Krievija, Austrumeiropa, Kaukāzs, Centrālāzija un Baltija - iekšpolitika un ārpolitika starp pagātni un tagadni

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
Moduļa ietvaros, studenti gatavosies semināriem, rakstīs esejas un referātu. • Eseju mērķis – pētot un analizējot apgūtu informāciju, strukturēti, argumentēti un konsekventi uzrakstīt savu viedokļi, fiksējot būtisko; attīstīt politikas analīzes spējas un prasmi izstrādāt rekomendācijas politikas izstrādei. • Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus. • Referāta mērķis – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	-
Esejas – 25%. Aktīva līdzdalība semināros – 25%. Referāts un tā prezentēšana – 25%. Gala pārbaudījums (eksāmens) – 25%.

Krievijas vēsture: kā tā kļuva par lielāko valsti pasaulē Apraksts Anotācija: Lai labāk izprastu Krievijas iekšpolitiku un ārpolitiku, jo īpaši tās attiecības ar kaimiņvalstīm, ir jāanalizē valsts vēsture. Šīs lekcijas galvenais mērķis ir ieskatīties Krievijas vēsturē, atrast un izpētīt faktorus un aktorus, kas ietekmēja valsts attīstību, un atbildēt uz jautājumu, kā Krievija kļuva par lielāko valsti pasaulē. Literatūra: Bushkovitch, P. A Concise History Of Russia. (New York: Cambridge University Press). 2012. Pp. 38-154.

Mūsdienu Krievija: bijušās ietekmes meklējumi starp Rietumiem un Austrumiem Apraksts Anotācija: No malas Krievijas pašreizēja uzvedība var šķist pilnīgi neparedzama, bet rīcības diezgan neracionālas. Lai noskaidrotu iemeslus, šī lekcija tiks veltīta galvenajiem faktoriem, kuri ietekmē lēmumu pieņemšanu iekš- un ārpolitikā, kā arī sociālekonomiskajai un politiskajai situācijai. Turklāt tiks analizēti arī Krievijas centieni sasniegt bijušo ietekmes līmeni un mēģinājumi atrast vietu starp Rietumiem un Austrumiem. Literatūra: Bushkovitch, P. A Concise History Of Russia. (New York: Cambridge University Press). 2012. Pp. 426-460.

Krievijas attiecības ar kaimiņvalstīm: vairs nav pagalms

Krievijas nākotne: ne vairāk kā reģionālā vara?

Krievijas nākotne: ne vairāk kā reģionālā vara?

Centrālāzijas vēsture: daudzu kultūru krustojumā Apraksts Anotācija: Vēstures gaitā dažādas kultūras ietekmēja Centrālāzijas reģionu. Lai zinātu, kā tas ietekmēja reģiona valstu iekšpolitiku un ārpolitiku, to attiecības ar citiem reģioniem, kā arī sociālo, politisko un kultūras dzīvi, ir svarīgi iedziļināties Centrālāzijas vēsturē. Literatūra: Hiro, D. Inside Central Asia. (New York: Overlook Duckworth). 2011. Pp. 125-358.

Mūsdienu Centrālāzija: kā saglabāt neatkarību, suverenitāti un drošību Apraksts Anotācija: Neatkarības, suverenitātes un drošības jautājumi ir īpaši svarīgi, paturot prātā, ka šis reģions atrodas starp lielām, ietekmīgām lielvalstīm, piemēram, Krieviju, Ķīnu un Irānu. Šajā lekcijā lielākā uzmanība tiks pievērsta tam, kā Centrālāzijas valstis izvairās un risina konfliktus, atrodot līdzsvaru starp lielākiem aktoriem. Turklāt tiks apspriesti kopīgas problēmas un izaicinājumi. Literatūra: Peimani, H. Conflict And Security In Central Asia And The Caucasus. (Santa Barbara: ABC-CLIO). 2009. Pp. 23-40, 85-100.

Centrālāzijas attiecības ar kaimiņvalstīm: nevienlīdzīga partnerība

Centrālāzijas nākotne: stiprākais izdzīvo?

Centrālāzijas nākotne: stiprākais izdzīvo?

Kaukāza vēsture: mēģinājumi izdzīvot Apraksts Anotācija: Reģiona augstā ģeopolitiskā nozīme nespēlēja par labu Kaukāza nācijām - daudzas lielvaras cīnījās par kontroli pār šīm teritorijām. Lekcijas galvenais mērķis ir analizēt reģiona vēsturi, kā cilvēki cīnījās par neatkarību, un kā tā ietekmē Kaukāza valstu iekšpolitiku un ārpolitiku. Literatūra: King, C. The Ghost Of Freedom. (New York: Oxford University Press). 2012. Pp. 165-266.

