Krievijas iekšpolitika - faktori un spēlētāji

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
Moduļa ietvaros studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru un sagatavos referātu un tā prezentāciju. Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus. Referāta mērķis – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus.

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	-
Studentam ir jāprezentē un jāiesniedz darbs atbilstoši zemāk norādītajām tēmām (atkarībā no klausītāju skaita grupā, katrai tēmai paredzēti 2 līdz 3 prezentētāji). Referātu projektu prezentācijas notiks kursa nodarbību sadaļā, melnraksti jāpapildina saskaņā ar nodarbību laikā apspriesto, un labotā versija jāiesniedz vērtēšanai. Tehniskās prasības darbam: 9 lappuses ar atstarpi 1, Times New Roman 12 vai ekvivalents. Atsauces zemsvītras piezīmēs, noformējums saskaņā ar Čikāgas stila rokasgrāmatu.
2. Pārbaudījums	-	-
Activity and preparedness during seminars – 20% Presentation and paper – 40% Final essay – 40%

Ieskats Krievijas un PSRS svarīgākajos politiskajos procesos līdz 1991. gadam Apraksts Anotācija: Lekcija iepazīstina ar Krievijas un PSRS svarīgākajiem politiskajiem notikumiem un procesiem 20. gadsimtā. 21. gadsimta Krievijas politiskā kultūra, politisko partiju ideoloģijas un sabiedrības attieksme pret demokrātiju un autoritārismu nav pietiekami izprotama, nezinot vismaz pamatvilcienos Krievijas un PSRS vēstures pagrieziena punktus un svarīgākos notikumus politiskajā, militārajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras sfērā. Vladimira Putina ilgstošais valdīšanas periods liek atskatīties uz kultūras un valsts pārvaldes tradīcijām 20. gadsimtā, kuras atstājušas iespaidu uz mūsdienu Krievijas varas īstenošanas praksi. Februāra revolūcija un Oktobra apvērsums ietekmēja varas elites izpratni par cilvēka dzīvības vērtību, privātīpašuma tiesībām un valsts varas robežām. Pirmais un Otrais pasaules karš, kā arī Aukstais karš atstāja pēdas visās sabiedrības dzīves sfērās Krievijā un PSRS. Mihaila Gorbačova pārbūve un PSRS sabrukums tika uztverts neviennozīmīgi Krievijā, līdz ar to sekojošā valsts būvniecība piedzīvoja turbulenci un nācijas konsensusa trūkumu par labāko ceļu uz drošību un labklājību. Literatūra: Kennan, George F., “Communism in Russian History,“ Foreign Affairs, Vol. 69, No. 5 (Winter, 1990), pp. 168-186, https://www.jstor.org/stable/20044607 Knight, Amy, “The KGB, Perestroika, and the Collapse of the Soviet Union,” Journal of Cold War Studies, Vol. 5, No. 1 (Winter 2003), pp. 67-93, https://www.jstor.org/stable/26925261

