Infekciju slimības I

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
1. Iepriekšēja sagatavošanās attiecīgai nodarbību tēmai. 2. Patstāvīgais darbs (7.semestris) – referāts par izvēlēto tēmu. 3. Klīniskais gadījums (8.semestris).

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	-
Patstāvīgais darbs: 1. Patstāvīgais darbs – referāts, kura vērtēšanas kritēriji ir sekojoši – darba satura atbilstība izvēlētai tēmai, studenta personīgi ieguldītais darbs, studenta zināšanu līmenis, kas novērtēts pārrunājot darbu ar docētāju un darba noformējums. 2. Klīniskais gadījums – darba uzdevuma izpratne, diagnozes noteikšanai izmantoto datu un faktu (laboratorās analīzes, instrumentālie izmeklējumi, anamnēze, tai skaitā, epidemioloģiskā, u.c. dati) kopums, diagnozes pamatojuma loģika un diferenciāldiagnožu aptveres plašums, terapeitiskie, profilaktiskie u.c. ieteikumi. Ieskaite 7.semestrī – nodarbību apmeklējums, patstāvīgā darba vērtējums; Eksāmens 8.semestrī – nodarbību apmeklējums un klīniskā gadījuma vērtējums - 50%, rakstveida pārbaudījuma daļa (50%), kas sastāv no teorētiskā jautājuma (20%) par apgūto tematiku un viena klīniskā gadījuma interpretācija (30%).

Infekcijas slimības globālā skatījumā – vēsture, tagadne un nākotne. Infektoloģijas vieta kopējā slimību spektrā. Infektoloģijas teorētiski praktiskie pamati, infekcijas process.

Infekcijas slimību epidemioloģija, epidēmiskais process. Infekcijas slimību epidemioloģiskā izmeklēšana, uzraudzība un kontrole.

Diagnostikas principi infektoloģijā: epidemioloģiskie, klīniskie, laboratoriskie – specifiskie un nespecifiskie.

Terapijas principi infektoloģijā – specifiskā, etioloģiskā, patoģenētiskā un simptomātiskā terapija, pielietošanas principi.

Specifiskie laboratoriskie izmeklējumi mūsdienu infektoloģijā – izvēles principi, metodes, rezultātu interpretācija.

Ar veselības aprūpi saistītās infekcijas iemesli: izpausmes un izraisītāji. Sociāli medicīniskā nozīmība. Profilakse un ārstēšana.

Ar asinīm izplatošās slimības – terminoloģija, epidemioloģija, etioloģija, profilakse. Nozīme indivīda un sabiedrības veselībā.

Fekāli orālās infekcijas – definīcija, etioloģija, epidemioloģija (virusālās, bakteriālās, parazitārās). To diagnostikas un ārstēšanas principi, profilakse. Nozīme indivīda un sabiedrības dzīvē.

Gaisa pilienu/aerogēnās infekcijas – jēdziens, etioloģija, epidemioloģija, virusālas, bakteriālas un sēnīšu infekcijas diagnostikas un terapijas principi, profilakses iespējas. Sociālais nozīmīgums.

Dziļo elpceļu infekcijas – akūts bronhīts, bronhiolīts un pneimonija. Epidemioloģija, etioloģija, klīniskās izpausmes, diagnostika un ārstēšanas principi.

Tuberkuloze: etioloģija, epidemioloģija, patoģenēze, imunoloģiskā un mikrobioloģiskā diagnostika, latentas TB infekcijas un klīniski manifestas TB ārstēšanas principi

Neiroinfekcijas jēdziens, definīcijas, etioloģija, epidemioloģija, diagnostikas un ārstēšanas principi, profilakses iespējas. Sociālais nozīmīgums.

Ar izmaiņām žāvā noritošu slimību diagnostika un diferenciāldiagnostika.

Lēnas un iedzimtas infekcijas: definīcijas, etioloģija, klīniskās izpausmes, diagnostikas principi, prognoze.

Parazitārās infekcijas – definīcija, etioloģija, klasifikācija, terapijas un profilakses principi. Sociālais nozīmīgums.

Infekcijas slimību slimnieku hospitalizācijas un transportēšanas noteikumi. Ievads medicīnisko ierīču apstrādē (tīrīšana, dezinfekcija, sterilizācija, procesu kontrole, regulējošie normatīvie dokumenti).

Infekcijas slimību specifiskās laboratorās diagnostikas praktiskie aspekti un klīniskajā praksē iegūto rezultātu izvērtēšana.

Respiratorās slimības: virusālas – gripa, adenovīrusu infekcija, rinosincitiālā infekcija, koronovīrusu infekcija u.c., bakteriālas – pneimokoku infekcija, leģioneloze, garais klepus pieaugušajiem, difterija, mikoplazmu un hlamīdiju ierosinātās infekcijas. Izmeklēšanas principi un diagnozes verifikācija. Ārstēšanas taktika.

Zarnu infekcijas slimības: virusālas – rotavīrusu, norovīrusu, koronovīrusu ierosinātās slimības u.c., bakteriālas – Salmonella (t.sk. S.typhi un S.paratyphi), Shigella, E.Coli, Cl.difficile, Campylobacter, Yersinia, V.cholerae u.c. mikroorganismu ierosinātas slimības. Pārtikas toksikoinfekcijas, t.sk. botulisms. Klīniskā aina, diagnostikas un ārstēšanas principi. Profilakse.

Slimnieka par aizdomām ar tuberkulozi izmeklēšana. Diagnostisko metožu izvēle. Tuberkulozes infekcijas kontrole. Postprimāra plaušu TB. Biežākās plaušu tuberkulozes komplikācijas un to ārstēšana. Tuberkuloze bērniem un pacientiem ar imūnsupresiju.

