Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Ievads psihosomatikā
Kursa kods
PMUPK_036
Zinātnes nozare
Klīniskā medicīna
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Sabiedrības veselība
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Līva Mača
Struktūrvienības vadītājs
Māris Taube
Struktūrvienība
Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra
Kontaktinformācija
Rīga, Kristapa iela 30, pmpk@rsu.lv, +371 67210989
Par studiju kursu
Mērķis
Studiju kursa mērķis ir veicināt zināšanu apguvi par cilvēka psihiskās funkcionēšanas likumsakarībām un psihisko un somatisko procesu mijiedarbību.
Priekšzināšanas
Priekšstats par psihisko procesu divējādo, dabaszinātnisko un humanitāro dabu.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studējošie spēs: analizēt psihisko faktoru lomu somatisko slimību gadījumā; novērtēt farmakoloģiskas terapijas psihodinamiskos aspektus; aprakstīt psihosomatiskos traucējumus un slimību etipopatoģenēzi, nosaukt un izteikties par saskarsmes pamatprincipiem.
Prasmes
1.Studenti spēs: īsi aprakstīt psihosomatisku pacientu saslimšanas gadījumu etiopatoģenēzi, izskaidrot placebo efekta izmantošanas iespējas; demonstrēt terapeitiskas saskarsmes pamatelementus.
Kompetences
1.Studenti spēs analizēt bioloģisko, emocionālo un sociālo faktoru lomu slimību etioloģijā un patoģenēzē.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Video materiāla analīze nodarbības ietvaros. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. |
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
10 balles
|
|
I. Zināšanas – spēja definēt: 80%: 1. Biopsihosociālo pieeju medicīnā (20%); 2. Psihosomatiskās veselības nozīmi sabiedrības veselībā (20%); 3. Psihosomatiskās veselības profilakses pamatprincipus (20%); 4. Somatizācijas teorijas – emocionālo faktoru loma slimību izcelsmē (20%). II. Prasmes 20%: 1. Sabiedrības veselības speciālista – pacienta/klienta attiecību veidošanās principi dažādu personības struktūru gadījumā (20%). Eksāmena vērtējums ir kumulatīvs. To veido: 1. Starppārbaudījums – 50%. Starppārbaudījums ir patstāvīga video materiāla analīze nodarbības ietvaros. 2. Gala pārbaudījums 50% – elektronizēts, e-studijās pieejams vai klātienē organizēts daudzatbilžu tests par kursa ietvaros izskatītajām tēmām. Ir iespējama automātiskā gala pārbaudījuma ieskaitīšana pie sekojošu kritēriju izpildes: - Starppārbaudījuma vērtējums vismaz 8 balles; - 100% nodarbību apmeklējums VAI kavētas ne vairāk kā 25% nodarību - jābūt attaisnojošiem iemesliem un kavētās nodarbības ir jāatstrādā; - Patstāvīgais darbs - referāts vai prezentācija par kādas nodarbības tēmu pēc docētāja izvēles. |
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Biopsihosociālais modelis medicīnā, slimību psihiskie, sociālie un bioloģiskie cēloņi (WHO), aleksitīmijas koncepts. Somatizācija. Psihosomatiskie traucējumi un psihosomatiskās slimības.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Afektu teorija. Emocijas, afekti, to fizioloģiskā loma, psihofizioloģiskā klasifikācija. Emociju loma somatizācijas procesā. Emocionālā inteliģence.
1. Iedzimtas emocijas
2. Priekšstats par adekvātu un neadekvātu emociju izpausmi
3. Emociju nozīme evolūcijas teorijas skatījumā
4. Afektu somatiskās izpausmes – somatizācijas process kā mūsdienu komunikācijas forma
5. Emocionālās inteliģences nozīme un izpausmes.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Stress un disstress, tā tipi. Stresoru veidi. Bio-psiho-patoloģiskais ievainojamības modelis: agrīnā bērnības emocionāla distresa ietekme uz emocionālo un somatisko traucējumu rašanās risku pieaugušā vecumā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Personības struktūru tipi.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Psihoterapijas jēdziens. Mērķi. Indikācijas. Psihoterapijas process (izvērtēšanas fāze, terapijas sākuma fāze, izstrādāšanas fāze, noslēguma fāze).
