Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Krievija un starptautiskās organizācijas
Kursa kods
SZF_064
Zinātnes nozare
Politikas zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
6,00
Mērķauditorija
Politikas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Gunda Reire
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Studiju kursa mērķis ir sintezēt Krievijas iekšpolitikas un ārpolitikas tendences un iekšējās un ārējās identitātes meklējumus un izaicinājumus, lai gūtu precīzu un padziļinātu izpratni par mūsdienu Krievijas politiku un darbību starptautiskajās organizācijās; tās mērķiem, izaicinājumiem un darba metodēm. Mēs koncentrēsimies uz trīs mainīgajiem. Pirmkārt, Krievijas iekšējie resursi un spējas. Otrkārt, vide – gan reģionālā, gan globālā. Treškārt, līderības ambīcijas. Kursa ietvaros tiks izvērtēta Krievijas politika attiecībās ar ASV, Eiropu, Ķīnu un tā dēvēto postpadomju telpu starptautisko organizāciju kontekstā. Šis studiju kurss piedāvā kontekstā bagātīgu un vēsturisku zināšanu piepildītu izpratni par galvenajiem konceptiem, kas joprojām turpina veidot Krievijas ārpolitiku. Tā vietā, lai būtu strukturēts hronoloģiski, kurss ir sadalīts konceptuālos klāsteros, kas pievēršas ilgstošākajiem, diskutablākajiem un neskaidrākajiem aspektiem, kas kopā veido Krievijas ārpolitikas diskursa kodolu un atspoguļojas Krievijas politikā un aktivitātēs dažādās starptautiskajās organizācijās. Tiks aplūkota Krievijas loma un attiecības ar ANO, NATO, ES, EDSO, Eiropas Padomi, Arktikas Padomi, Eirāzijas Ekonomisko Savienību, NVS, Šanhajas Sadarbības Organizāciju un Kolektīvās Drošības Līguma Organizāciju, aptverot plašu darbības jomu lauku. Kursu caurvīs izvērtējums par politiskajām, ekonomiskajām un drošības interesēm, kas veido Krievijas ārpolitiku, Krievijas pieeju multilaterālismam un aktivitātēm multilaterālu institūciju ietvaros.
Priekšzināšanas
Vispārīgas zināšanas par starptautisko attiecību teorijām un metodēm, kā arī vēstures pamatzināšanas par periodu pēc Otrā pasaules kara.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Izmantojot studiju kursā iegūtās padziļinātās zināšanas par Krievijas lomu un darbību starptautiskā līmeņa organizācijās, studenti salīdzinās un pretnostatīs Krievijas pieejas kā pašas veidotajās un centrētajās (piemēram, NVS, KDLO, EES), tā arī plašākās reģionālā un starptautiskā līmeņa organizācijās (piemēram, ANO, EDSO, EP). Balstoties literatūras analīzē par vēsturisko un aktuālo pārejas procesu pieredzi, studējošie skaidros Krievijas pieejas, izaicinājumus un iespējas dažādu starptautisko organizāciju ietvaros.
Prasmes
1.Studējošie izvēlēsies un kritiski izvērtēs patstāvīgā darba tēmai atbilstošu zinātnisko literatūru par Krievijas dalību un lomu starptautiskajās organizācijās, to raksturojošiem faktoriem, cita starpā gan kombinējot teorētiskos, gan empīriskos avotus, gan arī pašas Krievijas, tā arī starptautisko organizāciju un citu valstu avotus līdz ar pētnieku analītiskiem materiāliem un žurnālistu darba rezultātiem. Studējošie kritiski izvērtēs zinātniskajā literatūrā paustās idejas un diskutēs par šo ideju interpretāciju kolēģu prezentācijās. Izstrādājot patstāvīgo darbu, studējošie salīdzinās un pretstatīs dažādas Krievijas darbības metodes dažādās starptautiskajās organizācijās.
Kompetences
1.Kontrastējot Krievijas darbību dažādās organizācijās, studējošie praksē demonstrēs izpratni par Krievijas lomu, darbību un nākotnes attīstības scenārijiem starptautisko organizāciju ietvarā profesionālajā, akadēmiskajā un uzņēmējdarbības vidē. Analītiskās kompetences tiks attīstītas, studentiem balstot secinājumus cēlonisko saikņu identificēšanā, kopsakarībiskošanā un savstarpībiskošanā. Izmantojot savas kompetences dažādās jomās un zināšanas par Krievijas darbību ietekmējošiem faktoriem, studējošie prognozēs Krievijas darbību dažādos starptautiskos formātos, kā arī attīstīs spēju vispārināt šīs prasmes un pielietot tās kā uz citām valstīm šajās pat un citās starptautiskajās organizācijās, kā arī citos jautājumos, kur cieši mijiedarbojas nacionālā un starptautiskā vide.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Moduļa ietvaros studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru, sagatavos referātu un prezentāciju.
Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus.