HIV infekcijas norise – akūts retrovirālais sindroms, hroniska forma, klīniskās izpausmes, diagnostika, diferenciāldiagnoze, ārstēšanas principi. HIV infekcijas indikātorslimības. AIDS oportūnistiskās infekcijas slimības. Profilakse. Diagnostika, terapijas principi. Pacientu aprūpe.

Ar dzelti noritošu akūtu infekciju slimību (virusālo, bakteriālo, vienšūņu u.c.) diagnostikas algoritms. Akūti vīrushepatīti (A, E, B, C herpesvīrusu u.c.) klīniskās atšķirības atkarībā no etioloģijas, klīniskā izmeklēšana, diagnozes verifikācija. Hroniski vīrushepatīti (B, C u.c.). Klīniskais raksturojums, diagnozes verifikācija. Terapijas principi. Bakteriālie hepatīti - leptospiroze, vēdertīfs u.c. Diferenciāldiagnostika. Gala iznākumi.

Herpesvīrusu infekcijas: HHV1, HHV2, HHV3, HHV4, HHV5, HHV6, HHV7, HHV8 ierosināto patoloģiju tipiskā klīniskā aina; atšķirības, diferenciāldiagnoze, profilakses un ārstēšanas iespējas.

Svarīgākās cilvēku helmintozes – nematodes, cestodes, trematodes. Klīniskie sindromi, diagnostika, terapijas principi un profilakses iespējas. Retāk sastopamās nematodes Latvijas teritorijā. Filariozes. Asins parazītu ierosinātās slimības; tropu klimatiskai zonai raksturīgās parazitozes; gatavošanās ceļojumam (īpašās teritorijas, īpašās pacientu grupas, specifiskā imūnprofilakse utt.). Veselības problēmu loks atgriežoties no ceļojuma.

Vīrusu ierosinātās neiroinfekcijas – ērču encefalīts, epidēmiskā parotīta vīrusa, enterovīrusu (tai skaitā poliomielīta vīrusa), herpesvīrusu rosinātie meningīti, limfocitārais horiomeningīts, Rietum-Nīlas drudzis u.c. Baktēriju ierosinātās neiroinfekcijas – pneimokoku, meningokoku, tuberkulozes, sifilisa – klīniskais raksturojums, izmeklēšana, diagnostikas un ārstēšanas principi. Protozoa un sēnīšu rosināti meningīti.

Bioterorisms – definīcijas, jēdzieni, klasifikācija. Veselības aprūpes uzdevumi ar bioterorismu saistītās situācijās. Normatīvā bāze rīcībai un bioterorisma draudu gadījumā.

Vienšūņu ierosinātas slimības: jēdzieni, klasifikācija, etioloģija, epidemioloģija.

Infekcijas slimību spektrs ceļotājiem, imigrantiem, bēgļiem un iedzīvotājiem, kas atrodas teritorijās, kur norisinās karadarbība. Diagnostika, veselības aprūpes un profilakses principi.

Pārtika un vide kā infekcijas slimību avots – mūsdienu tendences.

Bērnu infekcijas pieaugušajiem – diagnostika, klīniskās norises, īpatnības, prognozes, profilakse.

Biežāk sastopamās ārpusplaušu TB formas: TB pleirālās manifestācijas, perifēro limfas mezglu TB, kaulu-locītavu sistēmas TB, miliāra TB, centrālās nervu sistēmas TB, uroģenitālās sistēmas TB.

Laimborelioze, erlihioze, Q drudzis, riketsiozes u.c. – izmeklēšana, diagnozes verifikācija, ārstēšanas principi. Profilakse.

Bīstamās infekcijas.

Hemorāģiskie drudži – jēdziens, klasifikācija, etioloģiskās grupas, klīniskā aina, diagnozes verifikācija, ārstēšanas principi. Aktuālās eksotiskās slimības – Ebolas drudzis, Zikas slimība. Denges drudzis. Neatliekamie stāvokļi infekciju slimību kontekstā.

Sistēmiskās un oportūnistiskās mikozes – epidemioloģija, etioloģija, patoģenēze, plaušu un ārpusplaušu manifestācijas. Sarkoidoze. Psitakozes un citas pasaulē aktuālās zoonozes.

Pieaugušo vakcinācija: mērķi un uzdevumi; indikācijas un kontrindikācijas; vakcinācijas praktiskie aspekti. Imūnglobulīni, sērumi. Malārijas profilakse. Tetanus. Trakumsērga. Ceļotāju slimības.

Pārtikas produktu un vides objektu mikrobioloģiskie kritēriji un laboratoriskās kontroles organizēšana kā infekciju slimību profilakse.

SARS CoV-2 infekcijas norise – no etioloģijas līdz gala rezultātam.

Locītavu un kaulu infekcijas, to diagnostika, ārstēšana, profilakse.

Imunitātes veidošanās principi infekciju slimību gadījumos.

Antimikrobiālā rezistence. Multirezistenta mikroflora, tās nozīme hospitālo pacientu aprūpē. Hospitālo infekciju ietekme uz infekcijas slimību dizainu nākotnē.

Infekcijas slimību, t.sk., tuberkuloze, īpatnības geriatrijas kontekstā.

Ar limfadenopātiju noritošu infekciju slimību diagnostika, diferenciāldiagnostika ar neinfekciju patoloģijām. Ar izsitumiem noritošu infekcijas slimību diagnostika un diferenciāldiagnostika pieaugušajiem.

Zināmais un nezināmais infekciju slimību kontekstā. Jautājumi, atbildes, diskusijas par visu kursa tematiku.