Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Tiesību filozofija
Kursa kods
JF_028
Zinātnes nozare
Tiesību teorija un vēsture; Tiesību zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Tiesību zinātne
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Agnese Beļska
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Kursa noslēgumā studējošais spēs raksturot tiesību filozofijas pamatjēdzienus, problēmjautājumus un nozīmīgākās tiesību filozofiskās domas tradīcijas to attīstībā no antīkās pasaules līdz mūsdienām, analizēt mūsdienu tiesību un sabiedrības procesus, izmantojot tiesību filozofijas atziņas, kā arī argumentēti izvērtēt tiesību filozofijas nozīmi juridiskajā zinātnē un pētniecībā.
Priekšzināšanas
Tiesību teorija, Latvijas tiesību vēsture, loģika.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Raksturo tiesību izcelsmi, vēsturisko attīstību un būtību filozofijas kontekstā.
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Zināšanu pārbaudes tests • Ievada uzdevums tiesību filozofijā • Noslēguma eksāmens
2.Raksturo un salīdzina tiesību filozofijas pamatvirzienus – dabisko tiesību skolu, juridisko pozitīvismu, vēsturisko tiesību skolu un sociālistisko/komunistisko tiesību skolu – un izskaidro to ietekmi uz mūsdienu juridisko domu.
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Noslēguma eksāmens • Uzdevums "Tiesību spēkā esamība un taisnīgums" • Zināšanu pārbaudes tests • Darbs studiju kursa ietvaros
3.Raksturo nozīmīgāko tiesību filozofijas pārstāvju pamatidejas un to nozīmi tiesību filozofiskās domas attīstībā no senatnes līdz mūsdienām.
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Zināšanu pārbaudes tests • Uzdevums "Tiesību spēkā esamība un taisnīgums" • Noslēguma eksāmens
4.Raksturo, salīdzina un analizē tiesību filozofijas pamata teorijas un koncepcijas – ideālas valsts, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas, komandu jeb pavēļu teoriju, pamatnormas un atzīšanas noteikuma koncepcijas, kā arī mūsdienu taisnīguma un interpretatīvās tiesību teorijas.
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Noslēguma eksāmens • Zināšanu pārbaudes tests
5.Izskaidro tiesību filozofijas pamatjēdzienu saturu un analizē ar tiem saistītos problēmjautājumus, tostarp jautājumus par tiesiskumu, taisnīgumu, vienlīdzību, brīvību, cilvēka cieņu, pienākumu, atbildību, vispārējo labumu un laimi.
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Zināšanu pārbaudes tests • Uzdevums "Tiesību spēkā esamība un taisnīgums" • Darbs studiju kursa ietvaros • Noslēguma eksāmens
Prasmes
1.Spēj kritiski izvērtēt dažādos laikmetos veidojušās tiesību filozofijas atziņas un atlasīt mūsdienu juridisko problēmu analīzei un risinājumu pamatošanai būtisko informāciju.
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Noslēguma eksāmens • Darbs studiju kursa ietvaros • Uzdevums "Tiesību spēkā esamība un taisnīgums"
2.Spēj analizēt juridiskas problēmsituācijas no atšķirīgu tiesību filozofijas virzienu un tiesiskajās attiecībās iesaistīto pušu skatpunktiem, identificējot atšķirīgas interpretācijas, mērķus un intereses.
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Darbs studiju kursa ietvaros • Noslēguma eksāmens
3.Spēj sasaistīt vēsturiskās tiesību filozofijas atziņas ar mūsdienu tiesību jautājumiem un saskatīt to attīstības likumsakarības, tostarp skaidrojot Latvijas tiesību sistēmas veidošanās priekšnosacījumus.
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Noslēguma eksāmens • Darbs studiju kursa ietvaros • Uzdevums "Tiesību spēkā esamība un taisnīgums"
4.Spēj strukturēti formulēt, akadēmiski pamatot un argumentēti aizstāvēt savu viedokli par tiesību filozofijas jautājumiem.
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Darbs studiju kursa ietvaros • Noslēguma eksāmens
5.Spēj sadarboties komandā, uzklausīt un izvērtēt atšķirīgus viedokļus, veidot kopīgu pozīciju un argumentēti to aizstāvēt.
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Darbs studiju kursa ietvaros
Kompetences
1.Studējošais kursa noslēgumā spēj argumentēti izvērtēt tiesību filozofijas problēmjautājumus un sasaistīt tos ar mūsdienu juridiskās prakses un profesionālās darbības kontekstu.
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Darbs studiju kursa ietvaros • Uzdevums "Tiesību spēkā esamība un taisnīgums" • Noslēguma eksāmens
2.Studējošā iegūtās zināšanas tiesību filozofijā būs pamats tiesību filozofijas izpratnes attīstīšanai mūsdienu kontekstā. Studējošais spēs patstāvīgi apkopot un analizēt informāciju, saistot to ar tiesību filozofijas virzieniem.
Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi
Noslēguma eksāmens • Darbs studiju kursa ietvaros
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Ievada uzdevums tiesību filozofijā |
-
|
Ieskaite
|
|
Neliels individuāls ievada uzdevums, kas izpildāms pirms pirmās lekcijas un sagatavo studējošo kursa apguvei. Uzdevuma mērķis ir aktualizēt priekšzināšanas un veidot sākotnējo izpratni par tiesību izcelsmi, būtību un tiesību filozofijas pamatjautājumiem. Uzdevums tiek vērtēts kā ieskaitīts vai neieskaitīts. Rezultāti tiek pārrunāti pirmajā nodarbībā. Sekmīga uzdevuma izpilde ir obligāts priekšnosacījums eksāmena kārtošanai. |
||
|
2.
Uzdevums "Tiesību spēkā esamība un taisnīgums" |
-
|
Ieskaite
|
|
Studējošais patstāvīgi iepazīstas ar norādītajiem pirmavotiem un mācību literatūru un e-studiju vidē izpilda strukturētu uzdevumu par tiesību spēkā esamības, taisnīguma un pienākuma pakļauties tiesībām savstarpējām attiecībām. Uzdevums tiek vērtēts kā ieskaitīts vai neieskaitīts. Sekmīga uzdevuma izpilde ir obligāts priekšnosacījums eksāmena kārtošanai. |
||
|
3.
Darbs studiju kursa ietvaros |
20,00% no gala vērtējuma
|
10 balles
|
|
Individuāls un grupas darbs, izmantojot tiesību filozofijas pamatvirzienus problēmjautājumu analīzē, argumentētas pozīcijas veidošanā un refleksijā. Darba organizācija, uzdevumu skaits un vērtēšanas kritēriji tiek precizēti e-studijās atbilstoši studiju formai (klātienei vai neklātiene/tālmācība). Sekmīgs darbs studiju kursa ietvaros ir obligāts priekšnosacījums eksāmena kārtošanai. |
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Zināšanu pārbaudes tests |
30,00% no gala vērtējuma
|
10 balles
|
|
Studējošais individuāli kārto testu e-studiju vidē, kurā tiek pārbaudītas zināšanas un izpratne par tiesību filozofijas pamatvirzieniem, nozīmīgākajiem pārstāvjiem, teorijām, koncepcijām un problēmjautājumiem. Tests tiek vērtēts 10 ballu skalā un veido 30% no studiju kursa gala vērtējuma. Lai kārtotu eksāmenu, testā jāsaņem vismaz 4 balles. |
||
|
2.
Noslēguma eksāmens |
50,00% no gala vērtējuma
|
10 balles
|
|
Rakstisks eksāmens, kurā tiek vērtēta studējošā izpratne par studiju kursā apgūtajiem tiesību filozofijas virzieniem, teorijām un jēdzieniem, kā arī spēja tos salīdzināt un argumentēti analizēt. Eksāmens notiek bez palīgmateriāliem. Eksāmena jautājumu loks tiek iepriekš publicēts e-studijās. Priekšnosacījums eksāmena kārtošanai ir visu obligāto studiju kursa prasību izpilde un starppārbaudījumu sekmīga nokārtošana. |
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ievads tiesību filozofijā
Apraksts
Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību filozofijas priekšmets un saturs. Tiesību filozofijas vieta filozofijā un juridiskajā zinātnē. Tiesību ontoloģijas, gnozeoloģijas un aksioloģijas pamatjautājumi: tiesību būtība un izziņa, tiesību spēkā esamība un taisnīgums, kā arī tiesību un morāles attiecības. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ievads tiesību filozofijā
Apraksts
Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību filozofijas priekšmets un saturs. Tiesību filozofijas vieta filozofijā un juridiskajā zinātnē. Tiesību ontoloģijas, gnozeoloģijas un aksioloģijas pamatjautājumi: tiesību būtība un izziņa, tiesību spēkā esamība un taisnīgums, kā arī tiesību un morāles attiecības. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Vēsturiskā tiesību skola un Hēgeļa tiesību filozofija
Apraksts
Vēsturiskās tiesību skolas rašanās priekšnoteikumi un pamatnostādnes, Savinjī un citi pārstāvji, tautas gara, paražu tiesību un tiesību vēsturiskās attīstības idejas. Hēgeļa tiesību, brīvības un valsts filozofija un tās saistība ar vēsturisko pieeju. Virziena kritika un ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Vēsturiskā tiesību skola un Hēgeļa tiesību filozofija
Apraksts
Vēsturiskās tiesību skolas rašanās priekšnoteikumi un pamatnostādnes, Savinjī un citi pārstāvji, tautas gara, paražu tiesību un tiesību vēsturiskās attīstības idejas. Hēgeļa tiesību, brīvības un valsts filozofija un tās saistība ar vēsturisko pieeju. Virziena kritika un ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Juridiskais pozitīvisms
Apraksts
Juridiskā pozitīvisma rašanās, attīstība un pamatnostādnes. Bentama un Ostina komandu teorija, Kelzena normatīvisms, tīrā tiesību mācība un pamatnorma, Harta primāro un sekundāro normu un atzīšanas noteikuma koncepcija. Tiesību spēkā esamības un morāles nošķīruma problēma un juridiskā pozitīvisma kritika. Jēringa interešu pieeja, socioloģiskā un psiholoģiskā tiesību izpratne kā alternatīvi virzieni. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Juridiskais pozitīvisms
