Stresa menedžments

Lekcijas ievadā apskatīsim stresa jēdziena attīstību no klasiskās izpratnes līdz mūsdienām. Sistematizēsim stresa veidus: pozitīvais stress; negatīvais stress; nepietiekams stress. Tiks aplūkots, kāpēc neliels stress var būt veselīgs, bet pārmērīgs stress rada problēmas.

Nodarbības jautājumi:

• Kā zinātniski tiek definēts “stress” un ar ko tas atšķiras no ikdienas lietotā termina “uztraukums”?
• Kādā veidā pozitīvais stress var uzlabot sniegumu, un kāpēc pārmērīgs stress (distress) var kaitēt?

Literatūra:

• Lu, S., Wei, F., Li, G. (2021). The evolution of the concept of stress and the framework of the stress system. Cell Stress, 5(6):76–85. doi: 10.15698/cst2021.06.250
• Zakriževska-Belogrudova, M. (2021). Stresa anatomija, R.:154

Nodarbībā tiks analizētas ķermeņa specifiskas atbildes reakcijas uz pārmērīgā negatīvā stresa radīto situāciju. Diskutēts par stresa pārvarēšanas veidiem un stratēģijām.

Nodarbības jautājumi:

• Kādus galvenos stresa reakcijas komponentus (gan fizioloģiskus, gan psiholoģiskus) var izdalīt stresa situācijā?
• Kādi ir pārmērīgā negatīvā stresa regulācijas veidi un paņēmieni?

Literatūra:

• Lu, S., Wei, F., Li, G. (2021). The evolution of the concept of stress and the framework of the stress system. Cell Stress, 5(6):76–85. doi: 10.15698/cst2021.06.250
• Zakriževska-Belogrudova, M. (2021). Stresa anatomija, R.:154

Lekcijā pievērsīsimies darba vides stresam un psihosociālajiem faktoriem darbā, kas izraisa spriedzi un hronisku stresu darbiniekos. Analizēsim tipiskos darbavietas stresorus. Īpašu uzmanību veltīsim izdegšanas sindromam (burnout). Tiks aplūkota izdegšanas sindroma definīcija un simptomi atbilstoši jaunākajām starptautiskajām vadlīnijām.

Nodarbības jautājumi:

• Kuri faktori darba vidē visbiežāk izraisa hronisku stresu darbiniekos, kā tos var atpazīt?
• Kā definēts izdegšanas sindroms un kādas ir tā pazīmes?

Literatūra:

• Ābeltiņa, M. (2023). Profesionālā izdegšana. Apgāds Zvaigzne ABC, 258
• Future Forum Pulse (2024). https://futureforum.com/wp-content/uploads/2022/10/Future-Forum-Pulse-Report-Fall-2022.pdf
• WHO (2025). ICD-11 Implementation, https://www.who.int/standards/classifications/frequently-asked-questions/icd-11-implementation

Nodarbībā analizēsim izdegšanas sindroma faktorus un to preventīvus pasākumus.

Nodarbības jautājums:

• Kādus preventīvus pasākumus varam veikt izdegšanas sindroma profilaksei sev un citiem?

Literatūra:

• Ābeltiņa, M. (2023). Profesionālā izdegšana. Apgāds Zvaigzne ABC, 258
• WHO (2025). ICD-11 Implementation, https://www.who.int/standards/classifications/frequently-asked-questions/icd-11-implementation

Šajā lekcijā analizēsim akadēmiskās vides stresu – galvenos stresa faktorus studentiem un arī pedagoģiskajam personālam. Izpētīsim studējošo būtiskākos stresorus un akadēmiskā stresa sekas.

Nodarbības jautājumi:

• Kādi faktori studiju procesā visbiežāk izraisa stresu studentiem un kā šie faktori izpaužas ikdienas studentu dzīvē?
• Kā ilgstošs un nepārvaldīts stress var ietekmēt studenta veselību un akadēmisko sniegumu?
• Kādus resursus paši studenti var izmantot, lai mazinātu akadēmiskā stresa negatīvo ietekmi?

