Krievijas-Ķīnas partnerība - faktori un intereses

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
Moduļa ietvaros, studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru, rakstīs referātu un sagatavos prezentāciju. Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus. Referāta mērķis – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros, jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	-
Studentam ir jāprezentē un jāiesniedz darbs atbilstoši zemāk norādītajām tēmām (atkarībā no klausītāju skaita grupā, katrai tēmai paredzēti 2 līdz 3 prezentētāji). Referātu projektu prezentācijas notiks kursa nodarbību sadaļā, melnraksti jāpapildina saskaņā ar nodarbību laikā apspriesto, un labotā versija jāiesniedz vērtēšanai. Tehniskās prasības darbam: 3 lappuses ar atstarpi 1, Times New Roman 12 vai ekvivalents. Atsauces zemsvītras piezīmēs, noformējums saskaņā ar Čikāgas stila rokasgrāmatu.
2. Pārbaudījums	-	-
Apmeklējums – 10%; Aktivitāte un sagatavotība nodarbību laikā – 30%; Prezentācija un referāts – 40%; Gala pārbaudījums (eseja) – 20%.

Attiecību statuss: oficiālie Krievijas un Ķīnas naratīvi Apraksts Anotācija: Lai izveidotu priekšstatu par Ķīnas un Krievijas attiecībām, ir svarīgi izpētīt abu aktoru intereses, uztveri un savstarpējos naratīvus. Lekcija piedāvā ieskatu, kā Maskava un Pekina pasniedz savas attiecības iekšējām auditorijām un starptautiskajai sabiedrībai. Kādi stāsti tiek prezentēti, lai attaisnotu partnerību un nodrošinātu atbalstu tai? Naratīvos ir līdzības, taču tie satur arī atšķirīgus akcentus un noslēpumainas neatbilstības -- pat oficiālais partnerības nosaukums pirms 2019. gada attiecību statusa paaugstināšanas abās valodās tika pasniegts atšķirīgi (Ķīnas sabiedrībai kā "visaptveroša stratēģiskā koordinācijas partnerība" [全面战略协作伙伴关系] un Krievijas sabiedrībai kā "visaptveroša vienlīdzīga uzticībā balstīta partnerība un stratēģiskā mijiedarbība" [всеобъемлющее равноправное доверительное партнерство и стратегическое взаимодействие]). Oficiālā saziņa un valsts plašsaziņas līdzekļi sniedz labu ieskatu savstarpējā uztverē un cerībās, vienlaikus atklājot arī jūtīgas tēmas, piemēram, Krievijas iedzīvotāju bailes no pārliekas paļāvības uz izejvielu eksportu - risks ir tik nozīmīgs, ka tas pat ir iekļauts Nacionālās drošības stratēģijā. Lai pārliecinātu Krievijas sabiedrību par pretējo, abas puses plaši piemin sadarbību augsto tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības nozarēs. Literatūra: - "A new era for China-Russia relationship in 2019," ChinaDaily, source: Xinhua, December 28, 2019, https://www.chinadaily.com.cn/a/201912/28/WS5e06c51ea310cf3e3558138b.html - "Beginning of Russian-Chinese talks in restricted format," President of Russia, June 5, 2019, http://en.kremlin.ru/events/president/transcripts/60670 - Bērziņa-Čerenkova, U.A. "The People’s Republic of China and the Russian Federation as Strategic Allies: Narrative analysis of public statements by Russian and Chinese officials." Riga: NATO Strategic Communications Centre of Excellence, 2020, https://www.stratcomcoe.org/peoples-republic-china-and-russian-federation-strategic-allies

Krievijas pieeja Joslas un Ceļa Iniciatīvai Apraksts Anotācija: Rietumu valdības un analītiķi uzskata Jostas un Ceļa Iniciatīvu par "Ķīnas pieaugošās varas satraucošu turpinājumu", un pamatoti, jo iniciatīvai piemīt ne vien ekonomiska, bet arī politiska loģika. Ķīna, kas vairs nav "kautrīgais milzis", vēlas veidot atkarības visā Eirāzijā. Lekcija iepazīstina ar Krievijas pretrunīgo attieksmi pret JCI. Krievijas amatpersonas nekad neliedz iniciatīvai atbalstu un šķiet tajā aktīvi iesaistāmies. Tomēr Krievijai ir savas Eirāzijas ambīcijas, kuras V.Putins nekautrējas paust JCI pasākumos. Runa ir par Eirāzijas Ekonomiskā savienību - valstu klubu ar zināmu kopēju Padomju vēsturi, kas tika dibināts 2014. gadā, divus gadus pēc JCI aizsākuma. Krievija EES kontekstā mēdz atsaukties arī uz Indiju, parādot, ka tā atšķirībā no JCI ir spējusi nodrošināt Indijas atbalstu. Ar alternatīvas Eirāzijas vīzijas pieminēšanu Krievijas prezidents vietējai auditorijai signalizē, ka valsts nav atkarīga no Ķīnas. Putina paziņojumi parāda Krievijas pozīciju - tā ir par lielu, lai pakļautos multilaterālismam Ķīnas vadībā, tāpēc piedalīsies tikai pēc saviem noteikumiem. Literatūra: Feng, Yujun, Gabuev, Alexander, Haenle, Paul, Ma, Bin, Trenin, Dmitri, "The Belt and Road Initiative: Views from Washington, Moscow, and Beijing," Carnegie Tsinghua, 2019, https://carnegietsinghua.org/2019/04/08/belt-and-road-initiative-views-from-washington-moscow-and-beijing-pub-78774 Makarov, Igor, Sokolova, Anna, "Coordination of the Eurasian Economic Union and the Silk Road Economic Belt: Opportunities for Russia," INTERNATIONAL ORGANISATIONS RESEARCH JOURNAL. Vol. 11. No 2 (2016), https://iorj.hse.ru/data/2016/12/08/1111884690/I.%20Makarov,%20A.%20Sokolova.pdf, p.29.

