Veselīgas novecošanās psiholoģiskie aspekti
Studiju kursa īstenotājs
Rīga, J. Asara iela 5, vppk@rsu.lv, +37167061587
Par studiju kursu
Mērķis
Priekšzināšanas
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studējošais atpazīst un raksturo veselīgas un patoloģiskas novecošanās pazīmes, identificē un definē ar to saistītos faktorus, lietojot atbilstošu terminoloģiju, apraksta ar novecošanos saistītus psiholoģiskos aspektus, tostarp kognitīvo procesu, emocionālos, personības un attieksmes, identificē vecumposmam piemērotākos veselības modeļus, atpazīst nefarmakoloģiskās pieejas veselīgas novecošanās veicināšanai.
Prasmes
1.Studējošais apkopo, analizē un interpretē ar novecošanos saistītos psiholoģiskos faktorus, skaidro to izmaiņas veselīgas novecošanās modeļa kontekstā, atšķir patoloģiskas novecošanās pazīmes no normālas novecošanās pazīmēm, kā arī spēj identificēt veselīgas novecošanās dzīvesveida faktorus.
Kompetences
1.Pielieto kursā iegūtās zināšanas un prasmes, izstrādājot psihoizglītojošo materiālu par veselīgas novecošanās psiholoģiskajiem faktoriem. Izprot videolekcijās apgūto materiālu un spēj par to diskutēt nodarbībās.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
1) Wiki lapas izveide un uzturēšana. Studenti pāros izstrādā psihoizglītojošu materiālu par kādu no kursā aplūkotajiem jautājumiem. Materiāls ietver: galvenos autorus, galveno konceptu definīcijas, teorētisko pamatojumu, jautājuma analīzi biopsihosociālā modeļa ietvarā. 75% izmantotajiem zinātniskās literatūras avotiem ir jābūt publicētiem pēdējo piecu gadu laikā. Darbs tiek iesniegts Wiki formātā un prezentēts grupās;
2) Patstāvīgi lasot obligātos un tematiski norādītos literatūras avotus, nostiprināt lekcijās apgūto materiālu un sagatavoties rakstiskajam zināšanu pārbaudījumam par veselīgas novecošanās psiholoģiskajiem aspektiem;
3) Patstāvīgi un sistemātiski noskatīties mikromācīšanās vienības, lai sekmīgi sagatavotos nodarbībai;
4) Pašpārbaudes testu izpilde pēc katras videolekcijas;
5) Kursa atgriezeniskās saites aptaujas aizpildīšana.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
1) Wiki lapas izveide un uzturēšana vērtēšanas kritēriji (50%):
8 - 10 balles – ir izstrādāts skaidrs, zinātniskajā literatūrā balstīts materiāls, kurā ir nosaukti autori, sniegtas galveno konceptu definīcijas, teorētiskais pamatojums, un veikta jautājuma analīze, biopsihosociālā modeļa ietvaros. Vismaz 75% no izmantotās zinātniskās literatūras avotiem ir publicēti pēdējo piecu gadu laikā. Ir ievēroti latviešu valodas gramatikas un tekstveides principi, darbs iesniegts laikā.
4 - 7 balles – ir izstrādāts skaidrs, zinātniskajā literatūrā balstīts materiāls, kurā ir nosaukti autori, sniegtas galveno konceptu definīcijas, teorētiskais pamatojums, un veikta jautājuma analīze, biopsihosociālā modeļa ietvaros, taču raksturojums nebalstās aktuālajā literatūrā. Ir ievēroti vai daļēji ievēroti latviešu valodas gramatikas un tekstveides principi, darbs ir augšupielādēts laikā. Daļēji izmantota nozarei atbilstoša terminoloģija.
1 - 3 balles – darbā nav iekļauta kāda no uzdevuma daļām, nav izmantota zinātniskā terminoloģija, nav izmantoti zinātniskie avoti, kā arī nav ievēroti latviešu valodas gramatikas un tekstveides principi.
0 balles – darbs nav iesniegts.