Literatūra:

• Brata, W., Susanto, H., Zubaidah, S. (2025). Theoretical underpinnings and future research on academic stress in biological and educational perspectives. Review Article, Humanities and Social Sciences Communications, 12 (146), https://doi.org/10.1057/s41599-025-04484-w
• Zakriževska-Belogrudova, M. (2021). Stresa anatomija, R.:154

Šī nodarbība pievēršas ikdienas (sadzīves) stresa avotiem un to pārvaldīšanai. Analizēsim biežākos ikdienas stresorus. Tiks uzsvērts, ka “maziem” ikdienas stresoriem ir kumulatīvs efekts. Lekcijā pārrunāsim stresa pārvaldīšanas stratēģijas ikdienai.

Nodarbības jautājumi:

• Kādi ikdienas dzīves notikumi un situācijas visbiežāk izraisa hronisku stresu cilvēkiem, kā šos stresa avotus savlaicīgi atpazīt?
• Kā globāli krīzes notikumi (piemēram, pandēmija, karš, ekonomiskās krīzes) atbalsojas indivīdu ikdienas stresa līmenī?
• Kāpēc “mazie” sadzīves stresori nav ignorējami un kāda ir to iespējamā uzkrājošā ietekme uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli?

Literatūra:

• Piao, X., Xie, J., Managi, S. (2024). Continuous worsening of population emotional stress globally: universality and variations. BMC Public Health, 24 (3576), https://doi.org/10.1186/s12889-024-20961-4
• Zakriževska-Belogrudova, M. (2021). Stresa anatomija, R.:154

Šajā lekcijā teorētiski aplūkosim, kā cilvēki pārvar stresu un kas nosaka cilvēka psihisko noturību. Iepazīsim stresa pārvarēšanas stratēģiju klasifikāciju.

Nodarbības jautājumi:

• Kādas ir galvenās stresa pārvarēšanas stratēģiju kategorijas un ar kādiem praktiskiem paņēmieniem tās ilustrējamas?
• Kuras stresa pārvarēšanas metodes tiek uzskatītas par neveselīgām un kā tās ilgtermiņā var ietekmēt cilvēka psihisko veselību?
• Kas ir psihiskā noturība un kādi faktori palīdz cilvēkam būt noturīgam pret stresa negatīvajām sekām?

Literatūra:

• Jannah, M., Widohardhono, R., Rachman, N., Sholichah, IF., Purnomo, RAA., Jaroah, S., Hidayah, R. (2025). Student Athletes: Does Emotional Regulation Affect Mental Toughness? International Journal of Human Movement and Sports Sciences 13(3), 571-576, https://www.hrpub.org/download/20250530/SAJ10-19931568.pdf
• Li, Y., Zheng, P. (2025). Trait resilience protects against social anxiety in college students through emotion regulation and coping strategies. Scientific Reports, 15 (1), DOI: 10.1038/s41598-025-13674-0
• Stokenberga, I., Freimane, G., Sudraba, V., Bite, V. (2015). Veselība un slimība psiholoģijā. Psiholoģija 2, Apgāds Zvaigzne ABC, 171-244.

Šajā nodarbībā aplūkosim dažādas zinātniski pamatotas metodes, ko izmanto stresa mazināšanai un pārvaldīšanai.

Nodarbības autājumi:

• Kādas ir galvenās stresa mazināšanas tehnikas, ko indivīds var izmantot ikdienā un kā tās iedarbojas uz cilvēka prātu un ķermeni?
• Kāpēc fiziskās aktivitātes un relaksācijas paņēmieni tiek uzskatītas par efektīvām stresa pārvarēšanas metodēm un kādi ir šo metožu zinātniski pierādīti ieguvumi?

Literatūra:

• Shchaslyvyi, A., Antonenko, SV., Telegeev, G. (2024). Comprehensive Review of Chronic Stress Pathways and the Efficacy of Behavioral Stress Reduction Programs (BSRPs) in Managing Diseases. International Journal of Environmental Research and Public Health, 21(8):1077. doi: https://doi.org/10.3390/ijerph21081077
• Zakriževska-Belogrudova, M. (2021). Stresa anatomija, R.:154

Noslēdzošajā teorētiskajā lekcijā aplūkosim stresa menedžmenta attīstības tendences un jaunus izaicinājumus sabiedrībā. Diskutēsim, kā mainījusies stresa “daba” 21.gs. digitalizācijas laikmetā. Analizēsim jaunu fenomenu “tehnostress” un tā veicinošas sekas un ietekmi uz organismu.