Referāta – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Studentam ir jāprezentē un jāiesniedz darbs atbilstoši zemāk norādītajām tēmām (atkarībā no klausītāju skaita grupā, katrai tēmai paredzēti 2 līdz 3 prezentētāji). Referātu projektu prezentācijas notiks kursa nodarbību sadaļā, melnraksti jāpapildina saskaņā ar nodarbību laikā apspriesto, un labotā versija jāiesniedz vērtēšanai.
Tehniskās prasības darbam: 4 lappuses ar atstarpi 1, Times New Roman 12 vai ekvivalents. Atsauces zemsvītras piezīmēs, noformējums saskaņā ar Čikāgas stila rokasgrāmatu.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Apmeklējums – 10%
Aktivitāte un sagatavotība nodarbību laikā – 30%
Prezentācija un referāts – 40%
Gala pārbaudījums (eseja) – 20%
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ievads. Krievijas ārpolitika kā iekšpolitikas turpinājums ar citiem līdzekļiem
Apraksts
Anotācija: Krievijas ārpolitikai un drošības politikai ir ļoti skaidrs mērķis. Tā ir pastāvošās iekšpolitiskās kārtības konsolidēšana un Krievijas pozīciju stiprināšana ārpus tās robežām starptautiski. Šīs abas ambīcijas savstarpēji ir ļoti saistītas. Krievijas ārpolitika ir uz tēmām un jomām, nevis principiem orientēta, un tas būtiski atšķiras no vecās PSRS ārpolitikas, kuras dzinējspēks bija ideoloģija. Krievijas pašreizējo ārpolitiku diktē priekšstats par nacionālajām interesēm. Nacionālās intereses ir produkts nācijas (tautas) interakcijām ar pasauli, un Krievijas stratēģiskās izvēles var tikt uzlūkotas kā reakcija uz Rietumu spēku uzvedību. Šajā lekcijā tiks analizētas Krievijas septiņas pasaules un nacionālo interešu vīzijas pēc 1991. gada, un tās tiks kombinētas ar šīs valsts politiku attiecībā uz institucionalizēto multilaterālismu.
Literatūra: Domanska, M. State of Russian Economy and its Influence on Putin’s Politics at the 4th Term. In: The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0, Kudors, A., Hermanis, J. (eds.) Riga, Centre for East European Policy Studies University of Latvia Press, 2020, pp. 15-27. http://appc.lv/eng/wpcontent/uploads/sites/2/2020/03/Research_Russian_Economy_2020.pdf.
Tsygankov, A. Understanding Change and Continuity in Russia’s Foreign Policy. In: Russia's Foreign Policy: Change and Continuity in National Identity. Rowman & Littlefield Publishers 4th edition, 2019, pp.1-31.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas ārpolitikas un drošības politikas doktrīna
Apraksts
Anotācija: Neskatoties uz priekšstatu, ka Krievija starptautiskajās attiecībās ir neparedzama un tās dvēsele ir neizprotama, Krievijas Federācijas stratēģisko dokumentu analīze pierāda, ka šī valsts rīkojas izteikti racionāli. Tomēr šī racionalitāte atšķiras no Rietumu racionalitātes – abām pusēm ir fundamentāli dažāda izpratne ne tikai par to, kas veido pieņemamu starptautisko uzvedību (vērtības un normas), bet arī par mērķiem un dabiskajiem dzinuļiem, kas tos caurvij. Krievijas mērķi un intereses ir skaidri uzskaitītas valsts nacionālās drošības un aizsardzības dokumentos un atklāj plaša spektra informāciju. Šajā lekcijā tiks analizētas Krievijas ārpolitikas un drošības politikas vadošās tēmas, to turpinātība un izmaiņas oficiālajos dokumentos un amatpersonu runās.
Literatūra: Foreign Policy Concept of the Russian Federation. 1 December 2016. See The Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation, https://www.mid.ru/en/foreign_policy/official_documents/-/asset_publisher/CptICkB6BZ29/content/id/2542248
Lavrov, S. Russia’s Foreign Policy in a Historical Perspective. Russia in global affairs 14.2 (2016). https://eng.globalaffairs.ru/articles/russias-foreign-policy-in-a-historical-perspective-2/
Putin, V. Speech and the Following Discussion at the Munich Conference on Security Policy. 10 February 2007. President of Russia web page http://en.kremlin.ru/events/president/transcripts/24034.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starptautisko organizāciju instrumentalizācija: Multilaterālisma loma Krievijas ārpolitikā
Apraksts
Anotācija: Krievija ir dalībniece plašā globālo un reģionālo institūciju lokā, un šī dalība ir daļa no valsts ārpolitikas kopumā. Tomēr Krievijas skatījums uz multilaterālismu ir specifisks – tā raugās uz starptautiskajām organizācijām kā uz instrument ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai. Krievijas mainīgā loma starptautiskajās organizācijās ir cieši saistīta ar fluktācijām valsts iekšpolitikā un ārpolitikā. Kopš 1991. gada Krievijas vieta un loma starptautiskajās organizācijās ir piedzīvojusi dažādas fāzes. Tās ir bijušas saistītas ar valsts iekšpolitisko situāciju un tās globālo vidi. Šajā lekcijā mēs pieskarsimies vienai no Krievijas ārpolitikas pamatiezīmēm – pārākuma sajūtai jeb skatījumam, ka Krievijai piemīt unikāls statuss un tai pienākas vadošā loma pasaulē. Līdzās citām gadījumu analīzēm mēs arī aplūkosim problemātiku, kas bija saistīta ar Krievijas iestāšanos PTO, kā arī Krievijas aktivitātes OPEC Covid-19 krīzes laikā.
