Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Dzimte un seksualitāte post-post-padomju telpā
Kursa kods
SZF_065
Zinātnes nozare
Politikas zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Politikas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Sniegt zināšanas par dzimtes prizmu politikas un socioekonomiskās dinamikas analīzei postpadomju telpā (Baltijas valstīs, Ukrainā, Moldovā, Gruzijā, Baltkrievijā, Dienvidkaukāza valstīs, Centrālāzijā un mūsdienu Krievijā); sniegt kritiskās analīzes spējas studentiem, iepazīstinot tos ar dzimtes un seksualitātes studijām.
Priekšzināšanas
Vispārīgas zināšanas par Baltijas valstu, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas, Baltkrievijas, Dienvidkaukāza valstu, Centrālāzijas un mūsdienu Krievijas sabiedrību kukturālajām, socioekonomiskajām un politiskajām īpašībām.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studenti padziļinātā līmenī pārzinās dzimtes un seksualitātes jēdzienus. Līdz ar šīs tematikas specializāciju post-post-padomju telpā studenti demonstrēs visaptverošu izpratni par šiem jautājumiem post-post-padomju telpā, kā arī spēs raksturot dzimtes un seksualitātes konceptu ietekmi uz post-post-padomju telpas attīstību. Lai gan detalizētas, šīs zināšanas līdzi nesīs plašu kontekstuālu tvērumu par politiskās, akadēmiskās un uzņēmējdarbības vides vēsturisko, pašreizējo un prospektīvo ietvaru.
Prasmes
1.Studenti veiks liela apjoma datu analīzi par dzimtes un seksualitātes jēdzienu vēsturisko attīstību un to veidošanos post-post-telpā, tostarp par to raksturojošiem faktoriem. Tas stiprinās studējošo vispārējās spējas kritiski atlasīt informācijas avotus, kā arī visaptveroši prezentēt savus secinājumus un argumentēti atbildēt uz jautājumiem ne vien par studiju kursa, bet arī citām tieši un netieši saistītajām tēmām. Studējošie argumentēti un padziļinātāk skaidros dzimtes un seksualitātes konceptu iespējamās attīstības perspektīvas un izaicinājumus post-post-padomju telpā un veiks problēmsituāciju kritisku analīzi.
Kompetences
1.Studiju kursa noslēgumā studējošie izvērtēs un argumentēti izskaidros dažādu faktoru ietekmi uz dzimtes un seksualitātes veidošanos post-post-padomju telpā. Studējošie sniegs rekomendācijas un radīs jaunas prognozes par prospektīvo dzimtes un seksualitātes ietekmi un lomu post-post-padomju telpas attīstībā. Citiem vārdiem, balstoties pagātnes pieredzē par Padomju Savienības lomu dzimtes un dzimuma jautājumos un vēsturiskajās un tagadnes attīstības perspektīvās, studenti prognozēs nākotnes līknes un pielietos konstatētās likumsakarības nākotnes scenāriju radīšanā.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Moduļa ietvaros studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru, sagatavos eseju un sagatavos prezentāciju un politikas dokumentu.
Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus.
Politikas dokumenta un esejas mērķis – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Studentam ir jāprezentē un jāiesniedz eseja, atbilstoši lekcijas laikā apspriestajam un semināra aprakstam. Atkarībā no studentu skaita, pie esejām/prezentācijām/debates/politikas dokumenta jūs strādāsiet kopā. Grupas tiks veidotas pēc nejaušības principa. Grupu darbs paredzēts 3., 4., 7. un 8. seminārā.
Visām semināros prezentējamājam esejām jāseko tradicionālai struktūrai: ievads, argumentācija, pretargumentācija un noslēgums. Radošums, personīgās pieredzes un personīgi viedokļi tiks īpaši novērtēti.
Eseju tehniskās prasības: 2 lapas, single space, Times New Roman, 12 fonts. Atsaucēm jābūt sniegtām kājenē, atbilstoši Čikāgas atsauču noformēšanas stilam.
Visiem politikas dokumentiem jāseko sekojošajai struktūrai:
I – Ievads, problēmas definīcija, svarīgākie koncepti, definīcijas, starptautiskie likumiskie ietvaro, konteksts valstī, kuru apskatīsiet;
II – Problēmas analīze;
III – Iespējamo risinājumu izklāsts, balstoties starptautisko organizāciju/nevalstisko organizāciju utt., rekomendācijās;
IV – Tavas rekomendācijas.
