Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Politiskais mārketings
Kursa kods
SZF_124
Zinātnes nozare
Bibliotēkzinātne; Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
4,00
Mērķauditorija
Komunikācijas zinātne; Politikas zinātne
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Lelde Metla-Rozentāle
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Radīt priekšstatu par politikas pamatjautājumiem - valsti, tās uzbūvi, pārvaldes modeļiem, politiskajām partijām, vēlēšanām u.tml., kā arī sniegt izpratni par komunikācijas nozīmi politiskajā vidē - par politiskā mārketinga būtību, principiem, politisko kampaņu stratēģijas un taktikas izstrādes un vadīšanas metodēm. Kursa gaitā studējošie veiks praktisku politisko partiju un to īstenoto kampaņu analīzi, kā arī, balstoties uz izpētes rezultātā iegūtajiem secinājumiem, izstrādās alternatīvu politiskās partijas un kampaņas piedāvājumu.
Priekšzināšanas
Izpratne par to, kā efektīvi komunicēt ar dažādām mērķauditorijām, kas ietver zināšanas par masu mediju izmantošanu, sociālajiem medijiem un citiem komunikācijas kanāliem, lai veidotu un uzturētu pozitīvu politisko tēlu un veicinātu politiskās ziņas.
Spēja analizēt un kritiski izvērtēt politisko partiju un to kampaņu efektivitāti, izmantojot dažādus analītiskos rīkus un metods un veikt tirgus segmentāciju un mērķauditorijas analīzi, lai izstrādātu efektīvas kampaņas stratēģijas.
Augstas kvalitātes rakstisku un vizuālu materiālu izstrādes iemaņas, svarīga ir spēja skaidri un pārliecinoši paust savus argumentus.
Kursa realizācijas forma paredz grupu projektus, kuru laikā studentiem ir jāspēj efektīvi sadarboties, lai izstrādātu politiskās kampaņas plānus un stratēģijas.
Jāpiemīt prasmei pašdisciplinēti plānot savu laiku.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Kursa apguves rezultātā studējošie izprot politiskās komunikācijas, politiskā mārketinga, interešu aizstāvības un lobisma būtību. Spēj kritiski izvērtēt politiskās komunikācijas ētiskos aspektus.
Prasmes
1.Kursa apguves rezultātā studējošie spēj izstrādāt politisko un lobisma kampaņu stratēģijas, balstoties uz teorētiskajām zināšanām.
Kompetences
1.Kursa apguves rezultātā studējošie spēj analizēt politiskās komunikācijas procesu, to kritiski izvērtēt gan no ētiskā viedokļa, gan balstoties uz komunikācijas teorijām.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Izvēlētās politiskās partijas priekšvēlēšanu kampaņas analīze.
Eseja par politiskā mārketinga vai lobisma teorētiskajiem aspektiem, analizējot tos mūsdienu informatīvās telpas kontekstā.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Izvēlētās RD ārkārtas vēlēšanās startējušas politiskās partijas īstenotā politiskā mārketinga analīze un novērtējums.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Spēja izprast teoriju un to integrēt praktiskajā darbā - līdz 7 ballēm.