Politiskās domas (ideju) attīstība Krievijā Apraksts Anotācija: Noteiktas ideoloģijas parādās dažādos specifiskos vēsturiskos apstākļos, lai rastu izpratni par notiekošajām pārmaiņām vai mobilizētu sabiedrību noteiktu politisko pārkārtojumu veikšanai. Lekcija iepazīstina ar galvenajiem politiskās domas un ideoloģiju strāvojumiem Krievijā. Ja 19. gs. iezīmējās ar ļoti bagātu ideju konkurenci (liberālisms, sociāldemokrātija, komunisms, anarhija), tad PSRS ideoloģiski bija viendabīga, atzīstot tikai komunismu un sociālismu, kā ceļu uz to. Sabrūkot Padomju Savienībai, atsākās diskusijas par senām un ne tik senām ideju konstrukcijām: “Maskava – trešā Roma”, “Pareizticība, patvaldība, tautiskums”, “slavofilisms”, “panslāvisms”, “eirāzisms”. Krievijas nacionālās identitātes meklējumi 90. gados un mērķtiecīga konstruēšana 21. gadsimtā apelēja pie agrāko gadsimtu tradīcijas un atstūma mūsdienu liberālismu, ka nederīgu varas pamatstraumes idejām. Lekcijā studenti tiek iepazīstināti ar politiskās domas attīstības galvenajiem aspektiem Krievijā, sevišķu uzmanību pievēršot neo-eirāzisma un suverēnās demokrātijas ideju manifestāciju mūsdienu politikā. Literatūra: Oreshkin, Dmitry, “Putin’s Third Term Ideology,” in Andis Kudors (ed.), Fortress Russia: Political, Economic, and Security Development in Russia Following the Annexation of Crimea and its Consequences for the Baltic States, Riga: University of Latvia Press, CEEPS, 2016, http://appc.lv/eng/wp-content/uploads/sites/2/2016/02/vaks-ar-tekstu.pdf Shlapentokh, Dmitry, “Dugin Eurasianism: A Window on the Minds of the Russian Elite or an Intellectual Ploy?” Studies in East European Thought, Vol. 59, No. 3 (Sep., 2007), pp. 215-236, https://www.jstor.org/stable/40345272?seq=1

Politiskā kultūra Krievijā Apraksts Anotācija: Lekcijas mērķis ir atbildēt uz jautājumu – vai autoritārisms un demokrātija var pastāvēt bez autokrātiem un demokrātiem? Atbilstoši Almonda un Verbas politiskās kultūras traktējumam, Krievijā var izcelt pasīvo jeb pakļāvības politisko kultūru kā dominējošu. Demokrātijas iedzīvināšanas mēģinājumi Krievijā līdz šim nav vainagojušies ar paliekošiem panākumiem. Vai ieviešot demokrātiskus likumus un attīstot institūcijas, demokrātijai ir garantēti panākumi? Krievijas 90. gadu piemērs, rāda, ka brīvais tirgus bez likuma varas darbības, pārvēršas mežonīgajā kapitālismā, kas rada ilgas sabiedrībā pēc kārtības “par katru cenu”, tādējādi dodot augsni autoritārismam. Vienlaikus, ir jāņem vērā, ka Krievijas lielākajās pilsētās attīstās pilsoniskā sabiedrība un autoritārismu atbalstošā partija “Vienotā Krievija” nesaņem vēlēšanās tik lielu atbalstu kā etniskajās republikās un autonomajās teritoriālajās vienībās. Krievijas, kā jebkuras lielas valsts sabiedrība ir dažāda un apvieno sevī gan pilsonisko politisko gan pasīvo politisko kultūru. Krievijas kultūra atstāj iespaidu uz politisko kultūru, kas nosaka, kā pilsoņi redz savu atbildību politikā, kā arī politiķu pienākumus un varas robežas. Politiskā kultūra Krievijā nosaka arī pašu politiķu izpratni par viņiem piešķirtajām pilnvarām un nepieciešamību atskaitīties sabiedrībai vai ignorēt to. Literatūra: Hahn, Jeffrey W., “Continuity and Change in Russian Political Culture,” British Journal of Political Science, Cambridge University Press, Vol. 21, No. 4 (Oct., 1991), pp. 393-421, https://www.jstor.org/stable/193769 Kumar, Vijai, “Political Culture and Democratization in Russia,” Comparative Politics Russia. 2014, 5(3(17)), pp. 60-67, https://mgimo.ru/files2/z01_2015/Kumar-Political-Culture.pdf