Literatūra: Lukyuanov, F. Putin’s Foreign Policy: The Quest to Restore Russia’s Rightful Place. Foreign Affairs 95 (2016), pp. 30-37.
Locatelli, C., Sylvain, R. Russia’s Gas and Oil Policy: the Emerging Organizational and Institutional Framework for Regulating Access to Hydrocarbon Resources. In: States and Markets in Hydrocarbon Sectors. Belyi, A.V., Talus, K. (eds.) London, Palgrave Macmillan, 2015, pp, 103-121.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Apvienoto Nāciju centrālā loma Krievijas ārpolitikā
Apraksts
Anotācija: Viens no galvenajiem Krievijas agrīnās postpadomju ārpolitikas elementiem bija vēlme un nepieciešamība atjaunot tās lielvaras status un novērst tās pēc-Aukstā kara perioda nenozīmību un prestiža lejupslīdi. Minētajā periodā tas bija iespējams tikai ar tās kā spēcinātas ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles statusa palīdzību. Krievija ir viena no ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm, un šī ir viena no valsts būtiskākajām starptautiskajām privilēģijām, ko Krievija izmanto plaši un stratēģiski. Jautājums par intervenci Sīrijas pilsoņu karā ir labs piemērs. Mainīgais globālais līdzsvars pēdējo gadu laikā, ko raksturo multipolāras globālas konfigurācijas rašanās, dod iemeslu pieņēmumam, ka Krievija turpmāk nepaļausies vienīgi uz savu dalību Drošības padomē kā garantu savam lielvaras statusam.
Literatūra: Remler, P. Russia at the United Nations: Law, Sovereignty, and Legitimacy. Carnegie Endowment for International Peace, January 22, 2020, https://carnegieendowment.org/2020/01/22/russia-at-united-nations-law-sovereignty-and-legitimacy-pub-80753
Reykers, Y., Smeets, N. Losing control: a principal‐agent analysis of Russia in the United Nations Security Council's decision‐making towards the Libya crisis. East European Politics, 31(4), 2015, pp. 369-387.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ne ienaidnieki, ne draugi? Darbspējīgas attiecības ar Eiropu
Apraksts
Anotācija: Eiropa un Krievija ir piedzīvojušas ļoti dažādas attiecību fāzes. Būtiskas izmaiņas Krievijas iekšpolitikā un ārpolitikā ir negatīvi ietekmējušas Krievijas-ES attiecības, un tās ir konceptualizējamas gan politiskā, gan kultūras un ideoloģiskā kontekstā. Dažādi redzējumi sākotnēji izpaudās kā juridiski, administratīvi vai ekonomiski argumenti, taču mūsdienās tie jau ir uzskatāmi par būtiskām normatīvām un uz vērtībām balstītām domstarpībām. Lūkojoties plašāk, starp Eiropu un Krieviju pastāv dziļi konfliktējoši priekšstati attiecībā uz ES paplašināšanos kopumā. Krievija ir arī Eiropas Padomes dalībvalsts, kas savulaik bija ekskluzīvs demokrātiju klubs, un šobrīd tiek uzskatīta par vadošo cilvēktiesību organizāciju kontinentā. Šajā lekcijā tiks aplūkoti arī aktuālie notikumi, piemēram, Krievijas balsstiesību Eiropas Padomē apturēšanu un atjaunošanu.
