Pozitīvā psiholoģija

Anotācija: Studenti iepazīstas ar M. Seligmana (Seligman et al.,2000, 2001) konceptu par pozitīvās psiholoģijas aktualitāti, veido izpratni par atslēgvārdiem: labizjūta (well-being), dzīvesspēks (resilience), stiprās puses (strengths), pozitīvais kopings (positive coping), pozitīvā domāšana un optimisms/bezpalīdzība, optimālā pieredze (flow), pozitīvā izglītība (positive education), pozitīva organizācija (positive organisation). Nodarbības jautājumi: 1. Kāpēc sabiedrībai un psiholoģijai vajadzīga pozitīvā psiholoģija? 2. Ko nozīmē: labizjūta (well-being), hedoniskā labizjūta (hedonic well-being), eidemonisko labizjūtu (eudamonic well-being), dzīvesspēks (resilience), stiprās puses (strengths), pozitīvais kopings (positive coping), pozitīvā domāšana un optimisms/bezpalīdzība, optimālā pieredze (flow), pozitīvā izglītība (positive education), pozitīvā organizācija (positive organisation). Literatūra: Keyes, C. L. M., & Haidt, J. (Eds.). (2003). Flourishing: Positive psychology and the life well lived. Washington DC: American Psychological Associa Peterson, C., Park, N., & Seligman, M. E. (2005b). Orientations to happiness and life satisfaction: The full life versus the empty life. Journal of Happiness Studies, 6, 25–41 Seligman, M. E. P. (2002). Authentic happiness. New York: Free Press. Seligman, M. E. P., & Csikszentmihalyi, M. (Eds.). (2000). Positive psychology [Special issue] American Psychologist, 55(1). Snyder, C. R., & Lopez, S. J. (Eds.). (2002). Handbook of positive psychology. New York: Oxford University Press. Seligman, M. E. P. & Tracy, A. (2005). Positive Psychology Progress. Empirical Validation of Interventions. American Psychologist by the American Psychological. Vol. 60, No. 5, 410–421 DOI: 10.1037/0003-066X.60.5.410 Windle, G. (2011). What is resilience? A review and concept analysis. Reviews in Clinical Gerontology. 21; 152–16. doi:10.1017/S0959259810000420

Anotācija: Studenti iepazīstas ar M. Seligmana (Seligman et al.,2000, 2001) konceptu par pozitīvās psiholoģijas aktualitāti, veido izpratni par atslēgvārdiem: labizjūta (well-being), dzīvesspēks (resilience), stiprās puses (strengths), pozitīvais kopings (positive coping), pozitīvā domāšana un optimisms/bezpalīdzība, optimālā pieredze (flow), pozitīvā izglītība (positive education), pozitīva organizācija (positive organisation). Nodarbības jautājumi: 1. Kāpēc sabiedrībai un psiholoģijai vajadzīga pozitīvā psiholoģija? 2. Ko nozīmē: labizjūta (well-being), hedoniskā labizjūta (hedonic well-being), eidemonisko labizjūtu (eudamonic well-being), dzīvesspēks (resilience), stiprās puses (strengths), pozitīvais kopings (positive coping), pozitīvā domāšana un optimisms/bezpalīdzība, optimālā pieredze (flow), pozitīvā izglītība (positive education), pozitīvā organizācija (positive organisation). Literatūra: Keyes, C. L. M., & Haidt, J. (Eds.). (2003). Flourishing: Positive psychology and the life well lived. Washington DC: American Psychological Associa Peterson, C., Park, N., & Seligman, M. E. (2005b). Orientations to happiness and life satisfaction: The full life versus the empty life. Journal of Happiness Studies, 6, 25–41 Seligman, M. E. P. (2002). Authentic happiness. New York: Free Press. Seligman, M. E. P., & Csikszentmihalyi, M. (Eds.). (2000). Positive psychology [Special issue] American Psychologist, 55(1). Snyder, C. R., & Lopez, S. J. (Eds.). (2002). Handbook of positive psychology. New York: Oxford University Press. Seligman, M. E. P. & Tracy, A. (2005). Positive Psychology Progress. Empirical Validation of Interventions. American Psychologist by the American Psychological. Vol. 60, No. 5, 410–421 DOI: 10.1037/0003-066X.60.5.410 Windle, G. (2011). What is resilience? A review and concept analysis. Reviews in Clinical Gerontology. 21; 152–16. doi:10.1017/S0959259810000420