Nodarbības jautājumi:

• Kādi jauni stresa veidi un avoti ir parādījušies mūsdienu digitalizētajā un globalizētajā pasaulē, un kā tie ietekmē cilvēka labbūtību?
• Kādēļ stresa menedžments nav tikai indivīda uzdevums – kādu lomu spēlē darba devēji, izglītības iestādes un valsts politika stresa mazināšanā sabiedrībā?
• Kā stresa līmeņa mazināšana un garīgās veselības atbalsts sabiedrībā saistās ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un kopējo sabiedrības labklājību?

Literatūra:

• Borle, P., Reichel, K., Niebuhr, F., Voelter-Mahlknecht, S. (2021). How are techno-stressors associated with mental health and work outcomes? A systematic review of occupational exposure to information and communication technologies within the technostress model. International Journal of Environmental Research and Public Health, 18(16):8673. doi: 10.3390/ijerph18168673 
• Litan, DE. (2025). The Impact of Technostress Generated by Artificial Intelligence on the Quality of Life: The Mediating Role of Positive and Negative Affect. Behavioral Sciences, 15(4):552. doi: 10.3390/bs15040552
• Piao, X., Xie, J., Managi, S. (2024). Continuous worsening of population emotional stress globally: universality and variations. BMC Public Health, 24 (3576), https://doi.org/10.1186/s12889-024-20961-4

Praktiskās nodarbības mērķis – palīdzēt studentiem apzināties savu stresa līmeni un identificēt individuālos stresorus. Nodarbības sākumā studenti aizpildīs stresa pašnovērtējuma aptauju, lai kvantitatīvi novērtētu cik lielu stresu pēdējā mēneša laikā tie izjutuši. Pēc tam studenti tiks iepazīstināti ar “stresa dienasgrāmatas” metodi.

Nodarbības jautājumi:

• Kā novērtēt savu subjektīvo stresa līmeni un kādas ir pazīmes, ka stress kļuvis paaugstināts?
• Kā identificēt savus galvenos stresa avotus ikdienā – kuri notikumi vai situācijas man personīgi rada visvairāk spriedzes?
• Kādus fiziskos un emocionālus simptomus manī izraisa stress, un kādas ir manas pašreizējās (varbūt neapzinātas) stratēģijas uz to reaģēt?

Literatūra:

• Piao, X., Xie, J., Managi, S. (2024). Continuous worsening of population emotional stress globally: universality and variations. BMC Public Health, 24 (3576), https://doi.org/10.1186/s12889-024-20961-4
• Shchaslyvyi, A., Antonenko, SV., Telegeev, G. (2024). Comprehensive Review of Chronic Stress Pathways and the Efficacy of Behavioral Stress Reduction Programs (BSRPs) in Managing Diseases. International Journal of Environmental Research and Public Health, 21(8):1077. doi: 10.3390/ijerph21081077

Šīs nodarbības fokusā – praktiski apgūt relaksācijas metodes, kas samazina akūtu stresa reakciju.

Nodarbības jautājumi:

• Kā pareizi veikt dziļo elpošanu un progresīvo muskuļu relaksāciju, un kādas fizioloģiskas pārmaiņas šīs metodes izraisa organismā?
• Kuru no apgūtajām relaksācijas tehnikām es personīgi uzskatu par visefektīvāko sev, un kādos brīžos ikdienā es varētu to pielietot stresa mazināšanai?
• Kāpēc regulāra relaksācijas vingrinājumu praktizēšana var paaugstināt stresa noturību ilgtermiņā?

Literatūra:

• Tavoian, D., Craighead, DH., (2023). Deep breathing exercise at work: Potential applications and impact. Frontiers in Physiology, 14:1040091. doi: 10.3389/fphys.2023.1040091

Šajā praktiskajā nodarbībā studenti mācīsies kognitīvus paņēmienus stresa mazināšanai – atpazīt stresa situācijās radušās negatīvās domas un tās pārveidot konstruktīvāk.

Nodarbības jautājumi:

• Kā atpazīt domāšanas kļūdas un negatīvās automātiskās domas stresa situācijās, un kā tās apzināti pārvērst pozitīvākos un reālistiskākos pārliecinājumos?
• Kā strukturētā veidā pieiet problēmai, kas rada stresu, lai atrastu iespējamos risinājumus?
• Kā proaktīva rīcība un situācijas kontroles sajūtas atgūšana var ietekmēt stresa līmeni salīdzinājumā ar pasīvu izvairīšanos?