20. gs. 90. gadu liberālās reformas, 1994. gada KF Konstitūcija. Borisa Jeļcina valdīšanas galvenās iezīmes Apraksts Anotācija: 90. gadu sākums iezīmējās Krievijā ar ekonomiskām problēmām, kuru iemesls bija PSRS ekonomiskā lejupslīde pirms 1991. gada un liberālo reformu šoka terapija, kuras augļi bija gaidāmi vēlāk. Premjera Jegora Gaidara, Anatolija Čubaisa un Gregorija Javlinska brīvā tirgus iedzīvināšana radīja strauju ienākumu nevienlīdzības attīstību, turklāt, likuma varas vājums pasliktināja iekšējās drošības situāciju valstī. 1994. gada KF Konstitūcija ir nodrošinājusi demokrātijas institucionālo bāzi, tomēr konstitūcijas normu iedzīvināšana praksē nav vainagojusies ar konsolidētas demokrātijas izveidi. Borisa Jeļcina otrs prezidentūras termiņš iezīmējās ar oligarhu lomas pieaugumu ekonomikā un politikā. 1996. gada prezidenta vēlēšanās tika izmantots varas administratīvie resursi, kas nelabvēlīgi ietekmēja tālāko Krievijas demokratizāciju. Parlamenta darbība 90. gados parādīja lielo sabiedrības sašķeltību un komunisma ideju dzīvotspēju Krievijā. Lekcijā tiek apskatītas un analizētas 90. gadu reformu ietekme uz Krievijas iekšpolitiku 21. gadsimtā. Literatūra: Desai, Padma, “Russian Retrospectives on Reforms from Yeltsin to Putin,” The Journal of Economic Perspectives, Vol. 19, No. 1 (Winter, 2005), pp. 87-106, https://www.jstor.org/stable/4134994 Bruner, Lane M., “Taming 'wild' capitalism,” Discourse & Society, Vol. 13, No. 2, Special Issue: Language in New Capitalism (March 2002), pp. 167-184, https://www.jstor.org/stable/42888901

Čečenijas kara, zemūdenes “Kursk” bojāejas, mūzikla “Nord-Ost” un Beslanas skolas ķīlnieku krīzes ietekme uz iekšpolitiku Vladimira Putina pirmajā prezidenta pilnvaru termiņā. Mediju kontrole. Apraksts Anotācija: Lekcijā tiek apskatīti vairāki ar valsts iekšējo drošību saistīti notikumi, kas ietekmēja Vladimira Putina reitingus un iekšpolitikas lēmumus. Čečenijas 2. kara īstenošana un tā aktīvās fāzes izbeigšana nodrošināja V. Putinam augstus sabiedrības atbalsta reitingus, kas ļāva viņam konsolidēt ap sevi varu. Vienlaikus, kļuva skaidrs, ka V. Putins virza valsts attīstību autoritārisma virzienā, izmantojot terorisma problemātiku lielo mediju pakļaušanai Kremļa kontrolei. Demokrātija nav iedomājama bez brīvu mediju darbības, kas atbilstoši starptautiskās organizācijas Reporters Without Borders vērtējumam Krieviju ierindo 149. vietā preses brīvības indeksā – kas ir sliktāks rādītājs nekā Kambodžā, Pakistānā un Venecuēlā. Lekcijā, cita starpā, tiek apskatīta arī Krievijas drošības spēku darba specifika terorisma un ķīlnieku krīžu gadījumos. Literatūra: Barany, Zoltan, “The Tragedy of the Kursk: Crisis Management in Putin's Russia,” Cambridge University Press, Government and Opposition, Vol. 39, No. 3 (Summer 2004), pp. 476-503, , https://www.jstor.org/stable/44483081 Lipman, Maria, Akhrarkhodjaeva, Nozima, “Media,” Russian Analytical Digest, No. 197, 2017, https://css.ethz.ch/content/dam/ethz/special-interest/gess/cis/center-for-securities-studies/pdfs/RAD197.pdf

