Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Žurnālistika, mediju sistēmas un komunikācija

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
KSK_253
Zinātnes nozare
Komunikācijas teorija; Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Informācijas un komunikācijas zinātne; Komunikācijas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija

Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv

Par studiju kursu

Mērķis

Kursa mērķis ir sniegt studentiem izpratni par masu mediju, žurnālistikas un mediju auditoriju mijiedarbību demokrātiskas sabiedrības attīstībā mediju un informācijas pratības kontekstā, lai studenti varētu atpazīt, radīt un realizēt medijpratības aktivitātes.

Priekšzināšanas

Studiju kurss "Informācijas un mediju lietotprasmes teorijas".

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Zināšanas par masu mediju sistēmām un to vērtēšanas kritērijiem. Zināšanas par žurnālistikas funkcijām demokrātiskā sabiedrībā, par žurnālitikas profesionālajām kultūrām, par žurnālistu profesionālo ētiku. Zināšanas par mediju ietekmi uz sabiedrību. Zināšanas par mediju un auditoriju mijiedarbību.

Prasmes

1.Prasme atpazīt un risināt ar mediju darbu un žurnālistikas kvalitāti saistītas medijpratības problēmas. Prasme izvērtēt žurnālistikas kvalitāti un profesionālo ētiku. Prasme atpazīt un piemērot medijpratības aktivitātes mērķa auditorijai. Prasme izveidot medijpratības apmācību saturu par masu medijiem un žurnālistiku.

Kompetences

1.Studenti prot novērtēt mediju vidi un žurnālistiku, lai zināšanas pielietotu medijpratības aktivitātāšu plānošanā, veidošanā un medijpratības problēmu risināšanā dažādās auditorijās.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Patstāvīgais darbs

-
-
Eseja par žurnālistikas kvalitāti un medijpratību. Eseja par mediju lietojuma saistību ar medijpratību. Praktiskais projekts: testa veidošana.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pārbaudījums

-
-
Kursa literatūrā balstīta argumentēta eseja par to, kā medijpratībā iepazīstināt ar mediju un žurnālistikas kvalitāti. Apjoms (500 vārdu).
2.

Pārbaudījums

-
-
Kursa literatūrā balstīta argumentēta eseja par to, kā medijpratībā iepazīstināt ar mediju lietojuma un auditorijas uzvedības kopsakarībām. Apjoms (500 vārdu).
3.

Pārbaudījums

-
-
Sagatavoties un piedalīties diskusijā par žurnālistikas ētikas problēmām medijpratības kontekstā (analizēt 2 aktuālas problēmas).
4.

Pārbaudījums

-
-
Sagatavoties un piedalīties diskusijā par mediju efektiem un auditoriju medijpratības kontekstā (analizēt 2 aktuālas problēmas).
5.

Pārbaudījums

-
-
Analizēt divu dažādu auditorijas grupu mediju lietojumu medijpratības kontekstā. Sagatavot priekšlikumus medijpratības problēmu risināšanai divās auditorijās.
6.

Pārbaudījums

-
-
Izveidot un seminārā prezentēt testu, ar kura palīdzību var noskaidrot konkrētas auditorijas vērtējumu par mediju kvalitāti un uzticību medijiem.
7.

Pārbaudījums

-
-
Klātbūtne un līdzdalība lekcijās - 15%. Līdzdalība semināros 25%. Pētnieciskais projekts 35%. Eksāmens - 25%.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Mediju sistēmu raksturojums. Mediji un sabiedrība.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Žurnālistikas profesionālās kultūras. Žurnālistika un medijpratība.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Žurnālistikas profesionālās kultūras. Žurnālistika un medijpratība.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Žurnālistu profesionālās vērtības, normas un lomas. Profesionālā ētika. Žurnālistu darbs un medijpratība.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Žurnālistu profesionālās vērtības, normas un lomas. Profesionālā ētika. Žurnālistu darbs un medijpratība.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Mediju struktūra. Mediju tipi. Baltijas valstu, Centrālās un Austrumeiropas valstu mediju vide.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Mediju struktūra. Mediju tipi. Baltijas valstu, Centrālās un Austrumeiropas valstu mediju vide.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Mediju darbība un auditorijas. Mediju efekti un medijpratība.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Mediju darbība un auditorijas. Mediju efekti un medijpratība.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Mediju darbība un auditorijas. Mediju efekti un medijpratība.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
20 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Hanitzsch, T. et al. (2011). Mapping journalism cultures across nations. Journalism Studies, 12(3), pp. 273-293.

2.

Kovach, B., & Rosenthiel, T. (2014). The elements of journalism: What newspeople should know and the public should expect. New York: Three Rivers Press.

3.

Roudakova, N. (2017). Losing Pravda: Ethics and the press in post-truth Russia. Cambridge University Press.

4.

Newman, N., Fletcher, R., Kalogeropoulos, A., Levy, D. A. L., & Nielsen, R. K. (2018). Reuters Institute Digital News Report 2018. Oxford: Reuters Institute for the Study of Journalism.

5.

Webster, J. G. (2014). The marketplace of attention: How audiences take shape in a digital age. Cambridge: The MIT Press.

6.

Hanitzsch, T., Van Dalen, A., & Steindl, N. (2017). Caught in the nexus: A comparative and longitudinal analysis of public trust in the press. The International Journal of Press/Politics, 23(1), pp. 3-23.

7.

Lamont, M. (2018). Addressing recognition gaps: Destigmatization and the reduction of inequality. American Sociological Review, 83(3), pp. 419-444.

8.

Usher, N., Holcomb, J., & Littman, J. (2018). Twitter makes it worse: Political journalists, gendered echo chambers, and the amplification of gender bias. The International Journal of Press/Politics, 23(3), pp. 324–344.

9.

Dobek - Ostrovska, B. & Glowacki, M. (2015). 25 years after communism: four models of media and politics in Central and Eastern Europe. MediaAct.

10.

Valkenburg, P. M., Peter, J., & Walther, J. B. (2016). Media effects: Theory and research. Annual Review of Psychology, 67(1), pp. 315–338.

Papildu literatūra

1.

Rosen, J. (2006). The people formerly known as the audience. PressThink (blog).

2.

Palmer, R. (2017). Becoming the news: How ordinary people respond to the media spotlight. Columbia University Press.

3.

Robinson, S., & Culver, K. B. (2016). When white reporters cover race: News media, objectivity and community (dis)trust. Journalism

4.

Carey, J. W. (2008). Communication as culture: Essays on media and society. New York; London: Routledge. (Especially the chapter “A Cultural Approach to Communication”)

5.

Deuze, M. (2005). What is journalism? Professional identity and ideology of journalists reconsidered. Journalism, 6(4), pp. 442-464.