Literatūra: Lang, K.O., Westphal, K. Russia and the European Union – The Changing Role of Energy. In: The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0, Kudors, A., Hermanis, J. (eds Riga, Centre for East European Policy Studies University of Latvia Press, 2020, pp. 75-95. http://appc.lv/eng/wp-content/uploads/sites/2/2020/03/Research_Russian_Economy_2020.pdf
Liuhto, K. The Economic Dependence of EU Member States on Russia pp. In: The War in Ukraine: Lessons for Europe Pabriks, A., Kudors, A. (eds.) Riga, The Centre for East European Policy Studies, University of Latvia Press, 2015, 78-91. http://appc.lv/eng/wp-content/uploads/sites/2/2015/05/gramata-ar-vaku.pdf
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nevienlīdzīgās attiecības. Krievija, ASV un NATO
Apraksts
Anotācija: Kamēr Rietumi bija nodarbināti ar Vidējiem Austrumiem un Islāma terorismu, Krievija pamazām sevi atjaunoja kā maigāku Padomju Savienības versiju un tādējādi kā jaunu draudu Rietumiem. Asimetriskās attiecības starp Krieviju un Rietumiem, vienkāršotā veidā, ir rezultāts faktam, ka Krievija ir gatava lietot bruņotu spēku ikreiz, kad nepieciešams, kamēr Rietumiem šāds darbības modelis nav raksturīgs. Paplašinātā klātbūtne ir NATO sabiedroto papildspēku drošības un atturēšanas militārā klātbūtne Centrālajā Eiropā caur Poliju un Ziemeļeiropā caur Latviju, Lietuvu un Igauniju, lai aizsargātu NATO austrumu flanga dalībvalstis, kas tiek uztvertas kā augsta riska zona drošībai. Lēmums tika pieņemts pēc Krievijas invāzijas Krimas pussalā un uzsāktā kara Donbasā, lai nosūtītu daudznacionālas kaujas grupas tajās valstīs, kurās risks iespējamas Krievijas invāzijas vai uzbrukuma gadījumā tiek uzskatīts kā visaugstākais. Baltijas reģionā galvenie drošības izaicinājumi ir saistīti pieaugošām Krievijas spējām kombinācijā ar tās provokatīvām militāras dabas darbībām. Šī uzvedība skaidri norāda uz Krievijas vēlmi iegūt priekšrocības savā sāncensībā ar NATO, kā to Krievija pati ir deklarējusi. Tomēr vienlaikus Krievijai ir attiecības ar NATO. Tā ir saistīta ar Aliansi caur tā dēvēto NATO-Krievijas padomi, un šīs attiecības Krievijai sniedz iespējas paust savu viedokli attiecībā uz NATO darbībām, lai gan, neapšaubāmi, ļoti ierobežotā formā.
Literatūra: Shakleina, T. Common Traits and Differences in Russian – American Relations. International Trends (Mezhdunarodnye protsessy). Volume 2. No. 3 (4), 2016. pp. 23–33 http://intertrends.ru/system/Doc/ArticlePdf/1701/037du1GHyv.pdf
Foreign Policy Concept of the Russian Federation. 1 December 2016. See The Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation, https://www.mid.ru/en/foreign_policy/official_documents/-/asset_publisher/CptICkB6BZ29/content/id/2542248
Rumer, E., Sokolsky, R. Etched in Stone: Russian Strategic Culture and the Future of Transatlantic Security. Carnegie Endowment for International Peace, September 8, 2020, https://carnegieendowment.org/2020/09/08/etched-in-stone-russian-strategic-culture-and-future-of-transatlantic-security-pub-82657
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievija kā līdzmenedžeris starptautiskajās institūcijās? Krievijas - Ķīnas sadarbība
Apraksts
Anotācija: Daudzējādā ziņā Krievijas-Ķīnas sadarbība ir rezultāts dabiski papildinošām interesēm, un tās ir senākas par pašreizējo spriedzes periodu attiecībās ar ASV. Pieaugoša atsvešināšanās no ASV burtiski spiež Maskavu un Pekinu padziļināt savu sadarbību tālākās, daudz sarežģītākās, jomās. Tas gan nav novērsis situāciju, ka abas valstis savā rīcībā ir pretrunā vienā un tajā pašā reģionā, jo var uzskatīt, ka Krievijai Ķīna ir vairāk vajadzīga, nekā Ķīnai Krievija. Šajā lekcijā tiks aplūkota varas asimetrija ar Krieviju kā Krievijas Āzijas politikas dzinējspēks. Šajā lekcijā tiks analizēts Krievijas un Ķīnas attiecību plašums, fokusējoties uz Krievijas interešu virzieniem un dalības dziļuma pakāpi starptautiskajās organizācijās. Tiks aplūkota attiecību asimetrija, interešu konverģences līmenis, attiecību fāzes un ad hoc sadarbības jautājumi. Uzsvars tiks likts uz Krievijas-Ķīnas attiecībām Šanhajas Sadarbības Organizācijā un balsojumu musturu ANO institūcijās, īpaši ANO Drošības padomē.