Literatūra:

• Brata, W., Susanto, H., Zubaidah, S. (2025). Theoretical underpinnings and future research on academic stress in biological and educational perspectives. Review Article, Humanities and Social Sciences Communications, 12 (146), https://doi.org/10.1057/s41599-025-04484-w
• Shchaslyvyi, A., Antonenko, SV., Telegeev, G. (2024). Comprehensive Review of Chronic Stress Pathways and the Efficacy of Behavioral Stress Reduction Programs (BSRPs) in Managing Diseases. International Journal of Environmental Research and Public Health, 21(8):1077. doi: 10.3390/ijerph21081077

Šajā lekcijā studenti praktiski iepazīs ievadu apzinātības paņēmienu pielietošanā, kā atbalstu stresa mazināšanā.

Nodarbības jautājumi:

• Kas ir apzinātība un kā regulāra apzinātības paņēmienu lietošana var palīdzēt samazināt stresa subjektīvo izjūtu?
• Kādi bija personīgie izaicinājumi un ieguvumi, ko pieredzēju, izmēģinot īsu “ķermeņa skenēšanas” vingrinājumu?
• Kā es varētu praktizēt apzinātības paņēmienus savā ikdienā turpmāk (minot konkrētu situāciju vai brīdi, kur to integrēt), un kā tas potenciāli var uzlabot manu spēju tikt galā ar stresa pilnām situācijām?

Literatūra:

• Li, WW., Nannestad, J., Leow, T., Heward, C. (2024). The effectiveness of mindfulness-based stress reduction (MBSR) on depression, PTSD, and mindfulness among military veterans: A systematic review and meta-analysis. Health Psychology Open, 11:20551029241302969. doi: 10.1177/20551029241302969

Šī nodarbība veltīta sociālo prasmju un atbalsta izmantošanas iespējām stresa regulācijā.

Nodarbības jautājumi:

• Kādi sociālā atbalsta resursi man ir pieejami un kā es varētu tos aktīvāk iesaistīt savā stresa pārvaldīšanā?
• Kādas ir aktīvas, emfātiskas klausīšanās pazīmes un kā šāda klausīšanās var palīdzēt samazināt runātāja stresu?
• Kādus paņēmienus var izmantot, lai pieklājīgi, bet noteikti atteiktu kādam prasību vai ierosinājumu, kas man rada pārmērīgu slodzi, kā šādas robežas noteikšana palīdz samazināt stresu ilgtermiņā?

Literatūra:

• Ābeltiņa, M. (2023). Profesionālā izdegšana. Apgāds Zvaigzne ABC, 258
• Zakriževska-Belogrudova, M. (2021). Stresa anatomija, R.:154

Šī nodarbība fokusējas uz veselīgā dzīvesveida lomu stresa noturībā un noslēgumā – individuāla stresa menedžmenta plāna izstrāde katram studentam.

Nodarbības jautājumi:

• Kādas dzīvesveida izmaiņas (miega, uztura, fizisko aktivitāšu jomā) var visvairāk uzlabot manu spēju izturēt stresu, ko es konkrētu nolēmu mainīt savos paradumos?
• Kā izveidot personīgu stresa pārvaldīšanas plānu? Kas tajā jāiekļauj un kā tas palīdz strukturēt manu rīcību stresa situācijās?

Literatūra:

• Shchaslyvyi, A., Antonenko, SV., Telegeev, G. (2024). Comprehensive Review of Chronic Stress Pathways and the Efficacy of Behavioral Stress Reduction Programs (BSRPs) in Managing Diseases. International Journal of Environmental Research and Public Health, 21(8):1077. doi: 10.3390/ijerph21081077

Tas būs iepriekšējās nodarbības turpinājums, kurā katrs students apkopos visas kursā apgūtās metodes un informāciju, lai izveidotu savu personalizētu stresa vadīšanas plānu. Šajā plānā jābūt: maniem galvenajiem stresoriem; agrīnām pazīmēm kas liecina, ka esmu stresā; mana “rīcības stratēģija” – kuras metodes izmantošu akūta stresa mazināšanai; ilgtermiņa profilakse – ko darīšu regulāri. Studenti izstrādā plānu rakstiski, kas uzskatāma par “darba lapu”, ko studējošais paņem līdzi reālajā dzīvē. Darbs jāprezentē auditorijā.

Nodarbības jautājums:

• Kāpēc ir svarīgi proaktīvi plānot stresa mazināšanas soļus un negaidīt, līdz stress kļūs nekontrolējams?

