Sportiskā snieguma psiholoģija

Ievadlekcijā tiek pārrunāta kursa norise, lekciju un nodarbību formāts, kursa prasības un gala eksāmens.  

Tiek pārrunātas sportiska snieguma definīcijas un šī koncepta multidisciplinaritāte, kas izpaužas kā fiziskā, tehniskā, taktiskā un psiholoģiskā sagatavotība. Tiek prezentēts sportiskā snieguma ietekmējošo faktoru vispārīgs apskats, kurš tālākās lekcijās tiks padziļināti pētīts.  

Tiek uzskatītas šī koncepta mērīšanas iespējas sporta psiholoģijas kontekstā, kā arī tiek piedāvāts ieskats sportiskā snieguma uzlabošanas stratēģijās.  

Ievadlekcijā tiek pārrunāta kursa norise, lekciju un nodarbību formāts, kursa prasības un gala eksāmens.  

Tiek pārrunātas sportiska snieguma definīcijas un šī koncepta multidisciplinaritāte, kas izpaužas kā fiziskā, tehniskā, taktiskā un psiholoģiskā sagatavotība. Tiek prezentēts sportiskā snieguma ietekmējošo faktoru vispārīgs apskats, kurš tālākās lekcijās tiks padziļināti pētīts.  

Tiek uzskatītas šī koncepta mērīšanas iespējas sporta psiholoģijas kontekstā, kā arī tiek piedāvāts ieskats sportiskā snieguma uzlabošanas stratēģijās.  

Studenti padziļināti iepazīsies ar sportista personības psiholoģiskajiem aspektiem un to nozīmi sporta un fizisko aktivitāšu kontekstā. Tiks analizēti tādi personības komponenti kā pašvērtējums, pretenziju līmenis un kontroles lokuss, to veidošanās mehānismi un iespējamā ietekme uz sportista motivāciju, emociju regulāciju un stresa pārvarēšanu treniņu un sacensību situācijās. Īpaša uzmanība tiks veltīta pašefektivitātes (self-efficacy) konstrukta teorētiskajiem pamatiem, tā dinamikai un praktiskajai nozīmei sportiskajā sniegumā. Tiks analizēts, kā pašefektivitāte ietekmē sportista motivāciju, uztverto kompetenci, spēju pieņemt lēmumus, reaģēt uz neveiksmēm, kā arī saglabāt iesaisti un centību ilgtermiņā.  

Studenti padziļināti iepazīsies ar sportista personības psiholoģiskajiem aspektiem un to nozīmi sporta un fizisko aktivitāšu kontekstā. Tiks analizēti tādi personības komponenti kā pašvērtējums, pretenziju līmenis un kontroles lokuss, to veidošanās mehānismi un iespējamā ietekme uz sportista motivāciju, emociju regulāciju un stresa pārvarēšanu treniņu un sacensību situācijās. Īpaša uzmanība tiks veltīta pašefektivitātes (self-efficacy) konstrukta teorētiskajiem pamatiem, tā dinamikai un praktiskajai nozīmei sportiskajā sniegumā. Tiks analizēts, kā pašefektivitāte ietekmē sportista motivāciju, uztverto kompetenci, spēju pieņemt lēmumus, reaģēt uz neveiksmēm, kā arī saglabāt iesaisti un centību ilgtermiņā.  

Studenti padziļināti apgūs psiholoģiskos procesus, kas saistīti ar sportista stresu, trauksmi un psiholoģisko noturību dažādās ar sportu saistītās situācijās. Tiks aplūkoti galvenie sacensību stresori un tas kā sportisti tos uztver, novērtē un kā tie ietekmē sportista emocionālās reakcijas.  

Studenti izzinās trauksmi kā daudzdimensionālu fenomenu, izšķirot to kā personības iezīmi (trait anxiety) un kā stāvokli (state anxiety), analizējot to fizioloģiskos un kognitīvos komponentus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sacensību trauksmei (competitive anxiety) un tās ietekmei uz sportista kognitīvajām, fiziskajām un emocionālajām funkcijām.  

Lekcijās tiks aplūkots arī izdegšanas sindroms sportā, tā komponentes, izpausmes un riska faktori, īpaši jauniešu un augstas veiktspējas sportistu vidū.  