Psihoterapijas tehnikas. Psihoterapijas veidi.
1. Atbalsta psihoterapija
2. Psihodinamiskā (psihoanalītiskā) psihoterapija
3. Kognitīvi biheiviorālā terapija
4. Individuālā, pāru, ģimenes, grupu psihoterapija
5. Bērnu un pusaudžu psihoterapija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Veselības aprūpes darbinieka – pacienta attiecības un to nozīme sabiedrības veselībā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Ģimene – jēdziens, struktūra, funkcijas. Ģimenes funkcionēšana – stāsti, pieņēmumi, robežas, noteikumi, izturība. Ģimenes dinamika ar psihiski/fiziski slimiem ģimenes locekļiem. Funkcionāla ģimene – galvenās iezīmes. Disfunkcionāla ģimene – galvenās iezīmes, daudzveidība.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Atsevišķu nodarbību eksāmenam, noslēguma jautājumiem, klīnisko gadījumu/referātu prezentēšanai.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Women at higher risk for inflation-related stress, 24.05.2023
2.
Long- term impact of childhood trauma explained, 2.05.2023
3.
Medical-level empathy? Yup, chatGPT can fake that, 4.05.2023
4.
Anger in adults a red flag for childhood trauma, 5.04.2023
5.
Melatonin a new way to reduce self-harm, 27.03.2023
6.
Epigenetics, satiety, and predictive markers of obesity, 27.02.2023
7.
Beyond the psychedelic effect: ayahuasca as antidepressant, 10.02.2023
8.
Emotional eating tied to risk for diastolic dysfunction, 19.01.2023
9.
Vegetarians suffer more depression than meat eaters, 27.12.2022
10.
Greater Handgrip Strength tied to lower risk for depression, 20.12.2022
11.
German survey on assisted suicide: how to handle this? Where should caution be exercised?, 16.09.2022
12.
Social isolation, Loneliness tied to death, MI, stroke: AHA, 4.08.2022
13.
Physicians react: burnout rates are alarming, so who should drive change? 6.06.2022
14.
K. Abrahamsson. R. Ennals. Sustainable work in Europe. Concepts, Conditions, Challenges. 2022 Edited Collection. 342 Pages
15.
Empathy fatigue in clinicians rises with latest COVID-19 surge, 16.09.2021
16.
Why men need mind-body medicine now more than ever, 2.04.2020
17.
Why do we love sad music? Mourning our pain, 27.11.2018
18.
The 8 things that end childhood too soon: what clinicians should know, 30.06.2017
19.
Why do depressed doctors suffer in silence? – 27.06.2017
20.
Stress and depression mediated by single brain protein, 20.11.2014
21.
How the brain responds to trauma, 24.09.2014
22.
Long work hours wreak havoc in MDs, Personal lives, 23.09.2013
23.
Nature, Niche, and nurture. The role of social experience in transforming genotype into phenotype, 11.10.2011
24.
Utināns. Cilvēka psihe Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas. Nacionālais apgāds. 2005., 568 lpp. (akceptējams izdevums)
25.
Implementing the care programme approach in psychotherapeutics settings, 2004 (akceptējams izdevums)
26.
Gunta Ancāne. Hronisku sāpju stāvokļu psihosomatiska izpratne//Latvijas Ārsts.- 2004., Nr1.- 40- 43 (akceptējams izdevums)
27.
Post-traumatic stress disorder: symptom profiles in men and women, 2003 (akceptējams izdevums)
28.
Physical symptoms and physician-experienced difficulty in the physician –patient relationship, 1.05.2001
Papildu literatūra
1.
G.Ancane, D.Smite. Die Bedeutung emotionaler Belastung für das Schmerz- syndrom bei Patienten mit chronischem Kreuzschmerz. Ärztliche Psychotherapie 1/2011., 49.-54
2.
Gunta Ancāne. Ķermeņa un psihes saistība//Psiholoģijas Pasaule.-2004.,-Nr.1-38.-43.lpp