Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Organisma funkciju regulācija un veselība

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
VPUPK_300
Zinātnes nozare
Klīniskā medicīna
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Psiholoģija
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Psiholoģijas katedra
Kontaktinformācija

Rīga, Dzirciema iela 16, psik@rsu.lv, +37167061587

Par studiju kursu

Mērķis

Radīt iespēju apgūt zināšanas par organisma funkciju regulācijas un homeostāzes principiem, neirālās, endokrīnās un imūnās regulācijas mehānismiem un to savstarpējo mijiedarbību, kā arī izprast psiholoģisko faktoru un stresa saistību ar organisma fizioloģiskajiem procesiem un veselību un veselību veicinošu intervenču fizioloģisko pamatojumu.

Priekšzināšanas

Psihes bioloģiskie pamati, psihofizioloģija, neiropsiholoģija.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Apraksta un izskaidro organisma funkciju regulācijas un homeostāzes principus, kā arī neirālās, endokrīnās un imūnās regulācijas mehānismus;

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Noslēguma eksāmens - gadījuma analīze

2.Izskaidro nervu, endokrīnās un imūnās sistēmas savstarpējo mijiedarbību un psiholoģisko faktoru un stresa saistību ar fizioloģiskajiem procesiem un veselību;

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Noslēguma eksāmens - gadījuma analīze

3.Apraksta psihoneiroimunoloģijas pamatprincipus un veselību ietekmējošu psiholoģisko, dzīvesveida un farmakoloģisko intervenču fizioloģisko pamatojumu.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Noslēguma eksāmens - gadījuma analīze Psihoneiroimunoloģijas portfolio

Prasmes

1.Analizē un interpretē fizioloģisko un psiholoģisko faktoru savstarpējo mijiedarbību dažādās ar veselību saistītās situācijās;

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Psihoneiroimunoloģijas portfolio Pašrefleksija par stresa pārvarēšanas metodēm

2.Identificē un analizē konkrētā gadījumā iesaistītās organisma regulācijas sistēmas un to darbības mehānismus;

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Psihoneiroimunoloģijas portfolio Noslēguma eksāmens - gadījuma analīze

3.Izmanto zinātnisko literatūru un novērojumu vai fizioloģiskos datus, lai pamatotu secinājumus par organisma regulācijas procesiem un veselību.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Psihoneiroimunoloģijas portfolio

Kompetences

1.Integrē zināšanas par neirālās, endokrīnās un imūnās regulācijas mehānismiem, analizējot psiholoģisko faktoru un fizioloģisko procesu savstarpējo saistību veselības kontekstā;

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Noslēguma eksāmens - gadījuma analīze Psihoneiroimunoloģijas portfolio

2.Novērtē un pamato veselību veicinošu intervenču piemērotību, balstoties uz to fizioloģiskajiem darbības mehānismiem un zinātniskajiem pierādījumiem;

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Noslēguma eksāmens - gadījuma analīze Psihoneiroimunoloģijas portfolio

3.Formulē un argumentē pamatotus secinājumus un ieteikumus par organisma funkciju regulāciju konkrētās ar veselību saistītās situācijās.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Psihoneiroimunoloģijas portfolio Noslēguma eksāmens - gadījuma analīze

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Psihoneiroimunoloģijas portfolio

50,00% no gala vērtējuma
10 balles

Studējošie sagatavo psihoneiroimunoloģijas portfolio, kurā analizē reālu vai modelētu ar veselību saistītu gadījumu vai novērojumu, sasaistot to ar kursā apgūtajiem organisma regulācijas mehānismiem. Analīzē izmanto novērojumu vai fizioloģiskos datus un zinātnisko literatūru, kā arī pamato iespējamās veselību veicinošās intervences.

2.

Pašrefleksija par stresa pārvarēšanas metodēm

10,00% no gala vērtējuma
Ieskaite

Studējošie sagatavo pašrefleksiju par praktiskajās nodarbībās apgūtajām un individuāli praktizētajām stresa pārvarēšanas metodēm. Darbā īsi raksturo izmantotās metodes, analizē savu pieredzi to praktizēšanā un formulē secinājumus par to iespējamo nozīmi stresa pārvarēšanā un veselības veicināšanā.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Noslēguma eksāmens - gadījuma analīze

40,00% no gala vērtējuma
10 balles

Studējošie rakstiski analizē ar veselību saistītu gadījumu, izskaidrojot tajā iesaistītos organisma funkciju regulācijas mehānismus, tostarp homeostāzes, neiroendokrīnās un imūnās regulācijas procesus. Studējošie papildina regulācijas mehānismu shēmu un piedāvā zinātniski pamatotas intervences, skaidrojot to fizioloģisko pamatojumu.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Organisma funkciju regulācija un veselība
Apraksts

Homeostāze un veselība. Organisma funkciju regulācijas veidi. Fizioloģisko un psihisko funkciju mijiedarbība.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Organisma funkciju regulācija un veselība
Apraksts

Homeostāze un veselība. Organisma funkciju regulācijas veidi. Fizioloģisko un psihisko funkciju mijiedarbība.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Neirālā regulācija
Apraksts

Centrālā un perifērā nervu sistēma. Neiromediatori un neiromodulātori.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Psihofarmakoloģija
Apraksts

Psihofarmakoloģijas priekšmets un vēsture. Farmakokinētika. Tolerance un sensibilizācija. Vielu iedarbības vietas. Placebo. Medikamentu grupas, to efekti un blakusparādības.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Imūnā regulācija un psihoneiroimunoloģija
Apraksts