Politikas dokumentu tehniskās prasības: 3 lapas, single space, Times New Roman, 12 fonts. Atsaucēm jābūt sniegtām kājenē, atbilstoši Čikāgas atsauču noformēšanas stilam.
Visām prezentācijām jāsastāv no vismaz pieciem slaidiem: ievadslaids (problēmas definīcija, svarīgākie koncepti, definīcijas, starptautiskie likumiskie ietvari); konteksts valstij/problēma, kuru apskatīsi, ņemot vērā politiskās, sociālās, ekonomiskās dimensijas; svarīgākie secinājumi.
Prezentācijām jāskaidro, kas tiks apskatīts esejā. Tāpēc melnrakstus jāveido un jāieniedz lektorei pirms semināra, lai pēc tam papildinātu un iesniegtu tīrrakstu norādītajos termiņos.
Prezentācijās īpaši augsti tiks novērtēti dažādi ilustratīvie paņēmieni (grafiki un citi datu vizualizācijas paņēmieni). Studentam jāspēj skaidrot, kāpēc izvēlētā statistika ir godīga un piemērota analīzei.
Veicot intervijas kursa ietvaros, intervijas sniedzējam jāparaskta piekrišanas veidlapa.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Apmeklējums – 10%
Aktivitāte un sagatavotība nodarbību laikā – 30%
Prezentācijas, esejas, debate un politikas dokuments – 30%
Grupu darbs – 10%
Gala pārbaudījums (atvērtās grāmatas eseja) – 20%
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Intersekcionālā feminisma analīze: Centrālāzijas piemērs. Islāma, sociālās klases, seksualitātes, vecuma, invaliditātes un piederības faktori
Apraksts
Anotācija: Intersekcionālā feministu teorija skaidro, ka mūsu dzīves viedo dažādi faktori, kas savstarpēji pārklājas un mijiedarbojas. Pirmo reizi intersekcionālā feminisma teorija tika izmantota, lai skaidrotu opresīvās struktūras, kas ietekmē afroamerikāņu sieviešu dzīvi ASV. Kopš tā laika, šī perspektīva ietekmējusi arī starptautisko organizāciju, tajā skaitā ANO un ES, darbu. Pirmārā kritikā, saistīta ar Eirocentismu akadēmiskajā domā, raksturo tieši ar dažādības trūkumu cilvēka dzīvotās pieredzes atspoguļojumā un analīzē. Lekcijā analizēsim Centrālāzijas piemēru, kur dažādas intersekcijas, kuras daļēji apspriedām jau iepriekšējā kursā – reliģija, klase, seksualitāte, vecums, invaliditāte un piederība – pārklājas un mijiedarbojas. Mēs iepazīsimies ar intersekcionālā feminisma analīzi, apskatot Centrālāzijas sabiedrību poltitiskās, ekonomiskās un sociālās struktūras.
Literatūra: Yvette Taylor, ‘Complexities and Complications: Intersections of Class and Sexuality’, in: Theorising Intersectionality and Sexuality, ed. by Yvette Taylor et al. (Palgrave Macmillan, 2010), pp. 17-34.
Anna Carastathis, ‘The concept of Intersectionality in Feminist Theory’, in: Philosophy Compass, Vol. 8, Issue 5, 2014.
UN Women, The value of intersectionality in understanding violence against women and girls, 2016.
Unicef, Rapid review on inclusion and gender equality in Central and Eastern Europe, the Caucasus and Centra Asia, 2016.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Lekcija atvēlēta aktuālajiem jautājumiem [Piemēram, lekcija par 2020. gada revolūciju Baltkrievijā un sieviešu subjektivizāciju no kritiskā feminisma skatupunkta; COVID-19 iespaidu uz līdztiesību; Izaicinājumiem, kas saistīti ar Stambulas konvencijas ratifikāciju un ieviešanu]
Apraksts
Anotācija: Šī lekcija atvēlēta nozīmīgiem notikumiem, kas var tikt analizēti no dzimtes un seksualitātes skatupunkta. 2020. gadā par tādiem var tikt uzskatīta revolūciju Baltkrievijā (piemēram, sieviešu subjektivizāciju no kritiskā feminisma skatupunkta), COVID-19 iespaidu uz dzimumu līdztiesību, vai izaicinājumiem, kas saistīti ar Stambulas konvencijas ratifikāciju un ieviešanu.