Vai tiešām "neveidojam alianses"? Sadarbības realitāte drošībā Apraksts Anotācija: Krievijas Nacionālās drošības stratēģija izceļ Ķīnu kā "galveno faktoru globālās un reģionālās stabilitātes uzturēšanā". Tomēr Ķīna neatbild ar to pašu - Ķīnas amatpersonas pastāvīgi atgādina Krievijas kolēģiem savus drošības sadarbības principus jeb trīs "nē": neveidot alianses, neiesaistīties konfrontācijā un nevērsties pret trešo valsti. Tomēr praksē abas valstis ir rīkojušas kopīgas kara mācības gan uz sauszemes, gan jūrā, apspriež sadarbību tālā kosmosa izpētē, par prioritāti izvirzījušas kopīgus pārrobežu pretterorisma un pretekstrēmisma pasākumus, un Krievija palīdz Ķīnai izveidot raķešu uzbrukumu brīdinājuma sistēmu (SPRN). V. Putins un viņa preses sekretārs D. Peskovs dēvē Ķīnu un Krieviju par sabiedrotajiem. Abas valstis darbojas saskaņā ar kopīgi parakstītu Militārās sadarbības plānu 2017. – 2020. gadam. To attiecības drošība un aizsardzībā ir paplašinājušās, iekļaujot visas alianses pazīmes, izņemot vienu - savstarpējas aizsardzības apņemšanos. Tomēr starptautiskie analītiķi norāda uz secinājumu, ka Maskava uzstāj uz kopīgu drošības darba kārtību, jo tai ir jādemonstrē spēcīga partnerība ārēji, bet Pekinas ir uzmanīga -- Ķīnas līdzdalība nav salīdzināma ar Krievijas līdzdalību un ir visai simboliska. Ķīniešu analītiķi uzskata Krieviju par neuzticamu, jo tai ir parakstīts Militārās sadarbības plāns arī ar Indiju. Balsis Krievijā norāda arī uz Ķīnas kopīgajiem terorisma apkarošanas treniņiem ar Vidusāzijas valstīm. Lekcijas mērķis ir izpētīt Ķīnas un Krievijas drošības sadarbības jomu, noteikt interešu virzienus un novērtēt abu dalībnieku līdzdalības pakāpi. Literatūra: Gorenburg, Dmitry, "An Emerging Strategic Partnership: Trends in Russia-China Military Cooperation," George C. Marshall Center for European Security Studies, 2020, https://www.marshallcenter.org/en/publications/security-insights/emerging-strategic-partnership-trends-russia-china-military-cooperation-0 "Russia–China Military-Technical and Military Cooperation," In: Russian–Chinese Dialogue: The 2019 Model: Report No. 46/2019, (ed. I. Ivanov,) Russian International Affairs Council, https://russiancouncil.ru/papers/Russia-China-Report46-En.pdf, p. 39-43