Kaimiņvalstu krāsaino revolūciju ietekme uz Krievijas iekšpolitiku V. Putina otrajā prezidenta pilnvaru termiņā Apraksts Anotācija: Lekcijā tiek apskatīta V. Putina autoritārisma tendenču nostiprināšana iekšpolitikā uzreiz pēc t.s. krāsainajām revolūcijām Gruzijā un Ukrainā 2003. un 2004. gadā. Krievijas politiskās elites bažas par iespējamām revolucionāriem un sociāliem satricinājumiem Maskavā un Sanktpēterburgā motivē izveidot un attīstīt jaunas institūcijas un fondus, kuru mērķi ir mazināt jaunu radikālu pārmaiņu veikšanu gan bijušajās Padomju Savienības republikās, gan Krievijas iekšienē. V. Putina izteikums 2005. gadā par PSRS sabrukumu kā lielāko 20. gadsimta ģeopolitisko katastrofu, ir pagrieziena punkts vēstures politizācijā, kas vēl vairāk mazina vārda brīvību Krievijā. Lekcija piedāvā ieskatu V. Putina otrajā prezidenta varas termiņā kā principiālā pagriezienā Krievijas politiskajā attīstībā, proti, 2004. līdz 2008. gadam ir laiks, kad izmainās KF ārpolitikas akcenti un politiskais režīms virzās konsolidēta autoritārisma virzienā. Literatūra: Shevtsova, Lilia, “Vladimir Putin,” Foreign Policy, No. 164 (Jan. - Feb., 2008), pp. 34-40, https://www.jstor.org/stable/25462247 Norvath, Robert, “Revolution': Post-Soviet Authoritarianism and the Spectre of Velvet Revolution,” Europe-Asia Studies, Vol. 63, No. 1 (January 2011), pp. 1-25, https://www.jstor.org/stable/27975511

Federālā valsts uzbūve, V. Putina “varas vertikāle” un reģioni Apraksts Anotācija: Viena no pirmajām nozīmīgākajām V. Putina reformu iniciatīvām bija reģionu gubernatoru tiešo vēlēšanu atcelšana 2006. gadā, kas tika atjaunota 2012. gadā. Mūsdienu Krievijas valsts pārvalde tiek īstenoti centralizēti, daļēji ignorējot valsts federālo iekārtu. Arī ekonomika tiek pārvaldīta vairāk sektorāli, nevis teritoriāli, kas paredzētu lielāku reģionu pašiniciatīvu. Sektorālā pārvalde nosaka atsevišķu ekonomikas jomu vadošo institūciju atrašanos Maskavā un nozares institucionālo vienību atrašanos tūkstošiem kilometru attālumā no centra. Līdz ar to reģionu attīstība un iedzīvotāju vajadzību apmierināšana nav tajā līmenī, kāda būtu iespējama pie decentralizētākas pārvaldes. V. Putina “varas vertikāle” pēc 2012. gada tiek balstīta partijas “Vienotā Krievija” darbībā reģionos un tās biedru lojalitātē V. Putinam. Lekcijā tiek apskatīti mūsdienu Krievijas varas centralizācijas politiskie un ekonomiskie aspekti. Literatūra: Oreshkin, Dmitry, “Putin’s Vertical and the Regions,” in Kudors, Andis, Hermanis. Jānis, (eds.), The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0, Riga: University of Latvia Press, CEEPS, 2020, http://appc.lv/wp-content/uploads/2020/03/Research_Russian_Economy_2020.pdf De Stefano, Carolina, De Gregorio, Angela, Starodubtsev, Andrey, “Federalism,” Russian Analytical Digest, No. 201, 2017, https://css.ethz.ch/content/dam/ethz/special-interest/gess/cis/center-for-securities-studies/pdfs/RAD201.pdf