Anotācija: Studenti iepazīstas ar M. Seligmana (Seligman et al.,2000, 2001) konceptu par pozitīvās psiholoģijas aktualitāti, veido izpratni par atslēgvārdiem: labizjūta (well-being), dzīvesspēks (resilience), stiprās puses (strengths), pozitīvais kopings (positive coping), pozitīvā domāšana un optimisms/bezpalīdzība, optimālā pieredze (flow), pozitīvā izglītība (positive education), pozitīva organizācija (positive organisation). Nodarbības jautājumi: 1. Kāpēc sabiedrībai un psiholoģijai vajadzīga pozitīvā psiholoģija? 2. Ko nozīmē: labizjūta (well-being), hedoniskā labizjūta (hedonic well-being), eidemonisko labizjūtu (eudamonic well-being), dzīvesspēks (resilience), stiprās puses (strengths), pozitīvais kopings (positive coping), pozitīvā domāšana un optimisms/bezpalīdzība, optimālā pieredze (flow), pozitīvā izglītība (positive education), pozitīvā organizācija (positive organisation). Literatūra: Keyes, C. L. M., & Haidt, J. (Eds.). (2003). Flourishing: Positive psychology and the life well lived. Washington DC: American Psychological Associa Peterson, C., Park, N., & Seligman, M. E. (2005b). Orientations to happiness and life satisfaction: The full life versus the empty life. Journal of Happiness Studies, 6, 25–41 Seligman, M. E. P. (2002). Authentic happiness. New York: Free Press. Seligman, M. E. P., & Csikszentmihalyi, M. (Eds.). (2000). Positive psychology [Special issue] American Psychologist, 55(1). Snyder, C. R., & Lopez, S. J. (Eds.). (2002). Handbook of positive psychology. New York: Oxford University Press. Seligman, M. E. P. & Tracy, A. (2005). Positive Psychology Progress. Empirical Validation of Interventions. American Psychologist by the American Psychological. Vol. 60, No. 5, 410–421 DOI: 10.1037/0003-066X.60.5.410 Windle, G. (2011). What is resilience? A review and concept analysis. Reviews in Clinical Gerontology. 21; 152–16. doi:10.1017/S0959259810000420

Anotācija: Studenti iepazīstas ar M. Seligmana (Seligman et al.,2000, 2001) konceptu par pozitīvās psiholoģijas aktualitāti, veido izpratni par atslēgvārdiem: labizjūta (well-being), dzīvesspēks (resilience), stiprās puses (strengths), pozitīvais kopings (positive coping), pozitīvā domāšana un optimisms/bezpalīdzība, optimālā pieredze (flow), pozitīvā izglītība (positive education), pozitīva organizācija (positive organisation). Nodarbības jautājumi: 1. Kāpēc sabiedrībai un psiholoģijai vajadzīga pozitīvā psiholoģija? 2. Ko nozīmē: labizjūta (well-being), hedoniskā labizjūta (hedonic well-being), eidemonisko labizjūtu (eudamonic well-being), dzīvesspēks (resilience), stiprās puses (strengths), pozitīvais kopings (positive coping), pozitīvā domāšana un optimisms/bezpalīdzība, optimālā pieredze (flow), pozitīvā izglītība (positive education), pozitīvā organizācija (positive organisation). Literatūra: Keyes, C. L. M., & Haidt, J. (Eds.). (2003). Flourishing: Positive psychology and the life well lived. Washington DC: American Psychological Associa Peterson, C., Park, N., & Seligman, M. E. (2005b). Orientations to happiness and life satisfaction: The full life versus the empty life. Journal of Happiness Studies, 6, 25–41 Seligman, M. E. P. (2002). Authentic happiness. New York: Free Press. Seligman, M. E. P., & Csikszentmihalyi, M. (Eds.). (2000). Positive psychology [Special issue] American Psychologist, 55(1). Snyder, C. R., & Lopez, S. J. (Eds.). (2002). Handbook of positive psychology. New York: Oxford University Press. Seligman, M. E. P. & Tracy, A. (2005). Positive Psychology Progress. Empirical Validation of Interventions. American Psychologist by the American Psychological. Vol. 60, No. 5, 410–421 DOI: 10.1037/0003-066X.60.5.410 Windle, G. (2011). What is resilience? A review and concept analysis. Reviews in Clinical Gerontology. 21; 152–16. doi:10.1017/S0959259810000420

Anotācija: Šajā tematā studentiem būs iespēja izprast pozitīvās psiholoģijas visvairāk pētītās intervences programmas: Stiprās puses (Strengths), 7 soļu dzīvesspēka progammu (PennResilience), apzinātās baudas (saivoring) programmu, pateicības (Gratitude) vingrinājumu, apzinātās ,,svētības’’ (Blessing) vingrinājumu, Ideālā ES (Ideal SELF) vingrinājumu programmas. Nodarbības jautājumi: 1. Kā strādā pozitīvās domāšanas un apzinātības vingrinājumi? 2. Kas ir dzīvesspēka attīstības programmas intervences būtība pretstatā iemācītās bezpalīdzības izjūtai? 3. Kāds ir apzinātās baudīšanas kognitīvā stratēģija 4 soļu programmā? Literatūra: Linley, P. A., & Joseph, S. (Eds.). (2004). Positive psychology in practice. Hoboken, NJ: Wiley Seligman, M. E. P. (1972). "Learned helplessness". Annual Review of Medicine. 23 (1): 407–412. doi:10.1146/annurev.me.23.020172.002203 Maier, Steven F.; Seligman, Martin E. P. (2016). "Learned helplessness at fifty: Insights from neuroscience". Psychological Review. 123 (4): 349–367. doi:10.1037/rev0000033 Ieskats mūsdienu psiholoģijā par pozitīvās psiholoģijas pētījumiem APA Cuthbert,A.D., Davis, E.B., Aten, J.D. & Short, A. (2018). Cultivating Humility in Religious Leaders: The Effectiveness of a Spiritually Integrated Positive Psychology Intervention. American Psychological Association. Vol. 5, No. 4, 227–239 http://dx.doi.org/10.1037/scp0000185 Layous, K., Kurtz, J.L., Wildschut, T. & Sedikides, K. (2021). Emotion The Effect of a Multi-Week Nostalgia Intervention on Well-Being: Mechanisms and Moderation http://dx.doi.org/10.1037/emo0000817 Martin, J.A., Ericson, M., Berwaldt, A., Stephens, E.D. & Lindsay Briner, L. (2021). Psychology of Consciousness: Theory, Research, and Practice Effects of Two Online Positive Psychology and Meditation Programs on Persistent Self-Transcendence Online. http://dx.doi.org/10.1037/cns0000286 Sarah A. Job, S.A. & Stacey L. Williams, S (2020). Translating Online Positive Psychology Interventions to Sexual and Gender Minorities: A Systematic Review. Psychology of Sexual Orientation and Gender Diversity. Vol. 7, No. 4, 455–503 http://dx.doi.org/10.1037/sgd0000365 Wilken, B., Miyamoto, Y. ( 2020). Protestant and Buddhist Differences in Noninfluence Strategies of Emotion Regulation and Their Links to Depressive Symptoms. Emotion. Vol. 20, No. 5, 804 – 817 http://dx.doi.org/10.1037/emo0000591

