Veselības aprūpes ekonomika
Studiju kursa īstenotājs
Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svek@rsu.lv, +371 67338307
Par studiju kursu
Mērķis
Priekšzināšanas
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Students zinās un izpratīs (intelektuālā kompetence): • starptautiski akceptētās pamatvērtības, uz kurām balstās veselības politika; galvenos starptautiskos un Latvijas veselības politikas dokumentus; • veselības aprūpes finansēšanas sistēmas pasaulē, Latvijas sistēmas raksturojumu atbilstoši starptautiskai klasifikācijai; • Latvijas veselības aprūpes organizatorisko struktūru; • Latvijas veselības aprūpes normatīvos aktus; • veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu struktūru un vajadzības, Latvijas pakalpojumu iepirkumu principus; • veselības izmaksu ekonomiskās analīzes metodes.
Prasmes
1.Students pratīs (praktiskā kompetence): • novērtēt Latvijas veselības finansēšanas sistēmu; • orientēties Latvijas valsts veselības aprūpes organizatoriskajā struktūrā un tās vadībā.
Kompetences
1.Kritiski vērtēt un lietot veselības pakalpojumu izmaksu ekonomiskās analīzes literatūras datus, tos lietot sava darba vadībā un plānošanā.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Darbs ar studiju materiāliem un prezentācijas sagatavošana.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Mutiska zināšanu un izpratnes kontrole nodarbību laikā. Grupu darbs un prezentācija. Rakstisks eksāmens.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
1
|
Tēmas
|
Ekonomikas jēdziena lietojums veselības aprūpē. Veselības aprūpes ekonomikas jēdziens un tā definējuma variācijas Sabiedrības veselības zinātnēs. Veselības aprūpes organizāciju un uzņēmumu tiesiskais regulējums un pārvalde.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Labklājības ekonomikas jēdziena izpratne un pielietojums. Veselības aprūpes tiesiskā regulējuma un pārvaldes analīze.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
1
|
Tēmas
|
Veselības aprūpes sistēmas Latvijā un pasaulē. Veselības aprūpes finansējums – esošā situācija un attīstības tendences.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Pieprasījuma un piedāvājuma noteikšana veselības aprūpē un labklājības ekonomikā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
1
|
Tēmas
|
Aprūpes un pakalpojumu sniegšanas un ražošanas uzņēmējdarbība – politiskie un ekonomiskie priekšnosacījumi. Ražošanas iespēju robeža – jēdziens un būtība veselības aprūpē. Vienlīdzības jēdziens veselības aprūpē – jēdziena veidošanās un nozīme Sabiedrības veselības zinātnē.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Ražošanas iespēju robežas noteikšana labklājības ekonomikā. Taisnīgums kā efektivitātes līdzsvars. Taisnīguma nozīme veselības aprūpes ekonomikā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Ekonomiskās sistēmas un to veidi veselības aprūpē. Tirgus līdzsvara analīze un tirgus procesu un sistēmu specifika veselības aprūpē.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
1
|
Tēmas
|
Aprūpes vadības un apdrošināšanas būtība un nozīme veselības aprūpē un ekonomikā. Tirdzniecības un uzņēmējdarbības atļauju un pilnvaru sistēma, regulēšana un pārvalde.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Veselības aprūpes uzņēmējdarbības cenu veidošanas mehānismi un peļņas gūšanas tendences un analīze. Veselības aprūpes organizācijas vai uzņēmuma ekonomiskās situācijas un darbības pamatnoteikumu analīzes prezentācija.
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
The Economics of Health and Health Care. S. Folland, AC. Goodman and M. Stano. Upper Saddle River, New Jersey: Pearson Prentice Hall, 2017.
Methods for the Economic Evaluation of Health Care Programs. MF. Drummond, MJ. Sculpher, K.Claxton, GL. Stoddart and GW. Torrance. Oxford University Press 2015, Illustrated 4th Edition.
Papildu literatūra
Anand, S. and Hanson Kara. DALYs: Efficiency versus Equity. World Development 1998, 26(2): 307-310.
Cohen, DR. and Patel, N. The potential to forgo social welfare gains through over reliance on cost effectiveness/cost utility analyses in the evidence base for public health. Journal of Environmental and Public Health 2009, 2009: 1-7.
Donaldson, C. and Shackley, P. Health economics and public health. In: Oxford Textbook of Public Health. 6th ed. Detels, R. et al. (eds.). Oxford. OUP. 2022.
Exworthy M. Bindman A. Davies. HU. and Washington AE. Evidence into policy and practice Measuring the progress of US and UK policies to tackle disparities and inequalities in US and UK health and health care. Milbank Quarterly 2006; 84(1):75-109.
Geoffrey, R. Sick Individuals and Sick Populations. International Journal of Epidemiology 1985, 14(1): 32-38.
Grieve, R., Sekhon, JS. Hu, TW and Bloom, J. Evaluating health care programs by combining cost with quality of life measures: a case study comparing capitation and Fee for Service. Health services research 2008, 43(4): 1204-1222.
Herbener, JM. The Pareto Rule and Welfare Economics. Review of Austrian Economics 1997, 10(1): 79-106.
Marmot, M. Achieving health equity: from root causes to fair outcomes. Lancet 2007, 370: 1153-1163.
Sen, A. Why health equity? Health Economics 2002, 11: 659–666.
Stolk, EA., Pickee, SJ., Ament, AHJA and Busschbach, JJV. Equity in healthcare prioritization: An empirical inquiry into social value. Health Policy 2005, 74: 343-355.
Weatherly, H., Drummond, M. and Claxton, K. Methods for assessing the cost-effectiveness of public health interventions: Key challenges and recommendations. Health Policy 2009, 93(2): 85-92.