Noslēgumā uzmanība tiks veltīta psiholoģiskās noturības (resilience) izpratnei – tās raksturlielumiem, trenējamībai un lomai kā aizsargfaktoram sportistu ilgtermiņa attīstībā. 

Studenti padziļināti apgūs psiholoģiskos procesus, kas saistīti ar sportista stresu, trauksmi un psiholoģisko noturību dažādās ar sportu saistītās situācijās. Tiks aplūkoti galvenie sacensību stresori un tas kā sportisti tos uztver, novērtē un kā tie ietekmē sportista emocionālās reakcijas.  

Studenti izzinās trauksmi kā daudzdimensionālu fenomenu, izšķirot to kā personības iezīmi (trait anxiety) un kā stāvokli (state anxiety), analizējot to fizioloģiskos un kognitīvos komponentus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sacensību trauksmei (competitive anxiety) un tās ietekmei uz sportista kognitīvajām, fiziskajām un emocionālajām funkcijām.  

Lekcijās tiks aplūkots arī izdegšanas sindroms sportā, tā komponentes, izpausmes un riska faktori, īpaši jauniešu un augstas veiktspējas sportistu vidū.  

Noslēgumā uzmanība tiks veltīta psiholoģiskās noturības (resilience) izpratnei – tās raksturlielumiem, trenējamībai un lomai kā aizsargfaktoram sportistu ilgtermiņa attīstībā. 

Studenti izzina uzmanības nozīmi sportiskajā sniegumā un tās psiholoģiskos mehānismus dažādos sporta veidos un sacensību situācijās. Tiks apskatīti dažādi uzmanības veidi, to pārslēgšanas spēja un efektivitāte atkarībā no uzdevuma rakstura un sporta specifikas. Tiks analizēti uzmanības traucējumi, piemēram, traucējošās domas, koncentrēšanās zudums stresa apstākļos un uzmanības “sašaurināšanās” riska brīžos. 

Īpaša uzmanība tiks veltīta uzmanības atjaunošanas/uzturēšanas tehnikām – piemēram, iekšējai runai, elpošanas regulēšanai, vizualizācijai un afirmāciju izmantošanai –, kā arī to praktiskai pielietošanai treniņu un sacensību procesā. Lekcijās tiks analizēts arī “flow” jeb optimālās pieredzes stāvoklis – tā psiholoģiskie priekšnosacījumi, veidošanās process un ietekme uz snieguma kvalitāti, pašregulāciju un iekšējo motivāciju. 

Studenti izzina uzmanības nozīmi sportiskajā sniegumā un tās psiholoģiskos mehānismus dažādos sporta veidos un sacensību situācijās. Tiks apskatīti dažādi uzmanības veidi, to pārslēgšanas spēja un efektivitāte atkarībā no uzdevuma rakstura un sporta specifikas. Tiks analizēti uzmanības traucējumi, piemēram, traucējošās domas, koncentrēšanās zudums stresa apstākļos un uzmanības “sašaurināšanās” riska brīžos. 

Īpaša uzmanība tiks veltīta uzmanības atjaunošanas/uzturēšanas tehnikām – piemēram, iekšējai runai, elpošanas regulēšanai, vizualizācijai un afirmāciju izmantošanai –, kā arī to praktiskai pielietošanai treniņu un sacensību procesā. Lekcijās tiks analizēts arī “flow” jeb optimālās pieredzes stāvoklis – tā psiholoģiskie priekšnosacījumi, veidošanās process un ietekme uz snieguma kvalitāti, pašregulāciju un iekšējo motivāciju. 

Studenti izzina uzmanības nozīmi sportiskajā sniegumā un tās psiholoģiskos mehānismus dažādos sporta veidos un sacensību situācijās. Tiks apskatīti dažādi uzmanības veidi, to pārslēgšanas spēja un efektivitāte atkarībā no uzdevuma rakstura un sporta specifikas. Tiks analizēti uzmanības traucējumi, piemēram, traucējošās domas, koncentrēšanās zudums stresa apstākļos un uzmanības “sašaurināšanās” riska brīžos. 