Lekcijas ievadā apskatīsim stresa jēdziena attīstību no klasiskās izpratnes līdz mūsdienām. Sistematizēsim stresa veidus: pozitīvais stress; negatīvais stress; nepietiekams stress. Tiks aplūkots, kāpēc neliels stress var būt veselīgs, bet pārmērīgs stress rada problēmas.

Nodarbības jautājumi:

• Kā zinātniski tiek definēts “stress” un ar ko tas atšķiras no ikdienas lietotā termina “uztraukums”?
• Kādā veidā pozitīvais stress var uzlabot sniegumu, un kāpēc pārmērīgs stress (distress) var kaitēt?

Literatūra:

• Lu, S., Wei, F., Li, G. (2021). The evolution of the concept of stress and the framework of the stress system. Cell Stress, 5(6):76–85. doi: 10.15698/cst2021.06.250
• Zakriževska-Belogrudova, M. (2021). Stresa anatomija, R.:154

Nodarbībā tiks analizētas ķermeņa specifiskas atbildes reakcijas uz pārmērīgā negatīvā stresa radīto situāciju. Diskutēts par stresa pārvarēšanas veidiem un stratēģijām.

Nodarbības jautājumi:

• Kādus galvenos stresa reakcijas komponentus (gan fizioloģiskus, gan psiholoģiskus) var izdalīt stresa situācijā?
• Kādi ir pārmērīgā negatīvā stresa regulācijas veidi un paņēmieni?

Literatūra:

• Lu, S., Wei, F., Li, G. (2021). The evolution of the concept of stress and the framework of the stress system. Cell Stress, 5(6):76–85. doi: 10.15698/cst2021.06.250
• Zakriževska-Belogrudova, M. (2021). Stresa anatomija, R.:154

Lekcijā pievērsīsimies darba vides stresam un psihosociālajiem faktoriem darbā, kas izraisa spriedzi un hronisku stresu darbiniekos. Analizēsim tipiskos darbavietas stresorus. Īpašu uzmanību veltīsim izdegšanas sindromam (burnout). Tiks aplūkota izdegšanas sindroma definīcija un simptomi atbilstoši jaunākajām starptautiskajām vadlīnijām.

Nodarbības jautājumi:

• Kuri faktori darba vidē visbiežāk izraisa hronisku stresu darbiniekos, kā tos var atpazīt?
• Kā definēts izdegšanas sindroms un kādas ir tā pazīmes?

Literatūra:

• Ābeltiņa, M. (2023). Profesionālā izdegšana. Apgāds Zvaigzne ABC, 258
• Future Forum Pulse (2024). https://futureforum.com/wp-content/uploads/2022/10/Future-Forum-Pulse-Report-Fall-2022.pdf
• WHO (2025). ICD-11 Implementation, https://www.who.int/standards/classifications/frequently-asked-questions/icd-11-implementation

Nodarbībā analizēsim izdegšanas sindroma faktorus un to preventīvus pasākumus.

Nodarbības jautājums:

• Kādus preventīvus pasākumus varam veikt izdegšanas sindroma profilaksei sev un citiem?

Literatūra:

• Ābeltiņa, M. (2023). Profesionālā izdegšana. Apgāds Zvaigzne ABC, 258
• WHO (2025). ICD-11 Implementation, https://www.who.int/standards/classifications/frequently-asked-questions/icd-11-implementation

Šajā lekcijā analizēsim akadēmiskās vides stresu – galvenos stresa faktorus studentiem un arī pedagoģiskajam personālam. Izpētīsim studējošo būtiskākos stresorus un akadēmiskā stresa sekas.

Nodarbības jautājumi:

• Kādi faktori studiju procesā visbiežāk izraisa stresu studentiem un kā šie faktori izpaužas ikdienas studentu dzīvē?
• Kā ilgstošs un nepārvaldīts stress var ietekmēt studenta veselību un akadēmisko sniegumu?
• Kādus resursus paši studenti var izmantot, lai mazinātu akadēmiskā stresa negatīvo ietekmi?

Literatūra:

• Brata, W., Susanto, H., Zubaidah, S. (2025). Theoretical underpinnings and future research on academic stress in biological and educational perspectives. Review Article, Humanities and Social Sciences Communications, 12 (146), https://doi.org/10.1057/s41599-025-04484-w
• Zakriževska-Belogrudova, M. (2021). Stresa anatomija, R.:154

Šajā lekcijā teorētiski aplūkosim, kā cilvēki pārvar stresu un kas nosaka cilvēka psihisko noturību. Iepazīsim stresa pārvarēšanas stratēģiju klasifikāciju.