Parlamentārisms Krievijā. Politisko partiju ideoloģijas un loma valsts politikā 21. gs. Apraksts Anotācija: Lekcijas mērķis ir iepazīstināt ar Krievijas Federācijas parlamenta abu palātu – Federālās Sapulces un Valsts Domes funkcijām un lomu politiskajā sistēmā. Krievijai nav ilga parlamentārisma pieredzes, jo 20. gs. sākuma parlaments nedarbojās ilgi, turklāt monarhija neļāva tam izvērst darbību pilnā mērā. 1993. gadā Krievija notika parlamentārā krīze, kas noveda pie asinsizliešanas. Daļas parlamentāriešu konflikts ar Valsts prezidenta administrāciju tika risināts ar armijas palīdzību. V. Putina laikā Valsts Dome tika pārvērsta par Kremļa vadītas likumu rakstīšanas un balsošanas institūciju, kas neatbilst pilnā mērā parlamenta konstitucionālajiem uzdevumiem. Publiskajā telpā tiek nodalīta “sistēmiskā opozīcija” (parlamentā esošās opozīcijas partijas) un “nesistēmiskā opozīcija” (politiskie spēki un strāvojumi ārpus parlamenta). Lai arī “Krievijas Komunistiskajai partijai” un “Liberāldemokrātiskajai partijai” ir atšķirīgas ideoloģijas un programmu uzstādījumi, praksē tās ļauj Kremlim vadīt likumdošanas procesu ar partijas “Vienotā Krievija” starpniecību. Literatūra: Akela, Jay Chandra, “The Party System In Post-Soviet Russia: A Case Study of the Party United Russia,” World Affairs: The Journal of International Issues, Vol. 21, No. 2 (Summer (April-June) 2017), pp. 34-49, https://www.jstor.org/stable/48531461 Reuter, Ora John, Shenin, Andrey, “State Duma Elections,” Russian Analytical Digest, No. 189, 2016, https://css.ethz.ch/content/dam/ethz/special-interest/gess/cis/center-for-securities-studies/pdfs/RAD189.pdf

Krievijas Valsts prezidenta administrācijas loma valsts iekšpolitikā. V.Putina “uzticamības loks” – oligarhi un spēka struktūru pārstāvji Apraksts Anotācija: Krievijas Federācija ir prezidentāla valsts, tāpēc Prezidenta administrācijai jeb Kremlim piemīt lielākā vara valstī. Valsts prezidents ieceļ premjeru un ministrus, līdz ar to valdība darbojas atbilstoši prezidenta politiskajai gribai. Prezidenta administrācijas departamentu un nodaļu darbs netiek afišēts, tāpēc Kremļa darbība nav sabiedrībai caurskatāma. Turklāt V. Putina valdīšanas laikā Kremlis turpina PSRS Komunistiskās partijas CK Politbiroja lēmumu pieņemšanas slepenības tradīcijas, kas neveicina demokrātisko atbildīgumu (atskaitīšanos) sabiedrības priekšā. Papildus oficiālajai varas sistēmai darbojas “ēnu valsts” – personu un institūciju mijiedarbības prakse, kas slēptā veidā pieņem svarīgākos lēmumus valstī, sevišķi tos, kas saistīti ar ekonomiku, lielajiem infrastruktūras objektiem un iepirkumiem. Lai arī V. Putins pirmajā prezidenta pilnvaru termiņā runāja par nepieciešamību attālināt oligarhus no politisko lēmumu pieņemšanas valstī, praksē ir izveidojies jauns uzņēmēju – miljardieru loks, kuri ir viens no V.Putina personalizētās varas balstiem. Šāda sistēma veicina sabiedrības noslāņošanos un ienākumu izteikti nevienlīdzīgu sadali sabiedrībā. Literatūra: Rochlitz, Michael, Nomokonov, V.A. , Filippov, V.V., “Russian Siloviki,” Russian Analytical Digest, No. 223, 2018, https://css.ethz.ch/content/dam/ethz/special-interest/gess/cis/center-for-securities-studies/pdfs/RAD223.pdf Pleines, Heiko, Schimpfössl, Elisabeth, “Russia’s Oligarchs,” Russian Analytical Digest, No. 233, 2019, https://css.ethz.ch/content/dam/ethz/special-interest/gess/cis/center-for-securities-studies/pdfs/RAD233.pdf

