Mācīšanās un mācīšana augstākās izglītības un zinātnes telpā

Anotācija: Tēmā atklāts Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas (Boloņas process) jēdziena saturs. Panorāmiski iezīmētas starptautiskās augstākās izglītības attīstības nostādnes un sinerģija ar pētniecību. Šīs nostādnes veido izpratni par augstākajai izglītībai starptautiski un valsts līmenī izvirzītajiem uzdevumiem, aktuālajiem izaicinājumiem un palīdz iezīmēt sasaisti ar augstskolas pedagoģiju. Tiek atklāta augstskolas pedagoģijas būtība un galvenās kategorijas, skaidrota studentcentrēta studiju procesa filosofiskā pieeja. Nodarbības jautājumi: Kāds ir augstākās izglītības mērķis un uzdevumi? Kādi ir augstskolas pedagoģijas būtiskākie pamatjautājumi? Kādi koncepti veido studentcentrētas mācīšanās un mācīšanas pamatideju? Literatūra: - European Higher Education Area and Bologna Process http://www.ehea.info/ - The European Higher Education Area in 2020 Bologna Process Implementation Report. https://eacea.ec.europa.eu/national-policies/eurydice/sites/default/files/ehea_bologna_2020_0.pdf - Curaj, A., Matei, L., Pricopie, R., Salmi, J., & Scott, P. (2015). The European Higher Education Area: Between Critical Reflections and Future Policies (1st ed. 2015 ed.). Springer. - Universities without walls A vision for 2030. https://eua.eu/downloads/publications/universities%20without%20walls%20%20a%20vision%20for%202030.pdf - Rome Communiqué https://www.unica-network.eu/rome-communique-ministers-responsible-for-higher-education-present-vision-for-the-second-decade-of-the-ehea/ - Nākotnes augstskolas 2030. Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija 2021. - 2030. gadam (Higher Education Institutions of the Future 2030. National Concept of the Higher Education of Latvia and Higher Education Development for 2021-2030.). https://www.aip.lv/files/AIP_Koncepcija_2030_%20apstiprinata_versija_20211025.pdf - McKinsey Global Institute. Skill shift automation and the Future of the Workforce https://www.mckinsey.com/~/media/mckinsey/industries/public%20and%20social%20sector/our%20insights/skill%20shift%20automation%20and%20the%20future%20of%20the%20workforce/mgi-skill-shift-automation-and-future-of-the-workforce-may-2018.pdf - OECD Skills Outlook 2021 Learning for Life https://www.oecd.org/education/oecd-skills-outlook-e11c1c2d-en.htm - Unesco International Commission on the Futures of Education. (2021). Reimagining our futures together: a new social contract for education. The United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000379707.locale=en

