Intelektuālā īpašuma tiesības un inovāciju politika

Mērķis:

Iepazīstināt studentus ar autortiesību un rūpnieciskā īpašuma tiesību sistēmas vēsturisko attīstību globalizācijas ietekmē. Starptautiskie tiesību akti un to pieņemšana kā būtisks faktors tiesību starptautiskai aizsardzībai. Izprast tiesību sistēmas uzbūvi un darbību.

Saturs:

19.gadsimtā Eiropā attīstījās aktīva pārrobežu tirdzniecība un bija nepieciešama izgudrojumu un autoru darbu aizsardzība ārpus nacionālajām robežām. Tā kā intelektuālā īpašuma tiesībām piemīt teritoriāls raksturs, bija jāatrod mehānisms, ar kura palīdzību varētu nodrošināt aizsardzību starptautiski, līdz ar to sāka attīstīties starptautiskā intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēma, noslēdzot nozīmīgas starptautiskas konvencijas intelektuālā īpašuma nozarē – Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un Bernes konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību.

Mērķis:

Analizēt galvenās starptautiskās koncencijas, kuras joprojām kalpo kā būtiski tiesību akti, nodrošinot dalībvalstīs ārvalstu autoru vienlīdzīgas tiesības tāpat kā vietējo autoru darbiem. Izprast šo konvenciju galveno mērķi, tvērumu un uzdevumus.

Saturs:

Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, Bernes konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību, Romas Konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību un Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS). Šo nolīgumu mērķis ir nodrošināt, ka visās dalībvalstīs tiek piemēroti atbilstīgi intelektuālā īpašuma aizsardzības noteikumi, tādējādi nodrošinot konsekventu intelektuālā īpasuma tiesību aizsardzību visās nolīgumu dalībvalstīs.

Darbības forma:

pa 2-3 studentiem kopīgi izstrādā viena konkrēta konvencijā iekļauta jautājuma analīzi, piemēram, izpildītāju tiesības vai patenti. Analizējamais jautājums iepriekš saskaņojams ar pasniedzēju. Konkrētā uzdevuma analīze veicama iepriekš un patstāvīgi. Nodarbībā tiek prezentēta analīze, kuras laikā pārējie studenti piedalās kopīgā diskusijā, spējot identificēt problēmjautājumus arī citu studējošo prezentētajos darbos. Svarīgi, ka studenti apskata arī aktuālo tiesu praksi, kas atspoguļo piemērošanas problemātiku.

Mērķis:

Autortiesības regulē radošo darbu izmantošanu un izplatīšanu. Tās piešķir ekskluzīvas tiesības darba autoram, tostarp arī tiesības kontrolēt, kā šis darbs tiek izmantots, vai aizliegt to izmantot. Lekcijā tiks studējošie tiks iepazīstināti ar jēdziena, tiesību subjektu un objektu analīzi tiesību aktos, tiesu praksē (Latvijas un EST) un doktrīnā.

Saturs:

Autortiesību un blakustiesību jēdzienu analīze Latvijas un starptautiskajos tiesību aktos, kā arī salīdzināt abu tiesību veidu būtību un piemērošanu praksē. Autortiesību un blakustiesību sistēma balstās uz vairākiem fundamentāliem principiem, kas nostiprināti gan Latvijas nacionālajā regulējumā, gan starptautiskajos dokumentos, īpaši Bernes konvencijā (piemēram, automātiskās aizsardzības princips jeb aizsardzība no darba radīšanas brīža vai arī teritoriālais princips). Tiesību subjekti un objekti - autora un darba jēdziens tiesiskā regulējuma un tiesu praksē. Diskusija ar studentiem, vai izpildītājs ir līdzautors, vai producenta ieguldījums ir radošs vai tehnisks, vai mūsdienās 70 gadu aizsardzības termiņš ir pamatots.

Mērķis:

Autortiesību un mākslīgā intelekta problemātika ir viens no aktuālākajiem juridiskajiem un ētiskajiem jautājumiem digitālajā laikmetā. Strauji attīstoties tādiem rīkiem, piemēram, ChatGPT vai Copilot, rodas jautājumi par autorību, īpašumtiesībām un radošuma robežām. Lekcijās studenti tiks iepazīstināti ar starptautikso pieredzi regulējumā par autordarbu izmantošanu mākslīgā intelekta apmācībai. Analizēta jaunākā tiesu prakse par autortiesību pārkāpumiem saistībā ar ar darbu izmantošanu mākslīgā intelekta rīkos.

