Reimatoloģija I

1.Rezidents demonstrē padziļinātas un paplašinātas zināšanas par balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību etioloģiju, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju. Šīs zināšanas veido pamatu radošai domāšanai klīniskajā praksē un pētniecībā, kā arī spēju darboties starpdisciplinārā vidē. Rezidents apgūst reimatoloģijas pamatterminus, klīniskās izpausmes un diagnostikas principus, kā arī izprot reimatisko slimību vietu vispārējā medicīnas kontekstā un to ietekmi uz pacienta funkcionālo stāvokli un dzīves kvalitāti.

1.Rezidents: izprot konkrēto klīnisko problēmu būtību, apgūst diagnostikas algoritmus un spēj sniegt profesionālu, uz pierādījumiem balstītu palīdzību; praktiski pielieto diagnostikas, ārstēšanas un profilakses pasākumus reimatisko slimību pacientiem gan stacionārā, gan ambulatorā praksē; spēj argumentēti skaidrot un diskutēt par sarežģītiem vai sistēmiskiem aspektiem reimatoloģijā gan ar speciālistiem, gan ar pacientiem un viņu ģimenēm; precīzi noformē medicīnisko dokumentāciju, veicot ierakstus ambulatorajā un stacionārajā kartē; attīsta klīniskās domāšanas un lēmumu pieņemšanas prasmes, ievērojot medicīnisko ētiku un profesionālo atbildību; patstāvīgi pilnveido savas profesionālās kompetences un aktīvi iesaistās zinātniskajā un pētnieciskajā darbībā, izmantojot inovatīvas pieejas klīniskajā praksē.

1.Rezidents strādā atbilstoši savam pilnvaru lokam, demonstrējot iegūto zināšanu un prasmju praktisku pielietojumu reimatisko slimību diagnostikā, ārstēšanā, rehabilitācijā un profilaksē ārsta uzraudzībā. Rezidents pakāpeniski attīsta profesionālo neatkarību, spēju pieņemt argumentētus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus par pacientu veselības stāvokli, kā arī pamatot tos medicīniskajā dokumentācijā. Rezidents apzinās atbildību par savu profesionālo darbību, aktīvi pilnveido zināšanas un iesaistās starpdisciplinārā sadarbībā, sekmējot pacienta vispusīgu ārstēšanu un aprūpi.