Globālā veselība

1.Studiju kursa apguves rezultātā students zinās un spēs: • izskaidrot globālās veselības jēdzienu un tā vēsturisko attīstību, pašreizējos globālās veselības riskus; • uzskaitīt un salīdzināt atšķirības starp sabiedrības veselības, starptautiskās veselības un globālās veselības jēdzieniem un to galvenos darbības principus; • nosaukt un aprakstīt ANO Tūkstošgades deklarācijas galvenos principus, mērķus un to izpildes rādītājus; • nosaukt galvenās starptautiskās institūcijas globālās veselības jomā un tās īsi aprakstīt; • raksturot veselības aprūpes sistēmu atšķirības dažādos pasaules reģionos, to ietekmi uz veselību; • nosaukt urbanizācijas, urbānās populācijas un vides definīcijas; uzskaitīt urbanizācijas iemeslus un ietekmi uz indivīdu un populācijas veselību; • pastāstīt par globālās veselības problēmām un to determinējošiem faktoriem mātes un bērna veselības jautājumos, kā arī par iespējamajiem problēmu risinājumiem dažādās pasaules valstīs; • nosaukt biežākos ievainojumu veidus, aprakstīt to cēloņus un traumatisma mazināšanas pasākumus dažādos pasaules reģionos; • nosaukt vardarbības definīciju, pastāstīt par vardarbības veidu klasifikāciju un izplatību dažādos pasaules reģionos, kā arī pastāstīt par vardarbības izraisītajiem veselības traucējumiem; • uzskaitīt būtiskākās ne-infekciju slimības dažādos pasaules reģionos un nosaukt to riska faktorus globālā mērogā; • nosaukt uzliesmojuma, epidēmijas un pandēmijas definīcijas; • nosaukt faktorus, pie kādiem infekcija var izraisīt pandēmiju, pastāstīt par raksturīgākajām pandēmijām pagātnē; • pastāstīt par aktualitātēm infekciju izplatībā dažādos pasaules reģionos un raksturot globāli akceptētos infekciju apkarošanas mehānismus.

1.Students pratīs: • klasificēt sabiedrības veselības, starptautiskās veselības un globālās veselības galvenās aktivitātes; • diskutēt par veselības aprūpes sistēmu atšķirībām pasaulē; • paskaidrot vides un sociālās determinantes, kas ietekmē sabiedrības veselību urbanizācijas kontekstā; • aprēķināt un novērtēt mātes un bērnu veselību raksturojošos indikatorus un veikt starptautisku salīdzināšanu; • izskaidrot starptautisko organizāciju īstenoto programmu jēgu mātes un bērna veselības stāvokļa uzlabošanā pasaulē; • atpazīt un klasificēt vardarbības veidus un to izplatību dažādos pasaules reģionos; • diskutēt par biežākajiem traumatisma mazināšanas pasākumiem; • izvērtēt hronisko slimību izplatību un to sekmējošos faktorus globālā mērogā; • paskaidrot būtiskāko stratēģisko iniciatīvu jēgu ne-infekciju slimību apkarošanā globālā mērogā; • diferencēt epidēmijas un pandēmijas jēdzienus; • atpazīt drošu un nedrošu uzvedību vai apstākļus, kas varētu pasargāt no inficēšanās vai novest pie inficēšanās ar HIV, malāriju, tuberkulozi, pratīs raksturot faktorus, kas šīs infekcijas padara par globālu fenomenu.

1.Students spēs: • diskutēt par globālo veselību, tās attīstību un sabiedrības veselības, starptautiskās veselības un globālās veselības atšķirībām; • salīdzināt un interpretēt ANO Tūkstošgades attīstības mērķu izpildes pakāpi dažādās pasaules valstīs; • diferencēt veselības aprūpes sistēmas dažādās pasaules valstīs un izskaidrot to ietekmi uz iedzīvotāju veselību; • saistīt lokāla līmeņa sabiedrības veselības problēmas ar globālās urbanizācijas procesiem; • argumentēti diskutēt par mātes un bērna veselības problēmām pasaulē; • analizēt statistikas datus par traumatismu, tai skaitā vardarbību, dažādos pasaules reģionos un diskutēt par biežākajiem traumatisma mazināšanas pasākumiem; • diskutēt par atšķirībām vardarbības veidu izplatībā dažādos pasaules reģionos un to iespējamajiem skaidrojumiem; • argumentēti interpretēt ne-infekciju slimību izplatības iemeslus globālā skatījumā; • diskutēt par dzīvesveida faktoru ietekmi uz hroniskām slimībām globalizācijas ietekmē; • diskutēt par dažādu mūsdienu globālo fenomenu ietekmi uz infekcijas slimību norisi un izplatību; • argumentēt par efektīvākajiem paņēmieniem aktuālāko infekciju apkarošanā.