Anotācija: Tēmā izklāstīta studentcentrētas pieejas ideja un pamatojums mācīšanās un mācīšanas kontekstā. Studentcentrētas pieejas īstenošana tiek atklāta biheiviorisma, kognitīvajā, konstruktīvisma, konektīvisma un tiešsaistes sadarbības paradigmās, un to praktiskajā pielietojumā tiešsaistes vai klātienes auditorijā pedagoģiskajā procesā. Nodarbības jautājumi: Kādam nolūkam kalpo mācīšanās teorijas, likumības, mācīšanās stili un stratēģijas, kā tajās orinetēties? Kādi faktori ņemami vērā, veidojot mācīšanas pieeju un izvēloties konkrētas teorijas un paņēmienus? Literatūra: - Dochy, F., Gijbels, D., Segers, M., & Bossche, V. P. D. (2021). Theories of Workplace Learning in Changing Times (Routledge Psychology in Education) (2nd ed.). Routledge. - Johnson, A. (2019). Essential Learning Theories (Illustrated ed.). Rowman & Littlefield. - Bates, B. (2019). Learning Theories Simplified: . . .and how to apply them to teaching (Second ed.). SAGE Publications Ltd. - Schunk, D. (2019). Learning Theories: An Educational Perspective (8th ed.). Pearson. - European Student Association project “Time for a New Paradigm in Education: Student Centered Learning” (T4SCL) December 2009 - November 2010 https://www.esu-online.org/?project=time-student-centred-learning - Attard, A., di Iorio, E., Geven, K., & Santa, R. (2010). Student-Centred Learning Toolkit for students, staff and higher education institutions. https://www.esu-online.org/wp-content/uploads/2017/10/SCL_toolkit_ESU_EI.compressed.pdf. Laserline. - Todorovski, B., Nordal, E., & Isoski, T. (2010). Overview on Student-Centered Learning in Higher Education in Europe: Research Study. European Students’ Union ESU. http://ehea.info/media.ehea.info/file/Student_centred_learning/63/2/Overview-on-Student-Centred-Learning-in-Higher-Education-in-Europe_679632.pdf - Geven, K. (2010). Student Centered Learning. A survey on the views of national unions of students and higher education staff. Partos, Timisoara. https://www.esu-online.org/wp-content/uploads/2016/07/2010-T4SCL-Stakeholders-Forum-Leuven-Survey-Analysis.pdf - Attard, A. (2010). Student Centered Learning An Insight Into Theory And Practice. Partos, Timisoara. https://www.esu-online.org/wp-content/uploads/2016/07/2010-T4SCL-Stakeholders-Forum-Leuven-An-Insight-Into-Theory-And-Practice.pdf - EUA. Promoting active learning in universities: Thematic Peer Group Report. https://eua.eu/resources/publications/814:promoting-active-learning-in-universities-thematic-peer-group-report.html - EUA Report. 2021. Environmental sustainability of learning

Anotācija: Tēmā izgaismota studiju kursa dizaina veidošana un tā nozīme katra kursa komponenta mērķtiecības un pēctecības stiprināšanā. Izprotot to, cik svarīgs pedagoģiskajā dizainā ir pakāpeniskums, posmu un sastāvdaļu savstarpējā saistība, iespējams pārdomātāk modelēt mācību saturu, aktivitātes, vērtēšanu un izvērtēt arī kopējo pedagoģisko procesu un rezultātu. Nodarbības jautājumi: Kādas būtiskas sadaļas veido mācīšanos un mācīšanu studiju kursā jeb tā dizainu? Kā veidot studiju kursa satura un studiju rezultātu atbilstību? (How to match the content of a course to its outcomes) Kā studiju kursa sastatņu (scaffolding) vizualizēšana var palīdzēt veidot jēgpilnu pedagoģisko pieeju? Literatūra: - The European University Association (2020). Report.Internationalisation in learning and teaching. https://eua.eu/downloads/publications/eua%20report%20internationalisation_web.pdf - The European University Association (2020). Report. Evidence-based approaches to learning and teaching. https://eua.eu/downloads/publications/eua%20report%20evidence-based%20approaches_web.pdf - Butcher, C., Davies, C., & Highton, M. (2020). Designing Learning: From Module Outline to Effective Teaching (Key Guides for Effective Teaching in Higher Education) (2nd ed.). Routledge.

Anotācija: Tēmā izgaismota studiju kursa dizaina veidošana un tā nozīme katra kursa komponenta mērķtiecības un pēctecības stiprināšanā. Izprotot to, cik svarīgs pedagoģiskajā dizainā ir pakāpeniskums, posmu un sastāvdaļu savstarpējā saistība, iespējams pārdomātāk modelēt mācību saturu, aktivitātes, vērtēšanu un izvērtēt arī kopējo pedagoģisko procesu un rezultātu. Nodarbības jautājumi: Kādas būtiskas sadaļas veido mācīšanos un mācīšanu studiju kursā jeb tā dizainu? Kā veidot studiju kursa satura un studiju rezultātu atbilstību? (How to match the content of a course to its outcomes) Kā studiju kursa sastatņu (scaffolding) vizualizēšana var palīdzēt veidot jēgpilnu pedagoģisko pieeju? Literatūra: - The European University Association (2020). Report.Internationalisation in learning and teaching. https://eua.eu/downloads/publications/eua%20report%20internationalisation_web.pdf - The European University Association (2020). Report. Evidence-based approaches to learning and teaching. https://eua.eu/downloads/publications/eua%20report%20evidence-based%20approaches_web.pdf - Butcher, C., Davies, C., & Highton, M. (2020). Designing Learning: From Module Outline to Effective Teaching (Key Guides for Effective Teaching in Higher Education) (2nd ed.). Routledge.

