Ģimenes veselība
Studiju kursa īstenotājs
Rīga, Kristapa iela 30, pmpk@rsu.lv, +371 67210989
Par studiju kursu
Mērķis
Sniegt studentiem pamatzināšanas par ģimenes funkcionēšanu, funkcionālu un disfunkcionālu ģimeni, šo jēdzienu nozīmi slimību patoģenēzes un salutoģenēzes procesos, kā arī individuālo attīstību ģimenes kontekstā, dažādu ģimenes locekļu nozīmi bērna fiziskajā un psihoemocionālajā attīstībā.
Priekšzināšanas
Anatomija, fizioloģija, embrioloģija.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj definēt funkcionālās un disfunkcionālās ģimenes jēdzienu un būtību, šo jēdzienu nozīmi slimību patoģenēzes un salutoģenēzes procesos, kā arī spēj definēt ģimenes nozīmi bērna fiziskajā un psihoemocionālajā attīstībā, analizēt visu šo jēdzienu klīnisko nozīmi slimību un traucējumu diagnostikas un terapeitisko attiecību veidošanas procesos.
Prasmes
1.Studiju kursa apguves rezultātā studējošie pratīs analizēt ģimenes funkcionēšanas pamatprocesus, individuālās psihoemocionālās attīstības procesa aspektus, izmantot tos klīnisko gadījumu analīzē.
Kompetences
1.Interpretēt funkcionālus un disfunkcionālus procesus ģimenē, interpretēt bērna psihoemocionālās attīstības jēdzienus.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs - klīniskā gadījuma analīze |
-
|
10 balles
|
|
Ğimenes gadījuma apraksta analīze. |
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Daudzizvēļu tests |
-
|
10 balles
|
|
Daudzizvēļu tests 4.nodarbībā par 1.semestra lekciju un nodarbību par funkcionālu un disfunkcionālu ğimeņu tēmām. |
||
|
2.
Gala pārbaudījums |
-
|
10 balles
|
|
I Zināšanas – spēja definēt: 60% 1. Ģimenes funkcionēšanas mehānismi, tās nozīme slimību patoģenēzes un salutoģenēzes procesos (20%) 2. Funkcionālas ģimenes pazīmes (5%) 3. Disfunkcionālas ģimenes pazīmes (5%) 4. Bērna attīstība pēc dažādām teorijām, dažādu vecumposmu īpatnības (15%) 5. Dažādu ģimenes locekļu nozīme bērna attīstībā (15%) II Prasmes: 40% 1. Individuālās un ģimenes anamnēzes ievākšanas pamatprincipi (20%) 2. Ģimenes izvērtēšana, klīnisko gadījumu analīze (10%) 3. Dažādu dzīves posmu psihoemocionālu traucējumu diagnostika, diferenciāldiagnostika, ārstēšanas stratēģiju izvērtēšana, klīnisko gadījumu analīze (10%) Eksāmena vērtējums ir kumulatīvs. To veido: 1. Starppārbaudījums (50%) - pēc docētāja izvēles: • Video materiāla analīze un/vai • Klīniskā gadījuma apraksts un/vai • Atvērtie jautājumi nodarbības sākumā un/vai • Daudz atbilžu tests un/vai • Prezentācijas sagatavošana par nodarbības tēmu. 2. Gala pārbaudījums (50%) - elektronizēts, e-studijās pieejams vai klātienē organizēts daudzatbilžu tests, par kursa ietvaros izskatītajām tēmām. Ir iespējama automātiskā gala pārbaudījuma ieskaitīšana pie sekojošu kritēriju izpildes: · Starppārbaudījuma vērtējums vismaz 8 balles; · Kavēts ne vairāk kā 25% nodarbību; · 100% nodarbību apmeklējums vai nodarbību atstrāde pie attaisnojošiem iemesliem · Patstāvīgais darbs pēc docētāja izvēles par: a) cikla nodarbības tēmu (literatūras apskats); b) klīnisko gadījumu; c) jaunāko pētījumu (atbilstoši nodarbības tēmai). |
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ģimene – jēdziens, struktūra, funkcijas. Anamnesis familiae nozīme
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ģimenes dzīves cikls – homeostāze un pārmaiņas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
3
|
Tēmas
|
Ģimenes funkcionēšana – stāsti, pieņēmumi, robežas, noteikumi, izturība. Ģimenes dinamika ar psihiski/fiziski slimiem ģimenes locekļiem. Funkcionāla ģimene – galvenās iezīmes. Klīnisko gadījumu analīze.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
