Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Psihoterapija II
Kursa kods
RSS_004
Zinātnes nozare
Klīniskā medicīna
Kredītpunkti (ECTS)
4,50
Mērķauditorija
Ārstniecība
LKI
8. līmenis
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Gunta Ancāne
Rezidentūras specialitāte
Specialitāte
Seksologs, seksopatologs
Vadītājs
Anatolijs Požarskis
Kontaktinformācija
-
Par studiju kursu
Mērķis
Nodrošināt teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvi un pilnveidošanu psihoterapijā, atbilstoši seksologa, seksopatologa specialitātes nolikuma prasībām, lai ārstu sagatavotu sertifikācijai seksologa, seksopatologa specialitātē, atbilstīgi LR normatīvajiem dokumentiem.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Demonstrē padziļinātas un paplašinātas zināšanas un izpratni par somatizāciju, somatizācijas teorijām, somatizācijas mehānismiem, simptoma veidošanās jēgu un etiopatoģenēzi psihodinamiskā skatījumā; anamnesis morbi un anamnesis familiae ievākšanas īpatnībām seksuālu traucējumu gadījumos; ģimenes/ pāra psihodinamiskiem procesiem un attiecību veidiem, kuri provocē seksuālus traucējumus.
Prasmes
1.Veic klīnisko psihodinamisko diagnostiku psihiskām un psihosomatiskām slimībām; diferencē normu no garīgās patoloģijas, empātiski un iejūtīgi intervē psihoterapetiskus pacientus; izvērtē un plāno pacienta arstēšanas veidu (psihoterapijas veidu); spēj novērtēt somatizācijas mehānismus, simptoma veidošanās jēgu un etiopatoģenēzi psihodinamiskā skatījumā konkrētam pacientam; ģimenes/ pāra psihodinamiskus procesus un attiecību veidus, kuri provocē seksuālus traucējumus, konkrētam pacientam. Spēj ievākt anamnesis morbi un anamnesis familiae pacientam, ņēmot vērā viņa personības īpatnības.
Kompetences
1.Piemēro iegūtās zināšanas, prasmes un attieksmi ārstnieciskajam darbam, pētnieciskajai darbībai, sabiedrību izglītojošajam darbam masu medijos, ir izpratne par komandas (grupas) darbu, tās funkcionēšanu, psihodinamiku, krīzes situācijām, to risināšanu; psihodinamiskajiem procesiem seksoloģiskiem pacientiem. Veic psihoterapeitisko pacientu aprūpes plānošanu, organizēšanu un ārstēšanu; ārstēšanas rezultātu izvērtēšanu. Ievēro medicīnas deontoloģijas principus.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
1. Patstāvīgi studē ar kursa tēmām saistīto literatūru;
2. Patstāvīgi gatavojas semināriem;
3. Patstāvīgi veic slimības anamnēzes datu apkopošanu, pacienta psihodinamisko izvertēšanu, formulē primāro diagnozi, kas tiek apspriesta ar pasniedzēju;
4. Aizpilda medicīnisko dokumentāciju;
5. Patstāvīgi izpilda sertificētā speciālista norādījumus.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Praktiskie darbi 90%. (Veic psihoterapijas pacientu psihodinamisko diagnostiku, psihoterapeitisko ārstēšanu). Noslēguma pārbaudījums: mutiska ieskaite, klinīskā gadījuma analīze – 10%. Semināru apmeklējums ir obligāts. Attaisnojoša iemesla dēļ ir pieļaujams 20% semināru kavējums. Kavēts praktiskais darbs ir jāatstrādā.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
-
|
-
|
Tēmas
|
Somatizācija, somatizācijas teorijas, somatizācijas mehānismi, simptoma veidošanās jēga un etiopatoģenēze psihodinamiskā skatījumā
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
-
|
-
|
Tēmas
|
Anamnesis morbi un anamnesis familiae ievākšanas īpatnības seksuālu traucējumu gadījumos
|
-
Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
|
|---|---|---|
|
-
|
-
|
Tēmas
|
Ģimenes/ pāra psihodinamiskie procesi un attiecību veidi, kuri provocē seksuālus traucējumus
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
4,50
Semināru skaits:
3
Ilgums (nedēļās):
4
Gala pārbaudījums:
Eksāmens rezidentūrā (Teorija un prakse)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Benedetti, Fabrizio. 2011. The Patient's Brain: The Neuroscience Behind the Doctor-patient Relationship. Oxford University Press.
2.
Kaplan, H.I. and Sadock, B.J, eds. 2003. Comprehensive Textbook of Psychiatry. 9th ed., 2 vol.
3.
McWilliams, N. 1994. Psychoanalytic Diagnosis. Understanding Personality Structure in the Clinical Process. Guilford Press.
4.