Anotācija: Šajā tematā studentiem būs iespēja izprast pozitīvās psiholoģijas visvairāk pētītās intervences programmas: Stiprās puses (Strengths), 7 soļu dzīvesspēka progammu (PennResilience), apzinātās baudas (saivoring) programmu, pateicības (Gratitude) vingrinājumu, apzinātās ,,svētības’’ (Blessing) vingrinājumu, Ideālā ES (Ideal SELF) vingrinājumu programmas. Nodarbības jautājumi: 1. Kā strādā pozitīvās domāšanas un apzinātības vingrinājumi? 2. Kas ir dzīvesspēka attīstības programmas intervences būtība pretstatā iemācītās bezpalīdzības izjūtai? 3. Kāds ir apzinātās baudīšanas kognitīvā stratēģija 4 soļu programmā? Literatūra: Linley, P. A., & Joseph, S. (Eds.). (2004). Positive psychology in practice. Hoboken, NJ: Wiley Seligman, M. E. P. (1972). "Learned helplessness". Annual Review of Medicine. 23 (1): 407–412. doi:10.1146/annurev.me.23.020172.002203 Maier, Steven F.; Seligman, Martin E. P. (2016). "Learned helplessness at fifty: Insights from neuroscience". Psychological Review. 123 (4): 349–367. doi:10.1037/rev0000033 Ieskats mūsdienu psiholoģijā par pozitīvās psiholoģijas pētījumiem APA Cuthbert,A.D., Davis, E.B., Aten, J.D. & Short, A. (2018). Cultivating Humility in Religious Leaders: The Effectiveness of a Spiritually Integrated Positive Psychology Intervention. American Psychological Association. Vol. 5, No. 4, 227–239 http://dx.doi.org/10.1037/scp0000185 Layous, K., Kurtz, J.L., Wildschut, T. & Sedikides, K. (2021). Emotion The Effect of a Multi-Week Nostalgia Intervention on Well-Being: Mechanisms and Moderation http://dx.doi.org/10.1037/emo0000817 Martin, J.A., Ericson, M., Berwaldt, A., Stephens, E.D. & Lindsay Briner, L. (2021). Psychology of Consciousness: Theory, Research, and Practice Effects of Two Online Positive Psychology and Meditation Programs on Persistent Self-Transcendence Online. http://dx.doi.org/10.1037/cns0000286 Sarah A. Job, S.A. & Stacey L. Williams, S (2020). Translating Online Positive Psychology Interventions to Sexual and Gender Minorities: A Systematic Review. Psychology of Sexual Orientation and Gender Diversity. Vol. 7, No. 4, 455–503 http://dx.doi.org/10.1037/sgd0000365 Wilken, B., Miyamoto, Y. ( 2020). Protestant and Buddhist Differences in Noninfluence Strategies of Emotion Regulation and Their Links to Depressive Symptoms. Emotion. Vol. 20, No. 5, 804 – 817 http://dx.doi.org/10.1037/emo0000591

Anotācija: Šajā nodarbībā studenti izspēlēs praktiski pāros un mazajās grupās M. Seligmana un Kr. Petersona izveidotās programmas saturu un formu 2 pakāpēs. Nodarbības jautājumi: 1. Ko sevī satur Stipro pušu koncepts pēc M. Seligmana un Kr. Petersona? 2. Kāds ir šīs intervences kognitīvais, sociāli emocionālais iespaids uz personības izjūtām par sevi izaicinošās situācijās? 3. Kāds ir intervences efekts pēc personiskās un grupas pieredzes 1. vingrinājuma daļā un 2. vingrinājuma daļā? Literatūra: Aspinwall, L. G., & Staudinger, U. M. (Eds.). (2003). A psychology of human strengths: Fundamental questions and future directions for a positive psychology. Washington, DC: American Psychological Association. Peterson, C., & Seligman, M. E. P. (2004). Character strengths and virtues: A handbook and classification. Washington, DC: American Psychological Associatio Park, N., Peterson, C., & Seligman, M. E. P. (2004). Strengths of character and well-being. Journal of Social and Clinical Psychology, 23, 603– 619 Mūsdienu pētījumu piemēri APA Purdue, V.Ng., Marsh, H.W., Purdue, L.,T., Martin E. P. Seligman, M.,L.,T. (2017). The Factor Structure of the Values in Action Inventory of Strengths (VIA-IS): An Item-Level Exploratory Structural Equation Modeling (ESEM) Bifactor Analysis. Psychological Assessment. American Psychological Association, Vol. 29, No. 8, 1053–1058 http://dx.doi.org/10.1037/pas0000396 Ruch,W., Proyer,R.T., Harzer,C., Park,N., Peterson, C. & Martin E. P.Seligman, M.E.P. (2010). Values in Action Inventory of Strengths (VIA-IS) Adaptation and Validation of the German Version and the Development of a Peer-Rating Form. Journal of Individual Differences 2010; Vol. 31(3):138 DOI: 10.1027/1614-0001/a000022