"Arktikai tuva" domāšana: Ķīnas ambīcijas, Krievijas reakcijas Apraksts Anotācija: Ķīna sevi ir pasludinājusi par “Arktikai tuvu valsti", kas tiek definēta kā “viena no kontinentālajām valstīm, kas ir vistuvāk polārajam lokam”, un tāpēc tiesīga izteikt viedokli par Arktikas stratēģisko, ekonomisko, zinātnisko, vides, loģistikas un resursu vērtību. Krievijas Arktikas teritorija, kuras platība ir 3,7 miljoni kvadrātkilometru, var nodrošināt Ķīnai piekļuvi visiem šiem aspektiem, jo īpaši tāpēc, ka Ziemeļjūras maršruta tranzīta potenciāla attīstība ir iekļauta Krievijas ārpolitikas koncepcijā. Šķiet, ka Arktika ir savstarpējas sapratnes temats Ķīnas un Krievijas vadītāju samitos, jo kopīgajos paziņojumos vienmēr tiek izteikti solījumi par sadarbību pētniecības, transporta, enerģētikas, tūrisma un vides jomās. Tomēr Krievija nevēlas iesaistīties pilnā apjomā: tā nevēlas pārvērtēt Arktikas piekļuvi, ir aizdomīga par Īslandes solījumiem Ķīnai, un uzskata, ka šādas izmaiņas galu galā nāk par labu ASV: "Ķīna caur Īslandi cenšas panākt ideja par “Arktikas internacionalizāciju” un ASV zināmā mērā atbalsta šo ideju." Krievijas eksperti uzsver Arktikas neaizsargātību", ja Ķīnas investīcijas nenozīmēs ieguldījumu reģiona sociālajā attīstībā. Ķīna, savukārt, uzskata, ka Krievijas politika ir pārāk ierobežojoša un nav iekļaujoša attiecībā uz ārvalstu komerciālajām kuģniecības kompānijām. Lekcijā apskatītas abu pušu vēlmes un Krievijas un Ķīnas Arktikas dialoga rezultāti, kā arī analizēta Ķīnas pieeja pārējiem Arktikas padomes locekļiem -- Kanādai, Dānijai, Somijai, Īslandei, Norvēģijai, Zviedrijai un ASV, paturot prātā arī ieinteresētā jaunpienācēja, kas vēlas iesaistīties Arktikā -- Indijas -- sadarbību ar Krieviju. Literatūra: Guangmiao Xu, " China's Arctic Interests and Policy: History, Legal Ground and Implementation," Mirovaya ekonomika i mezhdunarodnye otnosheniya, 2016, vol. 60, No 2, pp. 52-62, https://www.imemo.ru/en/jour/meimo/index.php?page_id=685&id=7212&jid=7204&jj=49 Trenin, Dmitri, "Russia and China in the Arctic: Cooperation, Competition, and Consequences," Carnegie Moscow Center, 2020, https://carnegie.ru/commentary/81407

Ķīna Krievijas apkaimē: Centrālāzijas "virves vilkšana" Apraksts Anotācija: Gan Ķīna, gan Krievija uzsver Centrālāzijas -- reģiona, kas sastāv no 5 valstīm, kuras pēc PSRS sabrukšanas kļuva neatkarīgas -- Turkmenistānas, Tadžikistānas, Kirgizstānas, Kazahstānas un Uzbekistānas -- nozīmi savos plānošanas dokumentos. Krievijas klātbūtne reģionā ir vēsturiski spēcīga. Tadžikistāna, Kirgizstāna, Kazahstāna un Uzbekistāna ir Neatkarīgo Valstu Sadraudzības locekles, un Turkmenistāna ir asociētā locekle. Ķīnas interese par šo reģionu ir praktiska, tā sakņojas drošībā un dabas resursos. Diskursīvi un politiski Centrālāzija veido Zīda ceļa ekonomiskās jostas kodolu. Tomēr abas lielvalstis saskaras ar izaicinājumiem reģionā: krievu valoda ir zaudējusi savu priviliģēto statusu, un Krievija tā vietā, lai censtos saglabāt savu pievilcību, ir komunicējusi aizvainojoši -- piemēram, V. Putins ierosināja Centrālāzijas valstīm pieņemt krievu izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka migrantu "labu uzvedību" Krievijā. No otras puses, Ķīna no izaugsmes iespējas ir kļuvusi par iemeslu piesardzībai. Maskētā Ķīnas militārā bāze Tadžikistānā, milzīgais Kirgizstānas parāds Ķīnai, anti-Pekinas mītiņi Kazahstānā un sabiedrības aizvainojums par Ķīnas izturēšanos pret musulmaņu minoritātēm mazina Ķīnas mīksto varu Centrālāzijā. Lekcijā tiek apskatīta Ķīnas un Krievijas CĀ politikas virzienu dinamika un izaicinājumi, kā arī noteiktas to savstarpējās konverģences un atšķirības, nonākot pie secinājuma, ka no Centrālāzijas un Rietumu viedokļa Ķīnas un Krievijas konkurence ir pozitīvs faktors, jo tā nodrošina aizsardzību pret reģiona sadalīšanu ietekmes sfērās. Literatūra: Lynch, Ian, "What Are the Implications of China’s Growing Security Role in Central Asia?" The Diplomat, June 3, 2020, https://thediplomat.com/2020/06/what-are-the-implications-of-chinas-growing-security-role-in-central-asia/ Umarov, Temur, " China Looms Large in Central Asia," Carnegie Moscow Center, March 30, 2020, https://carnegie.ru/commentary/81402