Organisma ģenētiskā homeostāze un tās riski. Imunitātes mehānismi. Imūnsistēmu ietekmējošie faktori. Imūnprofilakse. Imūnsistēmas darbības traucējumi. Psihoneiroimunoloģijas pamatprincipi.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Psihoneiroendokrīnā regulācija
Apraksts

Neiroendokrīnā sistēma. Nervu sistēmas, endokrīnās sistēmas un uzvedības mijiedarbība.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Organisma regulācijas principi un psihoneiroimunoloģijas pielietošana
Apraksts

Neirālās, endokrīnās un imūnās regulācijas savstarpējā mijiedarbība. Stresa reakcijas un psihoneiroimunoloģiskie mehānismi, to nozīme veselībā un slimību attīstībā. Adaptācija stresam, stresa uztvere un hormēzes princips. Psihoneiroimunoloģijā balstītas stresa mazināšanas un veselības veicināšanas intervences.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Mācību telpa
2

Tēmas

Organisma regulācijas principi un psihoneiroimunoloģijas pielietošana
Apraksts

Neirālās, endokrīnās un imūnās regulācijas savstarpējā mijiedarbība. Stresa reakcijas un psihoneiroimunoloģiskie mehānismi, to nozīme veselībā un slimību attīstībā. Adaptācija stresam, stresa uztvere un hormēzes princips. Psihoneiroimunoloģijā balstītas stresa mazināšanas un veselības veicināšanas intervences.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Stresa ietekme uz organisma funkcijām un veselību. Adaptācija stresam. Stresa mazināšanas intervences.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Stresa ietekme uz organisma funkcijām un veselību. Adaptācija stresam. Stresa mazināšanas intervences.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Stresa ietekme uz organisma funkcijām un veselību. Adaptācija stresam. Stresa mazināšanas intervences.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Stresa ietekme uz organisma funkcijām un veselību. Adaptācija stresam. Stresa mazināšanas intervences.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Rezaei, N., & Yazdanpanah, N. (Eds.). (2023). PsychoNeuroImmunology: Volume 1: Integration of Psychology, Neurology, and Immunology. Springer Nature.

2.

Rezaei, N., & Yazdanpanah, N. (Eds.). (2025). PsychoNeuroImmunology: Volume 2: Interdisciplinary Approaches to Diseases (Vol. 31). Springer Nature.

3.

Purves, D., Augustine, G. J., Fitzpatrick, D., Hall, W., LaMantia, A. S., & White, L. (2019). Neurosciences. De Boeck Supérieur.

4.

Amthor, F., Theibert, W. A. B., Standaert, D. G., & Roberson, E. (2020). Essentials of Modern Neuroscience. McGraw Hill Professional.

5.

Holt, E. H., Lupsa, B., Lee, G. S., Bassyouni, H., & Peery, H. E. (2021). Goodman's basic medical endocrinology. Academic Press.

6.

Male, D. (2021). Immunology: an illustrated outline. CRC Press.

7.

Stahl, S. M. (2021). Stahl's essential psychopharmacology: neuroscientific basis and practical applications. Cambridge university press.

8.

María Dolores P-R, Gilberto P-S, Oscar R-E, Patricia A-P, M Iván G#x02010;P, Lenin P-R, Enrique B-V. NeuroImmuno Endocrinology: a brief historic narrative. J Leukoc Biol. 2022; 112: 97–114.

Papildu literatūra

1.

Moraes LJ; Miranda MB; Loures LF; Mainieri AG; Mármora CHC. (2018). A systematic review of psychoneuroimmunology-based interventions. Psych., Health & Medicine. 2018 Jul; Vol. 23 (6), pp. 635-652; Publisher: Routledge; PMID: 29262731, Database: MEDLINE

2.

Straub RH; Cutolo M. (2018). Psychoneuroimmunology-developments in stress research. Wiener Medizinische Wochenschrift. Mar; Vol. 168 (3-4), pp. 76-84; Publisher: Springer Verlag; PMID: 28600777, Database: MEDLINE Complete

3.

Sherer ML; Posillico CK; Schwarz JM. (2018). The psychoneuroimmunology of pregnancy. Frontiers In Neuroendocrinology [Front Neuroendocrinol], ISSN: 1095-6808, 2018 Oct; Vol. 51, pp. 25-35; Publisher: Academic Press; PMID: 29110974, Database: MEDLINE

4.

Cassidy, T. (2011). Stress, Cognition and Health. Routledge.

5.

Sanderson, C. A. (2013). Health Psychology. John Wiley & Sons, Inc.

6.

Sarafino, E.P. (2012). Health Psychology. Biopsychosocial Interactions. Willey&Sons.

Citi informācijas avoti

1.

Farb, N.A., Anderson, A.K, & Segal, Z.V. (2012). The Mindful Brain and Emotion Regulation in Mood Disorders.

2.

Fishbein, D., Warner, T., Krebs, C., Trevarthen, N., Flannery, B., & Hammond, J. (2009). Differential relationships between personal and community stressors and children’s neurocognitive functioning. Child Maltreat, 14,299–315.

3.

Hedges, W.H., Woon, F.L. (2011). Early-life stress and cognitive outcome. Psychopharmacology, 214:121–130.

4.

Mars, T.,S., & Abbey, H. (2010). Mindfulness meditation practice as a healthcare intervention: A systematic review. International Journal of Osteopathic Medicine, 13, 56–66.