Nodarbības jautājumi:

• Kādas ir galvenās stresa pārvarēšanas stratēģiju kategorijas un ar kādiem praktiskiem paņēmieniem tās ilustrējamas?
• Kuras stresa pārvarēšanas metodes tiek uzskatītas par neveselīgām un kā tās ilgtermiņā var ietekmēt cilvēka psihisko veselību?
• Kas ir psihiskā noturība un kādi faktori palīdz cilvēkam būt noturīgam pret stresa negatīvajām sekām?

Literatūra:

• Jannah, M., Widohardhono, R., Rachman, N., Sholichah, IF., Purnomo, RAA., Jaroah, S., Hidayah, R. (2025). Student Athletes: Does Emotional Regulation Affect Mental Toughness? International Journal of Human Movement and Sports Sciences 13(3), 571-576, https://www.hrpub.org/download/20250530/SAJ10-19931568.pdf
• Li, Y., Zheng, P. (2025). Trait resilience protects against social anxiety in college students through emotion regulation and coping strategies. Scientific Reports, 15 (1), DOI: 10.1038/s41598-025-13674-0
• Stokenberga, I., Freimane, G., Sudraba, V., Bite, V. (2015). Veselība un slimība psiholoģijā. Psiholoģija 2, Apgāds Zvaigzne ABC, 171-244.

Šī nodarbība pievēršas ikdienas (sadzīves) stresa avotiem un to pārvaldīšanai. Analizēsim biežākos ikdienas stresorus. Tiks uzsvērts, ka “maziem” ikdienas stresoriem ir kumulatīvs efekts. Lekcijā pārrunāsim stresa pārvaldīšanas stratēģijas ikdienai.

Nodarbības jautājumi:

• Kādi ikdienas dzīves notikumi un situācijas visbiežāk izraisa hronisku stresu cilvēkiem, kā šos stresa avotus savlaicīgi atpazīt?
• Kā globāli krīzes notikumi (piemēram, pandēmija, karš, ekonomiskās krīzes) atbalsojas indivīdu ikdienas stresa līmenī?
• Kāpēc “mazie” sadzīves stresori nav ignorējami un kāda ir to iespējamā uzkrājošā ietekme uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli?

Literatūra:

• Piao, X., Xie, J., Managi, S. (2024). Continuous worsening of population emotional stress globally: universality and variations. BMC Public Health, 24 (3576), https://doi.org/10.1186/s12889-024-20961-4
• Zakriževska-Belogrudova, M. (2021). Stresa anatomija, R.:154

Šajā nodarbībā aplūkosim dažādas zinātniski pamatotas metodes, ko izmanto stresa mazināšanai un pārvaldīšanai.

Nodarbības autājumi:

• Kādas ir galvenās stresa mazināšanas tehnikas, ko indivīds var izmantot ikdienā un kā tās iedarbojas uz cilvēka prātu un ķermeni?
• Kāpēc fiziskās aktivitātes un relaksācijas paņēmieni tiek uzskatītas par efektīvām stresa pārvarēšanas metodēm un kādi ir šo metožu zinātniski pierādīti ieguvumi?

Literatūra:

• Shchaslyvyi, A., Antonenko, SV., Telegeev, G. (2024). Comprehensive Review of Chronic Stress Pathways and the Efficacy of Behavioral Stress Reduction Programs (BSRPs) in Managing Diseases. International Journal of Environmental Research and Public Health, 21(8):1077. doi: https://doi.org/10.3390/ijerph21081077
• Zakriževska-Belogrudova, M. (2021). Stresa anatomija, R.:154

Noslēdzošajā teorētiskajā lekcijā aplūkosim stresa menedžmenta attīstības tendences un jaunus izaicinājumus sabiedrībā. Diskutēsim, kā mainījusies stresa “daba” 21.gs. digitalizācijas laikmetā. Analizēsim jaunu fenomenu “tehnostress” un tā veicinošas sekas un ietekmi uz organismu.