3
|
Tēmas
|
Disfunkcionāla ģimene I – galvenās iezīmes, daudzveidība. Klīnisko gadījumu analīze.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
3
|
Tēmas
|
Disfunkcionāla ģimene II – galvenās iezīmes, daudzveidība. Klīnisko gadījumu analīze - patstāvīgā darba prezentācijas.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
3
|
Tēmas
|
Ieskaite. Seksualitāte. Neorganiskie seksuālie traucējumi un to psihoemocionālie aspekti. Neauglības psihoemocionālie aspekti. Ārstēšanas iespējas. Klīnisko gadījumu analīze.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Bērna psihoemocionālā attīstība (psihoseksuālās attīstības stadijas, psihosociālās attīstības stadijas, objektattiecību teorija)
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Piesaistes teorija. Vecāka-zīdaiņa terapija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
3
|
Tēmas
|
Mātes veselība (pēcdzemdību psihiskie traucējumi). Mātes un bērna diāde. Mātes un tēva nozīme bērna fiziskajā un psihoemocionālajā attīstībā. Klīnisko gadījumu analīze.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
3
|
Tēmas
|
Siblingu apakšsistēmas īpatnības un nozīme bērna attīstībā. Vecvecāku apakšsistēmas nozīme bērna fiziskajā un psihoemocionālajā attīstībā. Klīnisko gadījumu analīze.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
3
|
Tēmas
|
Dažādu attīstības posmu īpatnības: pirmsskolas, skolas. Spēles nozīme bērna attīstībā. Traumatiskās situācijas bērnībā (hospitalizēšana, atstāšana novārtā). Traucējumi un palīdzības iespējas. Klīnisko gadījumu analīze.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
3
|
Tēmas
|
Dažādu attīstības posmu īpatnības: pusaudžu periods (atdalīšanās no vecākiem, seksuālā izglītība, attiecības ar vienaudžiem, bullings). Traucējumi un palīdzības iespējas. Klīnisko gadījumu analīze. Eksāmens.
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Goldenberg H., Goldenberg I. 2017. Family therapy, An Overview. 7th edition. Thomson Brooks/Cole.
The Psychosomatic Assessment: Strategies to Improve Clinical Practice Edited by G.A. Fava; N. Sonino; T.N. Wise, 2011
Egle U.T, Hardt J., Nickel R., Kappis B., Hoffmann S.O. 2002. Early Stress and its 9. Long-term Effects on health – State of the Art and Implication for Future research. Psychosom Med Psychother. 48(4). 411-34.
Sudraba, V., & Skaldere-Darmudasa, G. (2022). Psihosomatiskā medicīna. Rīgas Stradiņa universitāte
Papildu literatūra
McDougall J. 1989. Theatres of body
Skynner R., Cleese J. 1994. Life and how to survive it, NN Norton and Company
Thomas P.A., Liu H., Umberson D. 2017. Family Relationships and Well-Being. Innov Aging. 1(3)
Vinikots V.V. 2004. Bērns un viņa māte. 101 lpp
Vinikots V.V. 2004. Sarunas ar vecākiem. 112 lpp
Walsh F. 2003. Family resilience: A Framework for Clinical Practice
Ārvalstu studentiem/For International students:
Egle U.T, Hardt J., Nickel R., Kappis B., Hoffmann S.O. 2002. Early Stress and its Long-term Effects on health – State of the Art and Implication for Future research. Z Psychosom Med Psychother. 48(4). 411-34.
McDougall J. 1989. Theatres of body
Adelīna Nikitenko “Ģeneralizētas trauksmes izplatība Ogres pilsētas vidusskolēnu vidū un tās saistība ar vientulību.”
Aksel Darius Överlien Dalili “Burnout Syndrome in Medical Personnel During The Covid-19 Pandemic”
Ali Lavin “Changes of level of empathy in medical students during time of studies”
Ieva Kulša “Celikālijas psihosomatiskie aspekti.”