Krievija Ķīnas apkaimē: Vjetnamas gadījuma izpēte Apraksts Anotācija: Vjetnamas ārpolitika attiecībā uz Krieviju, tās "noderīgo, taču neinvazīvo partneri" Maskavā tiek uztverta kā spēku līdzsvara izlīdzināšana pret Ķīnu, un Krievija labprāt iesaistās šajā reģionālajā saspēlē. Krievija ir devusi zaļo gaismu sadarbības projektiem ar Vjetnamu neskatoties uz Ķīnas neapmierinātību, parādot, ka pretstatā retoriskajai Ķīnas un Krievijas draudzībai, izdevīgums ņem virsroku pār lojalitāti - to ilustrē 2018. gada Rosneft Vietnam BV urbšana aiz Ķīnas pasludinātās Deviņu punktu līnijas Dienvidķīnas jūrā. Pieaugošā Krievijas un Vjetnamas sadarbība sniedz ieskatu Putina reālpolitikā, un zināmā mērā to var interpretēt kā Krievijas simetrisko reakciju uz Ķīnas darbībām Centrālāzijā. Šis arguments kļuva aktuālāks pēc 2020. gada sākumā pasludinātā Vjetnamas lēmuma stiprināt aizsardzības saites ar Krieviju. Tomēr ASV militārie analītiķi aicina nepārspīlēt Krievijas nozīmi Vjetnamas ārpolitikā, sakot, ka nav neviena cita spēlētāja, kurš varētu atturēt Ķīnu, izņemot ASV. Lekcija piedāvā ieskatu Vjetnamas mēģinājumos līdzsvarot Ķīnu, iesaistot Krieviju. Tiek analizēta ASV loma enerģijas dinamikā un apskatīta iespējamā interešu sadursme Dienvidaustrumāzijā - reģionā, kuru Ķīna tiecas saglabāt tās ietekmes sfērā. Literatūra: Huong Le Thu, Sunny Cao, "Russia’s Growing Interests in the South China Sea," Real Clear Defense, December 18, 2019, https://www.realcleardefense.com/articles/2019/12/18/russias_growing_interests_in_the_south_china_sea_114932.html Insinna, Valerie, "US looks to increase weapons exports to Vietnam, decrease Russian influence," Defence News, February 7, 2018, https://www.defensenews.com/digital-show-dailies/singapore-airshow/2018/02/07/us-looks-to-increase-weapons-exports-to-vietnam-decrease-russian-influence/ Phuc Thi Tran; Alena Vysotskaya G. Vieira; Laura C. Ferreira-Pereira, "Vietnam's strategic hedging vis-à-vis China: the roles of the European Union and Russia," Revista Brasileira de Política Internacional, vol.56 no.1 Brasília 2013, https://www.scielo.br/scielo.php?script=sci_arttext&pid=S0034-73292013000100009

Eirāzija ir plašāka par Krieviju un Ķīnu: Indijas faktors Apraksts Anotācija: Indija ieņem augstu vietu Krievijas ārpolitikas darba kārtībā. "Īpašā un priviliģētā stratēģiskā partnerība" ir līdzeklis, kas ļauj Krievijai līdzsvarot Ķīnas un Krievijas attiecību disproporcijas. Turklāt Krievija, šķiet, liek cerības uz nepietiekami apdzīvoto reģionu ekonomisko attīstību ar Indijas investīciju starpniecību, pat iekļaujot jūtīgo tēmu - "kvalificēta darbaspēka pagaidu izvietošanu no Indijas uz Tālajiem Austrumu Krieviju" - 2019. gada V. Putina un N. Modi kopīgajā paziņojumā. Ķīna saprot, ka Eirāzijas ģeopolitiskā realitāte prasa dialogu ar Indiju, iesaistās formālās un neoficiālās sarunās ar N. Modi valdību un uzmanās no pārliekas attiecību saasināšanās. Tomēr Krievijas draudzīgums pret Indiju, plāni uzsākt militārā aprīkojuma kopīgu ražošanu kā arī Krievijas atbalsts Indijas Arktikas interesēm Pekinā tiek uztverts ar nemieru, jo īpaši ņemot vērā 2020. gada sadursmi Galvanas ielejā. Ciešākas Indijas un Krievijas saites atņem Ķīnai ekskluzivitāti, tā zaudē iespēju būt par vienīgo ekonomiskā alternatīvu Rietumiem Krievijas acīs. Lekcija apskata Indijas lomu Ķīnas un Krievijas attiecībās, analizē Indijas pastāvīgo klātbūtni Ķīnas un Krievijas dienaskārtībā, un kontekstualizē triju Eirāzijas lielvalstu multilatierālo mijedarbību, ieskaitot ŠSO un BRICS. Literatūra: “Joint statement following the 20th India-Russia annual summit ”Reaching new heights of cooperation through trust and partnership“,” President of Russia, September 4, 2019, http://en.kremlin.ru/supplement/5438 Guha, Seema, " Why Russia Remains India's Trusted Ally Despite Moscow's Bonhomie With China," Outlook India, July 13, 2020, https://www.outlookindia.com/magazine/story/world-news-why-russia-remains-indias-trusted-ally-despite-moscows-bonhomie-with-china/303412