Nodarbības jautājumi:

• Kādi jauni stresa veidi un avoti ir parādījušies mūsdienu digitalizētajā un globalizētajā pasaulē, un kā tie ietekmē cilvēka labbūtību?
• Kādēļ stresa menedžments nav tikai indivīda uzdevums – kādu lomu spēlē darba devēji, izglītības iestādes un valsts politika stresa mazināšanā sabiedrībā?
• Kā stresa līmeņa mazināšana un garīgās veselības atbalsts sabiedrībā saistās ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un kopējo sabiedrības labklājību?

Literatūra:

• Borle, P., Reichel, K., Niebuhr, F., Voelter-Mahlknecht, S. (2021). How are techno-stressors associated with mental health and work outcomes? A systematic review of occupational exposure to information and communication technologies within the technostress model. International Journal of Environmental Research and Public Health, 18(16):8673. doi: 10.3390/ijerph18168673 
• Litan, DE. (2025). The Impact of Technostress Generated by Artificial Intelligence on the Quality of Life: The Mediating Role of Positive and Negative Affect. Behavioral Sciences, 15(4):552. doi: 10.3390/bs15040552
• Piao, X., Xie, J., Managi, S. (2024). Continuous worsening of population emotional stress globally: universality and variations. BMC Public Health, 24 (3576), https://doi.org/10.1186/s12889-024-20961-4

Praktiskās nodarbības mērķis – palīdzēt studentiem apzināties savu stresa līmeni un identificēt individuālos stresorus. Nodarbības sākumā studenti aizpildīs stresa pašnovērtējuma aptauju, lai kvantitatīvi novērtētu cik lielu stresu pēdējā mēneša laikā tie izjutuši. Pēc tam studenti tiks iepazīstināti ar “stresa dienasgrāmatas” metodi.

Nodarbības jautājumi:

• Kā novērtēt savu subjektīvo stresa līmeni un kādas ir pazīmes, ka stress kļuvis paaugstināts?
• Kā identificēt savus galvenos stresa avotus ikdienā – kuri notikumi vai situācijas man personīgi rada visvairāk spriedzes?
• Kādus fiziskos un emocionālus simptomus manī izraisa stress, un kādas ir manas pašreizējās (varbūt neapzinātas) stratēģijas uz to reaģēt?

Literatūra:

• Piao, X., Xie, J., Managi, S. (2024). Continuous worsening of population emotional stress globally: universality and variations. BMC Public Health, 24 (3576), https://doi.org/10.1186/s12889-024-20961-4
• Shchaslyvyi, A., Antonenko, SV., Telegeev, G. (2024). Comprehensive Review of Chronic Stress Pathways and the Efficacy of Behavioral Stress Reduction Programs (BSRPs) in Managing Diseases. International Journal of Environmental Research and Public Health, 21(8):1077. doi: 10.3390/ijerph21081077

Šīs nodarbības fokusā – praktiski apgūt relaksācijas metodes, kas samazina akūtu stresa reakciju.

Nodarbības jautājumi:

• Kā pareizi veikt dziļo elpošanu un progresīvo muskuļu relaksāciju, un kādas fizioloģiskas pārmaiņas šīs metodes izraisa organismā?
• Kuru no apgūtajām relaksācijas tehnikām es personīgi uzskatu par visefektīvāko sev, un kādos brīžos ikdienā es varētu to pielietot stresa mazināšanai?
• Kāpēc regulāra relaksācijas vingrinājumu praktizēšana var paaugstināt stresa noturību ilgtermiņā?

Literatūra:

• Tavoian, D., Craighead, DH., (2023). Deep breathing exercise at work: Potential applications and impact. Frontiers in Physiology, 14:1040091. doi: 10.3389/fphys.2023.1040091

Šajā praktiskajā nodarbībā studenti mācīsies kognitīvus paņēmienus stresa mazināšanai – atpazīt stresa situācijās radušās negatīvās domas un tās pārveidot konstruktīvāk.

Nodarbības jautājumi:

• Kā atpazīt domāšanas kļūdas un negatīvās automātiskās domas stresa situācijās, un kā tās apzināti pārvērst pozitīvākos un reālistiskākos pārliecinājumos?
• Kā strukturētā veidā pieiet problēmai, kas rada stresu, lai atrastu iespējamos risinājumus?
• Kā proaktīva rīcība un situācijas kontroles sajūtas atgūšana var ietekmēt stresa līmeni salīdzinājumā ar pasīvu izvairīšanos?