2) Pašpārbaudes testu izpilde pēc katras videolekcijas (5%)
3) Rakstisks zināšanu pārbaudījums (40%):
10 balles – 96 – 100%
9 balles – 85 – 95%
8 balles – 75% - 84%
7 balles – 70 – 74%
6 balles – 65 – 69%
5 balles - 60 – 64%
4 balles – 55 – 59%
3 balles – 40 – 54%
2 balles – 20 – 39%
1 balle – 0 – 19%
Saskaņā ar RSU Studiju reglamenta I 3.9. punktu, nodarbību apmeklējums ir obligāts un tiek reģistrēts. Katras nodarbības noslēgumā, students papildus iesniedz darba lapu, kas aizpildīta, atbilstoši e-vidē norādītajiem kritērijiem un, kritēriju izpildes gadījumā, saņem vērtējumu “ieskaitīts”.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
1
|
Tēmas
|
Ievads novecošanās teorijās un modeļos
Apraksts
Anotācija: Novecošanās definīcijas un klasifikācija
PVO veselīgas novecošanās (healthy aging) modelis
PVO aktīvās novecošanās (active aging) modelis
Veiksmīgas novecošanās (successful aging) modelis (Jensen et al.)
Literatūra: Abud, T., Kounidas, G., Martin, K. R., Werth, M., Cooper, K., & Myint, P. K. (2022). Determinants of healthy ageing: a systematic review of contemporary literature. Aging Clinical and Experimental Research, 1-9.
Jensen, A., Dungan, M. T., Goates, M. C., & Thacker, E. L. (2017). What is successful aging? Comparing frameworks for successful aging with cultural perspectives. Innovation in Aging, 1(Suppl 1), 915.
Keating, N. (2022). A research framework for the United Nations Decade of Healthy Ageing (2021–2030). European Journal of Ageing, 1-13.
World Health Organization. (2002). Active ageing: A policy framework (No. WHO/NMH/NPH/02.8). World Health Organization.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
1
|
Tēmas
|
Normāla un patoloģiska novecošanās
Apraksts
Anotācija: Novecošanās pazīmes biopsihosociālā modeļa ietvaros
Neirodeģeneratīvās slimības – demence, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība
Literatūra: Latvijas Neirodeģeneratīvo slimību asociācija. (2017). Alcheimera slimības, vaskulāras
demences, Levi ķermenīšu demences un frontotemporālās demences klīniskās vadlīnijas. https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/1508/download
Livingston, G., Huntley, J., Sommerlad, A., Ames, D., Ballard, C., Banerjee, S., ... & Mukadam, N. (2020). Dementia prevention, intervention, and care: 2020 report of the Lancet Commission. The Lancet, 396(10248), 413-446.
World Health Organisation. (2022). ICD-11. International Classification of Diseases 11th Revision. https://icd.who.int/en
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
1
|
Tēmas
|
Normāla un patoloģiska novecošanās
Apraksts
Anotācija: Novecošanās pazīmes biopsihosociālā modeļa ietvaros
Neirodeģeneratīvās slimības – demence, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība
Literatūra: Latvijas Neirodeģeneratīvo slimību asociācija. (2017). Alcheimera slimības, vaskulāras
demences, Levi ķermenīšu demences un frontotemporālās demences klīniskās vadlīnijas. https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/1508/download
Livingston, G., Huntley, J., Sommerlad, A., Ames, D., Ballard, C., Banerjee, S., ... & Mukadam, N. (2020). Dementia prevention, intervention, and care: 2020 report of the Lancet Commission. The Lancet, 396(10248), 413-446.
World Health Organisation. (2022). ICD-11. International Classification of Diseases 11th Revision. https://icd.who.int/en
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
1
|
Tēmas
|
Normāla un patoloģiska novecošanās
Apraksts
Anotācija: Novecošanās pazīmes biopsihosociālā modeļa ietvaros
Neirodeģeneratīvās slimības – demence, Alcheimera slimība, Parkinsona slimība
Literatūra: Latvijas Neirodeģeneratīvo slimību asociācija. (2017). Alcheimera slimības, vaskulāras
demences, Levi ķermenīšu demences un frontotemporālās demences klīniskās vadlīnijas. https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/1508/download
Livingston, G., Huntley, J., Sommerlad, A., Ames, D., Ballard, C., Banerjee, S., ... & Mukadam, N. (2020). Dementia prevention, intervention, and care: 2020 report of the Lancet Commission. The Lancet, 396(10248), 413-446.
