Trenažieru un brīvo svaru nodarbību vadīšana

Studējošais studiju kursa laikā patstāvīgi īsteno strukturētu spēka un kardio treniņu procesu un dokumentē to treniņu dienasgrāmatā. Treniņu procesā izmanto kursa saturam atbilstošus spēka un kardio trenažierus, brīvos svarus, vingrinājumus ar savu ķermeņa svaru un/vai pretestības gumijas.

Treniņu dienasgrāmatā jānorāda:

• treniņa datums un mērķis;
• izvēlētie vingrinājumi un to secība;
• piegājienu un atkārtojumu skaits;
• izmantotais darba svars vai cita slodzes mērvienība;
• kardio slodzes veids, ilgums un intensitāte;
• atpūtas intervāli;
• subjektīvais slodzes novērtējums un pašsajūta;
• veiktās treniņu programmas izmaiņas un to pamatojums;
• īss treniņa izvērtējums un turpmāk nepieciešamie uzlabojumi.

Darba noslēgumā studējošais apkopo un īsi analizē treniņu procesa norisi, slodzes izmaiņas un sasniegto fiziskās sagatavotības progresu.

Vērtēšanas kritēriji – maksimāli 10 punkti

1. Treniņu plāna mērķtiecība, struktūra un atbilstība kursā apgūtajiem principiem – 2 punkti.
2. Treniņu dienasgrāmatas sistemātiska un pilnīga aizpildīšana – 2 punkti.
3. Slodzes parametru (apjoma, intensitātes, piegājienu, atkārtojumu, darba svara, atpūtas u.c.) korekta dokumentēšana un progresīva plānošana – 2 punkti.
4. Vingrinājumu izvēles, slodzes pielāgošanas un drošības principu pamatota izmantošana – 2 punkti.
5. Treniņu procesa un sasniegto rezultātu analīze, identificējot progresu, grūtības un nepieciešamos uzlabojumus – 2 punkti.

Kopā – 10 punkti. Iegūtais punktu skaits veido patstāvīgā darba vērtējumu 10 ballu skalā.

Studējošais, pamatojoties uz docētāja sniegtu klienta situācijas aprakstu, patstāvīgi izstrādā mērķim atbilstošu spēka un kardio treniņu programmu un praktiski demonstrē tās daļu simulētā darbā ar klientu.

Izstrādājot programmu, studējošais:

• izvērtē klienta mērķus, fiziskās sagatavotības līmeni, veselības stāvokli un citus būtiskos faktorus;
• formulē treniņu mērķi;
• izvēlas mērķim atbilstošus vingrinājumus un treniņu metodes;
• nosaka vingrinājumu secību, slodzes apjomu, intensitāti, piegājienu un atkārtojumu skaitu un atpūtas intervālus;
• paredz atbilstošas vingrinājumu progresijas un regresijas;
• pamato vingrinājumu un slodzes izvēli;
• praktiskajā simulācijā demonstrē vingrinājumu instruēšanu, tehnikas kontroli un nepieciešamo korekciju;
• izstrādā rekomendācijas klienta turpmākajām fiziskajām aktivitātēm nedēļas griezumā, ņemot vērā aktuālās Pasaules Veselības organizācijas fizisko aktivitāšu rekomendācijas.

Vērtēšanas kritēriji – maksimāli 10 punkti

1. Klienta situācijas, vajadzību un fiziskās sagatavotības izvērtējums – 1 punkts.
2. Skaidra un klienta vajadzībām atbilstoša treniņa mērķa formulēšana – 1 punkts.
3. Vingrinājumu un treniņu metožu izvēles atbilstība klienta mērķim un individuālajai situācijai – 2 punkti.
4. Slodzes parametru, treniņa struktūras un progresijas pamatota plānošana – 2 punkti.
5. Drošības principu ievērošana un atbilstošu vingrinājumu progresiju vai regresiju izvēle – 1 punkts.
6. Praktiskās simulācijas kvalitāte: vingrinājumu demonstrēšana, instrukciju sniegšana, tehnikas novērošana un korekcija – 2 punkti.
7. Pamatotas rekomendācijas turpmākajam treniņu un fizisko aktivitāšu plānam, sasaistot tās ar fizisko aktivitāšu rekomendācijām – 1 punkts.