Jores, A. 1996. Jores Praktische Psychosomatik: Einfūhrung in die psychosomatische und psychotherapeutische Medizin. Hrsg.:Adolf-Ernst Meyer.
5.
Klussmann, Rud. 1992. Psychosomatische Medizin : Eine Uebersicht. Mit Einem Kap. Psychpharmakologie, Bearb. Von Manfred Ackenheil. 2., Neubearb. Und Erw. Auflage. ed. Berlin U.a.: Springer-Verlag, 1992.
6.
Hawton, K., Salkovskis, P., Kirk, J. and Clark, D.M. 1989. Cognitive Behaviour Therapy for Psychiatric Problems. A practical Guide.
7.
Noshpitz, J. D. and Dean Coddington, R., eds.1990. Stressors and the Adjustment Disorders.
8.
Mitchell, S. A. and Black, M. J.1995. Freud and Beyond. History of Modern Psychoanalytic Thought.
9.
Sandler, J. and Dreher, A. U. 1992. The Patient and the Analist. The Basis of the Psychoanalytic Process.
10.
Gabbard, G.O. 1994. Psychodynamic Psychiatry in clinical practice; the DSM-IY ed.
11.
Usher , S. F. 1994. Introduction to Psychodynamic Psychotherapy Technique. 2nd ed.
12.
Lakin, M. 1995. Coping with Ethical Dilemmas in Psychotherapy.
13.
Malans, D. 1997. Individuālā psihoterapija un psihodinamikas zinātne.
14.
Kulbergs, J. 2001. Dinamiskā psihiatrija. Rīga: Jumava.
15.
Tyson, Ph. and Tyson, R. 1990. Psychoanalytic Theories of Development. Yale University Press.
16.
Hollender, M. H. and Ford,Ch. V. 1990. Dynamic Psychotherapy: An Introductory Approach.
17.
Utināns, A. 2005. Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas. Rīga: Nacionālais apgāds.
18.
Utināns, A. 2008. DNS, matrice un cilvēka uzvedība. Rīga: Nacionālais apgāds.
19.
Gabbard, G. 2005. Psychodyamic psychiatry in clinical practice. 4th ed. American Psychiatric publishing.
Papildu literatūra
1.
Jane Naismith, Sandra Grant. Seminars in the psychotherapies 2007.
2.
Tolin, D. F. 2010. Is cognitive–behavioral therapy more effective than other therapies?A meta-analytic review. Clinical Psychology Review. 30, 710-720.
3.
Thure von Uexküll, Adler, R. H., Herzog, W., Joraschky, P., Köhle, K., Langewitz, W., Söllner, W. and Wesiack, W. 2010. Psychosomatische Medizin: Theoretische Modelle und klinische Praxis. Urban & Fischer Bei Elsev.
4.
Psychosomatic Medicine: An Introduction to Consultation-Liaison Psychiatry by James J. and Robert G. Robinson, Jun 28, 2010.
5.
James, A., Bourgeois, M.D., Hales, R.H. and Shahrokh, N. C. 2010. Psychosomatic Medicine: A Companion to the American Psychiatric Publishing Textbook of Psychosomatic Medicine, 2nd ed.
6.
Kemuel L. Philbrick, Rundell, J. R., Netzel, P. J., James L. and Levenson, M. D. 2011.Clinical Manual of Psychosomatic Medicine: A Guide to Consultation-liaison Psychiatry.
7.
Ancāne, G. 2010. Psihiskā un psihosomatiskā veselība. Latvijas Ārsts. 12, 51-53.
8.
Užāns, A., Goldšteina, I., Ancāne, G., Lapsa, D. un Vasiļevska, M. 2010. Bērnu piesaistes uzvedības stila saistība ar bērnu psihiskās attīstības traucējumiem. RSU 2010. g. 9. zinātniskā konferences tēze. Rīga, Latvija, Marts.
9.
Briedite I., Ancane G., Teibe U. 2011. Incidence and structure of female sexual dysfunction in gynecology clinic. 26th IUSTI Europe congress, Riga, Latvia, September.
10.
Briedite I., Ancane G., Teibe U. 2011. Assessment of sexual function of gynecological patients. Journal of Sexual medicine. 8(3), 270.
11.
Briedīte, I., Ancāne, G. un Teibe, U. 2011. Ginekoloģisko pacienšu seksuālās funkcijas novērtējums. RSU 2011.g. 10. zinātniskā konference, Rīga, Latvija, Aprīlis.
12.
Gabbard, G. 2005. Psychodyamic Psychiatry in Clinical Practice. 4th ed. American Psychiatric publishing.
Citi informācijas avoti
1.
Polymeta News. Available from: http://www.polymeta.com
2.
Hardin MD. Available from: http://www.lib.uiowa.edu/hardin/md
3.
WHO. Global Cancer observatory. Available from: http://www-dep.iarc.fr
4.
Health Central. Available from: http://www.healthcentral.com