World Health Organisation. (2022). ICD-11. International Classification of Diseases 11th Revision. https://icd.who.int/en
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
1
|
Tēmas
|
Kognitīvā novecošanās un tās neirobioloģiskie aspekti
Apraksts
Anotācija: Novecošanās radītās izmaiņas kognitīvajos procesos – informācijas apstrādes ātruma teorija, STAC novecošanās teorija, dopamīna teorija
Novecošanās radītās strukturālās un funkcionālās izmaiņas smadzenēs
Literatūra: Mana, J., & Bezdicek, O. (2022). Cognition in successful aging: Systematic review and future directions. Clinical Gerontologist, 45(3), 477-485.
Karr, J. E., Graham, R. B., Hofer, S. M., & Muniz-Terrera, G. (2018). When does cognitive decline begin? A systematic review of change point studies on accelerated decline in cognitive and neurological outcomes preceding mild cognitive impairment, dementia, and death. Psychology and Aging, 33(2), 195.
Roheger, M., Hennersdorf, X. S., Riemann, S., Flöel, A., & Meinzer, M. (2021). A systematic review and network meta‐analysis of interventions for subjective cognitive decline. Alzheimer's & Dementia: Translational Research & Clinical Interventions, 7(1), e12180.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
1
|
Tēmas
|
Kognitīvā novecošanās un tās neirobioloģiskie aspekti
Apraksts
Anotācija: Novecošanās radītās izmaiņas kognitīvajos procesos – informācijas apstrādes ātruma teorija, STAC novecošanās teorija, dopamīna teorija
Novecošanās radītās strukturālās un funkcionālās izmaiņas smadzenēs
Literatūra: Mana, J., & Bezdicek, O. (2022). Cognition in successful aging: Systematic review and future directions. Clinical Gerontologist, 45(3), 477-485.
Karr, J. E., Graham, R. B., Hofer, S. M., & Muniz-Terrera, G. (2018). When does cognitive decline begin? A systematic review of change point studies on accelerated decline in cognitive and neurological outcomes preceding mild cognitive impairment, dementia, and death. Psychology and Aging, 33(2), 195.
Roheger, M., Hennersdorf, X. S., Riemann, S., Flöel, A., & Meinzer, M. (2021). A systematic review and network meta‐analysis of interventions for subjective cognitive decline. Alzheimer's & Dementia: Translational Research & Clinical Interventions, 7(1), e12180.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
1
|
Tēmas
|
Personība un emocijas. Attieksme pret novecošanos.
Apraksts
Anotācija: Personības iezīmju saistība ar veselīgu novecošanos.
Izmaiņas emociju regulācijā un emociju uztverē.
Vientulības izjūta un tās nozīme veselīgas un patoloģiskas novecošanās kontekstā.
Attieksme pret novecošanos – psihosociāls zaudējums, fiziskas pārmaiņas vai psiholoģiskā izaugsme (pēc Laidlaw teorijas)
Literatūra: Baek, Y., Martin, P., Siegler, I. C., Davey, A., & Poon, L. W. (2016). Personality traits and successful aging: Findings from the Georgia Centenarian Study. The International Journal of Aging and Human Development, 83(3), 207-227.
Isaacowitz, D. M., Livingstone, K. M., & Castro, V. L. (2017). Aging and emotions: experience, regulation, and perception. Current Opinion in Psychology, 17, 79-83.
Laidlaw, K., Power, M. J., & Schmidt, S. (2007). The attitudes to ageing questionnaire (AAQ): development and psychometric properties. International Journal of Geriatric Psychiatry: A journal of the psychiatry of late life and allied sciences, 22(4), 367-379.