Kopā – 10 punkti. Iegūtais punktu skaits veido eksāmena vērtējumu 10 ballu skalā.

Studējošie fiziskās sagatavotības testēšanu veic divas reizes – kursa sākumposmā pēc testu metodikas apguves un kursa noslēgumā. Testēšana notiek pāros vai nelielās grupās, pārmaiņus pildot testējamā, testētāja un, ja nepieciešams, drošinātāja lomu. Abi mērījumi tiek veikti pēc docētāja noteikta standartizēta protokola, saglabājot vienādu metodiku, testu secību, vingrinājumu variantus un, ciktāl iespējams, vienādus apstākļus.

Testēšanas kompleksā ietilpst 7 testi:

1. 100 m maksimālā sprinta tests uz Concept2 RowErg, SkiErg vai BikeErg. Reģistrē laiku, vidējo jaudu un kustību biežumu. Abās reizēs izmanto viena veida ergometru.
2. Trīs slodžu submaksimāls aerobās darbspējas tests. Katrā slodzes pakāpē reģistrē slodzi un sirdsdarbības frekvenci.
3. Ķermeņa augšdaļas maksimālā spēka tests – svaru stieņa spiešana guļus. Nosaka lielāko svaru, ar kuru tehniski korekti iespējams veikt 3–5 atkārtojumus, un aprēķina prognozēto maksimālo svaru vienam atkārtojumam.
4. Apakšējo ekstremitāšu maksimālā spēka tests – pietupiens ar svaru stieni uz pleciem; nosacījumi kā 3. testā.
5. Ķermeņa augšdaļas vilkšanas kustības spēka izturības tests – pievilkšanās kārienā pie stieņa uz maksimālo tehniski korektu atkārtojumu skaitu.
6. Ķermeņa augšdaļas spiešanas kustības spēka izturības tests – roku saliekšana un iztaisnošana balstā guļus uz maksimālo tehniski korektu atkārtojumu skaitu.
7. Rumpja muskulatūras statiskās izturības tests – balsts guļus uz apakšdelmiem, reģistrējot tehniski korekti saglabātas pozīcijas laiku.

Ja standarta vingrinājuma variantu nevar tehniski korekti izpildīt, izmanto docētāja noteiktu regresiju; abās testēšanas reizēs saglabā vienu un to pašu variantu. Veselības ierobežojumu gadījumā pirms sākotnējās testēšanas ar docētāju nosaka līdzvērtīgu alternatīvu testu.

Studējošais sagatavo aprīkojumu, izskaidro testa izpildi, ievēro drošības prasības, uzrauga tehniku un dokumentē rezultātus. Kursa noslēgumā salīdzina sākotnējos un atkārtotos rezultātus, analizē izmaiņas un to iespējamos cēloņus, formulē secinājumus un rekomendācijas turpmākajam treniņu procesam.

Vērtēšanas kritēriji – maksimāli 10 punkti

1. protokolu pārzināšana, testu sagatavošana, drošība un vadīšana – 2 p.;
2. testu praktiskā izpilde abās testēšanas reizēs – 1 p.;
3. rezultātu precīza fiksēšana – 1 p.;
4. individuālā rezultātu dinamika salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem – 1 p.;
5. rezultātu salīdzināšana un pamatota analīze – 2 p.;
6. rezultātu interpretācija un secinājumi – 1 p.;
7. pamatotas rekomendācijas turpmākajam treniņu procesam – 2 p.

Absolūtais fiziskais rezultāts netiek salīdzināts ar citu studējošo rezultātiem.