Kultūra, vēsture un reliģija 21. gs. Krievijā. Krievu pareizticīgās baznīcas attiecības ar valsts varu. Apraksts Anotācija: 1997. gada KF likums par reliģiskajām organizācijām nosaka, ka valstī ir četras t.s. tradicionālas reliģijas: pareizticība, islāms, jūdaisms un budisms. Tomēr, praksē ir redzams, ka Krievu pareizticīgā baznīca (KPB) saņem lielāku valsts un pašvaldības institūciju pretimnākšanu nekā citas konfesijas. Krievijā nedarbojas pilnā mērā reliģijas brīvība, kas ir neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Pareizticība ir drošībota un politizēta, KPB kritika tiek uztverta, kā valsts drošības apdraudējums un netiešs uzbrukums esošajai valsts varai. KPB saikne ar aizsardzības resoru un vēstures mītu uzturēšanu sabiedrības mobilizācijai sevišķi spilgti izpaužas 2020. gadā atklātajā KF Bruņoto spēku pareizticīgajā katedrālē, kas atrodas militāro sasniegumu izstāžu vietā – “Patriotu parkā”. Minētā baznīcas ēka tiek uzturēta par armijas līdzekļiem. KPB politizācija ir pretrunā ar runas brīvību un pārliecības (sirdsapziņas) brīvību. Krievijas vēstures politika ir orientēta uz nacionālās identitātes konstruēšanu, izmantojot nevis akadēmiskās vēstures atziņas, bet militoloģizējot Krievijas vēsturi. Tas paredz selektīvu pieeju Krievijas impērijas, PSRS un Krievijas Federācijas vēstures atainošanā un mācīšanā skolās. Krievijā vara izrāda sevišķu pretimnākšanu tiem populārās kultūras pārstāvjiem, kuri pauž publisku lojalitāti Krievijas varai un V. Putinam personīgi. Lekcijā tiek analizēta mūsdienu Krievijas varas ietekme uz reliģijas brīvību, vēstures interpretāciju un kultūras attīstību. Literatūra: Lerhis, Ainārs, “Back to the USSR: A Selective Approach to Russian History,” in Andis Kudors (ed.), Fortress Russia: Political, Economic, and Security Development in Russia Following the Annexation of Crimea and its Consequences for the Baltic States, Riga: University of Latvia Press, CEEPS, 2016, http://appc.lv/eng/wp-content/uploads/sites/2/2016/02/vaks-ar-tekstu.pdf Chawryło, Katarzyna, “The altar and throne alliance the Russian Orthodox Church vs. the government in Russia,” OSW, No 54, 2015, https://www.osw.waw.pl/sites/default/files/prace_54_ang_alliance_net.pdf

Modernizācijas iniciatīvas KF Valsts prezidenta Dmitrija Medvedeva valdīšanas laikā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas. Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Autoritārisms un propaganda V. Putina varas sistēmā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas. Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Autoritārisms un propaganda V. Putina varas sistēmā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas. Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Drošības dienesti un vara Krievijā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

“Ēnu valsts” – neformālie varas veidojumi Krievijā. Organizētā noziedzība un politika. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

“Ēnu valsts” – neformālie varas veidojumi Krievijā. Organizētā noziedzība un politika. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Energoresursu iegūšanas un pārdošanas loma iekšpolitikā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Krievijas ekonomiskā politika. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Sociālie jautājumi Krievijas iekšpolitikas dienaskārtībā. Pensiju sistēmas reforma 2018. gadā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Cilvēktiesības, pilsoniskā sabiedrība un “nesistēmiskā opozīcija” Krievijā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Krievijas iekšpolitikas ietekme uz reģionālo ārpolitiku. Krievija globālajā politikā. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Krievijas iekšpolitikas ietekme uz reģionālo ārpolitiku. Krievija globālajā politikā. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Krievijas iekšpolitikas aktuālie jautājumi. Referātu prezentācijas. Kursa noslēgums Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Ieskats Krievijas un PSRS svarīgākajos politiskajos procesos līdz 1991. gadam Apraksts Anotācija: Lekcija iepazīstina ar Krievijas un PSRS svarīgākajiem politiskajiem notikumiem un procesiem 20. gadsimtā. 21. gadsimta Krievijas politiskā kultūra, politisko partiju ideoloģijas un sabiedrības attieksme pret demokrātiju un autoritārismu nav pietiekami izprotama, nezinot vismaz pamatvilcienos Krievijas un PSRS vēstures pagrieziena punktus un svarīgākos notikumus politiskajā, militārajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras sfērā. Vladimira Putina ilgstošais valdīšanas periods liek atskatīties uz kultūras un valsts pārvaldes tradīcijām 20. gadsimtā, kuras atstājušas iespaidu uz mūsdienu Krievijas varas īstenošanas praksi. Februāra revolūcija un Oktobra apvērsums ietekmēja varas elites izpratni par cilvēka dzīvības vērtību, privātīpašuma tiesībām un valsts varas robežām. Pirmais un Otrais pasaules karš, kā arī Aukstais karš atstāja pēdas visās sabiedrības dzīves sfērās Krievijā un PSRS. Mihaila Gorbačova pārbūve un PSRS sabrukums tika uztverts neviennozīmīgi Krievijā, līdz ar to sekojošā valsts būvniecība piedzīvoja turbulenci un nācijas konsensusa trūkumu par labāko ceļu uz drošību un labklājību. Literatūra: Kennan, George F., “Communism in Russian History,“ Foreign Affairs, Vol. 69, No. 5 (Winter, 1990), pp. 168-186, https://www.jstor.org/stable/20044607 Knight, Amy, “The KGB, Perestroika, and the Collapse of the Soviet Union,” Journal of Cold War Studies, Vol. 5, No. 1 (Winter 2003), pp. 67-93, https://www.jstor.org/stable/26925261