Apraksts
Juridiskā pozitīvisma rašanās, attīstība un pamatnostādnes. Bentama un Ostina komandu teorija, Kelzena normatīvisms, tīrā tiesību mācība un pamatnorma, Harta primāro un sekundāro normu un atzīšanas noteikuma koncepcija. Tiesību spēkā esamības un morāles nošķīruma problēma un juridiskā pozitīvisma kritika. Jēringa interešu pieeja, socioloģiskā un psiholoģiskā tiesību izpratne kā alternatīvi virzieni. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālistiskā un komunistiskā tiesību izpratne
Apraksts
Marksisma izpratne par valsti, tiesībām, īpašumu un darbu; tiesības kā sabiedrības ekonomisko un šķirisko attiecību izpausme. Sociālistiskā un padomju tiesību doktrīna, tās ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu un kritika. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Juridiskais pozitīvisms
Apraksts
Juridiskā pozitīvisma rašanās, attīstība un pamatnostādnes. Bentama un Ostina komandu teorija, Kelzena normatīvisms, tīrā tiesību mācība un pamatnorma, Harta primāro un sekundāro normu un atzīšanas noteikuma koncepcija. Tiesību spēkā esamības un morāles nošķīruma problēma un juridiskā pozitīvisma kritika. Jēringa interešu pieeja, socioloģiskā un psiholoģiskā tiesību izpratne kā alternatīvi virzieni. |
|
Sociālistiskā un komunistiskā tiesību izpratne
Apraksts
Marksisma izpratne par valsti, tiesībām, īpašumu un darbu; tiesības kā sabiedrības ekonomisko un šķirisko attiecību izpausme. Sociālistiskā un padomju tiesību doktrīna, tās ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu un kritika. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mūsdienu tiesību filozofijas virzieni un problēmjautājumi
Apraksts
Pēckara diskusija par dabisko tiesību atdzimšanu, Radbruha formula un netaisnīga likuma problemātika. Roulza taisnīguma teorija un Dvorkina interpretatīvā tiesību teorija, tiesību normu un principu attiecības. Taisnīguma, brīvības, vienlīdzības, cilvēka cieņas, pienākuma, atbildības, laimes un vispārējā labuma problēmas. Tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts ideja. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mūsdienu tiesību filozofijas virzieni un problēmjautājumi
Apraksts
Pēckara diskusija par dabisko tiesību atdzimšanu, Radbruha formula un netaisnīga likuma problemātika. Roulza taisnīguma teorija un Dvorkina interpretatīvā tiesību teorija, tiesību normu un principu attiecības. Taisnīguma, brīvības, vienlīdzības, cilvēka cieņas, pienākuma, atbildības, laimes un vispārējā labuma problēmas. Tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts ideja. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mūsdienu tiesību filozofijas virzieni un problēmjautājumi
Apraksts
Pēckara diskusija par dabisko tiesību atdzimšanu, Radbruha formula un netaisnīga likuma problemātika. Roulza taisnīguma teorija un Dvorkina interpretatīvā tiesību teorija, tiesību normu un principu attiecības. Taisnīguma, brīvības, vienlīdzības, cilvēka cieņas, pienākuma, atbildības, laimes un vispārējā labuma problēmas. Tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts ideja. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mūsdienu tiesību filozofijas virzieni un problēmjautājumi
Apraksts
Pēckara diskusija par dabisko tiesību atdzimšanu, Radbruha formula un netaisnīga likuma problemātika. Roulza taisnīguma teorija un Dvorkina interpretatīvā tiesību teorija, tiesību normu un principu attiecības. Taisnīguma, brīvības, vienlīdzības, cilvēka cieņas, pienākuma, atbildības, laimes un vispārējā labuma problēmas. Tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts ideja. |
-
Pārbaudījums
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ievads tiesību filozofijā
Apraksts
Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību filozofijas priekšmets un saturs. Tiesību filozofijas vieta filozofijā un juridiskajā zinātnē. Tiesību ontoloģijas, gnozeoloģijas un aksioloģijas pamatjautājumi: tiesību būtība un izziņa, tiesību spēkā esamība un taisnīgums, kā arī tiesību un morāles attiecības. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā. |
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
|
Vēsturiskā tiesību skola un Hēgeļa tiesību filozofija
Apraksts
Vēsturiskās tiesību skolas rašanās priekšnoteikumi un pamatnostādnes, Savinjī un citi pārstāvji, tautas gara, paražu tiesību un tiesību vēsturiskās attīstības idejas. Hēgeļa tiesību, brīvības un valsts filozofija un tās saistība ar vēsturisko pieeju. Virziena kritika un ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu. |
|
Juridiskais pozitīvisms
Apraksts