Literatūra:

• Brata, W., Susanto, H., Zubaidah, S. (2025). Theoretical underpinnings and future research on academic stress in biological and educational perspectives. Review Article, Humanities and Social Sciences Communications, 12 (146), https://doi.org/10.1057/s41599-025-04484-w
• Shchaslyvyi, A., Antonenko, SV., Telegeev, G. (2024). Comprehensive Review of Chronic Stress Pathways and the Efficacy of Behavioral Stress Reduction Programs (BSRPs) in Managing Diseases. International Journal of Environmental Research and Public Health, 21(8):1077. doi: 10.3390/ijerph21081077

Šajā lekcijā studenti praktiski iepazīs ievadu apzinātības paņēmienu pielietošanā, kā atbalstu stresa mazināšanā.

Nodarbības jautājumi:

• Kas ir apzinātība un kā regulāra apzinātības paņēmienu lietošana var palīdzēt samazināt stresa subjektīvo izjūtu?
• Kādi bija personīgie izaicinājumi un ieguvumi, ko pieredzēju, izmēģinot īsu “ķermeņa skenēšanas” vingrinājumu?
• Kā es varētu praktizēt apzinātības paņēmienus savā ikdienā turpmāk (minot konkrētu situāciju vai brīdi, kur to integrēt), un kā tas potenciāli var uzlabot manu spēju tikt galā ar stresa pilnām situācijām?

Literatūra:

• Li, WW., Nannestad, J., Leow, T., Heward, C. (2024). The effectiveness of mindfulness-based stress reduction (MBSR) on depression, PTSD, and mindfulness among military veterans: A systematic review and meta-analysis. Health Psychology Open, 11:20551029241302969. doi: 10.1177/20551029241302969

Šī nodarbība veltīta sociālo prasmju un atbalsta izmantošanas iespējām stresa regulācijā.

Nodarbības jautājumi:

• Kādi sociālā atbalsta resursi man ir pieejami un kā es varētu tos aktīvāk iesaistīt savā stresa pārvaldīšanā?
• Kādas ir aktīvas, emfātiskas klausīšanās pazīmes un kā šāda klausīšanās var palīdzēt samazināt runātāja stresu?
• Kādus paņēmienus var izmantot, lai pieklājīgi, bet noteikti atteiktu kādam prasību vai ierosinājumu, kas man rada pārmērīgu slodzi, kā šādas robežas noteikšana palīdz samazināt stresu ilgtermiņā?

Literatūra:

• Ābeltiņa, M. (2023). Profesionālā izdegšana. Apgāds Zvaigzne ABC, 258
• Zakriževska-Belogrudova, M. (2021). Stresa anatomija, R.:154

Šī nodarbība fokusējas uz veselīgā dzīvesveida lomu stresa noturībā un noslēgumā – individuāla stresa menedžmenta plāna izstrāde katram studentam.

Nodarbības jautājumi:

• Kādas dzīvesveida izmaiņas (miega, uztura, fizisko aktivitāšu jomā) var visvairāk uzlabot manu spēju izturēt stresu, ko es konkrētu nolēmu mainīt savos paradumos?
• Kā izveidot personīgu stresa pārvaldīšanas plānu? Kas tajā jāiekļauj un kā tas palīdz strukturēt manu rīcību stresa situācijās?

Literatūra:

• Shchaslyvyi, A., Antonenko, SV., Telegeev, G. (2024). Comprehensive Review of Chronic Stress Pathways and the Efficacy of Behavioral Stress Reduction Programs (BSRPs) in Managing Diseases. International Journal of Environmental Research and Public Health, 21(8):1077. doi: 10.3390/ijerph21081077

Tas būs iepriekšējās nodarbības turpinājums, kurā katrs students apkopos visas kursā apgūtās metodes un informāciju, lai izveidotu savu personalizētu stresa vadīšanas plānu. Šajā plānā jābūt: maniem galvenajiem stresoriem; agrīnām pazīmēm kas liecina, ka esmu stresā; mana “rīcības stratēģija” – kuras metodes izmantošu akūta stresa mazināšanai; ilgtermiņa profilakse – ko darīšu regulāri. Studenti izstrādā plānu rakstiski, kas uzskatāma par “darba lapu”, ko studējošais paņem līdzi reālajā dzīvē. Darbs jāprezentē auditorijā.

Nodarbības jautājums:

• Kāpēc ir svarīgi proaktīvi plānot stresa mazināšanas soļus un negaidīt, līdz stress kļūs nekontrolējams?