Saturs:

Autortiesības regulē radošo darbu izmantošanu un izplatīšanu. Tās piešķir ekskluzīvas tiesības darba autoram, tostarp arī tiesības kontrolēt, kā šis darbs tiek izmantots, vai aizliegt to izmantot. Autortiesību likums aizsargā plašu darbu klāstu pret neatļautu izmantošanu, sākot no mākslas un literatūras darbiem līdz programmatūrai un datu bāzēm. Digitālā laikmeta iestāšanās rada izaicinājumus autortiesību sistēmai - parādās jauni veidi, kā izmantot aizsargātiem darbus. Viens no jaunākajiem izaicinājumiem ir mākslīgā intelekta un autortiesību līdzvērtīga līdzās pastāvēšana, respektējot tiesību īpašnieku tiesības. Tradicionāli autortiesības piešķir tikai cilvēkam kā radoša darba autoram. Lielākajā daļā valstu (arī Latvijā, ES un ASV) autortiesību aizsardzība attiecas uz cilvēka radītu oriģināldarbu. Taču rodas jautājums, kā aizsargāt darbu, kas radīt ar mākslīgo intelektu bez būtiskas cilvēka līdzdalības.

Tāpat arī lekcijās tiks pētīta un analizēta jaunākā pasaules tiesu prakse strīdos par autortiesību pārkāpumiem saistībā ar darbu izmantošanu mākslīgā intelekta rīkos.

Mērķis:

Rūpnieciskā īpašuma tiesības ir intelektuālā īpašuma tiesību nozare, kas aizsargā radošus un komerciāli nozīmīgus risinājumus rūpniecībā, uzņēmējdarbībā un tirdzniecībā. Tās nodrošina tiesisko aizsardzību izgudrojumiem, dizainiem, zīmoliem un citiem rūpnieciskiem objektiem, veicinot inovāciju, godīgu konkurenci un ekonomisko attīstību. Lekcijas mērķis ir iepazīstināt studentus ar rūpnieciskā īpašuma nozari - patenti, preču zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Šo tiesību atšķirīgo tvērumu.

Saturs:

Rūpnieciskā īpašuma tiesiskā aizsardzība ir svarīgs aspekts, kas palīdz nodrošināt inovācijas un uzņēmējdarbību. Rūpnieciskā īpašuma tiesības aptver patentus, preču zīmes, dizainparaugus, ģeogrāfiskā izcelsmes norādes, kā arī komercnoslēpumus. Rūpnieciskā īpašuma tiesības nodrošina uzņēmumiem iespēju aizsargāt savus ieguldījumus inovācijās. Reģistrējot patentus un preču zīmes, tiesību īpašnieki iegūst savam intelektuālajam īpašumam aizsardzību. Lekcijā studenti apgūs pamatprincipus tiesiskajam tvērumam katrai no rūpnieciskā īpašuma tiesību jomai. Rūpnieciskā īpašuma nozare šobrīd sastopas ar dažādiem aktuāliem izaicinājumiem un tendencē, kā intelektuālā īpašuma aizsradzība digitājā vidē - jaunu tehnoloģiju, piemēram, blokķēdes un mākslīgā intelekta, ietekme uz intelektuālā īpašuma aizsardzību.

Diskusijā ar studentiem tiks analizēti jautājumi - kā nodrošināt aizsardzību MI radītiem izgudrojumiem, īpašuma aizsardzība saistībā ar videi draudzīgām tehnoloģijām, pasākumi un stratēģijas, lai cīnītos pret viltojumiem (viltotas zāles), vai sodi ir pārāk mazi, kas neattur no pārkāpumu izdarīšanas.

Mērķis:

Analizēt Latvijas un starptautisko tiesisko regulējumu par patentu aizsardzību. Saprast, kādām pazīmēm ir jāatbilst, lai izgudrojumu varētu patentēt, kādi ir galvenie kritēriji, lai tiesību subjekts varētu atbilst izgudrotāja statusam. Veicināt kritisko domāšanu, analizējot pasaules tiesu praksi strīdos par MI un patenta jautājumiem.

