Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Zinātnes filozofija, pētniecības principi, metodes, metodoloģija un prakse sociālajās zinātnēs starpnozaru integrācijas perspektīvā
Kursa kods
DN_198
Zinātnes nozare
Filozofija, ētika un reliģija; Zinātnes filozofija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Informācijas un komunikācijas zinātne; Komunikācijas zinātne; Politikas zinātne; Sociālā antropoloģija; Tiesību zinātne; Uzņēmējdarbības vadība; Vadībzinātne; Veselības vadība
LKI
8. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Gunda Reire
Struktūrvienības vadītājs
Dace Bandere
Struktūrvienība
Doktorantūras nodaļa
Kontaktinformācija
Rīga, Dzirciema iela 16, dn@rsu.lv, +371 67409120
Par studiju kursu
Mērķis
Intensīvā veidā iepazīstināt doktorantus ar dažādām zinātnes filozofijas skolām, sociālo zinātņu pētniecības principiem, teorijām un metodēm, ar kuru palīdzību veidot pamatu sava doktora darba izstrādei starpdisciplinārā perspektīvā. Šīs zināšanas ļaus apgūt dažādas pieejas individuālā pētnieciskā procesa virzīšanā un sniegs padziļinātu priekšstatu par tādiem konceptiem kā realitāte, objektivitāte un subjektivitāte, patiesība, vērtības, tādējādi dodot papildus instrumentus doktora darba pētnieciskā ietvara (research design) izstrādē. Kursa mērķis ir stiprināt doktora studiju programmas studentu prasmes lietot dažādu teorētiskos ietvarus un sociālo zinātņu metodes savā zinātniskajā darbā, kā arī attīstīt spējas strādāt starpnozaru griezumā.
Priekšzināšanas
Maģistra darba pieredze pētniecībā, aizstāvēts maģistra studiju pētnieciskais darbs.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Doktorants pārzina dažādas zinātnes filozofijas skolas, sociālo zinātņu pētniecības principus, teorijas un metodes, ar kuru palīdzību veidot pamatu sava doktora darba izstrādei starpdisciplinārā perspektīvā. Doktorants korekti piemēro sociālo zinātņu terminoloģiju un apliecina orientēšanos zinātnes nozarē, aprakstot sava darba teoriju un metodoloģiju, pētnieciskos soļus atbilstoši promocijas darba esošajai stadijai.
Prasmes
1.Doktorants spēj pielietot dažādas pieejas individuālā pētnieciskā procesa virzīšanā un prot definēt sava promocijas darba teorētisko ietvaru, metodoloģiju, kritiski analizēt zinātnisko literatūru par sava darba promocijas tēmu, uzrāda kompetenci diskutēt, argumentēt un apspriest savu un citu doktorantu izstrādātos pētnieciskos ietvarus, balstoties uz zinātniskās novitātes, promocijas darba aktualitātes, problēmas un mērķa formulējuma, teorētiskās bāzes un metodoloģiskā ietvara kritērijiem. Doktorants spēj lietot dažādu teorētiskos ietvarus un sociālo zinātņu metodes savā zinātniskajā darbā, kā arī ir attīstījis spējas strādāt starpnozaru griezumā
Kompetences
1.Doktorants akadēmiski korekti izveido sava promocijas darba pētniecisko ietvaru, to prezentē, piedalās zinātniskās diskusijās, kā arī spēj uzturēt zinātnisku diskusiju starpdisciplinārā perspektīvā.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
1. Studiju procesā studentu pienākums ir iepazīties ar kursa literatūru un spēt par to izteikties sava doktora darba kontekstā semināru laikā.
2. Tematisko bloku ietvaros, studiju kursa laikā veidot izvērtējumu “Kā šis temats atspoguļojas/ir nozīmīgs mana doktora darba kontekstā” (refleksija par kādu savam darbam aktuālu zinātnes jautājumu).
3. Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekta izveide par izvēlēto promocijas darba tēmu.
4. Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskata izveide sava doktora darba temata ietvaros.
5. Twitter ziņas (140 zīmes), kas vislabāk atspoguļo promocijas darba zinātnisko vērtību, izveide.
Studējošā ieguldījums studiju procesa pilnveidē ir jēgpilnas atgriezeniskās saites sniegšana par studiju kursu, aizpildot tā novērtēšanas anketu.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Doktoranta iesniegto promocijas darba pētniecisko ietvaru vērtē saskaņā ar kursa apraksta un izskatīto tēmu prasībām. Sagatavoto rakstveida uzdevumu doktorants iesniedz studiju kursa vadītājai elektroniski vismaz piecas darba dienas pirms eksāmena.