Ziemeļkoreja: sarežģītais kopīgais kaimiņš Apraksts Anotācija: Starp Krievijas un Ķīnas attieksmi pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku ir daudz līdzību -- abās valstīs tiek nodarbināti Ziemeļkorejas strādnieki, abas ir izsniegušas aizdevumus Ziemeļkorejai un atļāvušas tos neatmaksāt, un abas ir iebildušas pret sankciju pastiprināšanu pret Phenjanu. Abas valstis iestājas par no kodolieročiem brīvu Korejas pussalu, taču kategoriski iebilst pret šī mērķa sasniegšanu ar Ziemeļkorejas pastāvošās valsts iekārtas iznīcināšanu militārā ceļā. Tomēr pastāv arī atšķirības: tiek uzskatīts, ka Krievija "seko Pekinas vadībai Korejas pussalas jautājumos", tā neveic aktīvu un vadošu politiku, tā nevēlas kļūt par KTDR donoru, un tās ekonomiskā sadarbība ar KTDR stagnē. Paradoksāli, ka tieši šī neieinteresētība reģionā padara Krieviju par mazāk problemātisku Dienvidkorejas partneri nekā Ķīna. No Dienvidkorejas viedokļa, Ķīna atrodas pārāk tuvu, lai būtu uzticama. Turklāt, ņemot vērā sarežģītās Ķīnas un ASV attiecības, sadarbība ar Pekinu var pakļaut Dienvidkoreju ASV kritikai. Lekcijas mērķis ir iepazīstināt ar Korejas pussalas vēsturisko fonu pēc Otrā pasaules kara, kartēt sarežģīto varas dinamiku, kas apņem dialogu ar Ziemeļkoreju, un aplūkot gan Krievijas, gan Ķīnas trūkumus un priekšrocības, iesaistoties Ziemeļkorejas kodoljautājuma risināšanā. Literatūra: Masterson, Julia, " North Korea, China, Russia Converge Positions," Arms Control Association, January/February 2020, https://www.armscontrol.org/act/2020-01/news/north-korea-china-russia-converge-positions Rozman, Glibert, "THE CHINA-RUSSIA-NORTH KOREA TRIANGLE AFTER KIM JONG-UN’S TURN TO DIPLOMACY," Korea Economic Institute of America, 2019, http://keia.org/sites/default/files/publications/kei_jointus-korea_2019_1.0.pdf

ASV ietekme uz Krievijas-Ķīnas attiecībām Apraksts Anotācija: ASV dominēšana ne tikai globālā mērogā, bet arī reģionālā mērogā Austrumāzijā ir realitāte, kuru gan Krievijai, gan Ķīnai ir nācies pieņemt. Tomēr šobrīd vērojama jaunas reģionālas realitātes veidošanās. Pirmkārt, D.Trampa administrācijas vadībā ASV ir izstājušās no vairākām drošības un supranacionālās pārvaldības platformām, un tā rezultātā abas Eirāzijas lielvalstis ir sākušas iztaustīt iespējamās reorganizācijas iespējas. Otrkārt, ņemot vērā ASV un Ķīnas nesaskaņas, Krievijai ir potenciāls balansēt abas valstis, lai gūtu labumu -- lai gan ASV vadošie plašsaziņas līdzekļi un komentētāji neuzskata, ka izmantot Krievijas atbalstu, lai vērstos pret Ķīnu būtu laba ideja, šis plāns tomēr tiek apspriests Baltajā namā. Ķīna arvien vairāk uzlūko Krieviju kā neproblemātisku tirgu saviem uzņēmumiem, kuri citās valstīs ir pasludināti par nevēlamiem ASV spiediena dēļ, piemēram, Huawei, Hikvision un Alibaba. Lekcijā tiek pētīta ASV ietekme uz Ķīnas un Krievijas attiecībām, sniedzot vēsturisko un politisko ieskatu, kā arī modelējot ASV iesaistes perspektīvas. Literatūra: Kroenig, Matthew, "The United States Should Not Align With Russia Against China," Foreign Policy, May 13, 2020, https://foreignpolicy.com/2020/05/13/united-states-should-not-align-russia-against-china-geopolitical-rivalry-authoritarian-partnership/ Zheng, Yu, "A Look at the China-US-Russia Triangle", China US Focus, March 4, 2020, https://www.chinausfocus.com/foreign-policy/a-look-at-the-china-us-russia-triangle