Saturs:

Straujā mākslīgā intelekta attīstība rada būtiskus izaicinājumus tradicionālajai izgudrojumu aizsardzības sistēmai, īpaši patentu tiesībās. Līdzšinējais tiesiskais regulējums balstās uz pieņēmumu, ka izgudrotājs ir cilvēks. Tomēr mūsdienās arvien biežāk inovācijas tiek radītas ar MI sistēmu palīdzību vai pat pilnībā autonomi. Izgudrojumu aizsardzība un mākslīgais intelekts rada virkni jaunu juridisku un praktisku problēmu, piemēram, ja risinājumu ģenerē MI sistēma bez tiešas cilvēka radošas iejaukšanās, rodas jautājums, vai MI var būt izgudrotājs? Lekcijā tiks analizēta tiesu prakse par strīdiem, vai MI var būt definēts kā izgudrotājs. Vai ir nepieciešamas izmaiņas tiesību normās un kādām izmaiņām regulējumā Eiropas Savienība būtu gatava.

Mērķis:

Apgūt pamatzināšanas, kas nepieciešamas, lai varētu aizpildīt intelektuālā īpašuma objekta reģistrācijas formu. Attīstīt argumentācijas prakses, pamatojot tiesības reģistrēt vai atteikt objekta reģistrāciju.

Saturs:

Nodarbībā studenti pastāvīgi veikts patenta vai preču zīmes reģistrācijas pieteikuma aizpildīšanu, lai varētu reģistrēt savu rūpniecisko īpašumu. Tiks apskatīta Rūpnieciskās īpašuma apelācijas padomes, Eiropas Intelektuālā īpašuma biroja Apelācijas padomju un Eiropas Patentu iestādes Apelācijas padomju tiesu prakse par atteiktajām reģistrācijām.

Darbības forma:

pa 2-3 studentiem kopīgi nodarbībā aizpilda preču zīmes vai patenta pieteikumu. Katram uzdevumam tiek atvēlētas 30 minūtes, lai aizpildītu reģistrācijas pieteikumu:

1.Patenta reģistrācija - patents aizsargā tehnisku izgudrojumu, kas ir jauns, izgudrojuma līmenī un izmantojams. Studentam ir jāārbauda, vai izgudrojums ir jauns, nav publiskots, un vai tam ir radošs līmenis. Patenta pieteikuma sagatavošana - dokumentos jāietver: apraksts (ko izgudrojums dara un kā to izmantot), prasības (kas tieši tiek aizsargāts), zīmējumi vai shēmas, ja nepieciešams. Pieteikuma iesniegšana - Latvijā – Patentu valde. Eiropā – Eiropas Patentu birojā.

2. Preču zīmes reģistrācija - identificē uzņēmuma preci vai pakalpojumu: svarīgi pārliecināties, vai līdzīga preču zīme nav jau reģistrēta (Latvijā – LPV datubāze, starptautiski – WIPO / EUIPO). Pieteikuma sagatavošana – preču zīmes nosaukums, preču vai pakalpojumu sarakstu (klasifikācija pēc Nicas klases). Iesniegšana – Latvijā - Patentu valde. Eiropas Savienībā - EUIPO.

Studentam būtiski pirms reģistrācijas jāveic pārbaudi publiski pieejamās datubāzes –vai nav jau līdzīga reģistrēta preču zīme vai patents. Izvērtēt, vai pieteikums nesatur komercnoslēpumu.

Otrā nodarbības daļā – studenti apmainās ar lomām un iejūtas eksperta lomā – vai patents vai preču zīme ir reģistrējama un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām pazīmēm.

Mērķis:

Sniegt pārskatu par Eiropas intelektuālā īpašuma tiesībām un jomām, kas saskaņotas regulējuma (direktīvu un regulu) līmenī. Intelektuālā īpašuma tiesību vieta Līguma par Eiropas Savienības darbību un Līguma par Eiropas Savienību kontekstā. Jaunākais regulējums intelektuālā īpašuma jomā.