Juridiskā pozitīvisma rašanās, attīstība un pamatnostādnes. Bentama un Ostina komandu teorija, Kelzena normatīvisms, tīrā tiesību mācība un pamatnorma, Harta primāro un sekundāro normu un atzīšanas noteikuma koncepcija. Tiesību spēkā esamības un morāles nošķīruma problēma un juridiskā pozitīvisma kritika. Jēringa interešu pieeja, socioloģiskā un psiholoģiskā tiesību izpratne kā alternatīvi virzieni. |
|
Sociālistiskā un komunistiskā tiesību izpratne
Apraksts
Marksisma izpratne par valsti, tiesībām, īpašumu un darbu; tiesības kā sabiedrības ekonomisko un šķirisko attiecību izpausme. Sociālistiskā un padomju tiesību doktrīna, tās ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu un kritika. |
|
Mūsdienu tiesību filozofijas virzieni un problēmjautājumi
Apraksts
Pēckara diskusija par dabisko tiesību atdzimšanu, Radbruha formula un netaisnīga likuma problemātika. Roulza taisnīguma teorija un Dvorkina interpretatīvā tiesību teorija, tiesību normu un principu attiecības. Taisnīguma, brīvības, vienlīdzības, cilvēka cieņas, pienākuma, atbildības, laimes un vispārējā labuma problēmas. Tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts ideja. |
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa
-
Patstāvīgais darbs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Ievads tiesību filozofijā
Apraksts
Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību filozofijas priekšmets un saturs. Tiesību filozofijas vieta filozofijā un juridiskajā zinātnē. Tiesību ontoloģijas, gnozeoloģijas un aksioloģijas pamatjautājumi: tiesību būtība un izziņa, tiesību spēkā esamība un taisnīgums, kā arī tiesību un morāles attiecības. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ievads tiesību filozofijā
Apraksts
Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību filozofijas priekšmets un saturs. Tiesību filozofijas vieta filozofijā un juridiskajā zinātnē. Tiesību ontoloģijas, gnozeoloģijas un aksioloģijas pamatjautājumi: tiesību būtība un izziņa, tiesību spēkā esamība un taisnīgums, kā arī tiesību un morāles attiecības. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā. |
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
-
Patstāvīgais darbs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
|
Juridiskais pozitīvisms
Apraksts
Juridiskā pozitīvisma rašanās, attīstība un pamatnostādnes. Bentama un Ostina komandu teorija, Kelzena normatīvisms, tīrā tiesību mācība un pamatnorma, Harta primāro un sekundāro normu un atzīšanas noteikuma koncepcija. Tiesību spēkā esamības un morāles nošķīruma problēma un juridiskā pozitīvisma kritika. Jēringa interešu pieeja, socioloģiskā un psiholoģiskā tiesību izpratne kā alternatīvi virzieni. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Vēsturiskā tiesību skola un Hēgeļa tiesību filozofija
Apraksts
Vēsturiskās tiesību skolas rašanās priekšnoteikumi un pamatnostādnes, Savinjī un citi pārstāvji, tautas gara, paražu tiesību un tiesību vēsturiskās attīstības idejas. Hēgeļa tiesību, brīvības un valsts filozofija un tās saistība ar vēsturisko pieeju. Virziena kritika un ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu. |
|
Juridiskais pozitīvisms
Apraksts
Juridiskā pozitīvisma rašanās, attīstība un pamatnostādnes. Bentama un Ostina komandu teorija, Kelzena normatīvisms, tīrā tiesību mācība un pamatnorma, Harta primāro un sekundāro normu un atzīšanas noteikuma koncepcija. Tiesību spēkā esamības un morāles nošķīruma problēma un juridiskā pozitīvisma kritika. Jēringa interešu pieeja, socioloģiskā un psiholoģiskā tiesību izpratne kā alternatīvi virzieni. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālistiskā un komunistiskā tiesību izpratne
Apraksts
Marksisma izpratne par valsti, tiesībām, īpašumu un darbu; tiesības kā sabiedrības ekonomisko un šķirisko attiecību izpausme. Sociālistiskā un padomju tiesību doktrīna, tās ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu un kritika. |
|
Mūsdienu tiesību filozofijas virzieni un problēmjautājumi
Apraksts
Pēckara diskusija par dabisko tiesību atdzimšanu, Radbruha formula un netaisnīga likuma problemātika. Roulza taisnīguma teorija un Dvorkina interpretatīvā tiesību teorija, tiesību normu un principu attiecības. Taisnīguma, brīvības, vienlīdzības, cilvēka cieņas, pienākuma, atbildības, laimes un vispārējā labuma problēmas. Tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts ideja. |
-
Konsultācija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
Tiešsaiste
|
2
|
Tēmas
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
|
Vēsturiskā tiesību skola un Hēgeļa tiesību filozofija
Apraksts
Vēsturiskās tiesību skolas rašanās priekšnoteikumi un pamatnostādnes, Savinjī un citi pārstāvji, tautas gara, paražu tiesību un tiesību vēsturiskās attīstības idejas. Hēgeļa tiesību, brīvības un valsts filozofija un tās saistība ar vēsturisko pieeju. Virziena kritika un ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu. |