Jānis Kristaps Vasiļonoks “Ārstu-rezidentu spēja paziņot sliktas ziņas pacientam.”
Karīna Rudus “Saistība starp trauksmes simptomu smagumu un stresa pārvarēšanas stratēģijām RSU medicīnas fakultātes preklīnisko studiju gadu studentu vidū.”
Katrīna Liepiņa ”Adverse childhood experiences (ace) jeb nelabvēlīgas bērnības pieredzes saistībā ar gastrointestinālām sūdzībām āgenskalna ģimnāzijās”
Laura Gribuste “Saistība starp kritiskās domāšanas dispozīciju un ticību paranormālajam Rīgas Stradiņa Universitātes studentu vidū.”
Leonhard Francisco Schlichting “Borderline Personality Disorder as Comorbidity of Bulimia Nervosa in Adolescents”
Linda Borskoviča “Pašcieņas, trauksmes, depresijas rādītāju saistība ar glikēmijas kontroli pacientiem ar 1. un 2. Tipa cukura diabētu”
Linda Lumikki April Vainio “MDMA-assisted therapy in PTSD treatment”
Megija Zunde “Trauksmes simptomu īpatsvara dinamika vidējam medicīnas personālam Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā.”
Miina-Maria Jyrälä “Depression as a risk factor for coronary artery disease, mechanisms behind it”
Nika Kristiāna Meždreija “Somatizācijas un trauksmes simptomu salīdzinājums sesijas laikā un pēc tā RSU 1. un 6. kursa medicīnas fakultātes studentiem”
Rebecca Abraham “The effect of parenting on the development of borderline personality disorder”
Rebeka Beinaroviča “Sociāli ekonomiskā stāvokļa saistība ar izdegšanas sindromu medicīnas fakultātē studējošajiem.”
Sima Shokouhi “The relationship between the belief in conspiracy theories and narcissistic personality traits in an individual.”
Svetlana Redina “Ēšanas traucējumu saistība ar depresijas un trauksmes simptomiem starp 12. klašu skolniekiem piecās Rīgas Pārdaugavas rajona skolās: 71. vidusskolā, 96. vidusskolā, Anniņmuižas vidusskolā, Arkādijas vidusskolā, Imantas vidusskolā”
Zanda Laura Šķiņķe “Trauksmes un depresijas simptomu korelācija ar un bez muguras lejasdaļas sāpēm RSU medicīnas fakultātes studentiem”
Physical symptoms and physician-experienced difficulty in the physician –patient relationship, 1.05.2001
Akhtar S. 2009. The Damaged Core. Jason Aronson. (akceptējams izdevums)
Dreams in Jungian psychology: The use of dreams as an instrument for research, diagnosis and treatment of social phobia, 2009
German survey on assisted suicide: how to handle this? Where should caution be exercised?, 16.09.2022
Nature, Niche, and nurture. The role of social experience in transforming genotype into phenotype, 11.10.2011
John Bowlby. A Secure Base
Brummers M., Enckells H. 2011. Bērnu un jauniešu psihoterapija, 280 lpp (akceptējams izdevums)
K. Abrahamsson. R. Ennals. Sustainable work in Europe. Concepts, Conditions, Challenges. 2022 Edited Collection. 342 Pages
Erikson E.H. 1995. Childhood and Society. (akceptējams izdevums)
Boulbijs Dž. 1998. Drošais pamats. 198 lpp (akceptējams izdevums)
Minuchin S., Fishman H.C. 2009. Family therapy techniques. Harward university press (akceptējams izdevums)
Sharma R. 2013.The Family and Family Structure Classification Redefined for the Current Times. J Family Med Prim Care. 2(4). 306–310.
Barker P., Chang J. 2013. Basic family therapy. 6th edition. Willey Blackwell.
Keitner I.G. 2012. Family Assessment in the Medical Setting, Adv Psychosom Med. Basel. Karger. 32. 203–222.
Family Therapy An Overview Irene Goldenberg, Mark Stanton, Herbert Goldenberg, Herbert Goldenberg Ninth edition Hardback, 2016