklājības uzlabošanā un uzvedības mainīšanā, kā arī aprakstīti soļi apzinātības un pašnovērošanas veicināšanai. Praktiskajā nodarbībā studenti veic dzīves jomu izvērtējumu, nosaka savas vērtību un to apmierinājumu. Nodarbības jautājumi: 1. Kādas ir manas vērtības? Kas man ir nozīmīgs? 2. Kā man nozīmīgās vērtības atspoguļojas manās ikdienas aktivitātēs? 3. Kuru dzīves jomu es vēlētos uzlabot vai mainīt? Literatūra: Snyder, M. (1974). Self-monitoring of expressive behavior. Journal of Personality and Social Psychology, 30(4), 526–537. https://doi.org/10.1037/h0037039
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Apzinātība un pašnovērošana. Dzīves jomu izvērtējums.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek apskatīti apzinātības un pašnovērošanas koncepti. Tiek skaidrota pašnovērošanas nozīme dzīves labklājības uzlabošanā un uzvedības mainīšanā, kā arī aprakstīti soļi apzinātības un pašnovērošanas veicināšanai. Praktiskajā nodarbībā studenti veic dzīves jomu izvērtējumu, nosaka savas vērtību un to apmierinājumu. Nodarbības jautājumi: 1. Kādas ir manas vērtības? Kas man ir nozīmīgs? 2. Kā man nozīmīgās vērtības atspoguļojas manās ikdienas aktivitātēs? 3. Kuru dzīves jomu es vēlētos uzlabot vai mainīt? Literatūra: Snyder, M. (1974). Self-monitoring of expressive behavior. Journal of Personality and Social Psychology, 30(4), 526–537. https://doi.org/10.1037/h0037039
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Transteorētiskais jeb pārmaiņu posmu modelis. Lēmumu pieņemšana.
Apraksts

Anotācija: Tiek apspriests uzvedības izmaiņu transteorētiskais modelis un visi tā posmi. Šis modelis tiek izmantots šī kursa laikā, lai mainītu kādu konkrētu uzvedību. Tiek apskatīti veidi kā cilvēki pieņem lēmumus un veidi kā pieņemt labu lēmumu. Literatūra: 1.Hashemzadeh, M., Rahimi, A., Zare-Farashbandi, F., Alavi-Naeini, A. M., & Daei, A. (2019). Transtheoretical Model of Health Behavioral Change: A Systematic Review. Iranian journal of nursing and midwifery research, 24(2), 83–90. https://doi.org/10.4103/ijnmr.IJNMR_94_17; 2. Raihan N, Cogburn M. Stages of Change Theory. [Updated 2021 Mar 3]. In: StatPearls [Internet]. Treasure Island (FL): StatPearls Publishing; 2021 Jan-. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK556005/; 3. Kleis, R. R., Hoch, M. C., Hogg-Graham, R., & Hoch, J. M. (2021). The Effectiveness of the Transtheoretical Model to Improve Physical Activity in Healthy Adults: A Systematic Review, Journal of Physical Activity and Health, 18(1), 94-108. Retrieved Jan 11, 2022, from https://journals.humankinetics.com/view/journals/jpah/18/1/article-p94.xml

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Mērķu izvirzīšanas pamatprincipi.
Apraksts

Anotācija: Tiek apskatīta mērķa formulēšanas būtība un svarīgums, pārrunāta mērķu uzstādīšana izmantojot smart metodi. Nodarbības jautājumi: Patstāvīgi izstrādāt savu SMART mērķi. Literatūra: 1. Traga Philippakos, Zoi A. (2020) "Developing Strategic Learners: Supporting Self-Efficacy Through Goal Setting and Reflection," The Language and Literacy Spectrum: Vol. 30 : Iss. 1 , Article 1. Available at: https://digitalcommons.buffalostate.edu/lls/vol30/iss1/; 2. Ogbeiwi, O. (2021). General concepts of goals and goal-setting in healthcare: A narrative review. Journal of Management & Organization, 27(2), 324-341. doi:10.1017/jmo.2018.11

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Mērķu izvirzīšanas pamatprincipi.
Apraksts

Anotācija: Tiek apskatīta mērķa formulēšanas būtība un svarīgums, pārrunāta mērķu uzstādīšana izmantojot smart metodi. Nodarbības jautājumi: Patstāvīgi izstrādāt savu SMART mērķi. Literatūra: 1. Traga Philippakos, Zoi A. (2020) "Developing Strategic Learners: Supporting Self-Efficacy Through Goal Setting and Reflection," The Language and Literacy Spectrum: Vol. 30 : Iss. 1 , Article 1. Available at: https://digitalcommons.buffalostate.edu/lls/vol30/iss1/; 2. Ogbeiwi, O. (2021). General concepts of goals and goal-setting in healthcare: A narrative review. Journal of Management & Organization, 27(2), 324-341. doi:10.1017/jmo.2018.11