Laidlaw, K., Kishita, N., Shenkin, S. D., & Power, M. J. (2018). Development of a short form of the Attitudes to Ageing Questionnaire (AAQ). International Journal of Geriatric Psychiatry, 33(1), 113-121.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
1
|
Tēmas
|
Ilgmūžība
Apraksts
Anotācija: Ilgmūžības (longevity) koncepts
Ģenētiskie un vides faktori
Literatūra: Fernández-Ballesteros, R., & Sánchez-Izquierdo, M. (2019). Are psycho-behavioral factors accounting for longevity?. Frontiers in Psychology, 10, 2516.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
1
|
Tēmas
|
Veselības uzvedība gados vecākiem pieaugušajiem
Apraksts
Anotācija: Veselības uzvedības modeļu specifika darbā ar gados vecākiem pieaugušajiem
Digitālās intervences veselības uzvedības veicināšanai gados vecākiem pieaugušajiem
Excergaiming nozīme fiziskās un psiholoģiskās veselības uzturēšanā
Literatūra: Chu, C. H., Quan, A. M. L., Souter, A., Krisnagopal, A., & Biss, R. K. (2022). Effects of Exergaming on Physical and Cognitive Outcomes of Older Adults Living in Long-Term Care Homes: A Systematic Review. Gerontology, 1-17.
Jiménez-Zazo, F., Romero-Blanco, C., Castro-Lemus, N., Dorado-Suárez, A., & Aznar, S. (2020). Transtheoretical model for physical activity in older adults: Systematic review. International Journal of Environmental Research and Public Health, 17(24), 9262.
Mārtinsone, K. un Sudraba, V. (red.) (2019). Veselības psiholoģija: starpdisciplinārā pieeja. RSU izdevniecība.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
1
|
Tēmas
|
Veselīgas novecošanās pīlāri: fiziskās aktivitātes, kognitīvās rezerves, uzturs un sociālā aktivitāte
Apraksts
Anotācija: Īstermiņa un ilgtermiņa fizisko aktivitāšu saistība ar veselīgu novecošanos
Kognitīvās un smadzeņu rezerves, smadzeņu uzturēšanas teorija
Uzturs un veselīga novecošanās – pierādījumu bāze vai tās trūkums
Vientulība un veselība gados vecākiem pieaugušajiem
Literatūra: Daskalopoulou, C., Stubbs, B., Kralj, C., Koukounari, A., Prince, M., & Prina, A. M. (2017). Physical activity and healthy ageing: A systematic review and meta-analysis of longitudinal cohort studies. Ageing Research Reviews, 38, 6-17.
Leigh-Hunt, N., Bagguley, D., Bash, K., Turner, V., Turnbull, S., Valtorta, N., & Caan, W. (2017). An overview of systematic reviews on the public health consequences of social isolation and loneliness. Public Health, 152, 157-171.
Leitão, C., Mignano, A., Estrela, M., Fardilha, M., Figueiras, A., Roque, F., & Herdeiro, M. T. (2022). The Effect of Nutrition on Aging—A Systematic Review Focusing on Aging-Related Biomarkers. Nutrients, 14(3), 554.
Stern, Y., Arenaza‐Urquijo, E. M., Bartrés‐Faz, D., Belleville, S., Cantilon, M., Chetelat, G., ... & Reserve, Resilience and Protective Factors PIA Empirical Definitions and Conceptual Frameworks Workgroup. (2020). Whitepaper: Defining and investigating cognitive reserve, brain reserve, and brain maintenance. Alzheimer's & Dementia, 16(9), 1305-1311.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
1
|
Tēmas
|
Veselīgas novecošanās pīlāri: fiziskās aktivitātes, kognitīvās rezerves, uzturs un sociālā aktivitāte
Apraksts
Anotācija: Īstermiņa un ilgtermiņa fizisko aktivitāšu saistība ar veselīgu novecošanos
Kognitīvās un smadzeņu rezerves, smadzeņu uzturēšanas teorija
Uzturs un veselīga novecošanās – pierādījumu bāze vai tās trūkums
Vientulība un veselība gados vecākiem pieaugušajiem
Literatūra: Daskalopoulou, C., Stubbs, B., Kralj, C., Koukounari, A., Prince, M., & Prina, A. M. (2017). Physical activity and healthy ageing: A systematic review and meta-analysis of longitudinal cohort studies. Ageing Research Reviews, 38, 6-17.