Anotācija: Tēmā apkopotas un kategorizētas mācību metodes un darba formas, kas atbalsta aktīvo un dziļo mācīšanos, ļauj mērķtiecīgi veidot studējošo adekvāti izaicinošu kognitīvo slodzi, mācīšanās aktivitāšu izstrādē iespēju robežās ņemot vērā studējošā tuvākās attīstības zonu (Vigotskis, 1978) un nodrošina dažādu interakcijas veidu (studējošais-saturs; studējošais-docētājs; studējošais - studējošais) īstenošanu studiju kursā. Nodarbības jautājumi: Kāda ir docētāja loma sadarbībā ar studējošajiem – varas, atbildības un pienākumu sadalījums? Kā izvēlēties studiju rezultātu apguvei atbilstošas mācīšanās formas? Kas ir tie faktori, kuri ļauj saredzēt robežu starp domāšanu rosinošu, aktīvu un iesaistošu studiju procesu un dažādības pārsātinātu mācīšanos? Kādai jābūt proporcijai starp docētāja vadītu un studenta pašvadītu mācīšanos? Literatūra: - Neelen, M., & Kirschner, P. A. (2020). Evidence-Informed Learning Design: Creating Training to Improve Performance. Kogan Page Limited.

Anotācija: Tēmā iekļautais saturs pirmkārt rosina domāt par vērtēšanas mērķi: lai mācītos (assessment for learning), vērtēšana kā mācīšanās (assessment as learning) un mācīšanās vērtēšana (assessment of learning). Detalizētāk šie vērtēšanas mērķi atklāti pārskatā par summatīvās, formatīvās un kumulatīvās vērtēšanas teoriju un praksi augstskolas pedagoģijā. Atsevišķs tematiskais segments veltīts atgriezeniskās saites cikla nodrošināšanai un dažādo atgriezeniskās saites veidu izpratnei. Nodarbības jautājumi: Kā atšķiras summatīvā, formatīvā un kumulatīvā vērtēšana, kā visi šie veidi mērķtiecīgi īstenojami studiju rezultātu vērtēšanā studiju kursā? Kāda nozīme ir atgriezeniskās saites saņemšanai un sniegšanai studējošā izaugsmes veicināšanā un docētāja pedagoģiskās darbības izvērtēšanā? Kādos veidos stiprināma studējošā kompetence izvērtēt savu mācīšanos un izprast individuālos izaicinājumus un izaugsmes iespējas? Literatūra: - Irons, A., & Elkington, S. (2021). Enhancing Learning through Formative Assessment and - Feedback (Key Guides for Effective Teaching in Higher Education) (2nd ed.). Routledge. - Suskie, L. (2018). Assessing Student Learning: A Common Sense Guide (3rd ed.). Jossey-Bass. - Namsone, D. (2018). Mācīšanās lietpratībai. Latvijas Universitāte. https://www.siic.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/siic/Kolektiva_monografija/Macisanas_Lietpratibai.pdf - The European University Association (2020.) Report. Student assessment. https://eua.eu/downloads/publications/eua%20report%20student%20assessment_web.pdf

