Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Epidemioloģija

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
SVUEK_094
Zinātnes nozare
Klīniskā medicīna; Sabiedrības veselība
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Sabiedrības veselība
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Sabiedrības veselības institūts
Kontaktinformācija

Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svek@rsu.lv, +371 67338307

Par studiju kursu

Mērķis

Kursa mērķis ir veicināt zināšanu apguvi un izpratnes veidošanu modernās epidemioloģijas pamatjautājumos, kā arī attīstīt studentu zinātnisku, sistemātisku un analītisku domāšanu.

Priekšzināšanas

Lai izprastu cēloniskumu veselības jautājumos, nepieciešamas priekšzināšanas cēloniskuma filozofiskajos pamatos. Lai students prastu pielietot epidemioloģijas principus un metodes praksē, nepieciešamas priekšzināšanas varbūtības teorijā un matemātiskajā statistikā, kā arī nepieciešamas datora lietošanas prasmes. Lai izprastu diagnozes un klasifikācijas koncepciju, kā arī normas jēdzienu, skrīninga būtību, vēlamas priekšzināšanas normālajā un patoloģiskajā fizioloģijā, kā arī propedeitikā. Lai lasītu un analizētu moderno epidemioloģisko literatūru, nepieciešama angļu valodas prasme.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Veiksmīgas studiju kursa apguves rezultātā studējošais: • Izklāstīs epidemioloģijas jēdziena vēsturisko attīstību un pašreizējo izpratni, nosaucot nākotnes izaicinājumus. • Identificēs un interpretēs veselības un slimību cēlonisko faktoru, riska faktoru, kā arī saistīto faktoru jēdzienus daudzfaktoru cēlonības teorijas ietvaros. • Definēs veselības notikumu un stāvokļu mērīšanas principus. • Aprakstīs veselības informācijas veidus, tās galvenos avotus un tās kvalitāti ietekmējošos faktorus. • Atšķirs veselības mērījumu un testu noturību, pareizību un veikumu. • Klasificēs epidemioloģisko pētījumu galvenos dizainus. Uzskaitīs to priekšrocības un trūkumus. • Izskaidros jaucējfaktora un novirzes koncepciju.

Prasmes

1.• Diferencēs kauzālas un ne-kauzālas faktoru un veselības notikumu asociācijas. • Aprēķinās veselības notikumu un stāvokļu rādītājus. • Izmantos tiešo un netiešo standartizācijas metodi rādītāju salīdzinājumos. • Aprēķinās testu sakritību, specifiskumu, jutību un paredzošās vērtības. • Lietos elektroniskās datu bāzes veselības informācijas atlasīšanai. • Novērtēs epidemioloģisko pētījumu pareizību atbilstoši to dizainam.

Kompetences

1.• Pamatos empīrisko datu nepieciešamību sabiedrības veselības praksē un to izmantošanu sabiedrības veselības problēmu definēšanā un risināšanā. • Izmantojot kvantitatīvos empīriskos datus, noskaidros prioritārās sabiedrības veselības problēmas. • Novērtēs profilakses un veselības veicināšanas efektivitāti.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Patstāvīgais darbs

-
-
• Darbs ar literatūru. • Datu meklēšana un apkopošana, lai iesniegtu uzdoto patstāvīgo darbu. • Uzdevumu rezultātu un patstāvīgā darba rezultātu prezentācija. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pārbaudījums

-
-
• Aktivitāte interaktīvo lekciju laikā. • Klases uzdevumu risinājumi. • Patstāvīgo darbu iesniegšanas termiņi un kvalitāte. • Atbilžu pareizība un precizitāte rakstveida eksāmenā.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
4

Tēmas

Epidemioloģijas definīcijas, koncepcija, vēsture: epidemioloģijas jēdziens, tā attīstība; epidemioloģijas mērķi un uzdevumi. Mūsdienu epidemioloģijas jēdziena izmaiņas un jaunākie uzdevumi. Kauzalitātes teorija: slimību un veselības notikumu cēloņi; daudzfaktoru teorija.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
4

Tēmas

Veselības mērīšana. Epidemioloģiskie pamatrādītāji. Slimību biežuma rādītāji.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
4

Tēmas

Uzdevumu risināšana par epidemioloģiskajiem pamatrādītājiem. Kopējie un specifiskie rādītāji. Slimību biežuma rādītāju veidi. Standartizācija, tās tiešā un netiešā metode.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
4

Tēmas

Slimību skrīnings, tā efektivitātes epidemioloģiskā izvērtēšana. Skrīningtestu novērtēšana.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
4

Tēmas

Veselības informācija. Slimību un nāves cēloņu klasifikācija. Veselības statistika.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
4

Tēmas

Epidemioloģisko pētījumu uzbūve. Aprakstošie pētījumi. Jaucējfaktori. Nejaušās un sistēmiskās kļūdas.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
4

Tēmas

Populāciju atlase. Šķērsgriezuma pētījumi. Analītiskie pētījumi: kohortu un gadījumu – kontroles pētījumi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
4

Tēmas

Asociāciju rādītāji. Eksperimentālie epidemioloģiskie pētījumi.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

M.Baltiņš. „Lietišķā epidemioloģija”. „Zinātne”, Rīga, 2003. (akceptējams izdevums)

2.

R.Beaglehole, R.Bonita, T.Kjellstrom. „Basic Epidemiology”. WHO, Geneva, 2006. (akceptējams izdevums)

3.

J.F.Jekel, J.G.Elmore, D.L.Katz. Jekel's Epidemiology, Biostatistics, Preventive Medicine, and Public Health, 5th Edition. „Saunders”, Philadelphia, London, 2020.

Papildu literatūra

1.

R.S.Greenberg. „Medical Epidemiology”. „Lange Medical Book”, London, 2015.

2.

L.Gordis. „Epidemiology”. (6th edition). Elsevier Saunders, 2019.

3.

B.B.Gerstman. „Epidemiology Kept Simple”. „Wiley-Liss”, New York, 2013.

Citi informācijas avoti

1.

PITT EDU

2.

PH UCLA EDU

3.

CDC

4.

WHO

5.

European Community Health Indicators (ECHI)