Uz šo lekciju šobrīd netiek paredzēta obligātā literatūra, ļaujot studentiem sagatavoties atvērtās grāmatas esejai, kas sekos seminārā.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
22 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
12 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
ILGA-Europe’s Annual review of the Human Rights Situation of Lesbian, Gay, Bisexual, Trans and Intersex People covering events that occurred in Europe and Central Asia between January-December 2019.
2.
EIGE 2019 Gender Equality Index. Latvia, Lithuania, Estonia.
3.
‘The social construction of sexuality. Interview with Jeffrey Weeks’ in: Introducing the New Sexuality Studies, Second Edition, ed. By Steven Seidman, Nancy Fischer and Chet Meets (Routledge, 2011), pp. 13-20.
4.
Judith Butler, ‘Subjects of Sex/Gender/Desire’, in: Judith Bulter, Gender Trouble. Feminism and the Subversion of Identity (Routledge, 2007), pp. 3-45.
5.
J. Jack Halberstam, ‘Gaga Genders’, in: J. Jack Halberstam, Gaga Feminism, Sex, Gender and the End of Normal, (Beacon Press, 2013), 66-113.
6.
Thekla Morgenroth, M. Gustafsson Senden et al. ‘Defending the Sex/Gender Binary: The role of Gender Identification and Need for Closure’, in: Social Psychological and Personality Science, 2020.
7.
Margaret Walters, Chapters 6 ‘Fighting for the vote: suffragists’, 7 ‘Fighting for the vote: suffragettes’, 8 ‘Early 20th century feminism’, 9 ‘Second-wave feminism: the late 20th century’, and 10 ‘Feminists across the world’ in: Margaret Walters, Feminism: A Very short Introduction, (Oxford, 2005), pp. 68-137.
8.
Georgina Waylen, Chapter II, ‘Women’s Organising’ in: Engendering Transitions: Women’s Mobilization, Institutions and Gender Outcomes (Oxford, 2007), pp. 56-101.
9.
Michel Foucault, Part one ‘We ‘Other Victorians’’, Part two ‘The Repressive Hypothesis’, in: Michel Foucault, The History of Sexuality, Volume 1: An Introduction, (Pantheon Books, 1979), pp. 1-57.
10.
‘Unpaid Work and Economy’, in: Unpaid Work and the Economy. Gender, Time Use and Poverty in Developing Countries, ed. By Rania Antonopoulos and Indira Hirway, (Palgrave Macmillan, 2010), pp. 1-22.
11.
Nadieszda Kizenko, ‘Feminized Patriarchy? Orthodoxy and Gender in Post-Soviet Russia’, in: Signs, Vol. 38, No. 3, pp. 595-621.
12.
Heleen Zorgdrager, ‘Shaping Public Orthodoxy: Women’s Peace Activism and the Orthodox Churches in the Ukrainian Crisis’, in: Orthodox Christianity and Gender Dynamics of Tradition, Culture and Lived Practice, ed. by Helena Kupari, Elina Vuola (2000), pp. 103-156.
13.
‘Introduction’, in: Islam, Gender and Social Change, ed.by Yvonne Yazbeck Haddad et al. (Oxford University Press, 1988), pp. ix-1.
14.
Jose Casanova, ‘Catholicism, Gender, Secularism and Democracy: Comparative Reflections’, in: Islam, Gender, and Democracy in Comparative Perspective, ed. By Jocelyne Cesari and Jose Casanova, (Oxford, 2017), pp. 46-63.
15.
Dirk H. de Jong, ‘Conceptualization of Gender: from Biblical to Queer’, in: Dirk H. de Jong, Conservative Christianity, Gender Identity, and Religious Liberty: A Primer and a Proposal, (Palgrave MacMillan, 2020), pp. 9-29.
16.
Kolen Slootmaeckers and Conor O’Dwyer, ‘Europeanisation of attitudes towards homosexuality: exploring the role of education in the transnational diffusion of values’, in: Innovation: The European Journal of Social Science Research, Vol. 31, 2018, pp. 147-167.
17.