Politiskās domas (ideju) attīstība Krievijā Apraksts Anotācija: Noteiktas ideoloģijas parādās dažādos specifiskos vēsturiskos apstākļos, lai rastu izpratni par notiekošajām pārmaiņām vai mobilizētu sabiedrību noteiktu politisko pārkārtojumu veikšanai. Lekcija iepazīstina ar galvenajiem politiskās domas un ideoloģiju strāvojumiem Krievijā. Ja 19. gs. iezīmējās ar ļoti bagātu ideju konkurenci (liberālisms, sociāldemokrātija, komunisms, anarhija), tad PSRS ideoloģiski bija viendabīga, atzīstot tikai komunismu un sociālismu, kā ceļu uz to. Sabrūkot Padomju Savienībai, atsākās diskusijas par senām un ne tik senām ideju konstrukcijām: “Maskava – trešā Roma”, “Pareizticība, patvaldība, tautiskums”, “slavofilisms”, “panslāvisms”, “eirāzisms”. Krievijas nacionālās identitātes meklējumi 90. gados un mērķtiecīga konstruēšana 21. gadsimtā apelēja pie agrāko gadsimtu tradīcijas un atstūma mūsdienu liberālismu, ka nederīgu varas pamatstraumes idejām. Lekcijā studenti tiek iepazīstināti ar politiskās domas attīstības galvenajiem aspektiem Krievijā, sevišķu uzmanību pievēršot neo-eirāzisma un suverēnās demokrātijas ideju manifestāciju mūsdienu politikā. Literatūra: Oreshkin, Dmitry, “Putin’s Third Term Ideology,” in Andis Kudors (ed.), Fortress Russia: Political, Economic, and Security Development in Russia Following the Annexation of Crimea and its Consequences for the Baltic States, Riga: University of Latvia Press, CEEPS, 2016, http://appc.lv/eng/wp-content/uploads/sites/2/2016/02/vaks-ar-tekstu.pdf Shlapentokh, Dmitry, “Dugin Eurasianism: A Window on the Minds of the Russian Elite or an Intellectual Ploy?” Studies in East European Thought, Vol. 59, No. 3 (Sep., 2007), pp. 215-236, https://www.jstor.org/stable/40345272?seq=1

