Veidlapa Nr. M-3 (8)

Kursa apraksta statuss: Apstiprināts

Kursa apraksta versija: 25/26.R.1.00

Kursa apraksta periods : 2025./26. akadēmiskā gada rudens semestris

Kursa apraksta apstiprināšanas datums: -

Studiju kursa apraksts

Tiesību filozofija

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
JF_028
Zinātnes nozare
Tiesību teorija un vēsture; Tiesību zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Tiesību zinātne
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Agnese Beļska
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija

Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv

Par studiju kursu

Mērķis

Sniegt studentiem ieskatu tiesību filozofijas pamatjēdzienos un problēmjautājumos, apskatot antīkās pasaules domātāju darbus un salīdzinot tos ar mūsdienu aktualitātēm tiesību filozofijas domātāju vidū. Tai skaitā aplūkojot dažādās tiesību filozofiskās izpratnes tradīcijas, parādot tiesību filozofijas izmantojamību mūsdienu sabiedrības procesu izpētē un analīzē. To vietu juridiskajā zinātnē un pētnieciskajos darbos.

Priekšzināšanas

Tiesību teorija, Latvijas tiesību vēsture, Loģika.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.Ir apguvis pamatzināšanas par tiesību izcelsmi, ģenēzi un būtību filozofijas kontekstā.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Referāts • Uzdevums Nr.1 "Ievads Tiesību filozofijā"

2.Pārzina tiesību filozofijas pamatvirzienus (skolas/doktrīnas) – dabisko tiesību skolu, juridisko pozitīvismu, vēsturisko tiesību skolu, sociālistisko tiesību skolu, kā arī izprot to ietekmi uz mūsdienu juridisko domu.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Uzdevums Nr.2 "Dabiskās un pozitīvās tiesības" • Noslēguma eksāmens • Uzdevums Nr.3. “Tiesību pozitīvisms. Vēsturiskā tiesību skola. Sociālistiskā tiesību skola”

3.Pārzina galvenos tiesību filozofijas pārstāvjus no senatnes līdz mūsdienām.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Noslēguma eksāmens • Uzdevums Nr.2 "Dabiskās un pozitīvās tiesības"

4.Spēj raksturot tiesību filozofijas pamata teorijas – sabiedriskā līguma teoriju, varas dalīšanas teoriju, komandu (pavēļu) teorija, atzīšanas teorija, ideālas valsts teorija, etatisma teorija, konverģences teorija u.c.).

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Referāts • Noslēguma eksāmens

5.Orientējas tiesību filozofijas problēmjautājumos (tiesiskums, taisnīgums, vienlīdzība, brīvība, cilvēka cieņa, pienākums, atbildība, vispārējais labums, laime u.c.).

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Noslēguma eksāmens • Uzdevums Nr.3. “Tiesību pozitīvisms. Vēsturiskā tiesību skola. Sociālistiskā tiesību skola” • Referāts • Semināra nodarbība

Prasmes

1.Kritiski vērtējot laikmetu griezumā uzkrāto informāciju, spēj atlasīt būtisko un nepieciešamo mūsdienu juridisko problēmu risināšanai.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Semināra nodarbība • Uzdevums Nr.2 "Dabiskās un pozitīvās tiesības" • Uzdevums Nr.3. “Tiesību pozitīvisms. Vēsturiskā tiesību skola. Sociālistiskā tiesību skola”

2.Ir apguvis prasmi secīgi risināt problēmas no atšķirīgiem skatupunktiem, izprotot tiesiskajās attiecībās iesaistīto pušu iespējami dažādu juridisko jautājumu interpretāciju, mērķus, intereses.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Uzdevums Nr.3. “Tiesību pozitīvisms. Vēsturiskā tiesību skola. Sociālistiskā tiesību skola”

3.Spēj sasaistīt senatni ar mūsdienām, veidojot likumsakarības, tostarp spēj skaidrot Latvijas tiesību sistēmas veidošanās priekšnosacījumus.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Uzdevums Nr.3. “Tiesību pozitīvisms. Vēsturiskā tiesību skola. Sociālistiskā tiesību skola” • Semināra nodarbība • Referāts • Uzdevums Nr.2 "Dabiskās un pozitīvās tiesības" • Noslēguma eksāmens