Literatūra: Karpov M. The Grandeur and Miseries of Russia’s “Turn to the East”. Russia in Global Affairs #3, 2018, https://eng.globalaffairs.ru/number/TheGrandeur-and-Miseries-of-Russias-Turn-to-the-East-19806Bērziņa-Čerenkova, U.A. "The People’s Republic of China and the Russian Federation as Strategic Allies: Narrative analysis of public statements by Russian and Chinese officials." Riga: NATO Strategic Communications Centre of Excellence, 2020, https://www.stratcomcoe.org/peoples-republic-china-and-russian-federation-strategic-allies
Gorenburg, D. An Emerging Strategic Partnership: Trends in Russia-China Military Cooperation. George C. Marshall Center for European Security Studies, 2020, https://www.marshallcenter.org/en/publications/security-insights/emerging-strategic-partnership-trends-russia-china-military-cooperation-0
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievija kā aktīvs arhitekts. Reģionālās organizācijas post-padomju telpā
Apraksts
Anotācija: Pēc Dzelzs priekškara krišanas Krievija ir fokusējusi savu politiku un resursus, lai stiprinātu savu varu un ietekmi kaimiņvalstu vidū, tai skaitā darbojoties kā aktīvs arhitekts – radot vai iniciējot jaunas starptautiskas organizācijas. Citiem vārdiem, tas ir darīts teritorijā, kas savulaik bija daļa no Padomju Savienības. Krievijas politiskajā žargonā šo pasaules daļu dēvē par “tuvajām ārzemēm”. Krievija uzstāj, ka tai ir īpašas privilēģijas šajās valstīs, šajā teritorijā. Bijusī Padomju Savienības teritorija, izņemot Baltijas valstis, joprojām tiek uzskatīta par Krievijas pašas ietekmes zonu. Ar to Krievija cenšas iedibināt lielāku drošību savā perifērijā, maksimizēt savas ekonomiskās iespējas, un šī pieeja var tikt uzskatīta par atgriešanos pie vecajām buferzonām. Tā dēvētajā post-padomju telpā darbojas dažādas starptautiskās organizācijas. Krievija dominē lielākajā daļā no tām. Šajā lekcijā mēs aptversim Muitas Savienību, Neatkarīgo Valstu Savienību (NVS), kas ir visvecākā organizācija šajā teritorijā, Kolektīvās Drošības Līguma Organizāciju un Šanhajas Sadarbības Organizāciju. Jāatgādina gan, ka lielākā daļa šo organizāciju vāji darbojas resursu investīciju un politikas koordinēšanas jomā, un dalībnieku skaits un dalības pakāpe gadu gaitā šajās organizācijās ir dramatiski mainījusies.
Literatūra: Trenin, D. Russia’s Relations with the CIS Countries: Outlook for 2020. Carnegie Moscow Center, 2013. https://carnegie.ru/2013/03/28/russia-s-relations-with-cis-countries-outlook-for-2020-pub-51395
Mankoff, J. Russia, the Post-Soviet Space and Challenges to U.S. Policy. In: The Policy World Meets Academia: Designing U.S. Policy toward Russia. American Academy of Arts and Sciences, 2010, https://www.amacad.org/publication/policy-world-meets-academia-designing-us-policy-toward-russia/section/6
Balodis, M. Eurasian Economic Union: Numbers and Trends. In: The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0, Kudors, A., Hermanis, J. (eds.) Riga, Centre for East European Policy Studies University of Latvia Press, 2020, pp. 109-125. http://appc.lv/eng/wp-content/uploads/sites/2/2020/03/Research_Russian_Economy_2020.pdf
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēktiesību kārts. Krievija ANO, Eiropas Padomē un EDSO
Apraksts
Anotācija: Cilvēktiesību situācija pašā Krievijā turpina pasliktināties. Varas iestādes reaģē uz pieaugošo pilsonisko aktīvismu ar aizliegumiem, represīviem likumiem un paraugtiesām, un izņēmumu šādai praksei ļoti maz. Krievijas varas iestādes pielieto represīvu likumdošanu, lai apklusinātu kritiskas un neatkarīgas balsis, vajātu reliģisko minoritāšu grupas, diskriminētu pēc seksuālās orientācijas, dzimumam vai tautības. Neskatoties uz šo, visaptveroša cilvēktiesību aizstāvēšana kā steidzams un nepieciešams uzdevums ir atrodams visos Krievijas stratēģiskajos ārpolitikas un drošības politikas dokumentos. Šajā lekcijā tiks analizēta mijiedarbība starp Krieviju un ANO cilvēktiesību sistēmu. Konkrēti, Krievijas stratēģiskie dokumenti runā par Krievijas pilsoņu un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu likumīgajām tiesībām. Starptautiskajās organizācijās Krievija izmanto šo starptautiski jutīgo tematu – cilvēktiesības – kā politisku instrumentu. Baltijas valstu gadījumā rīkiem un politikām demokrātijas aizstāvēšanai jāietver arī adekvātai atbildei Krievijas vestajam informācijas karam un NVO, ko finansē Krievija, aktivitātēm. Tās darbojas pret Baltijas valstīm, izplatot melus, dezinformāciju, naidu un viltus ekspertīzi starptautiskajās organizācijās attiecībā uz krieviski runājošās sabiedrības daļas cilvēktiesību situāciju. Šajā lekcijā tiks aptvertas tādas starptautiskās organizācijas kā EDSO, Eiropas Padome un ANO.
Literatūra: Kropatcheva, E. The evolution of Russia's OSCE policy: from the promises of the Helsinki final act to the Ukrainian crisis. Journal of Contemporary European Studies 23.1, 2015, pp. 6-24.