Īpaša uzmanība tiks veltīta uzmanības atjaunošanas/uzturēšanas tehnikām – piemēram, iekšējai runai, elpošanas regulēšanai, vizualizācijai un afirmāciju izmantošanai –, kā arī to praktiskai pielietošanai treniņu un sacensību procesā. Lekcijās tiks analizēts arī “flow” jeb optimālās pieredzes stāvoklis – tā psiholoģiskie priekšnosacījumi, veidošanās process un ietekme uz snieguma kvalitāti, pašregulāciju un iekšējo motivāciju. 

Studenti padziļināti izzina, kā dažādi sociālie faktori ietekmē sportistu sniegumu un psiholoģisko stāvokli treniņu un sacensību situācijās.  

Tiks analizēta vecāku, treneru, komandas biedru, skatītāju un citu nozīmīgu personu loma sportista motivācijas, pašvērtējuma, snieguma uztveres un emocionālās stabilitātes veidošanā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sociālā atbalsta un sociālā spiediena dualitātei — kā pozitīva iesaiste var veicināt izaugsmi, bet pārmērīgas gaidas vai kritika var kavēt sniegumu vai izraisīt trauksmi. Tiks apskatīti arī attiecību kvalitātes psiholoģiskie aspekti – uzticēšanās, komunikācija, atzinības izteikšana, kā arī sportistu reakcijas uz konfliktu vai negatīvu mijiedarbību. Lekcijās tiks sniegti praktiski piemēri no individuālajiem un komandu sporta veidiem, kā arī iespējas intervencei trenera un psihologa darbā. 

Studenti padziļināti izzina, kā dažādi sociālie faktori ietekmē sportistu sniegumu un psiholoģisko stāvokli treniņu un sacensību situācijās.  

Tiks analizēta vecāku, treneru, komandas biedru, skatītāju un citu nozīmīgu personu loma sportista motivācijas, pašvērtējuma, snieguma uztveres un emocionālās stabilitātes veidošanā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sociālā atbalsta un sociālā spiediena dualitātei — kā pozitīva iesaiste var veicināt izaugsmi, bet pārmērīgas gaidas vai kritika var kavēt sniegumu vai izraisīt trauksmi. Tiks apskatīti arī attiecību kvalitātes psiholoģiskie aspekti – uzticēšanās, komunikācija, atzinības izteikšana, kā arī sportistu reakcijas uz konfliktu vai negatīvu mijiedarbību. Lekcijās tiks sniegti praktiski piemēri no individuālajiem un komandu sporta veidiem, kā arī iespējas intervencei trenera un psihologa darbā. 

Studenti padziļināti izzina, kā dažādi sociālie faktori ietekmē sportistu sniegumu un psiholoģisko stāvokli treniņu un sacensību situācijās.  

Tiks analizēta vecāku, treneru, komandas biedru, skatītāju un citu nozīmīgu personu loma sportista motivācijas, pašvērtējuma, snieguma uztveres un emocionālās stabilitātes veidošanā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sociālā atbalsta un sociālā spiediena dualitātei — kā pozitīva iesaiste var veicināt izaugsmi, bet pārmērīgas gaidas vai kritika var kavēt sniegumu vai izraisīt trauksmi. Tiks apskatīti arī attiecību kvalitātes psiholoģiskie aspekti – uzticēšanās, komunikācija, atzinības izteikšana, kā arī sportistu reakcijas uz konfliktu vai negatīvu mijiedarbību. Lekcijās tiks sniegti praktiski piemēri no individuālajiem un komandu sporta veidiem, kā arī iespējas intervencei trenera un psihologa darbā. 

Studenti apgūs psiholoģiskās sagatavotības teorētiskos pamatus un praktiskos principus, kas nepieciešami optimāla snieguma nodrošināšanai sacensību situācijās. Tiks analizēti galvenie psiholoģisko prasmju trenēšanas virzieni – uzmanības kontrole, pašregulācija, vizualizācija, pozitīvā iekšējā runa, relaksācijas un aktivizācijas tehnikas –, kā arī to pielāgošana dažādu sporta veidu specifikai un sportistu sagatavotības līmenim. 