4.Spēj strukturēt mācību procesu, pieņemt neordinārus lēmumus, tos zinātniski pamatot, aizstāvot savu viedokli kā savas jomas profesijas pārstāvju vidū, tā arī citviet.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Referāts

5.Ir attīstījis prasmi strādāt ne tikai individuāli, bet arī komandas darbā, kur jāsaskaras ar atšķirīgiem uzskatiem un viedokļiem par valdošajiem procesiem sabiedrībā.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Semināra nodarbība

Kompetences

1.Studējošais kursa noslēgumā būs kompetents sniegt argumentētu viedokli jautājumos, kas skar tiesību filozofiju. Spēs izvērtēt sava profesionālā ieguldījuma ietekmi uz tiesību filozofiju kā tiesību nozari.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Noslēguma eksāmens • Semināra nodarbība

2.Studējošā iegūtās zināšanas tiesību filozofijā būs kā pamats, lai attīstītu tiesību filozofijas izpratni mūsdienās. Studējošais spēs patstāvīgi turpmāk veikt informācijas apkopošanu un tās analīzi, saistot to ar tiesību filozofijas virzienu.

Patstāvīgais darbs un pārbaudījumi

Referāts

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Uzdevums Nr.1 "Ievads Tiesību filozofijā"
-
Ieskaite

Neliels ievada uzdevums, kas izpildāms pirms pirmās lekcijas, sagatavo studējošo kursa apguvei. Uzdevuma mērķis ir ievadīt kursā "Tiesību filozofija". Darbs tiks vērtēts kā ieskaitīts vai neieskaitīts. Rezultāti tiek pārrunāti pirmajā nodarbībā. Darba izpilde ir obligāts priekšnosacījums, lai studējošais varētu kārtot eksāmenu.
2.

Uzdevums Nr.2 "Dabiskās un pozitīvās tiesības"
-
Ieskaite

Patstāvīgā darba – 2. uzdevuma – mērķis ir attīstīt izpratni par divām pamata kategorijām tiesību filozofijā, proti, par “dabisko tiesību” un “pozitīvo tiesību”, kā arī to savstarpējo mijiedarbību. Darbs tiks vērtēts kā ieskaitīts vai neieskaitīts. Darba izpilde ir obligāta, lai studējošais varētu kārtot noslēguma eksāmenu.
3.

Uzdevums Nr.3. “Tiesību pozitīvisms. Vēsturiskā tiesību skola. Sociālistiskā tiesību skola”
-
Ieskaite

Trešā patstāvīgā darba mērķis (kāzuss) ir attīstīt izpratni par tiesību filozofijas virzieniem – tiesību pozitīvismu, sociālistisko tiesību skolu un vēsturisko tiesību skolu, kā arī to savstarpējo mijiedarbību. Papildus, uzdevuma ietvaros studējošie apskata tiesību filozofijas virzienu / konceptu ietekmi uz prakses situāciju risināšanu. Darbs tiks vērtēts kā ieskaitīts vai neieskaitīts. Darba izpilde ir obligāts priekšnosacījums, lai studējošais varētu kārtot eksāmenu.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Referāts
40,00% no gala vērtējuma
10 balles

Studiju kursa sekmīgai apguvei studējošajam noteiktajā termiņā ir jāsagatavo referāts. Sekmīga referāta sagatavošana ir priekšnoteikums, lai studējošais varētu kārtot noslēguma eksāmenu.

Referāta mērķis ir veicināt kursa apguvi, vienlaikus pilnveidojot un attīstot studējošo analīzes prasmes. Referāta ietvaros no studējošā tiek sagaidīta konkrēta jautājuma izpēte, veidojot diskursu ar juridiskās domas veidotājiem, kā arī saskatot likumsakarības starp teorijām un mūsdienu tiesisko realitāti.

Prasības referātam: 8-10 lapas, citāti nepārsniedz ¼ daļu no kopējā apjoma. Referātam jābūt izstrādātam, ievērojot RSU darbu noformēšanas prasības. Referātā izmantojami nacionālie un ārvalstu avoti.