Saturs:

Eiropas Savienībā intelektuālā īpašuma tiesības tiek stingri reglamentētas, lai aizsargātu radošos, tehniskos un komerciālos ieguldījumus, nodrošinot vienlīdzīgu aizsardzību visās dalībvalstīs. Studenti tiks iepazīstināti ar galvenajiem ES tiesību aktiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā - Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. un 118.pants, Eiropas Patentu konvencija, Vienotās patentu tiesas nolīgums, Par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, Par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

Diskusiju jautājumi ar studentiem - kā atšķiras ES pieeja atšķirībā no ASV un Ķīnas? Vai ES tiesiskais regulējums ir taisnīgs kā pret lietotāju, tā pret tiesību īpašnieku? Kā ES patentu sistēma atbalsta MVU inovāciju jomā? Vai vienota patentu sistēma atvieglo vai pretēji -rada šķēršļus tiesību aizsardzībai? Vai ES spēj konkurēt inovāciju jomā?

Mērķis:

Attīstīt analītiskās spējas un argumentāciju, pētot ES tiesu praksi par intelektuālā īpašuma strīdiem.

Saturs:

Eiropas Savienības Tiesas (EST) un Vispārējās tiesas judikatūra intelektuālā īpašuma loma ir būtiska, jo tā precizē un attīsta ES normatīvo regulējumu. Nodarbībā tiks veikta pastāvīga tiesu prakses analīze par strīdiem, kas izskatīti Eiropas Savienības tiesās. Autonoms ES jēdzienu saturs (piemēram, “darbs”, “sajaukšanas iespēja”), pamattiesību līdzsvarošana digitālajā vidē, platformu un starpnieku atbildība, MI radīta satura aizsardzības robežas, ļaunprātīga reģistrācija.

Darbības forma:

pa 2-3 studentiem kopīgi nodarbībā analizē tiesas spriedumu. Katram uzdevumam tiek atvēlētas 30 minūtes, pēc kuras studējošie iepazīstina ar lietas būtību, pušu argumentiem un tiesas atziņām. Katrai grupai tiek iedots konkrēts izvēlas EST vai Vispārējās tiesas spriedums par svarīgiem intelektuālā īpašuma jautājumu strīdiem, piemēram, Infopaq International A/S v Danske Dagblades Forening (autortiesības – “darba” jēdziens); SABEL v Puma (preču zīmes – sajaukšanas iespēja); PepsiCo v Grupo Promer Mon Graphic (dizainparaugi – informēta lietotāja tests); YouTube and Cyando (platformu atbildība). Grupai jāanalizē spriedums, ievērojot šādu struktūru:

1. Faktu izklāsts - faktiskie apstākļi? Kāds ir strīda priekšmets? Kādi bija pušu argumenti?
2. Prejudiciālie jautājumi - kādi jautājumi tika uzdoti EST? Kāda ES tiesību norma tika interpretēta?
3. Tiesas argumentācija - kā tiesa interpretēja attiecīgo normu, vai tika izmantoti? Kā tika līdzsvarotas pamattiesības?
4. Nolēmums - kāds bija galīgais secinājums? Kā tas ietekmēja dalībvalstu tiesības?
5. Kritiskā analīze - studentam jāsniedz savs vērtējums - sai spriedums paplašina vai sašaurina IP aizsardzību? Sprieduma ietekme uz turpmāko judikatūru.

Kā vērtēšanas kritēriji – argumentācija, kritiskā domāšana, tiesību normu analīze un izpratne par izskatāmo strīdu.

Mērķis:

izprast intelektuālā īpašuma lomu inovāciju veicināšanā. Izprast kā izpaužas negodīga komercprasme, izjaucot līdzsvaru starp sabiedrību un patentu tiesību īpašniekiem.

Saturs:

Tiks analizēta saikne starp negodīgu tirdzniecības praksi un intelektuālā īpašuma tiesībām, kur inovāciju veicināšanas un godīgas konkurence rada spriedzi. Lai gan intelektuālā īpašuma sistēma ir radīta, lai aizsargātu inovācijas un veicinātu ekonomisko izaugsmi, tomēr dažkārt tā var veicināt pret konkurenci vērstu rīcību, kas prasa iejaukšanos, izmantojot konkurences tiesības un negodīgas tirdzniecības prakses noteikumus. Jaunākie Eiropas Savienības Komisijas priekšlikumi efektīvai patentu tiesību regulēšanai, lai nodrošinātu līdzsvaru starp sabiedrību un patentu tiesību īpašniekiem. Tiks analizēts, kas ir maldinoša informācija, piemēram, preces vai pakalpojuma reklāma, kas maldina patērētājus par kvalitāti, izcelsmi vai īpašībām, prettiesiska komercnoslēpumu izmantošana - neatļauta piekļuve citu uzņēmumu slepenai informācijai, zādzība vai neatļauta izpaušana, cik tā ir būtiska un ar neatgriezeniskām sekām.