Anotācija: Šajā nodarbībā studenti izspēlēs praktiski pāros un mazajās grupās M. Seligmana un Kr. Petersona izveidotās programmas saturu un formu 2 pakāpēs. Nodarbības jautājumi: 1. Ko sevī satur Stipro pušu koncepts pēc M. Seligmana un Kr. Petersona? 2. Kāds ir šīs intervences kognitīvais, sociāli emocionālais iespaids uz personības izjūtām par sevi izaicinošās situācijās? 3. Kāds ir intervences efekts pēc personiskās un grupas pieredzes 1. vingrinājuma daļā un 2. vingrinājuma daļā? Literatūra: Aspinwall, L. G., & Staudinger, U. M. (Eds.). (2003). A psychology of human strengths: Fundamental questions and future directions for a positive psychology. Washington, DC: American Psychological Association. Peterson, C., & Seligman, M. E. P. (2004). Character strengths and virtues: A handbook and classification. Washington, DC: American Psychological Associatio Park, N., Peterson, C., & Seligman, M. E. P. (2004). Strengths of character and well-being. Journal of Social and Clinical Psychology, 23, 603– 619 Mūsdienu pētījumu piemēri APA Purdue, V.Ng., Marsh, H.W., Purdue, L.,T., Martin E. P. Seligman, M.,L.,T. (2017). The Factor Structure of the Values in Action Inventory of Strengths (VIA-IS): An Item-Level Exploratory Structural Equation Modeling (ESEM) Bifactor Analysis. Psychological Assessment. American Psychological Association, Vol. 29, No. 8, 1053–1058 http://dx.doi.org/10.1037/pas0000396 Ruch,W., Proyer,R.T., Harzer,C., Park,N., Peterson, C. & Martin E. P.Seligman, M.E.P. (2010). Values in Action Inventory of Strengths (VIA-IS) Adaptation and Validation of the German Version and the Development of a Peer-Rating Form. Journal of Individual Differences 2010; Vol. 31(3):138 DOI: 10.1027/1614-0001/a000022

Anotācija: Studenti iepazīsies ar vairākām Latvijā adaptētām metodikām, kuru pamats ir pozitīvās psiholoģijas koncepti: Dzīvesspēka aptauja (Wagnild&Young,1998, adaptēja Bērziņa, Svence, 2009), Stiprās puses (Peterson, Seligman,2005, adaptēja Varenberga, Svence,2020), Uzplaukuma (florishing) aptauja pēc PERMA koncepta (Seligman,2005, adaptēja Pakse,Svence,2020), Dzīves labklājības izjūtas aptauja (Ryff,1996, adaptēja Perepjolkina, 2006), Labizjūtas aptauja (Majors&Majors,2008) u.c. Nodarbības jautājumi: 1. Kuri no pozitīvās psiholoģijas konceptiem ir integrēti metodiku pantu saturā? 2. Kādi ir secinājumi par Latvijā veikto pētījumu rezultātiem, kuri iegūti, izmantojot pozitīvās psiholoģijas konceptus? Literatūra: Ryff, C. D., & Singer, B. (1996). Psychological well-being: Meaning, measurement, and implications for psychotherapy research. Psychotherapy and Psychosomatics, 65, 14–23. Peterson, C., Park, N., & Seligman, M. E. P. (2005a). Assessment of character strengths. In G. P. Koocher, J. C. Norcross, & S. S. Hill III (Eds.), Psychologists’ desk reference (2nd ed., pp. 93–98). New York: Oxford University Press Lopez, S. J., & Snyder, C. R. (Eds.). (2004). Positive psychological assessment: A handbook of models and measures. Washington, DC: American Psychological Association Lyubomirsky, S., & Lepper, H. S. (1999). A measure of subjective happiness: Preliminary reliability and construct validation. Social Indicators Research, 46, 137–155 Mūsdienu pētījumu piemēri APA Ayse, R. Çeçen & Senem, E. Vatandaslar (2021). Psychometric Properties of the Positive Mental Health Scale (PMH-Scale) Among Turkish University Students. European Journal of Health Psychology (2021), 28(2), 71–78 https://doi.org/10.1027/2512-8442/a000071 Latvijas pētījumu piemēri Pakse, I. & Svence,G.(2020). Adaptation of flourishing as positive psychology concept in Latvia. PROBLEMS OF PSYCHOLOGY IN THE 21st CENTURY Vol. 14, No. 2. http://www.scientiasocialis.lt/ppc/node/186 Svence, G. (2009). Pozitīvā psiholoģija. R., Zvaigzne ABC. Svence, G. Dzīvesspēka kategorija Pozitīvās psiholoģijas skatījumā : attīstības iespējas = Concept of resilience in positive psychology : developmental aspects / Guna Svence ; zinātniskās recenzentes: Kristīne Mārtinsone, Ala Petrulīte ; kopsavilkumu angļu valodā tulkojusi Anita Grauduma. Rīga : Zinātne, 2015. 187 lpp. ISBN 9789934549045. Svence, G.& Majors, M. (2016). Relation of Well-being with Resilience and Age in Samples of Adults. Psychology / Latvijas Universitāte. (Latvijas Universitātes raksti = Scientific Papers University of Latvia / Latvijas Universitāte ; 810. sēj.). Rīga : Latvijas Universitāte, 2016. [57.]-68. pp., URL: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34345