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Mērķu izvirzīšanas pamatprincipi.
Apraksts

Anotācija: Tiek apskatīta mērķa formulēšanas būtība un svarīgums, pārrunāta mērķu uzstādīšana izmantojot smart metodi. Nodarbības jautājumi: Patstāvīgi izstrādāt savu SMART mērķi. Literatūra: 1. Traga Philippakos, Zoi A. (2020) "Developing Strategic Learners: Supporting Self-Efficacy Through Goal Setting and Reflection," The Language and Literacy Spectrum: Vol. 30 : Iss. 1 , Article 1. Available at: https://digitalcommons.buffalostate.edu/lls/vol30/iss1/; 2. Ogbeiwi, O. (2021). General concepts of goals and goal-setting in healthcare: A narrative review. Journal of Management & Organization, 27(2), 324-341. doi:10.1017/jmo.2018.11

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Pašregulācijas koncepts un teorija.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek pārrunāta pašregulācijas teorija un pašregulācijas stratēģijas. Tiek apskatīti veidi kā var uzlabot savu pašregulāciju. Nodarbībā tiek praktizētas pašregulācijas metodes. Nodarbības jautājumi: Kura metode patika visvairāk? Kādas emocijas un sajūtas pārņēma, veicot šo uzdevumu? Kas patika / kas nepatika? Vai turpināsit izmantot kādu no šīm metodēm? Literatūra: Robson, D. A., Allen, M. S., & Howard, S. J. (2020). Self-regulation in childhood as a predictor of future outcomes: A meta-analytic review. Psychological Bulletin, 146(4), 324–354. https://doi.org/10.1037/bul0000227 Alison L. Miller, Sharon L. Lo, Katherine W. Bauer & Emily M. Fredericks (2020) Developmentally informed behaviour change techniques to enhance self-regulation in a health promotion context: a conceptual review, Health Psychology Review, 14:1, 116-131, DOI: 10.1080/17437199.2020.1718530 McDaniel MA, Einstein GO. (2020). Training Learning Strategies to Promote Self-Regulation and Transfer: The Knowledge, Belief, Commitment, and Planning Framework. Perspectives on Psychological Science. ;15(6):1363-1381. doi:10.1177/1745691620920723
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Stress un stresa pārvarēšana.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek aprakstīta stresa teorija, stresa faktori. Tiek skaidrots stresa un stresa reakciju process. Lekcija sniedz izpratni par stresa avotiem, palīdz identificēt stresa reakcijas. Ir izskaidrotas pozitīvā stresa un toksiskā stresa atšķirības. Ir aprakstīta uz emocijām vērsta un uz problēmu vērsta stresa pārvarēšana. Nodarbības jautājumi: Kas ir stress? Kādi faktori izraisa stresa vērtējumus? Kādas ir distresa un eistresa pazīmes? Kā pārvaldīt stresu? Literatūra: 1. Jorge Luiz Lima da Silva,Rafael da Silva Soares, Felipe dos Santos Costa, Danusa de Souza Ramos, Fabiano Bittencourt Lima, and Liliane Reis Teixeira, Psychosocial factors and prevalence of burnout syndrome among nursing workers in intensive care units, 2015 Apr-Jun; 27(2): 125–133. DOI https://doi.org/10.1007/978-1-4899-2271-7_2 2. Alexander J. Hish, Gabriela A. Nagy, Caitlin M. Fang, Lisalynn Kelley, Christopher V. Nicchitta, Kafui Dzirasa, and M. Zachary Rosenthal Rebecca Price. Applying the Stress Process Model to Stress–Burnout and Stress–Depression Relationships in Biomedical Doctoral Students: A Cross-Sectional Pilot Study, https://doi.org/10.1187/cbe.19-03-0060 3. Azevedo, S., & Cavalcanti, L. (2013). Psychology of Stress: New Research. Hauppauge, N.Y.: Nova Science Publishers, Inc.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Pašefektivitātes koncepts. Pašefektivitātes attīstība un veicināšanas principi.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek aprakstīts pašefektivitātes jēdziens. Ir aprakstīta atšķirība starp pašefektivitāti un citiem jēdzieniem. Aprakstīta pašefektivitātes loma pašregulācijā. Tiek paskaidroti soļi pašefektivitātes palielināšanai. Praktiskajā nodarbībā tiek veikts pašefektivitātes mērījums. Tiek veikts gadījuma analīzes uzdevums. Nodarbības jautājumi: Kas ir pašefektivitāte? Kā attīstās pašefektivitāte? Kā izmērīt pašefektivitāti? Literatūra: 1. Schwarzer, R., Renner, B. (2011). Health-specific self-efficacy scales. http://userpage.fu-berlin.de/health/healself.pdf 2. Bandura, A. (2012). On the functional properties of perceived self-efficacy revisited. Journal of Management, 38(1), 9-44.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Emocijas un emociju regulācija.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā tiek skaidrota emociju teorija. Ir aprakstītas pamata un kompleksās emocijas, emociju funkcijas, primārās un sekundārās emocijas, emociju fizioloģiskais modelis. Tiek skaidrota emocionālās apzināšanās un emociju regulēšanas nozīme. Nodarbības jautājumi: Kas ir emocijas? Kāpēc mums vajadzīgas emocijas? Kā noteikt emocijas? Kas mūs padara emocionālus? Kas ir emocionālā apziņa? Kā regulēt emocijas? Literatūra: 1. Flaten, M, & al.Absi, M. (2016). The neuroscience of pain, stress, and emotion : psychological and clinical implications. Academik press. 2. Iván García-Magariñoa, Luca Chittaro,Inmaculada Plazab, Bodily sensation maps: Exploring a new direction for detecting emotions from user self-reported data, Volume 113, May 2018, Pages 32-47, https://doi.org/10.1016/j.ijhcs.2018.01.010 3. Ivan Nyklícek, Lydia Temoshok, and Ad Vingerhoets. Emotional Expression and Health : Advances in Theory, Assessment and Clinical Applications, Taylor & Francis Group, 2012
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Seminārs : manas pašefektivitātes un pašregulācijas spējas
Apraksts
Anotācija: Seminārnodarbībā studenti prezentē savu patstāvīgo darbu. Nodarbības jautājumi: 1. Izvērtējot individuālās dzīves jomas, formulēta problēmjoma un savas uzvedības problēma, sniegts tās apraksts, rakturojot, kā tā ietekmē indivīda psiholoģisko labklājību – 1 punkts . 2. Izvirzīts skaidri definēts mērķis problēmjomas risināšanai - 1 punkts. 3. Aprakstīti soļi virzībai uz mērķi - 1 punkts. 4. Formulēts sasniedzamais rezultāts – 1 punkts. 5. Pēc izvēles tiek aprakstīta viena no pašregulācijas metodēm un tiek sniegta pašrefleksija par šīs tehnikas izmantošanu – 2 punkti. 6. Tiek izmantoti 2-4 literatūras avoti un atbilstošu atsauču izmantošana – 2 punkti. 7. Individuālais plāns prezentēts seminārnodarbībā – 2 punkti.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Diener, E., Oishi, S., & Tay, L. 2018. Advances in subjective well-being research. Nature Human Behaviour, 2(4), 253-260.Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