|
Juridiskais pozitīvisms
Apraksts
Juridiskā pozitīvisma rašanās, attīstība un pamatnostādnes. Bentama un Ostina komandu teorija, Kelzena normatīvisms, tīrā tiesību mācība un pamatnorma, Harta primāro un sekundāro normu un atzīšanas noteikuma koncepcija. Tiesību spēkā esamības un morāles nošķīruma problēma un juridiskā pozitīvisma kritika. Jēringa interešu pieeja, socioloģiskā un psiholoģiskā tiesību izpratne kā alternatīvi virzieni. |
|
Sociālistiskā un komunistiskā tiesību izpratne
Apraksts
Marksisma izpratne par valsti, tiesībām, īpašumu un darbu; tiesības kā sabiedrības ekonomisko un šķirisko attiecību izpausme. Sociālistiskā un padomju tiesību doktrīna, tās ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu un kritika. |
-
Pārbaudījums
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
|
Vēsturiskā tiesību skola un Hēgeļa tiesību filozofija
Apraksts
Vēsturiskās tiesību skolas rašanās priekšnoteikumi un pamatnostādnes, Savinjī un citi pārstāvji, tautas gara, paražu tiesību un tiesību vēsturiskās attīstības idejas. Hēgeļa tiesību, brīvības un valsts filozofija un tās saistība ar vēsturisko pieeju. Virziena kritika un ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu. |
|
Juridiskais pozitīvisms
Apraksts
Juridiskā pozitīvisma rašanās, attīstība un pamatnostādnes. Bentama un Ostina komandu teorija, Kelzena normatīvisms, tīrā tiesību mācība un pamatnorma, Harta primāro un sekundāro normu un atzīšanas noteikuma koncepcija. Tiesību spēkā esamības un morāles nošķīruma problēma un juridiskā pozitīvisma kritika. Jēringa interešu pieeja, socioloģiskā un psiholoģiskā tiesību izpratne kā alternatīvi virzieni. |
|
Sociālistiskā un komunistiskā tiesību izpratne
Apraksts
Marksisma izpratne par valsti, tiesībām, īpašumu un darbu; tiesības kā sabiedrības ekonomisko un šķirisko attiecību izpausme. Sociālistiskā un padomju tiesību doktrīna, tās ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu un kritika. |
|
Mūsdienu tiesību filozofijas virzieni un problēmjautājumi
Apraksts
Pēckara diskusija par dabisko tiesību atdzimšanu, Radbruha formula un netaisnīga likuma problemātika. Roulza taisnīguma teorija un Dvorkina interpretatīvā tiesību teorija, tiesību normu un principu attiecības. Taisnīguma, brīvības, vienlīdzības, cilvēka cieņas, pienākuma, atbildības, laimes un vispārējā labuma problēmas. Tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts ideja. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
|
Vēsturiskā tiesību skola un Hēgeļa tiesību filozofija
Apraksts
Vēsturiskās tiesību skolas rašanās priekšnoteikumi un pamatnostādnes, Savinjī un citi pārstāvji, tautas gara, paražu tiesību un tiesību vēsturiskās attīstības idejas. Hēgeļa tiesību, brīvības un valsts filozofija un tās saistība ar vēsturisko pieeju. Virziena kritika un ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu. |
|
Juridiskais pozitīvisms
Apraksts
Juridiskā pozitīvisma rašanās, attīstība un pamatnostādnes. Bentama un Ostina komandu teorija, Kelzena normatīvisms, tīrā tiesību mācība un pamatnorma, Harta primāro un sekundāro normu un atzīšanas noteikuma koncepcija. Tiesību spēkā esamības un morāles nošķīruma problēma un juridiskā pozitīvisma kritika. Jēringa interešu pieeja, socioloģiskā un psiholoģiskā tiesību izpratne kā alternatīvi virzieni. |
|
Sociālistiskā un komunistiskā tiesību izpratne
Apraksts
Marksisma izpratne par valsti, tiesībām, īpašumu un darbu; tiesības kā sabiedrības ekonomisko un šķirisko attiecību izpausme. Sociālistiskā un padomju tiesību doktrīna, tās ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu un kritika. |
|
Mūsdienu tiesību filozofijas virzieni un problēmjautājumi
Apraksts
Pēckara diskusija par dabisko tiesību atdzimšanu, Radbruha formula un netaisnīga likuma problemātika. Roulza taisnīguma teorija un Dvorkina interpretatīvā tiesību teorija, tiesību normu un principu attiecības. Taisnīguma, brīvības, vienlīdzības, cilvēka cieņas, pienākuma, atbildības, laimes un vispārējā labuma problēmas. Tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts ideja. |
-
Konsultācija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
Tiešsaiste
|
2
|
Tēmas
|
Ievads tiesību filozofijā
Apraksts
Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību filozofijas priekšmets un saturs. Tiesību filozofijas vieta filozofijā un juridiskajā zinātnē. Tiesību ontoloģijas, gnozeoloģijas un aksioloģijas pamatjautājumi: tiesību būtība un izziņa, tiesību spēkā esamība un taisnīgums, kā arī tiesību un morāles attiecības. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā. |