Politiskā kultūra Krievijā Apraksts Anotācija: Lekcijas mērķis ir atbildēt uz jautājumu – vai autoritārisms un demokrātija var pastāvēt bez autokrātiem un demokrātiem? Atbilstoši Almonda un Verbas politiskās kultūras traktējumam, Krievijā var izcelt pasīvo jeb pakļāvības politisko kultūru kā dominējošu. Demokrātijas iedzīvināšanas mēģinājumi Krievijā līdz šim nav vainagojušies ar paliekošiem panākumiem. Vai ieviešot demokrātiskus likumus un attīstot institūcijas, demokrātijai ir garantēti panākumi? Krievijas 90. gadu piemērs, rāda, ka brīvais tirgus bez likuma varas darbības, pārvēršas mežonīgajā kapitālismā, kas rada ilgas sabiedrībā pēc kārtības “par katru cenu”, tādējādi dodot augsni autoritārismam. Vienlaikus, ir jāņem vērā, ka Krievijas lielākajās pilsētās attīstās pilsoniskā sabiedrība un autoritārismu atbalstošā partija “Vienotā Krievija” nesaņem vēlēšanās tik lielu atbalstu kā etniskajās republikās un autonomajās teritoriālajās vienībās. Krievijas, kā jebkuras lielas valsts sabiedrība ir dažāda un apvieno sevī gan pilsonisko politisko gan pasīvo politisko kultūru. Krievijas kultūra atstāj iespaidu uz politisko kultūru, kas nosaka, kā pilsoņi redz savu atbildību politikā, kā arī politiķu pienākumus un varas robežas. Politiskā kultūra Krievijā nosaka arī pašu politiķu izpratni par viņiem piešķirtajām pilnvarām un nepieciešamību atskaitīties sabiedrībai vai ignorēt to. Literatūra: Hahn, Jeffrey W., “Continuity and Change in Russian Political Culture,” British Journal of Political Science, Cambridge University Press, Vol. 21, No. 4 (Oct., 1991), pp. 393-421, https://www.jstor.org/stable/193769 Kumar, Vijai, “Political Culture and Democratization in Russia,” Comparative Politics Russia. 2014, 5(3(17)), pp. 60-67, https://mgimo.ru/files2/z01_2015/Kumar-Political-Culture.pdf

20. gs. 90. gadu liberālās reformas, 1994. gada KF Konstitūcija. Borisa Jeļcina valdīšanas galvenās iezīmes Apraksts Anotācija: 90. gadu sākums iezīmējās Krievijā ar ekonomiskām problēmām, kuru iemesls bija PSRS ekonomiskā lejupslīde pirms 1991. gada un liberālo reformu šoka terapija, kuras augļi bija gaidāmi vēlāk. Premjera Jegora Gaidara, Anatolija Čubaisa un Gregorija Javlinska brīvā tirgus iedzīvināšana radīja strauju ienākumu nevienlīdzības attīstību, turklāt, likuma varas vājums pasliktināja iekšējās drošības situāciju valstī. 1994. gada KF Konstitūcija ir nodrošinājusi demokrātijas institucionālo bāzi, tomēr konstitūcijas normu iedzīvināšana praksē nav vainagojusies ar konsolidētas demokrātijas izveidi. Borisa Jeļcina otrs prezidentūras termiņš iezīmējās ar oligarhu lomas pieaugumu ekonomikā un politikā. 1996. gada prezidenta vēlēšanās tika izmantots varas administratīvie resursi, kas nelabvēlīgi ietekmēja tālāko Krievijas demokratizāciju. Parlamenta darbība 90. gados parādīja lielo sabiedrības sašķeltību un komunisma ideju dzīvotspēju Krievijā. Lekcijā tiek apskatītas un analizētas 90. gadu reformu ietekme uz Krievijas iekšpolitiku 21. gadsimtā. Literatūra: Desai, Padma, “Russian Retrospectives on Reforms from Yeltsin to Putin,” The Journal of Economic Perspectives, Vol. 19, No. 1 (Winter, 2005), pp. 87-106, https://www.jstor.org/stable/4134994 Bruner, Lane M., “Taming 'wild' capitalism,” Discourse & Society, Vol. 13, No. 2, Special Issue: Language in New Capitalism (March 2002), pp. 167-184, https://www.jstor.org/stable/42888901

Modernizācijas iniciatīvas KF Valsts prezidenta Dmitrija Medvedeva valdīšanas laikā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas. Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Autoritārisms un propaganda V. Putina varas sistēmā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas. Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Drošības dienesti un vara Krievijā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

“Ēnu valsts” – neformālie varas veidojumi Krievijā. Organizētā noziedzība un politika. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (sk. referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).