Mūsdienu Kaukāzs: svarīgs ģeostratēģisks reģions Apraksts Anotācija: Laika gaitā Kaukāzs nav zaudējis savu stratēģisko vērtību. Tāpēc šeit joprojām rodas un turpinās konflikti, kuros liela loma ir lielvalstīm. Vai mūsdienu Kaukāzs patiešām ir Eirāzijas “pulvera muca”? Lai atbildētu uz šo jautājumu, tiks aprakstīta pašreizējā situācija reģionā, kāpēc valstis konfliktē savā starpā, un kā tās meklē atbalstu no ārpuses. Literatūra: Saparov, A. From Conflict To Autonomy In The Caucasus. (London: Routledge). 2015. Pp. 140-170.

Kaukāza attiecības ar kaimiņvalstīm: pastāvīga aizsardzības meklēšana

Kaukāza nākotne: nemitīgi konflikti?

Kaukāza nākotne: nemitīgi konflikti?

Austrumeiropas vēsture: savas identitātes meklēšana un saglabāšana Apraksts Anotācija: Austrumeiropas vēsture ir notikumiem bagāta. Tomēr daudzus gadsimtus cilvēki, kas dzīvoja šajās teritorijās, mēģināja atrast un saglabāt savu identitāti. Kā tas ietekmēja attiecības ar citiem reģioniem un kaimiņvalstīm, kā arī politisko, kultūras un sociālo dzīvi, tiks apspriests šajā lekcijā. Literatūra: Bideleux, R. and Ian Jeffries. A History Of Eastern Europe. (London: Routledge). 2007. Pp. 176-351

Mūsdienu Austrumeiropa: krustcelēs starp rietumiem un austrumiem Apraksts Anotācija: Jautājums par attīstības vektoru daudzām Austrumeiropas valstīm joprojām ir aktuāls. Šīs lekcijas ietvaros tiks izskatīti abi virzieni, t.i., kāpēc Austrumeiropai vajadzētu iet rietumu vai austrumu ceļu. Literatūra: Fagan, A., and Peter Kopecký. Routledge Handbook Of East European Politics. (Routledge). 2017. Pp. 265-358.

Austrumeiropas attiecības ar kaimiņvalstīm: jauktas jūtas

Austrumeiropas nākotne: labklājība vai izmiršana?

Baltijas vēsture: garš ceļš uz neatkarību Apraksts Anotācija: 20. gadsimta sākumā neatkarību ieguvušās Baltijas valstis ilgi tādas nepalika - padomju okupācija uz 50 gadiem atņēma Baltijas tautām iespēju patstāvīgi kontrolēt savu likteni. Kā šis faktors un garais ceļš līdz neatkarībai ietekmēja Baltijas valstu ārpolitiku un iekšpolitiku, tiks aplūkots šīs lekcijas ietvaros. Literatūra: Kasekamp, A. A History Of The Baltic States. (Palgrave). 2010. Pp. 68-172.

Baltijas vēsture: garš ceļš uz neatkarību Apraksts Anotācija: 20. gadsimta sākumā neatkarību ieguvušās Baltijas valstis ilgi tādas nepalika - padomju okupācija uz 50 gadiem atņēma Baltijas tautām iespēju patstāvīgi kontrolēt savu likteni. Kā šis faktors un garais ceļš līdz neatkarībai ietekmēja Baltijas valstu ārpolitiku un iekšpolitiku, tiks aplūkots šīs lekcijas ietvaros. Literatūra: Kasekamp, A. A History Of The Baltic States. (Palgrave). 2010. Pp. 68-172.

Mūsdienu Baltija: tiekties pēc “vecās Eiropas” Apraksts Anotācija: Pēc iestāšanās NATO un ES 2004. gadā Baltijas valstis sāka ātri tuvoties “vecajai Eiropai” ekonomiski, sociāli un politiski. Tomēr pēc 15 gadiem plaisa joprojām pastāv. Šīs lekcijas galvenais mērķis ir analizēt faktorus un iemeslus, kas noveda pie iestāšanās NATO un ES, paskaidrojot, kā Baltija kļuva par “tīģeri”, kā tā veidoja attiecības ar citiem reģioniem, un kāpēc nebija spējīga pilnībā novērst plaisu ar “veco Eiropu”. Literatūra: Kasekamp, A. A History Of The Baltic States. (Palgrave). 2010. Pp. 172-198.