Katrina Schwartz and Conor O’Dwyer, ‘Return to (Illiberal) Diversity? Resisting Gay Rights in Poland and Latvia’, in: Diversity and European Integration, ed. by Elisabeth Prugl and Markus Thiel, (Palgrave Macmillan, 2009), pp. 115-133.
18.
Charlie Walker, ‘In search of ‘stability’: working class men, masculinity and wellbeing in contemporary Russia’, in: Andrea Cornwall et al., Masculinities under Neoliberalism (Zed Books, 2016), pp. 57-98.
19.
Sergei Kukhterin, ‘Fathers and patriarchs in communist and post-communist Russia’ and Marina Kiblitskaya, ‘Once we were kings: male experience of loss of status at work in post-communist Russia’ and Elena Mashcherkina, ‘New Russian men: masculinity regained?’ in: Gender, State and Society in Soviet and Post-Soviet Russia, ed. by Sarah Ashwin, (Routledge, 2000), pp. 71-105.
20.
Francesca Stella, ‘Introduction. Locating Russian Sexualities’ and ‘Same-Sex Sexualities and the Soviet/Post-Soviet Gender Orders’ in: Francesca Stella, Lesbian Lives in Soviet and Post-Soviet Russia. Post/Socialism and Gendered Sexualities, (Palgrave Macmillan, 2015), pp. 1-67.
21.
Valerie Sperling, ‘Nashi Devushki: Gender and Political Youth Activism in Putin’s and Medvedev’s Russia’, in: Post-Soviet Affairs, Vol. 28, 2012, Issue 2, pp. 232-261.
22.
Anya Bernsein, ‘Body politics and sovereign power in the Pussy Riot Affair’, in: Critical Inquiry, Vol. 40, Issue, 1, 2013.
23.
Yvette Taylor, ‘Complexities and Complications: Intersections of Class and Sexuality’, in: Theorizing Intersectionality and Sexuality, ed. by Yvette Taylor et al. (Palgrave Macmillan, 2010), pp. 17-34.
24.
Anna Carastathis, ‘The concept of Intersectionality in Feminist Theory’, in: Philosophy Compass, Vol. 8, Issue 5, 2014.
25.
UN Women, The value of intersectionality in understanding violence against women and girls, 2016.
26.
Unicef, Rapid review on inclusion and gender equality in Central and Eastern Europe, the Caucasus and Centra Asia, 2016.
27.
World Economic Forum, Global Gender Gap report, Methodology and Technical notes, pp. 45-56.
28.
Inaki Permanyer, ‘A critical assessment of the UNDP’s Gender Inequality Index’, in: Feminist Economics, Vol. 19, 2013, pp.1-32.
29.
Colette Harris, ‘Introduction’, in: Colette Harris, Control and Subversion: Gender Relations in Tajikistan, (Pluto Press, 2004), pp. 1-15.
30.
J. Ann Tickner, ‘Feminism meets International Relations: some methodological issues’, in: Feminist Methodologies for International Relations, ed.by Brooke A. Ackery, Maria Stern, and Jacki True, (Cambridge University Press, 2006), pp. 19-42.
31.
Charlotte Hooper, Chapter Three, ‘Masculinities and International Relations’, in: Charlotte Hooper, Manly states. Masculinities, International Relations, and Gender Politics, (Columbia University Press, 2001), pp. 1-16.
32.
Nona Shahnazarian, ‘A good soldier and a good mother: new conditions and new roles in the Nagorno-Karabakh war’, in: The Journal of Power Institutions in Post-Soviet Space, Issue 17, 2016.
33.
UNFPA, Men and gender equality in Armenia, 2016, pp. 14-27.
34.
Sinead Walsh, ‘Feminism in Azerbaijan: Gender, Community and Nation-building’, in: Women's Everyday Lives in War and Peace in the South Caucasus, ed. by U. Ziemer, (Palgrave Macmillan, 2019), pp. 157-198.
35.
Alissa V. Tolstokrova, ‘A Mosaic Model of Gender Democracy in Ukraine’ and Anastasia Ribachuk, ‘Homeless Men and the Crisis of Masculinity in Contemporary Ukraine’, in: Gender, Politics and Society in Ukraine, ed. by Olena Hankivsky, Anastaiya Slanyjkova (University of Toronto Press, 2015), pp. 3-29 and 205-225.
36.