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
|
Vēsturiskā tiesību skola un Hēgeļa tiesību filozofija
Apraksts
Vēsturiskās tiesību skolas rašanās priekšnoteikumi un pamatnostādnes, Savinjī un citi pārstāvji, tautas gara, paražu tiesību un tiesību vēsturiskās attīstības idejas. Hēgeļa tiesību, brīvības un valsts filozofija un tās saistība ar vēsturisko pieeju. Virziena kritika un ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu. |
|
Juridiskais pozitīvisms
Apraksts
Juridiskā pozitīvisma rašanās, attīstība un pamatnostādnes. Bentama un Ostina komandu teorija, Kelzena normatīvisms, tīrā tiesību mācība un pamatnorma, Harta primāro un sekundāro normu un atzīšanas noteikuma koncepcija. Tiesību spēkā esamības un morāles nošķīruma problēma un juridiskā pozitīvisma kritika. Jēringa interešu pieeja, socioloģiskā un psiholoģiskā tiesību izpratne kā alternatīvi virzieni. |
|
Sociālistiskā un komunistiskā tiesību izpratne
Apraksts
Marksisma izpratne par valsti, tiesībām, īpašumu un darbu; tiesības kā sabiedrības ekonomisko un šķirisko attiecību izpausme. Sociālistiskā un padomju tiesību doktrīna, tās ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu un kritika. |
|
Mūsdienu tiesību filozofijas virzieni un problēmjautājumi
Apraksts
Pēckara diskusija par dabisko tiesību atdzimšanu, Radbruha formula un netaisnīga likuma problemātika. Roulza taisnīguma teorija un Dvorkina interpretatīvā tiesību teorija, tiesību normu un principu attiecības. Taisnīguma, brīvības, vienlīdzības, cilvēka cieņas, pienākuma, atbildības, laimes un vispārējā labuma problēmas. Tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts ideja. |
-
Pārbaudījums
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Ievads tiesību filozofijā
Apraksts
Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību filozofijas priekšmets un saturs. Tiesību filozofijas vieta filozofijā un juridiskajā zinātnē. Tiesību ontoloģijas, gnozeoloģijas un aksioloģijas pamatjautājumi: tiesību būtība un izziņa, tiesību spēkā esamība un taisnīgums, kā arī tiesību un morāles attiecības. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā. |
|
Dabisko tiesību tradīcija
Apraksts
Antīkās tiesību filozofijas idejas par tiesībām, likumu, taisnīgumu un valsti, dabisko tiesību tradīcijas pirmsākumi. Viduslaiku dabisko tiesību idejas. Apgaismības dabisko tiesību un valsts filozofija, sabiedriskā līguma un varas dalīšanas teorijas. Kanta tiesību filozofija, klasisko dabisko tiesību kritika un noriets. Dabisko tiesību ideja Latvijas tiesību filozofijā. |
|
Vēsturiskā tiesību skola un Hēgeļa tiesību filozofija
Apraksts
Vēsturiskās tiesību skolas rašanās priekšnoteikumi un pamatnostādnes, Savinjī un citi pārstāvji, tautas gara, paražu tiesību un tiesību vēsturiskās attīstības idejas. Hēgeļa tiesību, brīvības un valsts filozofija un tās saistība ar vēsturisko pieeju. Virziena kritika un ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu. |
|
Juridiskais pozitīvisms
Apraksts
Juridiskā pozitīvisma rašanās, attīstība un pamatnostādnes. Bentama un Ostina komandu teorija, Kelzena normatīvisms, tīrā tiesību mācība un pamatnorma, Harta primāro un sekundāro normu un atzīšanas noteikuma koncepcija. Tiesību spēkā esamības un morāles nošķīruma problēma un juridiskā pozitīvisma kritika. Jēringa interešu pieeja, socioloģiskā un psiholoģiskā tiesību izpratne kā alternatīvi virzieni. |
|
Sociālistiskā un komunistiskā tiesību izpratne
Apraksts
Marksisma izpratne par valsti, tiesībām, īpašumu un darbu; tiesības kā sabiedrības ekonomisko un šķirisko attiecību izpausme. Sociālistiskā un padomju tiesību doktrīna, tās ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu un kritika. |
|
Mūsdienu tiesību filozofijas virzieni un problēmjautājumi
Apraksts
Pēckara diskusija par dabisko tiesību atdzimšanu, Radbruha formula un netaisnīga likuma problemātika. Roulza taisnīguma teorija un Dvorkina interpretatīvā tiesību teorija, tiesību normu un principu attiecības. Taisnīguma, brīvības, vienlīdzības, cilvēka cieņas, pienākuma, atbildības, laimes un vispārējā labuma problēmas. Tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts ideja. |
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
10 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Broks, J. 2008. Tiesības filosofija: doktrīnas, koncepcijas, diskursi. 2. pilnveidotais un papildinātais izdevums. Rīga: Biznesa augstskola “Turība”. Avots saglabāts, jo tas ir viens no nedaudzajiem sistemātiskajiem tiesību filozofijas izdevumiem latviešu valodā un tajā ietvertais tiesību filozofijas doktrīnu vēsturiskais un konceptuālais izklāsts joprojām atbilst studiju kursa saturam.