Casier, T. A Classic Dilemma: Russia's Threat to Withdraw from the Council of Europe. Heinrich Böll Stiftung European Union, 2018. Available: https://eu.boell.org/en/2018/02/21/classic-dilemma-russias-threat-withdraw-council-europe
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas alkas pēc ekspansijas un buferzonām starptautisko organizāciju dienaskārtībās
Apraksts
Anotācija: Krievijas ārpolitikas ļoti nozīmīga raksturiezīme ir nepiesātināma vēlme pēc drošības, kas izpaužas ekspansijā un buferzonās. Protams, 21. gadsimtā buferzonas nepastāv vairs tādā formā, kā tās pastāvēja Aukstā kara tiešā naidīguma atmosfērā, piemēram, Varšavas pakta formā. Tomēr karš Gruzijā 2008. gadā, Krimas aneksija 2014. gadā, nemitīgi centieni kontrolēt situāciju Baltijā, Eirāzijas Ekonomiskās Savienības un Neatkarīgo Valstu Savienības radīšana, kā arī regulāri draudi NATO attiecībā uz alianses paplašināšanās kārtā, ir pierādījums, ka ideoloģiskās ietekmes buferzonām šīs valsts politikā joprojām ir ļoti liela nozīme. Šajā lekcijā mēs analizēsim to, kā Krievijas vēlme pēc ekspansijas un buferzonām atspoguļojas dažādu starptautisko organizāciju dienaskārtībās – kādas ir reakcijas, lēmumu pieņemšanas specifika un starptautisko organizāciju efektivitāte šo jautājumu risināšanā.
Literatūra: Morning Session: Russia and the West – Managing Crises. Riga Conference 2019, YouTube https://m.youtube.com/watch?fbclid=IwAR3zEA_POdAFXd9wlZr6JWhV14BkNJphMrMlfskwDf9MfrgpcIHN_x99gnE&feature=share&v=OnnxC9gE0zQ
Allison, R. Russian ‘deniable’ intervention in Ukraine: how and why Russia broke the rules. International Affairs 90.6, 2014, pp. 1255- 1297.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas perspektīva multilaterālisma konceptam. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas perspektīva multilaterālisma konceptam. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ārējie draudi Krievijas nacionālās drošības un aizsardzības dokumentos. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas iesaiste Sīrijas pilsoņu karā: ANO Drošības padomes piemērs. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas iesaiste Sīrijas pilsoņu karā: ANO Drošības padomes piemērs. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
No “aģentiem” līdz “nevēlamajiem”: perspektīva ārpus Krievijas reģistrētām starptautiskām organizācijām. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
6 gadi: Krievijas naratīvs ANO Ģenerālās Asamblejas Vispārējās debatēs Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Dot un ņemt? Krievijas-ES sadarbība enerģētikas jomā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
NATO nākotnes paplašināšanās plāni Ukrainai un Gruzijai: Četras perspektīvas. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
NATO nākotnes paplašināšanās plāni Ukrainai un Gruzijai: Četras perspektīvas. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas ietekmes instrumenti reģionālajās starptautiskajās organizācijās. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Iesaldētie sapņi: Krievija Arktikas Padomē. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Trīs scenāriji Krievijas lomai institucionalizētajā globālajā pārvaldībā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas. Kursa noslēgums
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
46 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ievads. Krievijas ārpolitika kā iekšpolitikas turpinājums ar citiem līdzekļiem
Apraksts
Anotācija: Krievijas ārpolitikai un drošības politikai ir ļoti skaidrs mērķis. Tā ir pastāvošās iekšpolitiskās kārtības konsolidēšana un Krievijas pozīciju stiprināšana ārpus tās robežām starptautiski. Šīs abas ambīcijas savstarpēji ir ļoti saistītas. Krievijas ārpolitika ir uz tēmām un jomām, nevis principiem orientēta, un tas būtiski atšķiras no vecās PSRS ārpolitikas, kuras dzinējspēks bija ideoloģija. Krievijas pašreizējo ārpolitiku diktē priekšstats par nacionālajām interesēm. Nacionālās intereses ir produkts nācijas (tautas) interakcijām ar pasauli, un Krievijas stratēģiskās izvēles var tikt uzlūkotas kā reakcija uz Rietumu spēku uzvedību. Šajā lekcijā tiks analizētas Krievijas septiņas pasaules un nacionālo interešu vīzijas pēc 1991. gada, un tās tiks kombinētas ar šīs valsts politiku attiecībā uz institucionalizēto multilaterālismu.
Literatūra: Domanska, M. State of Russian Economy and its Influence on Putin’s Politics at the 4th Term. In: The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0, Kudors, A., Hermanis, J. (eds.) Riga, Centre for East European Policy Studies University of Latvia Press, 2020, pp. 15-27. http://appc.lv/eng/wpcontent/uploads/sites/2/2020/03/Research_Russian_Economy_2020.pdf.
Tsygankov, A. Understanding Change and Continuity in Russia’s Foreign Policy. In: Russia's Foreign Policy: Change and Continuity in National Identity. Rowman & Littlefield Publishers 4th edition, 2019, pp.1-31.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas ārpolitikas un drošības politikas doktrīna
Apraksts
Anotācija: Neskatoties uz priekšstatu, ka Krievija starptautiskajās attiecībās ir neparedzama un tās dvēsele ir neizprotama, Krievijas Federācijas stratēģisko dokumentu analīze pierāda, ka šī valsts rīkojas izteikti racionāli. Tomēr šī racionalitāte atšķiras no Rietumu racionalitātes – abām pusēm ir fundamentāli dažāda izpratne ne tikai par to, kas veido pieņemamu starptautisko uzvedību (vērtības un normas), bet arī par mērķiem un dabiskajiem dzinuļiem, kas tos caurvij. Krievijas mērķi un intereses ir skaidri uzskaitītas valsts nacionālās drošības un aizsardzības dokumentos un atklāj plaša spektra informāciju. Šajā lekcijā tiks analizētas Krievijas ārpolitikas un drošības politikas vadošās tēmas, to turpinātība un izmaiņas oficiālajos dokumentos un amatpersonu runās.