Mūsdienu Baltija: tiekties pēc “vecās Eiropas” Apraksts Anotācija: Pēc iestāšanās NATO un ES 2004. gadā Baltijas valstis sāka ātri tuvoties “vecajai Eiropai” ekonomiski, sociāli un politiski. Tomēr pēc 15 gadiem plaisa joprojām pastāv. Šīs lekcijas galvenais mērķis ir analizēt faktorus un iemeslus, kas noveda pie iestāšanās NATO un ES, paskaidrojot, kā Baltija kļuva par “tīģeri”, kā tā veidoja attiecības ar citiem reģioniem, un kāpēc nebija spējīga pilnībā novērst plaisu ar “veco Eiropu”. Literatūra: Kasekamp, A. A History Of The Baltic States. (Palgrave). 2010. Pp. 172-198.

Baltijas attiecības ar kaimiņvalstīm: vienmēr pragmatiskas?

Baltijas nākotne: daudz ātrumu Eiropa?

Baltijas nākotne: daudz ātrumu Eiropa?

Krievijas vēsture: kā tā kļuva par lielāko valsti pasaulē Apraksts Anotācija: Lai labāk izprastu Krievijas iekšpolitiku un ārpolitiku, jo īpaši tās attiecības ar kaimiņvalstīm, ir jāanalizē valsts vēsture. Šīs lekcijas galvenais mērķis ir ieskatīties Krievijas vēsturē, atrast un izpētīt faktorus un aktorus, kas ietekmēja valsts attīstību, un atbildēt uz jautājumu, kā Krievija kļuva par lielāko valsti pasaulē. Literatūra: Bushkovitch, P. A Concise History Of Russia. (New York: Cambridge University Press). 2012. Pp. 38-154.

Mūsdienu Krievija: bijušās ietekmes meklējumi starp Rietumiem un Austrumiem Apraksts Anotācija: No malas Krievijas pašreizēja uzvedība var šķist pilnīgi neparedzama, bet rīcības diezgan neracionālas. Lai noskaidrotu iemeslus, šī lekcija tiks veltīta galvenajiem faktoriem, kuri ietekmē lēmumu pieņemšanu iekš- un ārpolitikā, kā arī sociālekonomiskajai un politiskajai situācijai. Turklāt tiks analizēti arī Krievijas centieni sasniegt bijušo ietekmes līmeni un mēģinājumi atrast vietu starp Rietumiem un Austrumiem. Literatūra: Bushkovitch, P. A Concise History Of Russia. (New York: Cambridge University Press). 2012. Pp. 426-460.

Krievijas attiecības ar kaimiņvalstīm: vairs nav pagalms

Krievijas nākotne: ne vairāk kā reģionālā vara?

Centrālāzijas vēsture: daudzu kultūru krustojumā Apraksts Anotācija: Vēstures gaitā dažādas kultūras ietekmēja Centrālāzijas reģionu. Lai zinātu, kā tas ietekmēja reģiona valstu iekšpolitiku un ārpolitiku, to attiecības ar citiem reģioniem, kā arī sociālo, politisko un kultūras dzīvi, ir svarīgi iedziļināties Centrālāzijas vēsturē. Literatūra: Hiro, D. Inside Central Asia. (New York: Overlook Duckworth). 2011. Pp. 125-358.

Mūsdienu Centrālāzija: kā saglabāt neatkarību, suverenitāti un drošību Apraksts Anotācija: Neatkarības, suverenitātes un drošības jautājumi ir īpaši svarīgi, paturot prātā, ka šis reģions atrodas starp lielām, ietekmīgām lielvalstīm, piemēram, Krieviju, Ķīnu un Irānu. Šajā lekcijā lielākā uzmanība tiks pievērsta tam, kā Centrālāzijas valstis izvairās un risina konfliktus, atrodot līdzsvaru starp lielākiem aktoriem. Turklāt tiks apspriesti kopīgas problēmas un izaicinājumi. Literatūra: Peimani, H. Conflict And Security In Central Asia And The Caucasus. (Santa Barbara: ABC-CLIO). 2009. Pp. 23-40, 85-100.

Centrālāzijas attiecības ar kaimiņvalstīm: nevienlīdzīga partnerība

Centrālāzijas nākotne: stiprākais izdzīvo?