Aktuālie notikumi Krievijas-Ķīnas attiecībās [2021.g. tēma – Gan slimībā, gan veselībā: COVID-19 ietekme] Apraksts Anotācija: Gan Krievija, gan Ķīna izmantoja COVID-19 kā impulsu mīkstas varas iegūšanai, izmantojot humānās palīdzības un medicīniskā atbalsta kampaņas, tomēr COVID-19 uzliesmojums arī atklāja krasas iekšējo pasākumu efektivitātes atšķirības un radīja savstarpējas aizdomas. Retoriski Krievija pauda pilnīgu atbalstu Ķīnai, oponējot ASV kritikai par novēloto reakciju, un nodēvēja Ķīnas vainošanu par neproduktīvu. Abu valstu valdības ir mēģinājušas pārspēt viena otru savstarpējā humānās palīdzības apmaiņā un pašmāju auditorijām izcēlušas labas gribas un draudzības nozīmi. Tomēr praksē Krievija ir paudusi neapmierinātību par sākotnējo Ķīnas klusēšanu aiz slēgtām durvīm. Krievijas ārlietu ministrs S. Lavrovs nebija starp augsta līmeņa amatpersonām, kas piedalījās Jostas un Ceļa COVID-19 konferencē 2020. gada jūnijā, aprobežojoties tikai ar rakstisku atbalsta paziņojumu. Krievijas ieviestie ārkārtas pasākumi, piemēram, ieceļošanas aizliegumi Ķīnas pilsoņiem un sinofobiska izturēšanās pret Ķīnas valstspiederīgajiem, parādīja patieso attieksmi pret Ķīnu gan valdības, gan sabiedrības līmenī, un Ķīnā tas nepalika nepamanīts. Pandēmijas ir pakļāvusi abu valstu savstarpējo uzticību pārbaudei, taču ir pāragri secināt, ka COVID-19 negatīvi ietekmēs Ķīnas un Krievijas attiecības, jo V. Putinam ir nepieciešams Ķīnas piemērs, lai izmantotu Krievijas sabiedrības noskaņojumu saviem mērķiem. Tā kā Krievijas iedzīvotāji žēlojas par valdības reakcijas neefektivitāti un neuzticamību salīdzinājumā ar Ķīnā ieviestajiem centralizētajiem pasākumiem, V. Putinam ir iespēja ieviest lielāku vertikālo kontroli. Lekcijā pandēmijas ietekme tiek izmantota kā praktisks piemērs Ķīnas un Krievijas attiecību veidošanā, novērtējot COVID-19 izraisītos vietējos un starptautiskos procesus. Literatūra: "US lacks responsibility of a superpower in face of pandemic," Global Times, March 16, 2020, https://www.globaltimes.cn/content/1182758.shtml Shah, Ankur, "Russia Loosens Its Belt," Foreign Policy, July 16, 2020, https://foreignpolicy.com/2020/07/16/russia-china-belt-and-road-initiative/

Konsultācija par referātu izveidi

Sadarbības naratīvi. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Krievijas pieeja Joslas un Ceļa Iniciatīvai. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Ķīnas intereses Krievijas Arktikā un plašāk: Ķīna Arktikas padomē un Arktikas lokā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Krievija un Ķīna kā drošības partneri: iespējas un ierobežojumi. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Ķīnas klātbūtne Centrālāzijā un Krievijas reakcijas. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Konsultācija par rakstisko darbu metodoloģiju

Krievijas saites ar Dienvidaustrumāziju – tikai iedomas? Gadījuma izpēte. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Krievijas otrs partneris Eirāzijā – Indija. RIC, BRICS un ŠSO. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

KTDR un Krievijas-Ķīnas sadarbība – Krievijas un Ķīnas politiku elementi attiecībā uz Ziemeļkoreju. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

ASV – Krievijas-Ķīnas tuvināšanās atslēgas faktors? Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Aktuālie jautājumi Krievijas un Ķīnas attiecībās. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas. Kursa noslēgums Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Eksāmens

Attiecību statuss: oficiālie Krievijas un Ķīnas naratīvi Apraksts Anotācija: Lai izveidotu priekšstatu par Ķīnas un Krievijas attiecībām, ir svarīgi izpētīt abu aktoru intereses, uztveri un savstarpējos naratīvus. Lekcija piedāvā ieskatu, kā Maskava un Pekina pasniedz savas attiecības iekšējām auditorijām un starptautiskajai sabiedrībai. Kādi stāsti tiek prezentēti, lai attaisnotu partnerību un nodrošinātu atbalstu tai? Naratīvos ir līdzības, taču tie satur arī atšķirīgus akcentus un noslēpumainas neatbilstības -- pat oficiālais partnerības nosaukums pirms 2019. gada attiecību statusa paaugstināšanas abās valodās tika pasniegts atšķirīgi (Ķīnas sabiedrībai kā "visaptveroša stratēģiskā koordinācijas partnerība" [全面战略协作伙伴关系] un Krievijas sabiedrībai kā "visaptveroša vienlīdzīga uzticībā balstīta partnerība un stratēģiskā mijiedarbība" [всеобъемлющее равноправное доверительное партнерство и стратегическое взаимодействие]). Oficiālā saziņa un valsts plašsaziņas līdzekļi sniedz labu ieskatu savstarpējā uztverē un cerībās, vienlaikus atklājot arī jūtīgas tēmas, piemēram, Krievijas iedzīvotāju bailes no pārliekas paļāvības uz izejvielu eksportu - risks ir tik nozīmīgs, ka tas pat ir iekļauts Nacionālās drošības stratēģijā. Lai pārliecinātu Krievijas sabiedrību par pretējo, abas puses plaši piemin sadarbību augsto tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības nozarēs. Literatūra: - "A new era for China-Russia relationship in 2019," ChinaDaily, source: Xinhua, December 28, 2019, https://www.chinadaily.com.cn/a/201912/28/WS5e06c51ea310cf3e3558138b.html - "Beginning of Russian-Chinese talks in restricted format," President of Russia, June 5, 2019, http://en.kremlin.ru/events/president/transcripts/60670 - Bērziņa-Čerenkova, U.A. "The People’s Republic of China and the Russian Federation as Strategic Allies: Narrative analysis of public statements by Russian and Chinese officials." Riga: NATO Strategic Communications Centre of Excellence, 2020, https://www.stratcomcoe.org/peoples-republic-china-and-russian-federation-strategic-allies