Leigh-Hunt, N., Bagguley, D., Bash, K., Turner, V., Turnbull, S., Valtorta, N., & Caan, W. (2017). An overview of systematic reviews on the public health consequences of social isolation and loneliness. Public Health, 152, 157-171.
Leitão, C., Mignano, A., Estrela, M., Fardilha, M., Figueiras, A., Roque, F., & Herdeiro, M. T. (2022). The Effect of Nutrition on Aging—A Systematic Review Focusing on Aging-Related Biomarkers. Nutrients, 14(3), 554.
Stern, Y., Arenaza‐Urquijo, E. M., Bartrés‐Faz, D., Belleville, S., Cantilon, M., Chetelat, G., ... & Reserve, Resilience and Protective Factors PIA Empirical Definitions and Conceptual Frameworks Workgroup. (2020). Whitepaper: Defining and investigating cognitive reserve, brain reserve, and brain maintenance. Alzheimer's & Dementia, 16(9), 1305-1311.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
1
|
Tēmas
|
Veselīgas novecošanās pīlāri: fiziskās aktivitātes, kognitīvās rezerves, uzturs un sociālā aktivitāte
Apraksts
Anotācija: Īstermiņa un ilgtermiņa fizisko aktivitāšu saistība ar veselīgu novecošanos
Kognitīvās un smadzeņu rezerves, smadzeņu uzturēšanas teorija
Uzturs un veselīga novecošanās – pierādījumu bāze vai tās trūkums
Vientulība un veselība gados vecākiem pieaugušajiem
Literatūra: Daskalopoulou, C., Stubbs, B., Kralj, C., Koukounari, A., Prince, M., & Prina, A. M. (2017). Physical activity and healthy ageing: A systematic review and meta-analysis of longitudinal cohort studies. Ageing Research Reviews, 38, 6-17.
Leigh-Hunt, N., Bagguley, D., Bash, K., Turner, V., Turnbull, S., Valtorta, N., & Caan, W. (2017). An overview of systematic reviews on the public health consequences of social isolation and loneliness. Public Health, 152, 157-171.
Leitão, C., Mignano, A., Estrela, M., Fardilha, M., Figueiras, A., Roque, F., & Herdeiro, M. T. (2022). The Effect of Nutrition on Aging—A Systematic Review Focusing on Aging-Related Biomarkers. Nutrients, 14(3), 554.
Stern, Y., Arenaza‐Urquijo, E. M., Bartrés‐Faz, D., Belleville, S., Cantilon, M., Chetelat, G., ... & Reserve, Resilience and Protective Factors PIA Empirical Definitions and Conceptual Frameworks Workgroup. (2020). Whitepaper: Defining and investigating cognitive reserve, brain reserve, and brain maintenance. Alzheimer's & Dementia, 16(9), 1305-1311.
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Yochim, B., & Woodhead, E. (Eds.). (2018). Psychology of aging: A biopsychosocial perspective. Springer Publishing Company. (e-resurss)
Papildu literatūra
Latvijas Neirodeģeneratīvo slimību asociācija. (2017). Alcheimera slimības, vaskulāras demences, Levi ķermenīšu demences un frontotemporālās demences klīniskās vadlīnijas.
Mārtinsone, K. un Sudraba, V. (red.) (2019). Veselības psiholoģija: starpdisciplinārā pieeja. RSU izdevniecība.
Livingston, G., Huntley, J., Sommerlad, A., Ames, D., Ballard, C., Banerjee, S., ... & Mukadam, N. (2020). Dementia prevention, intervention, and care: 2020 report of the Lancet Commission. The Lancet, 396(10248), 413-446.
World Health Organisation. (2022). ICD-11. International Classification of Diseases 11th Revision.
World Health Organization. (2020). Decade of healthy ageing: baseline report.
Citi informācijas avoti
Psychology and Aging
Aging and Mental Health