Anotācija: Studenti iepazīsies ar vairākām Latvijā adaptētām metodikām, kuru pamats ir pozitīvās psiholoģijas koncepti: Dzīvesspēka aptauja (Wagnild&Young,1998, adaptēja Bērziņa, Svence, 2009), Stiprās puses (Peterson, Seligman,2005, adaptēja Varenberga, Svence,2020), Uzplaukuma (florishing) aptauja pēc PERMA koncepta (Seligman,2005, adaptēja Pakse,Svence,2020), Dzīves labklājības izjūtas aptauja (Ryff,1996, adaptēja Perepjolkina, 2006), Labizjūtas aptauja (Majors&Majors,2008) u.c. Nodarbības jautājumi: 1. Kuri no pozitīvās psiholoģijas konceptiem ir integrēti metodiku pantu saturā? 2. Kādi ir secinājumi par Latvijā veikto pētījumu rezultātiem, kuri iegūti, izmantojot pozitīvās psiholoģijas konceptus? Literatūra: Ryff, C. D., & Singer, B. (1996). Psychological well-being: Meaning, measurement, and implications for psychotherapy research. Psychotherapy and Psychosomatics, 65, 14–23. Peterson, C., Park, N., & Seligman, M. E. P. (2005a). Assessment of character strengths. In G. P. Koocher, J. C. Norcross, & S. S. Hill III (Eds.), Psychologists’ desk reference (2nd ed., pp. 93–98). New York: Oxford University Press Lopez, S. J., & Snyder, C. R. (Eds.). (2004). Positive psychological assessment: A handbook of models and measures. Washington, DC: American Psychological Association Lyubomirsky, S., & Lepper, H. S. (1999). A measure of subjective happiness: Preliminary reliability and construct validation. Social Indicators Research, 46, 137–155 Mūsdienu pētījumu piemēri APA Ayse, R. Çeçen & Senem, E. Vatandaslar (2021). Psychometric Properties of the Positive Mental Health Scale (PMH-Scale) Among Turkish University Students. European Journal of Health Psychology (2021), 28(2), 71–78 https://doi.org/10.1027/2512-8442/a000071 Latvijas pētījumu piemēri Pakse, I. & Svence,G.(2020). Adaptation of flourishing as positive psychology concept in Latvia. PROBLEMS OF PSYCHOLOGY IN THE 21st CENTURY Vol. 14, No. 2. http://www.scientiasocialis.lt/ppc/node/186 Svence, G. (2009). Pozitīvā psiholoģija. R., Zvaigzne ABC. Svence, G. Dzīvesspēka kategorija Pozitīvās psiholoģijas skatījumā : attīstības iespējas = Concept of resilience in positive psychology : developmental aspects / Guna Svence ; zinātniskās recenzentes: Kristīne Mārtinsone, Ala Petrulīte ; kopsavilkumu angļu valodā tulkojusi Anita Grauduma. Rīga : Zinātne, 2015. 187 lpp. ISBN 9789934549045. Svence, G.& Majors, M. (2016). Relation of Well-being with Resilience and Age in Samples of Adults. Psychology / Latvijas Universitāte. (Latvijas Universitātes raksti = Scientific Papers University of Latvia / Latvijas Universitāte ; 810. sēj.). Rīga : Latvijas Universitāte, 2016. [57.]-68. pp., URL: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34345