Krievijas pieeja Joslas un Ceļa Iniciatīvai Apraksts Anotācija: Rietumu valdības un analītiķi uzskata Jostas un Ceļa Iniciatīvu par "Ķīnas pieaugošās varas satraucošu turpinājumu", un pamatoti, jo iniciatīvai piemīt ne vien ekonomiska, bet arī politiska loģika. Ķīna, kas vairs nav "kautrīgais milzis", vēlas veidot atkarības visā Eirāzijā. Lekcija iepazīstina ar Krievijas pretrunīgo attieksmi pret JCI. Krievijas amatpersonas nekad neliedz iniciatīvai atbalstu un šķiet tajā aktīvi iesaistāmies. Tomēr Krievijai ir savas Eirāzijas ambīcijas, kuras V.Putins nekautrējas paust JCI pasākumos. Runa ir par Eirāzijas Ekonomiskā savienību - valstu klubu ar zināmu kopēju Padomju vēsturi, kas tika dibināts 2014. gadā, divus gadus pēc JCI aizsākuma. Krievija EES kontekstā mēdz atsaukties arī uz Indiju, parādot, ka tā atšķirībā no JCI ir spējusi nodrošināt Indijas atbalstu. Ar alternatīvas Eirāzijas vīzijas pieminēšanu Krievijas prezidents vietējai auditorijai signalizē, ka valsts nav atkarīga no Ķīnas. Putina paziņojumi parāda Krievijas pozīciju - tā ir par lielu, lai pakļautos multilaterālismam Ķīnas vadībā, tāpēc piedalīsies tikai pēc saviem noteikumiem. Literatūra: Feng, Yujun, Gabuev, Alexander, Haenle, Paul, Ma, Bin, Trenin, Dmitri, "The Belt and Road Initiative: Views from Washington, Moscow, and Beijing," Carnegie Tsinghua, 2019, https://carnegietsinghua.org/2019/04/08/belt-and-road-initiative-views-from-washington-moscow-and-beijing-pub-78774 Makarov, Igor, Sokolova, Anna, "Coordination of the Eurasian Economic Union and the Silk Road Economic Belt: Opportunities for Russia," INTERNATIONAL ORGANISATIONS RESEARCH JOURNAL. Vol. 11. No 2 (2016), https://iorj.hse.ru/data/2016/12/08/1111884690/I.%20Makarov,%20A.%20Sokolova.pdf, p.29.

Vai tiešām "neveidojam alianses"? Sadarbības realitāte drošībā Apraksts Anotācija: Krievijas Nacionālās drošības stratēģija izceļ Ķīnu kā "galveno faktoru globālās un reģionālās stabilitātes uzturēšanā". Tomēr Ķīna neatbild ar to pašu - Ķīnas amatpersonas pastāvīgi atgādina Krievijas kolēģiem savus drošības sadarbības principus jeb trīs "nē": neveidot alianses, neiesaistīties konfrontācijā un nevērsties pret trešo valsti. Tomēr praksē abas valstis ir rīkojušas kopīgas kara mācības gan uz sauszemes, gan jūrā, apspriež sadarbību tālā kosmosa izpētē, par prioritāti izvirzījušas kopīgus pārrobežu pretterorisma un pretekstrēmisma pasākumus, un Krievija palīdz Ķīnai izveidot raķešu uzbrukumu brīdinājuma sistēmu (SPRN). V. Putins un viņa preses sekretārs D. Peskovs dēvē Ķīnu un Krieviju par sabiedrotajiem. Abas valstis darbojas saskaņā ar kopīgi parakstītu Militārās sadarbības plānu 2017. – 2020. gadam. To attiecības drošība un aizsardzībā ir paplašinājušās, iekļaujot visas alianses pazīmes, izņemot vienu - savstarpējas aizsardzības apņemšanos. Tomēr starptautiskie analītiķi norāda uz secinājumu, ka Maskava uzstāj uz kopīgu drošības darba kārtību, jo tai ir jādemonstrē spēcīga partnerība ārēji, bet Pekinas ir uzmanīga -- Ķīnas līdzdalība nav salīdzināma ar Krievijas līdzdalību un ir visai simboliska. Ķīniešu analītiķi uzskata Krieviju par neuzticamu, jo tai ir parakstīts Militārās sadarbības plāns arī ar Indiju. Balsis Krievijā norāda arī uz Ķīnas kopīgajiem terorisma apkarošanas treniņiem ar Vidusāzijas valstīm. Lekcijas mērķis ir izpētīt Ķīnas un Krievijas drošības sadarbības jomu, noteikt interešu virzienus un novērtēt abu dalībnieku līdzdalības pakāpi. Literatūra: Gorenburg, Dmitry, "An Emerging Strategic Partnership: Trends in Russia-China Military Cooperation," George C. Marshall Center for European Security Studies, 2020, https://www.marshallcenter.org/en/publications/security-insights/emerging-strategic-partnership-trends-russia-china-military-cooperation-0 "Russia–China Military-Technical and Military Cooperation," In: Russian–Chinese Dialogue: The 2019 Model: Report No. 46/2019, (ed. I. Ivanov,) Russian International Affairs Council, https://russiancouncil.ru/papers/Russia-China-Report46-En.pdf, p. 39-43