Anotācija: Tēma izstrādāta, lai veidotu izpratni par digitālās transformācijas jēdzienu un procesiem augstākajā izglītībā, tehnoloģiju bagātinātas mācīšanās un mācīšanas pedagoģiskajiem mērķiem un meistarīgu tehnoloģiju un tehnoloģisko risinājumu izmantošanu to sasniegšanai. Saturā atklāts docētāja pedagoģiski digitālās kompetences jēdziens, tā nozīme studiju procesa kvalitātē un docētāja profesionālās pilnveides atbildība un iespējas. Nodarbības jautājumi: Kādi faktori pamato tehnoloģiju bagātinātas mācīšanās aktualitāti augstākajā izglītībā? Kas studiju kursā praktiski liecina par to, ka tehnoloģiju bagātināta mācīšanās dizainēta atbilstoši izvirzītajiem pedagoģiskajiem mērķiem? Kādus komponentus ietver docētāja pedagoģiski digitālā kompetence? Kādi izaicinājumi saistīti ar nepilnvērtīgu un nekonsekventu izglītības tehnoloģiju lietošanu mācīšanās un mācīšanas procesā? Kādas ir galvenās augstskolas pedagoģijā vērā ņemamās SARS-CoV-2 (COVID-19) pandēmijas laikā gūtās mācības? Kādas iespējas un izaicinājumus iezīmē tehnoloģiju integrēšana studiju procesā? Literatūra: - Daniela, L., & Visvizi, A. (2021). Remote Learning in Times of Pandemic: Issues, Implications and Best Practice (Routledge Research in Digital Education and Educational Technology) (1st ed.). Routledge. - Visvizi A., Lytras M. D., Daniela L. The Future of Innovation and Technology in Education: Policies and Practices for Teaching and Learning Excellence. (Emerald Studies in Higher Education, Innovation and Technology). United Kingdom: Emerald, 2018. - https://all-digital.org/resources/ - Volungevičienė, A., Brown, M, Greenspon, R., Gaebel, M. & Morrisroe, A. (2021). DEVELOPING A HIGH PERFORMANCE DIGITAL EDUCATION ECOSYSTEM INSTITUTIONAL SELF-ASSESSMENT INSTRUMENTS https://eua.eu/downloads/publications/digi-he%20desk%20research%20report.pdf - Jansone-Ratinika, N. et al. (2020) VPP Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē. CoviDzīve, Nr. VPP-COVID2020/1-0013. 5. pielikums: Akadēmiskā personāla pedagoģiski digitālās kompetences pašizvērtējums un pilnveides piedāvājums. Pieejams: https://lzp.gov.lv/wp-content/uploads/2021/02/35_lidz_38_zinojumi_ pielik_03_rez_37_38_c.pdf - European University Association, Volungevičienė, A., Brown, M., Greenspon, R., Gaebel, M., & Morrisroe, A. (2021, January). Developing a High Performance Digital Education Ecosystem. Institutional self-assessment instruments. European University Association. https://eua.eu/component/attachments/attachments.html?id=3060 OECD (2021), Digitalizācija Latvijā, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/a58d1c1a-lv