Literatūra: Foreign Policy Concept of the Russian Federation. 1 December 2016. See The Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation, https://www.mid.ru/en/foreign_policy/official_documents/-/asset_publisher/CptICkB6BZ29/content/id/2542248
Lavrov, S. Russia’s Foreign Policy in a Historical Perspective. Russia in global affairs 14.2 (2016). https://eng.globalaffairs.ru/articles/russias-foreign-policy-in-a-historical-perspective-2/
Putin, V. Speech and the Following Discussion at the Munich Conference on Security Policy. 10 February 2007. President of Russia web page http://en.kremlin.ru/events/president/transcripts/24034.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starptautisko organizāciju instrumentalizācija: Multilaterālisma loma Krievijas ārpolitikā
Apraksts
Anotācija: Krievija ir dalībniece plašā globālo un reģionālo institūciju lokā, un šī dalība ir daļa no valsts ārpolitikas kopumā. Tomēr Krievijas skatījums uz multilaterālismu ir specifisks – tā raugās uz starptautiskajām organizācijām kā uz instrument ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai. Krievijas mainīgā loma starptautiskajās organizācijās ir cieši saistīta ar fluktācijām valsts iekšpolitikā un ārpolitikā. Kopš 1991. gada Krievijas vieta un loma starptautiskajās organizācijās ir piedzīvojusi dažādas fāzes. Tās ir bijušas saistītas ar valsts iekšpolitisko situāciju un tās globālo vidi. Šajā lekcijā mēs pieskarsimies vienai no Krievijas ārpolitikas pamatiezīmēm – pārākuma sajūtai jeb skatījumam, ka Krievijai piemīt unikāls statuss un tai pienākas vadošā loma pasaulē. Līdzās citām gadījumu analīzēm mēs arī aplūkosim problemātiku, kas bija saistīta ar Krievijas iestāšanos PTO, kā arī Krievijas aktivitātes OPEC Covid-19 krīzes laikā.
Literatūra: Lukyuanov, F. Putin’s Foreign Policy: The Quest to Restore Russia’s Rightful Place. Foreign Affairs 95 (2016), pp. 30-37.
Locatelli, C., Sylvain, R. Russia’s Gas and Oil Policy: the Emerging Organizational and Institutional Framework for Regulating Access to Hydrocarbon Resources. In: States and Markets in Hydrocarbon Sectors. Belyi, A.V., Talus, K. (eds.) London, Palgrave Macmillan, 2015, pp, 103-121.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Apvienoto Nāciju centrālā loma Krievijas ārpolitikā
Apraksts
Anotācija: Viens no galvenajiem Krievijas agrīnās postpadomju ārpolitikas elementiem bija vēlme un nepieciešamība atjaunot tās lielvaras status un novērst tās pēc-Aukstā kara perioda nenozīmību un prestiža lejupslīdi. Minētajā periodā tas bija iespējams tikai ar tās kā spēcinātas ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles statusa palīdzību. Krievija ir viena no ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm, un šī ir viena no valsts būtiskākajām starptautiskajām privilēģijām, ko Krievija izmanto plaši un stratēģiski. Jautājums par intervenci Sīrijas pilsoņu karā ir labs piemērs. Mainīgais globālais līdzsvars pēdējo gadu laikā, ko raksturo multipolāras globālas konfigurācijas rašanās, dod iemeslu pieņēmumam, ka Krievija turpmāk nepaļausies vienīgi uz savu dalību Drošības padomē kā garantu savam lielvaras statusam.
Literatūra: Remler, P. Russia at the United Nations: Law, Sovereignty, and Legitimacy. Carnegie Endowment for International Peace, January 22, 2020, https://carnegieendowment.org/2020/01/22/russia-at-united-nations-law-sovereignty-and-legitimacy-pub-80753
Reykers, Y., Smeets, N. Losing control: a principal‐agent analysis of Russia in the United Nations Security Council's decision‐making towards the Libya crisis. East European Politics, 31(4), 2015, pp. 369-387.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas perspektīva multilaterālisma konceptam. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ārējie draudi Krievijas nacionālās drošības un aizsardzības dokumentos. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krievijas iesaiste Sīrijas pilsoņu karā: ANO Drošības padomes piemērs. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
No “aģentiem” līdz “nevēlamajiem”: perspektīva ārpus Krievijas reģistrētām starptautiskām organizācijām. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
6,00
Kontaktstundas:
28 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Visa literatūra ir angļu valodā un piemērota gan latviešu, gan angļu plūsmas studentiem
2.
Azerbaijan: Government Repression Tarnishes Chairmanship Council of Europe's Leadership Should Take Action. Human Rights Watch, 2014.