Flaten, M., Absi, M. 2016. The neuroscience of pain, stress, and emotion: psychological and clinical implications. Academik press.Piemērots angļu valodas plūsmai

3.

Kathleen D. Vohs, Roy F. Baumeister. 2018. Handbook of Self-Regulation. 3rd Edition : Research, Theory, and Applications. Vol Third edition. The Guilford PressPiemērots angļu valodas plūsmai

4.

McCarty, R. 2023. Stress, Health, and Behavior / Richard McCarty.Piemērots angļu valodas plūsmai

5.

Thompson, E. 2020. Coping with Stress / Elissa Thompson and Linda Bickerstaff.Piemērots angļu valodas plūsmai

Papildu literatūra

1.

Bandura, A. 2012. On the functional properties of perceived self-efficacy revisited. Journal of Management, 38(1), 9-44.Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

Moksnes, U. K., Eilertsen, M. B., Ringdal, R., Bjørnsen, H. N., & Rannestad, T. 2019. Life satisfaction in association with self‐efficacy and stressor experience in adolescents – self‐efficacy as a potential moderator. Scandinavian Journal of Caring Sciences, 33(1), 222–230.Piemērots angļu valodas plūsmai

3.

Ngamaba, K., Panagioti, H., & Armitage, M. 2018. Income inequality and subjective well-being: A systematic review and meta-analysis. Quality of Life Research, 27(3), 577-596.Piemērots angļu valodas plūsmai

4.

Sears, R. W. 2015. Building competence in mindfulness-based cognitive therapy: transcripts and insights for working with stress, anxiety, depression, and other problems. New York: Routledge.Piemērots angļu valodas plūsmai

5.

Schwarzer, R., Renner, B. 2011. Health-specific self-efficacy scales.Piemērots angļu valodas plūsmai

6.

White, R.C. 2018. The stress management workbook : de-stress in 10 minutes or less. Emeryville, CA : Althea PressPiemērots angļu valodas plūsmai

Citi informācijas avoti

1.

Scientific articles form PubMed, ScienceDirect, Ebsco data bases.Piemērots angļu valodas plūsmai

2.

RSU Psiholoģijas dienas 2024. Forest Therapy: A Pathway to Protect Forests and Promote Human Health

3.

RSU Scientific Conference 2019 Improvement of emotion regulation: a focus of the psychological care.

4.

RSU Scientific Conference 2019. Self-help practice as form of individual psychological support