Īpaša uzmanība tiks pievērsta psiholoģiskās sagatavotības plāna izstrādei, sasaistot to ar sporta treniņu periodizāciju, kas ietver sagatavošanās, priekšsacensību, sacensību un atjaunošanās fāzes. Lekcijās tiks apskatītas arī mērķu izvirzīšanas tehnikas un motivācijas paņēmieni, lai uzturētu ilgtermiņa iesaisti un psiholoģisku gatavību startam. Tiks analizētas arī emociju regulācijas stratēģijas, kas palīdz sportistiem pārvaldīt trauksmi, vilšanos, pārmērīgu uzbudinājumu vai motivācijas kritumu pirms un sacensību laikā. 

Studenti apgūs psiholoģiskās sagatavotības teorētiskos pamatus un praktiskos principus, kas nepieciešami optimāla snieguma nodrošināšanai sacensību situācijās. Tiks analizēti galvenie psiholoģisko prasmju trenēšanas virzieni – uzmanības kontrole, pašregulācija, vizualizācija, pozitīvā iekšējā runa, relaksācijas un aktivizācijas tehnikas –, kā arī to pielāgošana dažādu sporta veidu specifikai un sportistu sagatavotības līmenim. 

Īpaša uzmanība tiks pievērsta psiholoģiskās sagatavotības plāna izstrādei, sasaistot to ar sporta treniņu periodizāciju, kas ietver sagatavošanās, priekšsacensību, sacensību un atjaunošanās fāzes. Lekcijās tiks apskatītas arī mērķu izvirzīšanas tehnikas un motivācijas paņēmieni, lai uzturētu ilgtermiņa iesaisti un psiholoģisku gatavību startam. Tiks analizētas arī emociju regulācijas stratēģijas, kas palīdz sportistiem pārvaldīt trauksmi, vilšanos, pārmērīgu uzbudinājumu vai motivācijas kritumu pirms un sacensību laikā. 

Studenti apgūs psiholoģiskās sagatavotības teorētiskos pamatus un praktiskos principus, kas nepieciešami optimāla snieguma nodrošināšanai sacensību situācijās. Tiks analizēti galvenie psiholoģisko prasmju trenēšanas virzieni – uzmanības kontrole, pašregulācija, vizualizācija, pozitīvā iekšējā runa, relaksācijas un aktivizācijas tehnikas –, kā arī to pielāgošana dažādu sporta veidu specifikai un sportistu sagatavotības līmenim. 

Īpaša uzmanība tiks pievērsta psiholoģiskās sagatavotības plāna izstrādei, sasaistot to ar sporta treniņu periodizāciju, kas ietver sagatavošanās, priekšsacensību, sacensību un atjaunošanās fāzes. Lekcijās tiks apskatītas arī mērķu izvirzīšanas tehnikas un motivācijas paņēmieni, lai uzturētu ilgtermiņa iesaisti un psiholoģisku gatavību startam. Tiks analizētas arī emociju regulācijas stratēģijas, kas palīdz sportistiem pārvaldīt trauksmi, vilšanos, pārmērīgu uzbudinājumu vai motivācijas kritumu pirms un sacensību laikā. 

Studenti apgūs psiholoģiskās sagatavotības teorētiskos pamatus un praktiskos principus, kas nepieciešami optimāla snieguma nodrošināšanai sacensību situācijās. Tiks analizēti galvenie psiholoģisko prasmju trenēšanas virzieni – uzmanības kontrole, pašregulācija, vizualizācija, pozitīvā iekšējā runa, relaksācijas un aktivizācijas tehnikas –, kā arī to pielāgošana dažādu sporta veidu specifikai un sportistu sagatavotības līmenim. 

Īpaša uzmanība tiks pievērsta psiholoģiskās sagatavotības plāna izstrādei, sasaistot to ar sporta treniņu periodizāciju, kas ietver sagatavošanās, priekšsacensību, sacensību un atjaunošanās fāzes. Lekcijās tiks apskatītas arī mērķu izvirzīšanas tehnikas un motivācijas paņēmieni, lai uzturētu ilgtermiņa iesaisti un psiholoģisku gatavību startam. Tiks analizētas arī emociju regulācijas stratēģijas, kas palīdz sportistiem pārvaldīt trauksmi, vilšanos, pārmērīgu uzbudinājumu vai motivācijas kritumu pirms un sacensību laikā.