Elise Ketelaars, ‘Geographical value spaces and gender norms in post-Maidan Ukraine: the failed ratification of the Istanbul convention’, in: Review of International Studies, Vol. 45, Special Issue 5, pp. 227-268.
37.
Sarah D. Phillips, ‘Disability, masculinity, and sexuality in post-Soviet Ukraine’, in: Journal of Social Policy Studies, 2012, Vol. 10, Issue 2, pp. 235-258.
38.
Tetyana Bureychak, ‘Nationalism, Masculinities and Neo-traditionalism in Contemporary Ukraine: Patterns of Intersection’, AFP Working Papers, Vol. 1, 2010-2011.
39.
Tamar Tskhadadze, ‘‘The West’ and Georgian ‘Difference’: Discursive Politics of Gender and Sexuality in Georgia’, and Nana Sumbadze, ‘Gender Equality: Still a Disputed Value in Georgian Society’ and Anan Rekhviashvili, ‘Tracing the LGBT Movement in the Republic of Georgia: Stories of Activists’, in: Gender in Georgia. Feminist Perspectives on Culture, National and History in the South Caucasus, ed. by Maia Barkaia and Alisse Waterson, (Berghain Books, 2017), pp. 166-187 and 207-221, 230-257.
Papildu literatūra
1.
Convention on the Rights of the Child (1990)
2.
International Convention on the Elimination of Racial Discrimination (1969)
3.
International Convention on the Protection of the Rights of All Migrant Workers and Members of Their Families (1990).
4.
Convention on the Rights of Persons with Disabilities (2008).
5.
Rebecca Kay, “Gender, Equality and the State from “Socialism to “Democracy”? in: Gender, Equality and Difference During and After State Socialism, ed. by Rebecca Kay (Palgrave Macmillan, 2007), pp. 115-157.
6.
Rochelle Ruthchild, “Feminist dissidents in the “Motherland of Women”s Liberation”, in: Women’s Activism and “Second War” Feminism, ed. By Barbara Molony and Jennifer Nelson, (Bloomsbury, 2017), pp. 4-56.
7.
A. Lāce. “Sievietes “vieta” darba tirgū: nevalstiskais sektors un sieviešu līderība Latvijā” and G. Reire, “Esi lēdija, viņi teica. Sievietes un politiskā līderība Latvijā” in: Sievietes Latvijas Ārpolitikā un Drošības politikā, ed. by E. Vizgunova, A. Sprūds (Latvijas Ārpolitikas institūts) (latviešu plūsmas studijām)
8.
Calvert Journal – a Guide to the New East
9.
Pussy Riot meets Judith Butler and Rosi Braidotti (2014)
10.
Leila Ahmed, Women and Gender and Islam, Princeton University Press, 1991.
11.
Fatima Mernissi, The Veil and the Male Elites: A Feminist Interpretation of Women”s Rights in Islam, (Addison-Wesley, 1991).
12.
Anksana Ismailbekova, “Constructing the authority of women through custom: Bulak village, Kyrgyzstan”, in: Nationalities Papers, Vol. 44, Issue 2, 2016.
13.
Cynthia Werner, “Bride Abduction in Post-Soviet Central Asia: Marking a Shift towards Patriarchy through Local Discourses of Shame and Tradition.” Journal of the Royal Anthropological Institute 15, no. 2, 314-331.
14.
Stephan Klasen, Human Development Indices and Indicators: A Critical Evaluation, 2018.
15.
Meghan Simpson, “Local strategies in globalizing gender politics: Women”s organising in Kyrgyzstan and Tajikistan”, in: Journal of Muslim Minority Affairs, Vol. 26, Issue 1, 2006, pp. 9-31.
16.
Anita Alves Pena, “Economies of scale and gender discrimination in transition: the case of the Republic of Tajikistan”, in: Applied Economics, Vol. 44, Issue 56, 2011, 2265-2281.
17.
Casey D. Hall, “Actives, passives and power: heteronormative gender norms and their implications for intimate partner violence among men who have sex with men in Tajikistan”, in: Culture, Health & Sexuality. Jun2020, Vol. 22 Issue 6, p630-645.
18.
Lerna Ekmekcioglu, Recovering Armenia: The Limits of Belonging in Post Genocide Turkey, (Stanford Univeristy Press, 2016).
19.
Beijing Platform +25 National Reports