Lekcijā tiks pētīti galvenie jautājumi, kas rodas, piemērojot LESD 101. un 102. pantu praksē, kuru mērķis ir veicināt inovāciju un ieguldījumus.

Mērķis:

Iepazīties ar Latvijas un ES regulējumu par komercnoslēmumu. Izprast komercnoslēpuma prakses problemātiku.

Saturs:

Komercnoslēpuma definīcijas piemērošanas neskaidrība - kas ir “konfidenciāla informācija”? Vai tā ir komercnoslēpums? Vai uzņēmums var katrai informācijai piešķirt komercnoslēpuma statusu? Kas praksē rada grūtības pierādīt, ka konkrēta informācija ir aizsargājama. Mūsdienās ar digitālajiem datiem komercnoslēpuma noplūde ir vieglāka – kādi ir tehniskie izaicinājumi nosargāt komercnoslēpumu. Prakses problēmātika – piemēram, tehnoloģiskās aizsardzības (paroles, šifrēšana) bieži ir nepietiekamas, grūti pierādīt, kā tieši informācija tika nodota un kāds bija zaudējums, darbinieki bieži pāriet uz konkurējošiem uzņēmumiem, ņemot zināšanas un pieredzi līdzi. Tiesvedības sarežģītība - lai aizsargātu komercnoslēpumu tiesā, nepieciešams atklāt pašu komercnoslēpumu, grūti pierādīt neatļautu izmantošanu. Lietas var būt ilgstošas un dārgas, kas mazina efektīvu aizsardzību.

Lekcijā tiks analizētas jaunākās tendences tiesu praksē saistībā ar komercnoslēpuma aizsardzības problemātiku. Komercnoslēpums definīcija, pasākumi, kas nepieciešami, lai saglabātu komercnoslēpuma statusu. ES regulējuma pamats ir 2016/943 ES Direktīva par komercnoslēpumu aizsardzību.

Mērķis:

Izprast intelektuālā ipašuma mantisko raksturu, analizējot Latvijas noramtīvos aktus, kas regulē jautājumus par intelektuālo īpašumu.

Saturs:

Tiesības uz izgudrojumu, kuras pamatojas uz patentu vai tā pieteikumu, tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē. Uz minētajām tiesībām attiecināmas vispārīgās normas par kustamu mantu un mantiskajiem darījumiem. Ar patentiem un patentu pieteikumiem saistītās mantiskās tiesības var pārdot, dāvināt vai citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā, tās var mantot vai iegūt tiesību pēctecības kārtībā, tās var būt par ķīlas priekšmetu vai citādi pakļautas lietu tiesībām un uz tām var vērst piedziņu saskaņā ar tiesas izpildrakstu maksātnespējas gadījumā un citos gadījumos.

Darbības forma:

Diskusijā ar studentiem tiks analizēti jautājumi kā tiesību pāreja un mantošana - vai intelektuālais īpašums var tikt iekļauts mantojumā? Novērtēšana un atlīdzība - kā noteikt autortiesību vai patenta ekonomisko vērtību? Kā tiek aprēķināta zaudējums, ja IP tiek izmantots bez atļaujas? Atsavināšana vai licencēšana - kā nodot intelektuālo īpašumu, saglabājot tiesību spēku? Kā tiek piemēroti līgumi par IP atsavināšanu vai licencēšanu?

Mērķis:

Uzlabot studentu kritisko domāšanu, analizējot aktuālus problēmjautājumus par izriet no intelektuālā īpašuma piemērošanas. Analizēt jautājumu ne tikai no teorētiskās puses, bet arī praktiskās - kā atrast līdzsvarotu risinājumu problēmātikai.