Spēja izprast teoriju un to integrēt praktiskajā darbā, kā arī sniegt teorijā balstītu pamatojumu izvēlētajai kampaņas stratēģijai, metodēm un instrumentu pielietojumam - no 7–10 ballēm.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Demokrātija, valsts un politiskais mārketings - pamatjēdzieni un koncepcijas.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Dažādi valsts un starptautiskās pārvaldes līmeņi - reģionālo pašvaldību, nacionālā parlamenta (Saeimas) un Eiropas Parlamenta uzbūve principi un funkcijas - to atšķirības un potenciālā ietekme uz mārketinga kampaņu.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskās partijas - to veidi, funkcijas un to īstenošanas mehānismi. Partiju vieta un loma politikas procesā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politisko partiju finansēšanas modeļi (privātais un publiskais finansējums), valsts noteiktie politiskās reklāmas kampaņas finansiālie u.c. ierobežojumi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Priekšvēlēšanu un vēlēšanu procesa tiesiskais regulējums Latvijā - kas drīkst kandidēt, kas drīkst vēlēt, ko drīkst/ nedrīkst reklamēt.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskā mārketinga kampaņas plānošanas un organizēšanas teorētiskais modelis.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskā mārketinga kampaņas īstenošanas un uzraudzības teorētiskais modelis.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
14.Saeimas vēlēšanās (2022.g. oktobris) startējušo politisko partiju reklāmas kampaņu analīze un novērtējums.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskā tirgus izpēte - Latvijas sabiedrības politiskā pieprasījuma analīze, tirgus segmentācija - kurš patērētājs ko vēlas pirkt, kādas idejas patīk/ nepatīk Latvijas patērētājam?
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskās partijas idejiskā koncepta izstrāde - Latvijas tirgus prasībām atbilstošas politiskās partijas pamatidejas un uzstādījumu radīšana.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskās partijas mārketinga kampaņas stratēģiskā plāna izstrāde.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Politiskās partijas mārketinga kampaņas organizatoriskā plāna izstrāde - mārketinga kampaņas finansiālo u.c. resursu apzināšanas un iespēju novērtējums, reālo darbību saturiskais un laika grafiks.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
4,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Philip John Davies and Bruce I. (2006). Newman, Winning Elections With Political Marketing.
2.
Wayne P., Ph.D. Steger, Sean Q. Kelly, and J. Mark, Ph.D. (2006). Wrighton, Campaigns And Political Marketing.
3.
Minozzi, W., & Woon, J. (2013). Lying aversion, lobbying, and context in a strategic.
4.
Myers, C. (2018). Public relations or “grassroots lobbying” ? How lobbying laws are re-de fi ning PR practice. Public Relations Review, 44(1), 11–21. h
5.
Davidson, S. (2016). Public relations theory: An agonistic critique of the turns to dialogue and symmetry.
6.
Sampedro, V. (2011). Introduction: New Trends and Challenges in Political Communication.
7.
Hoffjann, O. (2018). The role of play in strategic communication.
8.
Scott, J. C. (2015). The Social Process of Lobbying? Cooperation or Collusion? New York: Routledge.
9.
Yackee, Susan, W. 2015. Invisible (And visible) lobbying: The case of state regulatory policy making. State Politics & Policy Quarterly 15(3): 322 –44.
10.
Ormrod, R. P., & Savigny, H. (2011). Political market orientation : A framework for understanding relationship structures in political parties.
11.
Considerations on the evolution of political marketing. Butler, P., & Harris, P. (2009). marketing theory. 9(2), 149–164.
Papildu literatūra
1.
A. Maksimov. (1999). Čistije I graznije tehnologii viborov.
2.
Röttger, U., & Preusse, J. (2013). External Consulting in Strategic Communication: Functions and Roles Within Systems Theory. 99–117.
3.
McGrath, C. (2007). Framing lobbying messages: defining and communicating political issues persuasively. J. Publ. Aff., 7: 269-280.
4.
Tusinski, K. (2007). A Description of Lobbying as Advocacy Public Relations. International Public Relations Research Conference. 563-570.
5.
Bitonti, Alberto and Phill Harris. (2017). Lobbying in Europe. Public affairs and the Lobbying industry in 28 EU countries. London: Palgrave MacMillan.
6.
Baumgartner, Frank, R., Jeffrey M. Berry, Marie Hojnacki, et. al. (2008). Lobbying and Policy Change: Who Wins, Who Loses, and Why. Chicago: The University of Chicago Press.
7.
Henneberg, S. C., Scammell, M., & Shaughnessy, N. J. O. (2009). theories of democracy. 9(2), 165–188.
8.
Ormrod, R. P., & Savigny, H. (2011). Political market orientation : A framework for understanding relationship structures in political parties.