2.
Kriviņš, A. 2020. Tiesību jēdziens un būtība. Rīga: autorizdevums. Obligāti apgūstamās nodaļas no grāmatas: priekšvārds, 4.–5. lpp.; 1.1. nodaļa “Dabisko tiesību koncepcija”, 6.–72. lpp.; 2.1.–2.3. un 2.5. nodaļa, 112.–124. un 128.–134. lpp.; 3.1. nodaļa “Vēsturiskā tiesību koncepcija”, 135.–143. lpp.
3.
Platons. 2015. Dialogi. No sengrieķu valodas tulkojis Ābrams Feldhūns. Rīga: Zinātne. Obligāti apgūstami darbi: “Sokrata aizstāvēšanās (Apoloģija)” un “Kritons”. Avots ir tiesību filozofijas klasikas pirmavots, kura nozīme nav atkarīga no izdošanas gada. Obligāti apgūstami tikai divi konkrēti darbi, kas nepieciešami 2. uzdevuma izpildei.
Papildu literatūra
1.
Cipeliuss R. 2001. Tiesību būtība. No vācu valodas tulkojusi L. Niedre. Rīga: Latvijas Universitāte. 152 lpp.
2.
Graudiņa E. 2024. Cilvēka dabiskais stāvoklis Hobsa, Loka un Ruso skatījumā. No: Sīlis V., Sīle V. (red.). Filosofiskā antropoloģija. 3. sēj. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 25.–54. lpp.
3.
Grigore-Bāra E. 2022. Tiesību filozofija. Nacionālā enciklopēdija. Iegūts no: Nacionālā enciklopēdija [sk. 26.08.2026.].
4.
Grigore-Bāra E. 2015. Johana Georga Eizena (1717–1779) labklājības valsts izpratne apgaismības laikmetā. Latvijas Universitātes žurnāls “Juridiskā zinātne”, Nr. 8, 214.–232. lpp.
5.
Hefe O. 2009. Taisnīgums: filosofisks ievads. Rīga: Zvaigzne ABC.
6.
Horns N. Ievads tiesību zinātnē un tiesību filozofijā // Likums un tiesības. – 1999. Nr.1.-4.; 2000. Nr.1.-8.
7.
Kiss J. (sast.). 1998. Mūsdienu politiskā filosofija: hrestomātija. Rīga: Zvaigzne ABC.
8.
Kriviņš A. 2026. Hanss Kelzens un normatīvisms. Jurista Vārds, Nr. 2 (1420). ISSN 1691-2462. Iegūts no: Jurista Vārds [sk. 26.08.2026.; abonentiem].
9.
Lazdiņš J. 2006. Vēsturiskā tiesību skola un Latvija. Latvijas Universitātes Raksti, 703, 21.–43. lpp.
10.
Lazdiņš J. 2021. Jānis Pliekšāns tiesību idejas meklējumos Raiņa filozofijā. No: Tiesības un tiesiskā vide mainīgos apstākļos: Latvijas Universitātes 79. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 273.–280.
11.
Levits E. 2003. Par tiesiskās vienlīdzības principu: par līdztiesību likuma un tiesas priekšā un diskriminācijas aizliegumu; par Satversmes 91. pantu. Latvijas Vēstnesis, 8. maijs, Nr. 68 (2833).
12.
Lielbriede L. 2024. Kriminālprocesa mērķa izpratne Monteskjē tiesību filozofijas perspektīvā. No: Brīvības robežu pārskatīšana, dzīvojot apdraudējumu apstākļos. I. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 107.–116. lpp.
