Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Globālās problēmas sabiedrības veselībā
Kursa kods
SVUEK_006
Zinātnes nozare
Klīniskā medicīna; Sabiedrības veselība
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Sabiedrības veselība
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Sandra Dudareva
Struktūrvienības vadītājs
Anda Ķīvīte-Urtāne
Struktūrvienība
Sabiedrības veselības institūts
Kontaktinformācija
Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svek@rsu.lv, +371 67338307
Par studiju kursu
Mērķis
Studiju kursa mērķis ir sniegt zināšanas un radīt izpratni par globālās veselības aktualitātēm, dažādām sabiedrības veselības problēmām globālā kontekstā un starptautisku pieeju šo problēmu risināšanā. Sagatavot studentus piecu globālu problēmu kā urbanizācija, mātes un bērna veselība, negadījumi un vardarbība, neinfekciju un infekciju slimības kritiskā, padziļinātā analīzē un starptautisku risinājumu salīdzināšanā un izvēlē.
Priekšzināšanas
Sabiedrības veselība, epidemioloģija.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Zinās raksturot un izklāstīt globalizācijas koncepcijas attīstības vēsturi un tās politisko, ekonomisko un sociālo dimensiju; skaidros un pretnostatīs veselības aprūpes sistēmu pamattipus, to būtiskākās atšķirības dažādos pasaules reģionos, to ietekmi uz veselību; izskaidros nozīmīgāko starptautisko institūciju globālās veselības jomā pamatfunkcijas, un starptautiskajos rīcības politikas dokumentos noteiktos principus, mērķus; ilustrēs un izteiksies par globālās veselības problēmām, to determinējošos faktoriem un risinājumiem.
Prasmes
1.Atšķirs un skaidros globalizācijas jēdzienu un tā dažādos sabiedrības veselības aspektus; aprēķinās un interpretēs ar veselību raksturojošos indikatorus, veiks starptautisku salīdzināšanu, izdarīs secinājumus, sagatavos un prezentēs ziņojumu; atlasīs un izmantos nozīmīgākos ANO, Pasaules Veselības organizācijas, citu ANO specializēto organizāciju (UNICEF, FAO, ILO) un Eiropas Savienības nozīmīgākos programmatiskos dokumentus globālās veselības jomā, izvērtēs un piemēros starptautiskās rekomendācijas reģionālam un valsts kontekstam.
Kompetences
1.Spēs argumentēti spriest par globalizācijas t.sk. urbanizācijas, klimata izmaiņu, nevienlīdzības u.c. radītajām dažādām sabiedrības veselības problēmām; diskutēt un kritizēt globālās veselības risinājumu daudzveidību un atšķirības dažādos reģionos; spēs, apvienojot dažādus situāciju raksturojošos indikatorus, vispārināt, izdarīt secinājumus un pārliecināt par efektīvākiem risinājumiem globālās veselības starptautisko mērķu sasniegšanā.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Projekta izstrādei nepieciešamās zinātniskās literatūras, statistiskās informācijas un starptautisko vadlīniju meklēšana, atlasīšana, apkopošana, analizēšana un interpretēšana.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
• Lekciju un nodarbību apmeklējums;
• Piedalīšanās diskusijās lekciju un nodarbību laikā;
• Studiju kursa ietvaros izstrādāts un prezentēts patstāvīgs projekts par izvēlētu globālās veselības problēmu.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
1
|
Tēmas
|
Globalizācijas jēdziena lietojums un dažādu tā aspektu raksturojums. Sabiedrības veselības, starptautiskās veselības un globālās veselības galvenās aktivitātes. Globālās veselības jēdziena un nozares būtība. Globalizācijas koncepcijas attīstības vēsture un tās politiskā, ekonomiskā un sociālā dimensija
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
1
|
Tēmas
|
Globālās veselības problēmas un to determinējošos faktori, kā arī galvenie risinājumi. Veselības aprūpes sistēmu pamattipi, to būtiskākās atšķirības dažādos pasaules reģionos, to potenciālā ietekme uz veselību
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
1
|
Tēmas
|
ANO, Pasaules Veselības organizācijas, citu ANO specializēto organizāciju (UNICEF, FAO, ILO) un Eiropas Savienības nozīmīgākie programmatiskie dokumenti globālās veselības jomā
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Starptautiskās institūcijas globālās veselības jomā, to pamatfunkcijas. Ar globālo veselību saistītie procesi pasaulē, kā starptautiska aktualitāte – urbanizācija, starpvalstu migrācija, bēgļu un patvēruma meklētāju plūsma
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
1
|
Tēmas
|
ANO Tūkstošgades deklarācija, tās galvenie principi, mērķi un izpildes rādītāji
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Infekcijas slimību pārneses un ierobežošanas globālie aspekti. Klasiskās un jaunās infekcijas globālā kontekstā. Covid- 19 pandēmija, tās ierobežošanas principi.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Neinfekcijas slimību izplatības tendences globālā kontekstā. Veselību raksturojošo indikatoru starptautisks salīdzinājums; galvenie pasākumi veselības uzlabošanai
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Ārējie slimību un nāves cēloņi. Traumatisma un vardarbības globālie aspekti, riska grupas, veidi un profilakses pieejas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
4
|
Tēmas
|
Mātes un bērna veselība globālā skatījumā
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
McCracken K., Kevin D.R. Global health: an introduction to current and future trends. ASV & Kanāda, Routledge, 2012.
2.
Paul Farmer, Arthur Kleinman, Jim Kim, Matthew Basilico. Reimagining Global Health : An Introduction. University of California Press; 2013. Accessed August 25, 2020.
3.
Markle W.H., & Fisher M.A., & Smego R.A., Jr. (Eds.). Understanding Global Health. 2nd ed. McGraw Hill, 2014
Papildu literatūra
1.
Sebastian Taylor. Global health`: meaning what? BMJ Global Health, 2018; 3.
2.
The Global Strategy for Women’s, Children’s and Adolescents’ Health, 2016-2030
3.
Cabral S.A., Soares de Moura A.T. Overview of the Global Health Issues Facing Children, Pediatrics. 2012, 129 (1):1-3
4.
WHO recommendations on child health: guidelines approved by the WHO Guidelines. Review Committee, 2017
5.
WHO, Framework Convention on Tobacco Control
6.
WHO Global strategy on diet, physical activity and health.
7.
Herring A., Swedlund A.C. Plagues and Epidemics: Infected Spaces Past and Present. Berg Publishers, 2010.
8.
Health Equity in a Globalizing Era: Past Challenges, Future Prospects. Ronald Labonté and Arne Rucker. Oxford University press, Print publication date: 2019
Citi informācijas avoti
1.
WHO. Sustainable Development Goals
2.
WHO, Consolidated guideline on sexual and reproductive health and rights of women living with HIV. Executive summary, 2017
3.
UNAIDS, Global AIDS update, 2021
4.
World Health Statistics, 2020, WHO
5.
Global Tuberculosis report 2020, WHO
6.
Pasaules Bankas, PVO, UNICEF u.c. mājaslapas
7.
WHO, Global issues
8.
Levels and trends in child mortality report 2019.
9.
Mātes un bērna veselība, WHO
10.
WHO, Violence and injury prevention
11.
WHO, Chronic diseases
12.
WHO, Nutrition
13.
WHO Coronavirus disease (COVID-19) pandemic