Anotācija: Tēma doktorantam – potenciālajam docētājam ļauj aptvert docētāju profesionālās darbības jomas – pedagoģisko darbu, pētniecību, organizatorisko darbu, iesaisti kopienā (sabiedriskās aktivitātes) un profesionālo pilnveidi – un identificēt tajās būtiskās aktualitātes. Apakštematos iekļautais saturs veido pārskatu par to, cik docētāja kompetence ir kompleksa, cik daudzas šķautnes tā ietver, un to, ka profesionālā meistarība pilnveidojama nepārtraukti. Nodarbības jautājumi: Kā arvien skaidrāk apzināties un pieņemt docētāja profesionālo identitāti, lai stiprinātu piederību augstākās izglītības nozarei un asimilētu savas darbības galvenos mērķus? Kā veidot sinerģiju un līdzsvaru starp daudzajām docētāja profesionālās darbības jomām? Kādi ir veidi un formas, kurās iespējams atainot savas pedagoģiskas kompetences izaugsmi (portfolio), lai apzinātos savu varēšanu un pilnveidojamās zināšanas, prasmes un attieksmes? Literatūra: - McDonnell, J. J. (2019). Navigating an Academic Career: A Brief Guide for PhD Students, Postdocs, and New Faculty (Special Publications Book 74) (1st edition). American Geophysical Union. - Baranova, S. Augstskolu docētāju profesionālā pilnveide tālākizglītībā. Promocijas darbs. Rīga: LU, 2011. - Huisman, J., & Tight, M. (2021). Theory and Method in Higher Education Research (Theory and Method in Higher Education Research, 7). Emerald Publishing Limited. - The European University Association (2019). Report. Continuous development of teaching competences. https://eua.eu/downloads/publications/eua%20tpg%20report%203%20-%20continuous%20development%20of%20teaching%20competences.pdf - The European University Association (2019). Report. Career paths in teaching. https://eua.eu/downloads/publications/eua%20tpg%20report%202%20-%20career%20paths%20in%20teaching.pdf

Anotācija: Tēmā izgaismota studiju kursa dizaina veidošana un tā nozīme katra kursa komponenta mērķtiecības un pēctecības stiprināšanā. Izprotot to, cik svarīgs pedagoģiskajā dizainā ir pakāpeniskums, posmu un sastāvdaļu savstarpējā saistība, iespējams pārdomātāk modelēt mācību saturu, aktivitātes, vērtēšanu un izvērtēt arī kopējo pedagoģisko procesu un rezultātu. Nodarbības jautājumi: Kādas būtiskas sadaļas veido mācīšanos un mācīšanu studiju kursā jeb tā dizainu? Kā veidot studiju kursa satura un studiju rezultātu atbilstību? (How to match the content of a course to its outcomes) Kā studiju kursa sastatņu (scaffolding) vizualizēšana var palīdzēt veidot jēgpilnu pedagoģisko pieeju? Literatūra: - The European University Association (2020). Report.Internationalisation in learning and teaching. https://eua.eu/downloads/publications/eua%20report%20internationalisation_web.pdf - The European University Association (2020). Report. Evidence-based approaches to learning and teaching. https://eua.eu/downloads/publications/eua%20report%20evidence-based%20approaches_web.pdf - Butcher, C., Davies, C., & Highton, M. (2020). Designing Learning: From Module Outline to Effective Teaching (Key Guides for Effective Teaching in Higher Education) (2nd ed.). Routledge.

Anotācija: Tēmā izgaismota studiju kursa dizaina veidošana un tā nozīme katra kursa komponenta mērķtiecības un pēctecības stiprināšanā. Izprotot to, cik svarīgs pedagoģiskajā dizainā ir pakāpeniskums, posmu un sastāvdaļu savstarpējā saistība, iespējams pārdomātāk modelēt mācību saturu, aktivitātes, vērtēšanu un izvērtēt arī kopējo pedagoģisko procesu un rezultātu. Nodarbības jautājumi: Kādas būtiskas sadaļas veido mācīšanos un mācīšanu studiju kursā jeb tā dizainu? Kā veidot studiju kursa satura un studiju rezultātu atbilstību? (How to match the content of a course to its outcomes) Kā studiju kursa sastatņu (scaffolding) vizualizēšana var palīdzēt veidot jēgpilnu pedagoģisko pieeju? Literatūra: - The European University Association (2020). Report.Internationalisation in learning and teaching. https://eua.eu/downloads/publications/eua%20report%20internationalisation_web.pdf - The European University Association (2020). Report. Evidence-based approaches to learning and teaching. https://eua.eu/downloads/publications/eua%20report%20evidence-based%20approaches_web.pdf - Butcher, C., Davies, C., & Highton, M. (2020). Designing Learning: From Module Outline to Effective Teaching (Key Guides for Effective Teaching in Higher Education) (2nd ed.). Routledge.