Vērtēšanas kritēriji - atbilstoši ieguldītajam darbam un dotā uzdevuma izpildei:

  • Sekmīgam vērtējumam darbam jābūt oriģinālam (autora/-es izstrādātam), jāatbilst izvēlētajai tēmai;
  • Ja darbā veikts tikai teorētisks tēmas apskats, bez izvērsta diskursa - studējošais var pretendēt uz 4-5 ballēm;
  • Ja, papildus teorētiskajam apskatam, tēma aplūkota arī mūsdienu tiesību problemātikas kontekstā, studējošais var pretendēt uz 6-7 ballēm);
  • 8 balles var saņemt, ja izpildīti iepriekšējie kritēriji, kā arī sniegtas argumentētas atbildes uz pasniedzēja izvirzītajiem jautājumiem;
  • Darba noformēšana, izvēlētā literatūra, gramatikas korektums, laicīga iesniegšana un padziļinātu zināšanu demonstrēšana, papildus iepriekšējiem kritērijiem, ļauj pretendēt uz 9-10 ballēm.
2.

Semināra nodarbība
10,00% no gala vērtējuma
Ieskaite

Semināra mērķis ir attīstīt studējošo darbu komandā, spēju kopīgi risināt ar tiesību filozofijas problēmu jautājumiem saistītus jautājumus.

Seminārs ietvers darbu grupā un studējošie prezentēs referāta rakstīšanas procesā gūtās atziņas.

Semināra apmeklējums ir obligāts priekšnosacījums, lai studējošais varētu kārtot eksāmenu. Par sekmīgu semināra izpildi studējošais iegūs 1 balli no gala vērtējuma.
3.

Noslēguma eksāmens
50,00% no gala vērtējuma
10 balles

Studiju kursa noslēgumā paredzēts rakstisks eksāmens. Eksāmenu kārtot varēs tikai tie studējušie, kuri būs izpildījuši pastāvīgo darbu (iesniegti 3 uzdevumi), sekmīgi uzrakstījuši referātu un apmeklējuši semināru. Šīs prasības ir obligāts priekšnosacījums kursa apguvei un noslēguma eksāmena kārtošanai.

Eksāmenu veidos biļetes ar jautājumiem par studiju kursa aprakstā iekļautajām tēmām. Mērķis ir pārbaudīt studenta darbu kursa laikā, tostarp – darbu ar kursa ietvaros apgūstamo literatūru.

Katrā biļetē būs iekļauti vairāki jautājumi, par kuriem attiecīgi varēs saņemt punktus, kas veidos kopējo eksāmena vērtējumu. Eksāmena jautājumu loks iepriekš būs pieejams. Eksāmena laikā studējošais drīkstēs izmantot tikai savas piezīme (papīra formātā). Grāmatas un digitālie resursi nebūs atļauti!

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Ievads tiesību filozofijā (1.tēma): 1.1. Mērķis, jēdziens un uzdevumi. 1.2. Priekšmets un saturs. 1.3. Vieta filozofijā un jurisprudencē. 1.4. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā.
Apraksts

Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību filozofijas priekšmeta izpratne un saturs. Tiesību filozofijas vieta filozofijā un juridiskajā zinātnē. Tiesību filozofijas attīstība. Nošķiršanas problemātika no citiem priekšmetiem. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā. Antīkā Grieķija. Antīkā Roma.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Praktiskā nodarbība: 1. tēma. Teorētiskā daļa: Tiesību filozofijas izpratne. Praktiskā daļa: praktiskais darbs grupās.
Apraksts
Nodarbības jautājumi: Kas ir tiesība un tiesības? Subjektīvā un objektīvā tiesība? Kā nošķirt tiesību filozofiju no tiesību teorijas? Kā nošķirt tiesības un morāli? Cilvēka cieņas koncepta attīstība. Valsts (ideāla valsts).