Anotācija: Studenti iepazīsies ar vairākām Latvijā adaptētām metodikām, kuru pamats ir pozitīvās psiholoģijas koncepti: Dzīvesspēka aptauja (Wagnild&Young,1998, adaptēja Bērziņa, Svence, 2009), Stiprās puses (Peterson, Seligman,2005, adaptēja Varenberga, Svence,2020), Uzplaukuma (florishing) aptauja pēc PERMA koncepta (Seligman,2005, adaptēja Pakse,Svence,2020), Dzīves labklājības izjūtas aptauja (Ryff,1996, adaptēja Perepjolkina, 2006), Labizjūtas aptauja (Majors&Majors,2008) u.c. Nodarbības jautājumi: 1. Kuri no pozitīvās psiholoģijas konceptiem ir integrēti metodiku pantu saturā? 2. Kādi ir secinājumi par Latvijā veikto pētījumu rezultātiem, kuri iegūti, izmantojot pozitīvās psiholoģijas konceptus? Literatūra: Ryff, C. D., & Singer, B. (1996). Psychological well-being: Meaning, measurement, and implications for psychotherapy research. Psychotherapy and Psychosomatics, 65, 14–23. Peterson, C., Park, N., & Seligman, M. E. P. (2005a). Assessment of character strengths. In G. P. Koocher, J. C. Norcross, & S. S. Hill III (Eds.), Psychologists’ desk reference (2nd ed., pp. 93–98). New York: Oxford University Press Lopez, S. J., & Snyder, C. R. (Eds.). (2004). Positive psychological assessment: A handbook of models and measures. Washington, DC: American Psychological Association Lyubomirsky, S., & Lepper, H. S. (1999). A measure of subjective happiness: Preliminary reliability and construct validation. Social Indicators Research, 46, 137–155 Mūsdienu pētījumu piemēri APA Ayse, R. Çeçen & Senem, E. Vatandaslar (2021). Psychometric Properties of the Positive Mental Health Scale (PMH-Scale) Among Turkish University Students. European Journal of Health Psychology (2021), 28(2), 71–78 https://doi.org/10.1027/2512-8442/a000071 Latvijas pētījumu piemēri Pakse, I. & Svence,G.(2020). Adaptation of flourishing as positive psychology concept in Latvia. PROBLEMS OF PSYCHOLOGY IN THE 21st CENTURY Vol. 14, No. 2. http://www.scientiasocialis.lt/ppc/node/186 Svence, G. (2009). Pozitīvā psiholoģija. R., Zvaigzne ABC. Svence, G. Dzīvesspēka kategorija Pozitīvās psiholoģijas skatījumā : attīstības iespējas = Concept of resilience in positive psychology : developmental aspects / Guna Svence ; zinātniskās recenzentes: Kristīne Mārtinsone, Ala Petrulīte ; kopsavilkumu angļu valodā tulkojusi Anita Grauduma. Rīga : Zinātne, 2015. 187 lpp. ISBN 9789934549045. Svence, G.& Majors, M. (2016). Relation of Well-being with Resilience and Age in Samples of Adults. Psychology / Latvijas Universitāte. (Latvijas Universitātes raksti = Scientific Papers University of Latvia / Latvijas Universitāte ; 810. sēj.). Rīga : Latvijas Universitāte, 2016. [57.]-68. pp., URL: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34345

Anotācija: Studenti iepazīsies ar vairākām Latvijā adaptētām metodikām, kuru pamats ir pozitīvās psiholoģijas koncepti: Dzīvesspēka aptauja (Wagnild&Young,1998, adaptēja Bērziņa, Svence, 2009), Stiprās puses (Peterson, Seligman,2005, adaptēja Varenberga, Svence,2020), Uzplaukuma (florishing) aptauja pēc PERMA koncepta (Seligman,2005, adaptēja Pakse,Svence,2020), Dzīves labklājības izjūtas aptauja (Ryff,1996, adaptēja Perepjolkina, 2006), Labizjūtas aptauja (Majors&Majors,2008) u.c. Nodarbības jautājumi: 1. Kuri no pozitīvās psiholoģijas konceptiem ir integrēti metodiku pantu saturā? 2. Kādi ir secinājumi par Latvijā veikto pētījumu rezultātiem, kuri iegūti, izmantojot pozitīvās psiholoģijas konceptus? Literatūra: Ryff, C. D., & Singer, B. (1996). Psychological well-being: Meaning, measurement, and implications for psychotherapy research. Psychotherapy and Psychosomatics, 65, 14–23. Peterson, C., Park, N., & Seligman, M. E. P. (2005a). Assessment of character strengths. In G. P. Koocher, J. C. Norcross, & S. S. Hill III (Eds.), Psychologists’ desk reference (2nd ed., pp. 93–98). New York: Oxford University Press Lopez, S. J., & Snyder, C. R. (Eds.). (2004). Positive psychological assessment: A handbook of models and measures. Washington, DC: American Psychological Association Lyubomirsky, S., & Lepper, H. S. (1999). A measure of subjective happiness: Preliminary reliability and construct validation. Social Indicators Research, 46, 137–155 Mūsdienu pētījumu piemēri APA Ayse, R. Çeçen & Senem, E. Vatandaslar (2021). Psychometric Properties of the Positive Mental Health Scale (PMH-Scale) Among Turkish University Students. European Journal of Health Psychology (2021), 28(2), 71–78 https://doi.org/10.1027/2512-8442/a000071 Latvijas pētījumu piemēri Pakse, I. & Svence,G.(2020). Adaptation of flourishing as positive psychology concept in Latvia. PROBLEMS OF PSYCHOLOGY IN THE 21st CENTURY Vol. 14, No. 2. http://www.scientiasocialis.lt/ppc/node/186 Svence, G. (2009). Pozitīvā psiholoģija. R., Zvaigzne ABC. Svence, G. Dzīvesspēka kategorija Pozitīvās psiholoģijas skatījumā : attīstības iespējas = Concept of resilience in positive psychology : developmental aspects / Guna Svence ; zinātniskās recenzentes: Kristīne Mārtinsone, Ala Petrulīte ; kopsavilkumu angļu valodā tulkojusi Anita Grauduma. Rīga : Zinātne, 2015. 187 lpp. ISBN 9789934549045. Svence, G.& Majors, M. (2016). Relation of Well-being with Resilience and Age in Samples of Adults. Psychology / Latvijas Universitāte. (Latvijas Universitātes raksti = Scientific Papers University of Latvia / Latvijas Universitāte ; 810. sēj.). Rīga : Latvijas Universitāte, 2016. [57.]-68. pp., URL: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34345