3.
Ben-Ari, R. International Nongovernmental Organizations: “Global Conscience” or Powerful Political.
4.
Casier, T. A Classic Dilemma: Russia's Threat to Withdraw from the Council of Europe. Heinrich Böll Stiftung European Union, 2018.
5.
Copelovitch M. Master or Servant? Common Agency and the Political Economy of IMF Lending. International Studies Quarterly 54(1), 2010, pp. 49-77.
6.
Donno D. Who is Punished? Regional Intergovernmental Organizations and the Enforcement of Democratic Norms. International Organization 64(4), 2010, pp. 593-625.
7.
Hyde S. Catch Us if You Can: Election Monitoring and International Norm Diffusion. American Journal of Political Science 55(2), 2011, pp. 356-369.
8.
Kahn R., Tananbaum S. The IMF and the Next Global Crisis. Global Economics Monthly March 2016.
9.
Karns M., Mingst K., Stiles K. International Organizations: The Politics and Processes of Global Governance. Lynne Rienner Publishers, 2015, pp. 1-40.
10.
Komisar L. Interview with Joseph Stiglitz. 2011. Global Policy Forum.
11.
Langhorne R. New Directions of Multilateral Diplomacy. The Changing Roles of State and Nonstate Actors in Diplomatic Practice. In: Muldoon Jr. J. P., Aviel J. P., Reitano R., Sullivan E. (Eds.) Multilateral Diplomacy and the United Nations Today. Westview Press, 2018, pp. 298-308.
12.
NATO at 70 - The bedrock of European and transatlantic security. Speech by NATO Secretary General Jens Stoltenberg at the Körber Global Leaders Dialogue, Berlin, 2019.
13.
Pallas C. L., Urpelainen J. NGO monitoring and the legitimacy of international cooperation: A strategic analysis. Review of International Organizations 7(1), 2012, pp. 1âA¸S32.
14.
Pelc K. Seeking Escape: the Use of Escape Clauses in International Trade Agreements. International Studies Quarterly 53(2), 2009, pp. 349-368.
15.
Rose A. Do We Really Know that the WTO Increases Trade? American Economic Review 94 (1), 2004, pp. 98-114.
16.
Schroeder W. NATO at seventy: Filling NATO’s critical defense-capability gaps. Atlantic Council, 2019.
17.
Schwab S. C. After Doha. Foreign Affairs, May/June 2011.
18.
Sirkku K. H. Multilateralism and economic justice. In: Newman E., Thakur R., Tirman J. (Eds.) Multilateralism Under Challenge? Power, International Order and Structural Change. United Nations University Press, 2006, pp.422-440.
19.
Stone R. The Scope of IMF Conditionality. International Organization 62(4), 2008, pp. 489-620.
20.
Sullivan E. Multilateral Diplomacy in the Twenty-first Century. In: Muldoon Jr. J. P., Aviel J. P., Reitano R., Sullivan E. (Eds.) Multilateral Diplomacy and the United Nations Today. Westview Press, 2018, pp. 273-284.
21.
Thakur R. Pacific settlement, collective security and international peacekeeping. In: Thakur R. The United Nations, Peace and Security. Cambridge University Press, 2006, pp. 27-47.
22.
Tomz M., Goldstein J. L., Rivers D. Do We Really Know That the WTO Increases Trade? Comment. American Economic Review 97(5), 2007, pp.2005-2018.
Papildu literatūra
1.
Werker E., Ahmed F. What Do Non-Governmental Organizations Do? 2007.
2.
Barnett M., Finnemore M. The Politics, Power, and Pathologies of International Organizations. International Organization 53(4), 1999. pp. 699-732.
3.
Heiskanen V. The rationality of the use of force and the evolution of international organization. In: Coicaud J. M., Heiskanen V. (Eds.) The Legitimacy of International Organizations. The United Nations University Press, 2001, pp. 155-185.
4.
Kelley J. D-Minus Elections: The Politics and Norms of International Election Observation. International Organization 63(4), 2009, pp. 765-787.
5.
Pevehouse J. Democracy from the Outside In? International Organizations and Democratization. International Organization 56(3), 2002, pp. 519-549.
6.
Wallander C. Institutional Assets and Adaptability: NATO after the Cold War. International Organization 54(4), 2000, pp. 705-735.
7.
Wallensteen P., Johansson P. Security Council Decisions in Perspective. In: Malone D. M. (Ed.) The UN Security Council. From the Cold War to the 21st Century. Lynne Rienner Publishers, 2004, pp. 17-33.
8.
Martin, L., Simmons, B. Theories and Empirical Studies of International Institutions. International Organization 52(4), 1998, pp. 729-757.
9.
Voeten E.The Political Origins of the UN Security Council’s Ability to Legitimize the Use of Force. International Organization 59(3), 2005, pp. 527-557.
Citi informācijas avoti
1.
The European Convention on Human Rights.
2.
The United Nations System – Organizational Chart.
3.
TOP 100 NGOs.
4.
Election Observation Handbook. OSCE/ODHIR, 2010.
5.
Charter of the United Nations.