Eksāmena mutvārdu daļa: Klātienē doktorants iepazīstina ar iesniegto promocijas darba pētniecisko ietvaru, atbild uz jautājumiem, iesaistās diskusijā par iesniegto rakstveida uzdevumu un prezentāciju.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Aktīva līdzdalība lekcijās un semināros - 20%; zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts – 15%; Twitter ziņa – 5%; promocijas darba zinātniskās novitātes pamatojums un “gap analysis” – 20%; kompakts promocijas darba pētnieciskais ietvars (iesniegts, prezentēts un apspriests) – 40%.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Ievads mūsdienu zinātnes un sociālo zinātņu pamata jautājumos.
Apraksts
Anotācija: Īss ieskats zinātnes un sociālo zinātņu teorijās; sociālo zinātņu vieta un nozīme kopējā zinātnes attīstības kontekstā. Ko nozīmē saprast indivīdu un sabiedrību “zinātniski”. Mertona institucionālie imperatīvi - komunisms, universālisms, dezinterese un organizētais skepticisms. Zinātniskās novitātes nozīmīgums. Četras sociālo zinātņu pētniecības paradigmas.
Nodarbības jautājumi: 1. Sociālās zinātnes un sociālo zinātņu disciplīnas.
2. Zinātnes teorija, metode un zinātniskā pētniecība.
3. Mertona zinātnes normas un sociālo zinātņu pētniecības paradigmas.
4. Zinātniskā darba tēmas novitāte, aktualitāte un unikalitāte; maz pētīto vai nepētīto jautājumu nozīme zinātniskajā darbā.
Literatūra: 1. Lakatos, Imre (1980). The Methodology of Scientific Research Programmes: Volume 1: Philosophical Papers. Cambridge University Press.
2. Merton, Robert K. (1942). The Normative Structure of Science. Panarchy [pieejams: https://www.panarchy.org/merton/science.html].
3. Popper, Karl Raimund (2002). The logic of scientific discovery. New York: Routledge.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Zinātnes filozofijas un sociālo zinātņu metodes promocijas darba kontekstā.
Apraksts
Anotācija: Studiju kursā aptverto tēmu piemērošana doktorantu promocijas darbu pētnieciskā ietvara izveidē. Pētnieciskā plāna izveide, pētnieciskā jautājuma un hipotēzes parametri un formulēšana, darba teorētiskā perspektīva un piemērotāko pētniecisko metožu atrašana.
Nodarbības jautājumi: 1. Pētnieciskais plāns.
2. Pētnieciskais jautājums un hipotēze.
3. Metodes un teorētiskā perspektīva.
Literatūra: 1. Trochim, William M., Donnelly, Kanika Arora (2016). Research methods : the essential knowledge base. 2nd edition. Boston, MA: Cengage Learning.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
16 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Ieskaite
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Blaikie, Norman (2007). Approaches to Social Enquiry: Advancing Knowledge. 2nd edition. Polity.
2.
Durkheim, Emile (2014). The Rules of Sociological Method: And Selected Texts on Sociology and its Method. Free Press; Expanded, Updated edition, Chapters 27, 28.
3.
Kuhn, Thomas Samuel (2012). The structure of scientific revolutions. 4th edition. Chicago, London: The University of Chicago Press.
4.
Lakatos, Imre; Feyerabend, Paul (1999). For and Against Method: Including Lakatos's Lectures on Scientific Method and the Lakatos-Feyerabend Correspondence. 1st edition. University of Chicago Press.
5.
Merton, Robert K. (2017) Social Theory and Social Structure. Rawat.
6.
Popper, Karl Raimund (2002). The logic of scientific discovery. New York: Routledge.
7.
Trochim, William M., Donnelly, Kanika Arora (2016). Research methods: the essential knowledge base. 2nd edition. Boston, MA: Cengage Learning
8.
Creswell, John W. (2018). Research Design: Qualitative, Quantitative and Mixed Methods Approaches. 3rd edition. Thousand Oaks, Calif.: Sage.
Papildu literatūra
1.
King, Gary; Keohane, Robert O.; Verba, Sidney (2021). Designing Social Inquiry: Scientific Inference in Qualitative Research. Princeton University Press.
2.
Rosenberg, Alexander (2018). Philosophy of Social Science. 5th edition. Routledge. Chapters 6; 10.
3.
Merton, Robert K. (1942). The Normative Structure of Science. Panarchy
4.
Winch, Peter (2007). The Idea of a Social Science and Its Relation to Philosophy. 1st edition. Routledge
Citi informācijas avoti
1.
Kincaid, Harold (2017). The Oxford Handbook of Philosophy of Social Science. Oxford University Press.
2.
Rosenberg, Alex; McIntyre (2020). Philosophy of Social Science. A Contemporary Introduction. Routledge.