Anotācija: Studenti iepazīsies ar vairākām Latvijā adaptētām metodikām, kuru pamats ir pozitīvās psiholoģijas koncepti: Dzīvesspēka aptauja (Wagnild&Young,1998, adaptēja Bērziņa, Svence, 2009), Stiprās puses (Peterson, Seligman,2005, adaptēja Varenberga, Svence,2020), Uzplaukuma (florishing) aptauja pēc PERMA koncepta (Seligman,2005, adaptēja Pakse,Svence,2020), Dzīves labklājības izjūtas aptauja (Ryff,1996, adaptēja Perepjolkina, 2006), Labizjūtas aptauja (Majors&Majors,2008) u.c. Nodarbības jautājumi: 1. Kuri no pozitīvās psiholoģijas konceptiem ir integrēti metodiku pantu saturā? 2. Kādi ir secinājumi par Latvijā veikto pētījumu rezultātiem, kuri iegūti, izmantojot pozitīvās psiholoģijas konceptus? Literatūra: Ryff, C. D., & Singer, B. (1996). Psychological well-being: Meaning, measurement, and implications for psychotherapy research. Psychotherapy and Psychosomatics, 65, 14–23. Peterson, C., Park, N., & Seligman, M. E. P. (2005a). Assessment of character strengths. In G. P. Koocher, J. C. Norcross, & S. S. Hill III (Eds.), Psychologists’ desk reference (2nd ed., pp. 93–98). New York: Oxford University Press Lopez, S. J., & Snyder, C. R. (Eds.). (2004). Positive psychological assessment: A handbook of models and measures. Washington, DC: American Psychological Association Lyubomirsky, S., & Lepper, H. S. (1999). A measure of subjective happiness: Preliminary reliability and construct validation. Social Indicators Research, 46, 137–155 Mūsdienu pētījumu piemēri APA Ayse, R. Çeçen & Senem, E. Vatandaslar (2021). Psychometric Properties of the Positive Mental Health Scale (PMH-Scale) Among Turkish University Students. European Journal of Health Psychology (2021), 28(2), 71–78 https://doi.org/10.1027/2512-8442/a000071 Latvijas pētījumu piemēri Pakse, I. & Svence,G.(2020). Adaptation of flourishing as positive psychology concept in Latvia. PROBLEMS OF PSYCHOLOGY IN THE 21st CENTURY Vol. 14, No. 2. http://www.scientiasocialis.lt/ppc/node/186 Svence, G. (2009). Pozitīvā psiholoģija. R., Zvaigzne ABC. Svence, G. Dzīvesspēka kategorija Pozitīvās psiholoģijas skatījumā : attīstības iespējas = Concept of resilience in positive psychology : developmental aspects / Guna Svence ; zinātniskās recenzentes: Kristīne Mārtinsone, Ala Petrulīte ; kopsavilkumu angļu valodā tulkojusi Anita Grauduma. Rīga : Zinātne, 2015. 187 lpp. ISBN 9789934549045. Svence, G.& Majors, M. (2016). Relation of Well-being with Resilience and Age in Samples of Adults. Psychology / Latvijas Universitāte. (Latvijas Universitātes raksti = Scientific Papers University of Latvia / Latvijas Universitāte ; 810. sēj.). Rīga : Latvijas Universitāte, 2016. [57.]-68. pp., URL: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34345