Saturs:

Tiks analizēti, piemēram, tādi problēmjautājumi kā patentu trollēšana (patent trolling), piespiedu tehnoloģiju nodošana (forced technology transfer) un tradicionālo zināšanu aizsardzība.

Darbības forma:

Studenti grupās (3-5 studenti) izstrādā pastāvīgas prezentācijas par problēmjautājumiem inovāciju un patentu jomā, iepriekš saskaņojot ar pasniedzēju, piemēram:

1. Patentu trollēšana - kas ir patentu trollis? Kā patentu trollēšana ietekmē inovāciju vidi un uzņēmumu darbību? Kādi ir juridiskie mehānismi, kas var samazināt patentu trollēšanas risku.

2. Piespiedu tehnoloģiju nodošana - kā definēt piespiedu tehnoloģiju nodošanu un kādi ir tās galvenie mehānismi? Kā piespiedu tehnoloģiju nodošana ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas? Kādi ir intelektuālā īpašuma riski? Kā starptautiskās tiesību normas regulē vai ierobežo piespiedu tehnoloģiju nodošanu?

3. Tradicionālo zināšanu aizsardzība - kas tiek uzskatīts par tradicionālajām zināšanām un kā tās var tikt izmantotas? Kādi riski pastāv tradicionālo zināšanu komerciālai izmantošanai vai piesavināšanai? Kā intelektuālā īpašuma tiesību akti (patenti, autortiesības, preču zīmes) ietekmē tradicionālo zināšanu aizsardzību? Kā kopienas var nodrošināt taisnīgu atlīdzību un aizsardzību savām zināšanām?

Vērtēšanas kritēriji: Izpratne par tēmu - skaidra izpratne par patentu trollēšanu, piespiedu tehnoloģiju nodošanu un tradicionālo zināšanu aizsardzību. Terminoloģija tiek lietota pareizi. Problēmjautājuma analīze - identificēti galvenie izaicinājumi, riski un ietekme uz inovācijām vai sabiedrību. Argumentācija - analīze balstīta uz piemēriem, pētījumiem, tiesību aktiem vai tiesu spriedumiem. Kritiskā domāšana - secinājumi.

Mērķis:

Izvērtēt pasaules praksi intelektuālā ipašuma komercializēšanā. Attīstīt studenta analītiskās spējas, diskutējot par aktuāliem problēmjautājumiem nozarē, uzlabot kritisko domāšanu, meklējot risinājumus problēmumjautājumiem.

Saturs:

Komercializācija ir process, kurā intelektuālais īpašums vai inovācija tiek pārvērsta par produktu, ko var pirkt un pārdot, radot pievienoto vērtību. Lekcijā tiks aplūkoti tehnoloģiju un intelektuālā īpašuma komercializācijas veidi: intelektuālā īpašuma pārdošana – komercializācija tieši no intelektuālā īpašuma īpašnieka puses; intelektuālā īpašuma licencēšana, ieguldīšana spin – off. Tiks aplūkots komercializācijas regulējums Latvijā un citu valstu pieredze.

Darbības forma:

Diskusija ar studentiem par aktuāliem problēmjautājumiem IP komercializēšanā un risinājumu meklējumi. Licencēšanas un tiesību pārvaldības sarežģījumi - uzņēmumi un universitātes rada IP, bet efektīva licencēšana bieži ir sarežģīta. Neizprotama vai neskaidra IP tiesību piederība starp izstrādātāju, institūciju un investoru. Novērtēšana un tirgus potenciāls - IP komercializēšana prasa zināšanu par tā vērtību un tirgus perspektīvām. Grūtības noteikt tehnoloģijas komerciālo vērtību agrīnā attīstības stadijā. Nepietiekams tirgus izpētes un patentu analīzes darbs.Risku novērtēšanas trūkums. IP aizsardzība un komercializācija dažādās valstīs atšķiras - dažādu valstu tiesu prakse IP strīdos var būt pretrunīga (piemēram, papildu aizsardzības sertifikātu lietas). Start-up un universitāšu inovāciju izaicinājumi - nepietiekamas uzņēmējdarbības prasmes pētniekiem. Konflikti starp publikāciju un patentēšanas prioritāti. Nepietiekama finansējuma pieejamība tehnoloģiju nodošanai. Konflikti starp īstermiņa peļņu un ilgtermiņa IP stratēģiju.