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Dabisko tiesību virziens (2.tēma): 2.1. Jēdziens un saturs. 2.2. Antīkās dabiskās tiesības. 2.3. Viduslaiku dabiskās tiesībās. 2.4. Apgaismības dabiskās tiesības. 2.5. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. 2.6. Dabisko tiesību noriets. 2.7. Mūsdienu dabiskās tiesības. 2.8. Dabiskās tiesības un Latvijas tiesību sistēma.
Apraksts

Dabiskās tiesības – jēdziens un saturs. Dabisko tiesību izpratne antīkajā pasaulē. Valsts (ideāla valsts) izpratne (Platons. Aristotelis. Cicerons). Viduslaiku dabiskās tiesības. Dabiskās tiesības un apgaismība. Sabiedriskais līgums. Taisnīguma izpratne dabiskajās tiesībās. Cilvēka cieņas koncepts. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. Kanta brīvības un mūžīgā miera koncepts. Viesmīlības princips. Kategoriskais imperatīvs. Dabisko tiesību atdzimšana pēc Otrā Pasaules kara. Dabisko tiesību mūsdienu virzieni.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Dabisko tiesību virziens (2.tēma): 2.1. Jēdziens un saturs. 2.2. Antīkās dabiskās tiesības. 2.3. Viduslaiku dabiskās tiesībās. 2.4. Apgaismības dabiskās tiesības. 2.5. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. 2.6. Dabisko tiesību noriets. 2.7. Mūsdienu dabiskās tiesības. 2.8. Dabiskās tiesības un Latvijas tiesību sistēma.
Apraksts

Dabiskās tiesības – jēdziens un saturs. Dabisko tiesību izpratne antīkajā pasaulē. Valsts (ideāla valsts) izpratne (Platons. Aristotelis. Cicerons). Viduslaiku dabiskās tiesības. Dabiskās tiesības un apgaismība. Sabiedriskais līgums. Taisnīguma izpratne dabiskajās tiesībās. Cilvēka cieņas koncepts. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. Kanta brīvības un mūžīgā miera koncepts. Viesmīlības princips. Kategoriskais imperatīvs. Dabisko tiesību atdzimšana pēc Otrā Pasaules kara. Dabisko tiesību mūsdienu virzieni.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Dabisko tiesību virziens (2.tēma): 2.1. Jēdziens un saturs. 2.2. Antīkās dabiskās tiesības. 2.3. Viduslaiku dabiskās tiesībās. 2.4. Apgaismības dabiskās tiesības. 2.5. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. 2.6. Dabisko tiesību noriets. 2.7. Mūsdienu dabiskās tiesības. 2.8. Dabiskās tiesības un Latvijas tiesību sistēma.
Apraksts

Dabiskās tiesības – jēdziens un saturs. Dabisko tiesību izpratne antīkajā pasaulē. Valsts (ideāla valsts) izpratne (Platons. Aristotelis. Cicerons). Viduslaiku dabiskās tiesības. Dabiskās tiesības un apgaismība. Sabiedriskais līgums. Taisnīguma izpratne dabiskajās tiesībās. Cilvēka cieņas koncepts. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. Kanta brīvības un mūžīgā miera koncepts. Viesmīlības princips. Kategoriskais imperatīvs. Dabisko tiesību atdzimšana pēc Otrā Pasaules kara. Dabisko tiesību mūsdienu virzieni.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Praktiskā nodarbība: 2. tēma. Teorētiskā daļa: Dabisko tiesību izpratne un jautājumi. Praktiskā daļa: praktiskais darbs grupās.
Apraksts
Nodarbības jautājumi: Kas ir dabiskās tiesības? Kas ir dabas tiesības? Kas ir pozitīvās (nosacītās) tiesības? Kāda ir tiesību būtība? Kādi ir tiesību avoti? Kas ir dabiskais stāvoklis? Kas ir sabiedriskais līgums? Kāpēc nepieciešama varas dalīšana? Kas ir taisnīgums? Vai likums var būt netaisnīgas? Vienlīdzības ideja.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vēsturiskā tiesību skola (3.tēma): 3.1. Vieta tiesību filozofijā. 3.2. Pārstāvji. 3.3. Novirzieni. 3.4. Nozīme tiesību attīstībā. 3.5. Kritika. 3.6. Hēgeļa tiesību filozofija.
Apraksts

Rašanās un attīstības priekšnoteikumi. Pamatideja. Vēsturiskās domāšanas virziens tiesību filozofijā. Vēsturiskās tiesību skolas pārstāvji un novirzieni. Nozīme tiesību idejas attīstībā. Hēgeļa tiesību filozofija. Vēsturiskās tiesību skolas ietekme uz Latvijas tiesību sistēmas attīstību.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Praktiskā nodarbība: 3. tēma. Teorētiskā daļa: Vēsturiskā tiesību izpratne. Praktiskā daļa: praktiskais darbs grupās.
Apraksts
Nodarbības jautājumi: Kas ir tiesību avoti? Kā veidojas tiesības? Kādas ir paražu tiesību un pozitīvo tiesību attiecības? Kāda ir tiesību loma cilvēka dzīvē? Vai pastāv nemainīgas vērtības? Kāda ir tiesību vērtība? Kā veidojusies Latvijas tiesību sistēma? Kāda ir vēsturiskās tiesību skolas ietekme uz Latvijas tiesību sistēmas attīstību?

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Pozitīvā tiesību skola (4.tēma): 4.1. Klasiskais tiesību pozitīvisms un tā noriets. 4.2. Tiesību pozitīvisma atdzimšana (neo-pozitīvisms). 4.3. Kritika.
Apraksts

Tiesību pozitīvisma rašanās un attīstības priekšnoteikumi. Tiesību / juridiskais pozitīvisms kā tiesību filozofijas domāšanas virziens. Klasiskais tiesību pozitīvisms (Ostins, Kelzens). Pamatnorma, normatīvo tiesību aktu hierarhija. Tiesību pozitīvisma noriets un atdzimšana mūsdienās (neopozitīvisms). Modernais tiesību pozitīvisms (Harts). Tiesību socioloģiskais un psiholoģiskais virziens. Interešu filozofija (Jērings). Citi tiesību filozofijas novirzieni.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Pozitīvā tiesību skola (4.tēma): 4.1. Klasiskais tiesību pozitīvisms un tā noriets. 4.2. Tiesību pozitīvisma atdzimšana (neo-pozitīvisms). 4.3. Kritika.
Apraksts

Tiesību pozitīvisma rašanās un attīstības priekšnoteikumi. Tiesību / juridiskais pozitīvisms kā tiesību filozofijas domāšanas virziens. Klasiskais tiesību pozitīvisms (Ostins, Kelzens). Pamatnorma, normatīvo tiesību aktu hierarhija. Tiesību pozitīvisma noriets un atdzimšana mūsdienās (neopozitīvisms). Modernais tiesību pozitīvisms (Harts). Tiesību socioloģiskais un psiholoģiskais virziens. Interešu filozofija (Jērings). Citi tiesību filozofijas novirzieni.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Sociālistiskā tiesību skola (5.tēma): 5.1. Jēdziens un izpratne. 5.2. Attīstība. 5.3. Marksisms. 5.4. Virzieni. 5.5. Kritika.
Apraksts

Sociālistiskais domāšanas virziens tiesību filozofijā. Klasiskais sociālisms, tā rašanās priekšnoteikumi un turpmākā ietekme. Boļsevisma sociālisms. Sociālisma kritika.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Praktiskā nodarbība: 4.-5. tēma. Teorētiskā daļa: Pozitīvā tiesību izpratne. Sociāli atbildīgas valsts princips. Praktiskā daļa: praktiskais darbs grupās.
Apraksts
Nodarbības jautājumi: Kas ir pozitīvisms tiesībās? Kas ir suverēns? Kas piešķir tiesībām spēku? Kas ir pamatlikums? Kas ir atzīšanas normas? Kas ir tiesību principi? Kas ir pienākums? Kas likumu padara par tiesībām? Kas ir sociāli atbildīgas valsts koncepts? Sadalošais un izlīdzinošais taisnīgums. Vienlīdzība.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Tiesību filozofijas teorijas un problēmjautājumi (6.tēma): 6.1. Politiskais pozitīvisms. 6.2. Citi tiesību filozofijas domāšanas virzieni. 6.3. Tiesību gnozeoloģija, aksioloģija, ontoloģija. 6.4. Tiesību problēmjautājumi.
Apraksts

Tiesību gnozeoloģija, aksioloģija un ontoloģija. Tiesību politika (Makjavelli). Varas dalīšana (Monteskjē, Loks, Medions). Likumdošanas nepilnību novēršana. Taisnīguma kategorija tiesībās. Nolīdzinošais un sadalošais taisnīgums. Tiesība un tiesības. Brīvības kategorija tiesībās. Vienlīdzības kategorija tiesībās. Cilvēka cieņa. Īpašums. Sods. Vispārējais labums. Valsts tiesiskā misija. Tiesību filozofijas kursa kopsavilkums un galvenās atziņas.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Tiesību filozofijas teorijas un problēmjautājumi (6.tēma): 6.1. Politiskais pozitīvisms. 6.2. Citi tiesību filozofijas domāšanas virzieni. 6.3. Tiesību gnozeoloģija, aksioloģija, ontoloģija. 6.4. Tiesību problēmjautājumi.
Apraksts

Tiesību gnozeoloģija, aksioloģija un ontoloģija. Tiesību politika (Makjavelli). Varas dalīšana (Monteskjē, Loks, Medions). Likumdošanas nepilnību novēršana. Taisnīguma kategorija tiesībās. Nolīdzinošais un sadalošais taisnīgums. Tiesība un tiesības. Brīvības kategorija tiesībās. Vienlīdzības kategorija tiesībās. Cilvēka cieņa. Īpašums. Sods. Vispārējais labums. Valsts tiesiskā misija. Tiesību filozofijas kursa kopsavilkums un galvenās atziņas.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Praktiskā nodarbība: 1-6. tēma. Teorētiskā daļa: Kursa kopsavilkums. Praktiskā daļa: referātu rezultātu prezentēšana, darbs grupā.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Praktiskā nodarbība: 1-6. tēma. Teorētiskā daļa: Kursa kopsavilkums. Praktiskā daļa: referātu rezultātu prezentēšana, darbs grupā.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
32 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
NEPILNA LAIKA
1. daļa

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Ievads tiesību filozofijā (1.tēma): 1.1. Mērķis, jēdziens un uzdevumi. 1.2. Priekšmets un saturs. 1.3. Vieta filozofijā un jurisprudencē. 1.4. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā.
Apraksts

Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību filozofijas priekšmeta izpratne un saturs. Tiesību filozofijas vieta filozofijā un juridiskajā zinātnē. Tiesību filozofijas attīstība. Nošķiršanas problemātika no citiem priekšmetiem. Tiesību filozofijas pirmsākumi Eiropā. Antīkā Grieķija. Antīkā Roma.
Tiesību filozofijas teorijas un problēmjautājumi (6.tēma): 6.1. Politiskais pozitīvisms. 6.2. Citi tiesību filozofijas domāšanas virzieni. 6.3. Tiesību gnozeoloģija, aksioloģija, ontoloģija. 6.4. Tiesību problēmjautājumi.
Apraksts

Tiesību gnozeoloģija, aksioloģija un ontoloģija. Tiesību politika (Makjavelli). Varas dalīšana (Monteskjē, Loks, Medions). Likumdošanas nepilnību novēršana. Taisnīguma kategorija tiesībās. Nolīdzinošais un sadalošais taisnīgums. Tiesība un tiesības. Brīvības kategorija tiesībās. Vienlīdzības kategorija tiesībās. Cilvēka cieņa. Īpašums. Sods. Vispārējais labums. Valsts tiesiskā misija. Tiesību filozofijas kursa kopsavilkums un galvenās atziņas.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Dabisko tiesību virziens (2.tēma): 2.1. Jēdziens un saturs. 2.2. Antīkās dabiskās tiesības. 2.3. Viduslaiku dabiskās tiesībās. 2.4. Apgaismības dabiskās tiesības. 2.5. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. 2.6. Dabisko tiesību noriets. 2.7. Mūsdienu dabiskās tiesības. 2.8. Dabiskās tiesības un Latvijas tiesību sistēma.
Apraksts

Dabiskās tiesības – jēdziens un saturs. Dabisko tiesību izpratne antīkajā pasaulē. Valsts (ideāla valsts) izpratne (Platons. Aristotelis. Cicerons). Viduslaiku dabiskās tiesības. Dabiskās tiesības un apgaismība. Sabiedriskais līgums. Taisnīguma izpratne dabiskajās tiesībās. Cilvēka cieņas koncepts. Kanta ieguldījums dabisko tiesību izpratnē. Kanta brīvības un mūžīgā miera koncepts. Viesmīlības princips. Kategoriskais imperatīvs. Dabisko tiesību atdzimšana pēc Otrā Pasaules kara. Dabisko tiesību mūsdienu virzieni.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Vēsturiskā tiesību skola (3.tēma): 3.1. Vieta tiesību filozofijā. 3.2. Pārstāvji. 3.3. Novirzieni. 3.4. Nozīme tiesību attīstībā. 3.5. Kritika. 3.6. Hēgeļa tiesību filozofija.
Apraksts

Rašanās un attīstības priekšnoteikumi. Pamatideja. Vēsturiskās domāšanas virziens tiesību filozofijā. Vēsturiskās tiesību skolas pārstāvji un novirzieni. Nozīme tiesību idejas attīstībā. Hēgeļa tiesību filozofija. Vēsturiskās tiesību skolas ietekme uz Latvijas tiesību sistēmas attīstību.
Sociālistiskā tiesību skola (5.tēma): 5.1. Jēdziens un izpratne. 5.2. Attīstība. 5.3. Marksisms. 5.4. Virzieni. 5.5. Kritika.
Apraksts

Sociālistiskais domāšanas virziens tiesību filozofijā. Klasiskais sociālisms, tā rašanās priekšnoteikumi un turpmākā ietekme. Boļsevisma sociālisms. Sociālisma kritika.

  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Pozitīvā tiesību skola (4.tēma): 4.1. Klasiskais tiesību pozitīvisms un tā noriets. 4.2. Tiesību pozitīvisma atdzimšana (neo-pozitīvisms). 4.3. Kritika.
Apraksts

Tiesību pozitīvisma rašanās un attīstības priekšnoteikumi. Tiesību / juridiskais pozitīvisms kā tiesību filozofijas domāšanas virziens. Klasiskais tiesību pozitīvisms (Ostins, Kelzens). Pamatnorma, normatīvo tiesību aktu hierarhija. Tiesību pozitīvisma noriets un atdzimšana mūsdienās (neopozitīvisms). Modernais tiesību pozitīvisms (Harts). Tiesību socioloģiskais un psiholoģiskais virziens. Interešu filozofija (Jērings). Citi tiesību filozofijas novirzieni.

  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Klātiene
Auditorija
2

Tēmas

Praktiskā nodarbība: 1-6. tēma. Teorētiskā daļa: Kursa kopsavilkums. Praktiskā daļa: referātu rezultātu prezentēšana, darbs grupā.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
10 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Broks J. Tiesību filosofija. –Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2004.

2.

Horns N. Ievads tiesību zinātnē un tiesību filozofijā // Likums un tiesības. – 1999. Nr.1.-4.;2000. Nr.1.-8.

3.

Lejiņš P., Šulcs L. Tiesību filozofija. Rīga, 1938

4.

Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: Ratio iuris, 2005

Papildu literatūra

1.

Aristotelis. Nikomaha ētika. Pagātnes domātāju darbi. –Rīga: Zvaigzne, 1985

2.

Bandēns G. Leģisms – senās Ķīnas valsts pārvaldes doktrīnas //Vispārīgās tiesību teorijas un valsts zinātnes atziņas. – Rīga: LU, 1997

3.

Bēkons F. Jaunais orgānus. Pagātnes domātāju darbi. – Rīga: Zvaigzne, 1989

4.

Boazs D. Pasaules filozofiskā doma labklājības meklējumos. – Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2006..

5.

Cipeliuss R. Tiesību būtība. Juridiskai izglītībai un praksei. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2001.

6.

Dāle P. Imanuels Kants. – Rīga: Valters un Rapa. 1936.

7.

Dišlers K. Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2004

8.

Domas par antīko filozofiju. – Rīga: Avots, 1990.

9.

Freibahs L. Kristietības būtība. Nākotnes filozofijas pamati. Pagātnes domātāju darbi. 2.papildizdevums. – Rīga: Zvaigzne, 1991

10.

Fihte J.G. Cilvēka būtība. Par cilvēka lielumu. Pagātnes domātāju darbi. – Rīga: Zvaigzne, 1989

11.

Fuko M. Uzraudzīt un sodīt. – Rīga: Omnia mea, 2001.

12.

Kants I. Prolegomeni. Pagātnes domātāju darbi. – Rīga: Zvaigzne, 1990

13.

Krastiņš I. Tiesību Doktrīnas. – Rīga: LU, 1996

14.

Lazdiņš, J. Vēsturiskā tiesību skola un Latvija. Latvijas Universitātes raksti, 2006. Nr.703, 21.-43.lpp.

15.

Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.

16.

Levits E. Par līdztiesību likuma un tiesas priekšā, un diskriminācijas aizliegumu. Par Satversmes 91.pantu.

17.

Makjavelli N. Valdnieks. – Rīga: Tapals, 2007

18.

Meļķisis E. Attīstības tendences dažādos tiesību teorijas un prakses jautājumos. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2000.

19.

Osipova S. Musulmaņu tiesību vēsture viduslaikos. – Rīga: LU, 2001

20.

Osipova S. Tiesību socioloģija kā juridiskā zinātne un tās ģenēze. // Juridiskā zinātne. Latvijas Universitātes raksti Nr.703. Rīga: LU, 2006

21.

Platons. Valsts. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2001;

22.

Razs Dž. Brīvības morāle. – Rīga: Sorosa fonds Latvija, 2001

23.

Šarls Luijs de Monteksjē, Persiešu vēstules. Pagātnes domātāju darbi. – Rīga: Zvagzne, 1990

24.

Šulcs L. Tiesību idejas un dabisko tiesību problēmas Kanta tiesību teorijā. – Rīga: Valters un Rapa, 1939

25.

Šulcs L. Dabisko tiesību evolūcija. Tiesību ministrijas vēstnesis. – Nr.5/6, 1934

26.

Šulcs, L. Tiesību idejas un dabisko tiesību problēmas Kanta tiesību teorijā. – Rīga: Valters un Rapa, 1939.

27.

Vedins I. Likuma ontoloģija. // Raksti Nr.8 – Rīga: Policijas akadēmija, 2001

28.

Ziemele, I. Starptautiskās tiesības un cilvēktiesības Latvijā: abstrakcija vai realitāte. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005.

29.

Ackermann B.A. Social Justice in the Liberal State. – London: Yale University press, 1980

30.

Adams D.M. Philosophical problems in the Law; 3rd edition. – Canada: Wadsworth, 1999

31.

Dworkin R. Taking Rights Seriously. –London: Duckworth, 1978

32.

Eisenberg M.A. The Nature of the common law. – England: [b.v.], 1998

33.

Feinberg J. Philosophy of Law. 6th ed. – Wadsworth: [b.i.],2000

34.

Frederik G. Kempin, Jr.Historical Introduction to Anglo – American Law. – St.Paul: Back’s Law dictionary, - 1998

35.

Professional Responsibility and regulation. Deborah L. Rhode, Geoffrey C. Hazard, Foundation Press, NY, 2002

36.

Shaklee I. N. Law and Politics//legism. - Cambridge: Hardvard University Press, 1986

37.

Zippelius R. . Rechtsphilosophie. 4.Auflag.Munchen: Verlag C.H.Beck, 2003

Citi informācijas avoti

1.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija

2.

Neimane I. Īpašuma tiesības kā cilvēka pamattiesības // portāls politika.lv, 09.05.2005.

3.

What are human rights?

4.

Ierosinātās un izskatītās Satversmes tiesas lietas.

5.

Augstākās Tiesas mājaslapa.