Anotācija: Studenti iepazīsies ar vairākām Latvijā adaptētām metodikām, kuru pamats ir pozitīvās psiholoģijas koncepti: Dzīvesspēka aptauja (Wagnild&Young,1998, adaptēja Bērziņa, Svence, 2009), Stiprās puses (Peterson, Seligman,2005, adaptēja Varenberga, Svence,2020), Uzplaukuma (florishing) aptauja pēc PERMA koncepta (Seligman,2005, adaptēja Pakse,Svence,2020), Dzīves labklājības izjūtas aptauja (Ryff,1996, adaptēja Perepjolkina, 2006), Labizjūtas aptauja (Majors&Majors,2008) u.c. Nodarbības jautājumi: 1. Kuri no pozitīvās psiholoģijas konceptiem ir integrēti metodiku pantu saturā? 2. Kādi ir secinājumi par Latvijā veikto pētījumu rezultātiem, kuri iegūti, izmantojot pozitīvās psiholoģijas konceptus? Literatūra: Ryff, C. D., & Singer, B. (1996). Psychological well-being: Meaning, measurement, and implications for psychotherapy research. Psychotherapy and Psychosomatics, 65, 14–23. Peterson, C., Park, N., & Seligman, M. E. P. (2005a). Assessment of character strengths. In G. P. Koocher, J. C. Norcross, & S. S. Hill III (Eds.), Psychologists’ desk reference (2nd ed., pp. 93–98). New York: Oxford University Press Lopez, S. J., & Snyder, C. R. (Eds.). (2004). Positive psychological assessment: A handbook of models and measures. Washington, DC: American Psychological Association Lyubomirsky, S., & Lepper, H. S. (1999). A measure of subjective happiness: Preliminary reliability and construct validation. Social Indicators Research, 46, 137–155 Mūsdienu pētījumu piemēri APA Ayse, R. Çeçen & Senem, E. Vatandaslar (2021). Psychometric Properties of the Positive Mental Health Scale (PMH-Scale) Among Turkish University Students. European Journal of Health Psychology (2021), 28(2), 71–78 https://doi.org/10.1027/2512-8442/a000071 Latvijas pētījumu piemēri Pakse, I. & Svence,G.(2020). Adaptation of flourishing as positive psychology concept in Latvia. PROBLEMS OF PSYCHOLOGY IN THE 21st CENTURY Vol. 14, No. 2. http://www.scientiasocialis.lt/ppc/node/186 Svence, G. (2009). Pozitīvā psiholoģija. R., Zvaigzne ABC. Svence, G. Dzīvesspēka kategorija Pozitīvās psiholoģijas skatījumā : attīstības iespējas = Concept of resilience in positive psychology : developmental aspects / Guna Svence ; zinātniskās recenzentes: Kristīne Mārtinsone, Ala Petrulīte ; kopsavilkumu angļu valodā tulkojusi Anita Grauduma. Rīga : Zinātne, 2015. 187 lpp. ISBN 9789934549045. Svence, G.& Majors, M. (2016). Relation of Well-being with Resilience and Age in Samples of Adults. Psychology / Latvijas Universitāte. (Latvijas Universitātes raksti = Scientific Papers University of Latvia / Latvijas Universitāte ; 810. sēj.). Rīga : Latvijas Universitāte, 2016. [57.]-68. pp., URL: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34345

Anotācija: Studenti iepazīsies ar vairākām Latvijā adaptētām metodikām, kuru pamats ir pozitīvās psiholoģijas koncepti: Dzīvesspēka aptauja (Wagnild&Young,1998, adaptēja Bērziņa, Svence, 2009), Stiprās puses (Peterson, Seligman,2005, adaptēja Varenberga, Svence,2020), Uzplaukuma (florishing) aptauja pēc PERMA koncepta (Seligman,2005, adaptēja Pakse,Svence,2020), Dzīves labklājības izjūtas aptauja (Ryff,1996, adaptēja Perepjolkina, 2006), Labizjūtas aptauja (Majors&Majors,2008) u.c. Nodarbības jautājumi: 1. Kuri no pozitīvās psiholoģijas konceptiem ir integrēti metodiku pantu saturā? 2. Kādi ir secinājumi par Latvijā veikto pētījumu rezultātiem, kuri iegūti, izmantojot pozitīvās psiholoģijas konceptus? Literatūra: Ryff, C. D., & Singer, B. (1996). Psychological well-being: Meaning, measurement, and implications for psychotherapy research. Psychotherapy and Psychosomatics, 65, 14–23. Peterson, C., Park, N., & Seligman, M. E. P. (2005a). Assessment of character strengths. In G. P. Koocher, J. C. Norcross, & S. S. Hill III (Eds.), Psychologists’ desk reference (2nd ed., pp. 93–98). New York: Oxford University Press Lopez, S. J., & Snyder, C. R. (Eds.). (2004). Positive psychological assessment: A handbook of models and measures. Washington, DC: American Psychological Association Lyubomirsky, S., & Lepper, H. S. (1999). A measure of subjective happiness: Preliminary reliability and construct validation. Social Indicators Research, 46, 137–155 Mūsdienu pētījumu piemēri APA Ayse, R. Çeçen & Senem, E. Vatandaslar (2021). Psychometric Properties of the Positive Mental Health Scale (PMH-Scale) Among Turkish University Students. European Journal of Health Psychology (2021), 28(2), 71–78 https://doi.org/10.1027/2512-8442/a000071 Latvijas pētījumu piemēri Pakse, I. & Svence,G.(2020). Adaptation of flourishing as positive psychology concept in Latvia. PROBLEMS OF PSYCHOLOGY IN THE 21st CENTURY Vol. 14, No. 2. http://www.scientiasocialis.lt/ppc/node/186 Svence, G. (2009). Pozitīvā psiholoģija. R., Zvaigzne ABC. Svence, G. Dzīvesspēka kategorija Pozitīvās psiholoģijas skatījumā : attīstības iespējas = Concept of resilience in positive psychology : developmental aspects / Guna Svence ; zinātniskās recenzentes: Kristīne Mārtinsone, Ala Petrulīte ; kopsavilkumu angļu valodā tulkojusi Anita Grauduma. Rīga : Zinātne, 2015. 187 lpp. ISBN 9789934549045. Svence, G.& Majors, M. (2016). Relation of Well-being with Resilience and Age in Samples of Adults. Psychology / Latvijas Universitāte. (Latvijas Universitātes raksti = Scientific Papers University of Latvia / Latvijas Universitāte ; 810. sēj.). Rīga : Latvijas Universitāte, 2016. [57.]-68. pp., URL: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34345