"Arktikai tuva" domāšana: Ķīnas ambīcijas, Krievijas reakcijas Apraksts Anotācija: Ķīna sevi ir pasludinājusi par “Arktikai tuvu valsti", kas tiek definēta kā “viena no kontinentālajām valstīm, kas ir vistuvāk polārajam lokam”, un tāpēc tiesīga izteikt viedokli par Arktikas stratēģisko, ekonomisko, zinātnisko, vides, loģistikas un resursu vērtību. Krievijas Arktikas teritorija, kuras platība ir 3,7 miljoni kvadrātkilometru, var nodrošināt Ķīnai piekļuvi visiem šiem aspektiem, jo īpaši tāpēc, ka Ziemeļjūras maršruta tranzīta potenciāla attīstība ir iekļauta Krievijas ārpolitikas koncepcijā. Šķiet, ka Arktika ir savstarpējas sapratnes temats Ķīnas un Krievijas vadītāju samitos, jo kopīgajos paziņojumos vienmēr tiek izteikti solījumi par sadarbību pētniecības, transporta, enerģētikas, tūrisma un vides jomās. Tomēr Krievija nevēlas iesaistīties pilnā apjomā: tā nevēlas pārvērtēt Arktikas piekļuvi, ir aizdomīga par Īslandes solījumiem Ķīnai, un uzskata, ka šādas izmaiņas galu galā nāk par labu ASV: "Ķīna caur Īslandi cenšas panākt ideja par “Arktikas internacionalizāciju” un ASV zināmā mērā atbalsta šo ideju." Krievijas eksperti uzsver Arktikas neaizsargātību", ja Ķīnas investīcijas nenozīmēs ieguldījumu reģiona sociālajā attīstībā. Ķīna, savukārt, uzskata, ka Krievijas politika ir pārāk ierobežojoša un nav iekļaujoša attiecībā uz ārvalstu komerciālajām kuģniecības kompānijām. Lekcijā apskatītas abu pušu vēlmes un Krievijas un Ķīnas Arktikas dialoga rezultāti, kā arī analizēta Ķīnas pieeja pārējiem Arktikas padomes locekļiem -- Kanādai, Dānijai, Somijai, Īslandei, Norvēģijai, Zviedrijai un ASV, paturot prātā arī ieinteresētā jaunpienācēja, kas vēlas iesaistīties Arktikā -- Indijas -- sadarbību ar Krieviju. Literatūra: Guangmiao Xu, " China's Arctic Interests and Policy: History, Legal Ground and Implementation," Mirovaya ekonomika i mezhdunarodnye otnosheniya, 2016, vol. 60, No 2, pp. 52-62, https://www.imemo.ru/en/jour/meimo/index.php?page_id=685&id=7212&jid=7204&jj=49 Trenin, Dmitri, "Russia and China in the Arctic: Cooperation, Competition, and Consequences," Carnegie Moscow Center, 2020, https://carnegie.ru/commentary/81407

Konsultācija par referātu izveidi

Sadarbības naratīvi. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Krievijas pieeja Joslas un Ceļa Iniciatīvai. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Ķīnas intereses Krievijas Arktikā un plašāk: Ķīna Arktikas padomē un Arktikas lokā. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Krievija un Ķīna kā drošības partneri: iespējas un ierobežojumi. Literatūras apspriešana. Referātu prezentācijas Apraksts Anotācija: Studenti un docētāja apspriedīs obligāto literatūru, kam sekos studentu referātu prezentācija (lūdzu, skatiet referātu tēmu sarakstu zemāk, sadaļā "Pārbaudījumi" - Referātu tēmas).

Konsultācija par rakstisko darbu metodoloģiju

Eksāmens