13.
Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: autora izdevums, 2004. 214 lpp.
14.
Osipova S. 2023. Likumpaklausība. Nacionālā enciklopēdija. Iegūts no: Nacionālā enciklopēdija [sk. 26.08.2026.].
15.
Osipova S. 2024. Tiesiska valsts. Nacionālā enciklopēdija. Iegūts no: Nacionālā enciklopēdija [sk. 26.08.2026.].
16.
Plotnieks A. 2015. Pēteris Stučka un marksistiskās tiesību zinātnes “sākums un beigas”. Jurista Vārds, Nr. 45 (897), 27.–28. lpp. [sk. 26.08.2026.; abonentiem].
17.
Rozenvalds J. 2023. Marksisms, ideoloģija. Nacionālā enciklopēdija. Iegūts no: Nacionālā enciklopēdija [sk. 26.08.2026.].
18.
Snipe A. 2024. Radbruha formula. Nacionālā enciklopēdija. Iegūts no: Nacionālā enciklopēdija [sk. 26.08.2026.].
19.
Šuvajevs I. 2023. Politiskā ētika. Nacionālā enciklopēdija. Iegūts no: Nacionālā enciklopēdija [sk. 26.08.2026.].
20.
Aristotelis. 2025. Nikomaha ētika. Rīga: Zvaigzne ABC.
21.
Aristotels. 2026. Valstslietas. No sengrieķu valodas tulkojušas un komentējušas Agnese Irbe un Aija van Hofa; zinātniskais redaktors Arnis Rītups. Strenči: Peripatos. 693 lpp.
22.
Cicero M. T. 1928. On the Laws. In: De re publica; De legibus. Translated by C. W. Keyes. Cambridge, MA: Harvard University Press; London: William Heinemann. (Loeb Classical Library, 213).
23.
Cicerons M. T. 2009. Par valsti. Tulk. A. Mazlovskis. Rīga: Zvaigzne ABC.
24.
Dworkin R. 2013. Taking Rights Seriously. London: Bloomsbury Academic.
25.
Kampanella T. 1980. Saules pilsēta. Rīga: Zvaigzne.
26.
Kants I. 2005. Kas ir apgaismība? Tulk. I. Šuvajevs. Rīga: Zvaigzne ABC. Īpaši ieteicami darbi “Atbilde uz jautājumu: kas ir apgaismība?”, “Par teicienu: tas var būt pareizi teorijā, bet neder praksei” un “Mūžīgu mieru”.
27.
Kant I. 2017. The Metaphysics of Morals. 2nd ed. Cambridge: Cambridge University Press.
28.
Locke J. 1764. Two Treatises of Civil Government. Ed. T. Hollis. London: A. Millar et al.
29.
Makjavelli N. 2024. Valdnieks. Rīga: Zvaigzne ABC.
30.
Montesquieu C. L. de Secondat, Baron de. 1777. The Spirit of Laws. Trans. T. Nugent. No: The Complete Works of M. de Montesquieu. Vols. 1–2. London: T. Evans and W. Davis.
31.
Mors T. 2026. Utopija. Tulk. D. Vanaga. Rīga: Zvaigzne ABC.
32.
Hart H. L. A. 2012. The Concept of Law. 3rd ed. Oxford: Oxford University Press.
33.
Hobbes T. 1909. Leviathan. Reprinted from the edition of 1651; with an essay by W. G. Pogson Smith. Oxford: Clarendon Press.
34.
Plato. 1926. Laws. Translated by R. G. Bury. 2 vols. Cambridge, MA: Harvard University Press; London: William Heinemann. (Loeb Classical Library, 187 and 192).
35.
Platons. 2001. Valsts. 2., labotais un papildinātais izdevums. Rīga: Zvaigzne ABC.
36.
Razs Dž. 2001. Brīvības morāle. Tulk. Z. Rozenberga. Rīga: Madris. 399 lpp. (Cilvēks un sabiedrība).
37.
Rawls J. 1999. A Theory of Justice. Revised ed. Cambridge, MA: The Belknap Press of Harvard University Press. 560 p.
38.
Ruso Ž. Ž. 2013. Par sabiedrisko līgumu jeb politisko tiesību principi. Tulk. I. Auziņa. Rīga: Zvaigzne ABC.
Citi informācijas avoti
1.
Latvijas Republikas Satversme. Pieņemta 15.02.1922.
2.
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Pieņemta 04.11.1950.
3.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Pieņemta 10.12.1948.
4.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa. Ierosinātās un izskatītās lietas.
5.
Latvijas Republikas Augstākā tiesa. Judikatūras nolēmumu arhīvs.
6.
Latvijas Republikas Augstākā tiesa. Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu arhīvs.
7.
Tieslietu ministrija. Valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens.