Ārstniecības personu un pacientu tiesību un pienākumu juridiskie aspekti

Tēmā studējošie iegūs izpratni par medicīnas tiesību būtību un to saistību ar cilvēktiesībām veselības aprūpē. Tiks aplūkoti galvenie starptautiskie un Eiropas cilvēktiesību dokumenti, tostarp Cilvēktiesību un biomedicīnas konvencija (Ovjedo konvencija), Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Studējošie analizēs cilvēka cieņas, autonomijas, vienlīdzības, privātās dzīves neaizskaramības un tiesību uz veselības aprūpi nozīmi, kā arī izvērtēs šo principu piemērošanu pacientu un ārstniecības personu tiesībās un pienākumos.

Tēmā studējošie iepazīsies ar digitālās veselības ekosistēmas pamatprincipiem, digitālās transformācijas nozīmi veselības aprūpē un tās ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un ilgtspēju. Tiks aplūkoti digitālās veselības risinājumi, tostarp e-veselība, telemedicīna, mākslīgais intelekts, valkājamās tehnoloģijas un veselības datu izmantošana ārstniecībā. Studējošie analizēs Eiropas veselības datu telpas (European Health Data Space – EHDS) regulējumu, digitālās veselības pārvaldības principus, datu savietojamības prasības, pacientu iespējas kontrolēt savus veselības datus, kā arī digitālās veselības attīstības tendences Latvijā un Eiropas Savienībā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta digitālās transformācijas juridiskajiem, ētiskajiem un organizatoriskajiem izaicinājumiem, kā arī pacientcentrētas veselības aprūpes un digitālās pratības nozīmei.

Tēmā studējošie iepazīsies ar digitālās veselības ekosistēmas pamatprincipiem, digitālās transformācijas nozīmi veselības aprūpē un tās ietekmi uz veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un ilgtspēju. Tiks aplūkoti digitālās veselības risinājumi, tostarp e-veselība, telemedicīna, mākslīgais intelekts, valkājamās tehnoloģijas un veselības datu izmantošana ārstniecībā. Studējošie analizēs Eiropas veselības datu telpas (European Health Data Space – EHDS) regulējumu, digitālās veselības pārvaldības principus, datu savietojamības prasības, pacientu iespējas kontrolēt savus veselības datus, kā arī digitālās veselības attīstības tendences Latvijā un Eiropas Savienībā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta digitālās transformācijas juridiskajiem, ētiskajiem un organizatoriskajiem izaicinājumiem, kā arī pacientcentrētas veselības aprūpes un digitālās pratības nozīmei.

Tēmā studējošie iepazīsies ar seksuālo un reproduktīvo tiesību tiesisko regulējumu, pacienta autonomijas principu un cilvēktiesību ievērošanu veselības aprūpē. Tiks analizēti jautājumi par reproduktīvās veselības aprūpi, grūtniecības pārtraukšanu, nepilngadīgo pacientu tiesībām, vakcināciju un sabiedrības veselības aizsardzības līdzsvaru ar indivīda pamattiesībām. Studējošie izvērtēs reliģiskās pārliecības un sirdsapziņas brīvības nozīmi ārstniecības procesā, tostarp ārstniecības personu atteikšanos sniegt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus un pacientu atteikšanos no ārstniecības reliģisku apsvērumu dēļ. Tiks aplūkoti dzīves noslēguma lēmumu tiesiskie un ētiskie aspekti, ārstniecības pārtraukšana, paliatīvā aprūpe un cilvēka cieņas aizsardzība dzīves noslēgumā, analizējot Latvijas normatīvo regulējumu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru

Tēmā studējošie analizēs pacientu tiesību aizsardzības mehānismus Latvijas, Eiropas Savienības un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ietvarā, īpašu uzmanību pievēršot valsts pienākumam nodrošināt drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Tiks aplūkoti pacientu tiesību aizsardzības tiesiskie instrumenti, medicīniskās nolaidības (medical negligence) jēdziens un ārstniecības personas profesionālās atbildības priekšnoteikumi. Studējošie analizēs Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, tostarp lietas par tiesībām uz dzīvību, efektīvu izmeklēšanu, ārstniecības kvalitāti un pacientu tiesību aizsardzību, izvērtējot tiesu prakses nozīmi nacionālā regulējuma piemērošanā un veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta Pacientu tiesību likuma, Ārstniecības likuma, Direktīvas 2011/24/ES un citu tiesību aktu piemērošanai praktiskās situācijās.

Tēmā studējošie iepazīsies ar mākslīgā intelekta (AI) izmantošanu veselības aprūpē, analizējot tā sniegtās iespējas un juridiskos, ētiskos un organizatoriskos izaicinājumus. Tiks aplūkots Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta (AI Act) regulējums, uz risku balstīta AI sistēmu klasifikācija, augsta riska AI sistēmu prasības, kā arī AI piemērošana medicīnisko ierīču, klīnisko lēmumu atbalsta un telemedicīnas risinājumos. Studējošie analizēs pacientu autonomijas, informētās piekrišanas, veselības datu aizsardzības, algoritmiskās neobjektivitātes, pārredzamības, kiberdrošības un juridiskās atbildības jautājumus, kā arī Pasaules Veselības organizācijas (WHO) un OECD rekomendācijas par uzticamu un cilvēkcentrētu mākslīgā intelekta izmantošanu veselības aprūpē. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ārstniecības personas lomai AI atbalstītu lēmumu pieņemšanā, pacientu tiesību aizsardzībai un digitālās veselības pārvaldības principiem.

Tēmā studējošie grupās analizēs ārvalstu tiesu praksi par telemedicīnu, pārrobežu veselības aprūpi un digitālo veselības pakalpojumu sniegšanu. Analizējamie gadījumi ietvers jautājumus par ārstniecības personu licencēšanu, profesionālo atbildību attālinātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, digitālo veselības platformu atbildību, elektronisko recepšu izrakstīšanu, jurisdikciju pārrobežu veselības aprūpē un pacientu tiesību aizsardzību digitālajā vidē. Studējošie izvērtēs lietas faktiskos apstākļus, identificēs piemērojamās tiesību normas, analizēs tiesas argumentāciju un formulēs secinājumus par tiesiskajiem riskiem un to novēršanas iespējām telemedicīnas praksē.

Tēmā tiks aplūkoti tiesas un ārpustiesas pacientu tiesību aizsardzības mehānismi. Studējošie iepazīsies ar sūdzību iesniegšanas iespējām ārstniecības iestādē, uzraudzības institūcijās un citās kompetentajās iestādēs, kā arī ar tiesību aizsardzību civilprocesa, administratīvā procesa un konstitucionālās kontroles ietvaros. Tiks analizēta Ārstniecības riska fonda darbība, pieteikuma iesniegšanas kārtība, kaitējuma un izdevumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi, kā arī fonda nozīme pacientu tiesību aizsardzībā.

Tēmā tiks aplūkoti tiesas un ārpustiesas pacientu tiesību aizsardzības mehānismi. Studējošie iepazīsies ar sūdzību iesniegšanas iespējām ārstniecības iestādē, uzraudzības institūcijās un citās kompetentajās iestādēs, kā arī ar tiesību aizsardzību civilprocesa, administratīvā procesa un konstitucionālās kontroles ietvaros. Tiks analizēta Ārstniecības riska fonda darbība, pieteikuma iesniegšanas kārtība, kaitējuma un izdevumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi, kā arī fonda nozīme pacientu tiesību aizsardzībā.

Tēmā tiks aplūkotas pacientu tiesības psihiatriskajā ārstniecībā un piespiedu ārstēšanas piemērošanas tiesiskie priekšnoteikumi, procesuālās garantijas un kontroles mehānismi. Studējošie analizēs nepieciešamības, samērīguma un vismazāk ierobežojošā līdzekļa principu piemērošanu personas brīvības un autonomijas ierobežošanas gadījumos. Tiks izvērtēts līdzsvars starp indivīda tiesībām un sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības situācijās, tostarp infekcijas slimību ierobežošanas, izolācijas, vakcinācijas un citu sabiedrības veselības pasākumu kontekstā.

Tēmā tiks aplūkotas pacientu tiesības psihiatriskajā ārstniecībā un piespiedu ārstēšanas piemērošanas tiesiskie priekšnoteikumi, procesuālās garantijas un kontroles mehānismi. Studējošie analizēs nepieciešamības, samērīguma un vismazāk ierobežojošā līdzekļa principu piemērošanu personas brīvības un autonomijas ierobežošanas gadījumos. Tiks izvērtēts līdzsvars starp indivīda tiesībām un sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības situācijās, tostarp infekcijas slimību ierobežošanas, izolācijas, vakcinācijas un citu sabiedrības veselības pasākumu kontekstā.

Tēmā studējošie analizēs epidemioloģiskās drošības tiesisko regulējumu un valsts pienākumu nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības un pacientu autonomiju. Tiks aplūkoti infekcijas slimību izplatības ierobežošanas tiesiskie mehānismi, vakcinācijas regulējums, obligāto epidemioloģiskās drošības pasākumu piemērošana un samērīguma principa nozīme pamattiesību ierobežošanā. Studējošie izvērtēs Latvijas normatīvo regulējumu, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasības un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, analizējot sabiedrības veselības interešu un indivīda tiesību līdzsvaru epidemioloģiskās drošības situācijās, kā arī ārstniecības personu profesionālos pienākumus infekcijas slimību profilaksē un kontrolē.

Tēmā tiks analizēta digitālo veselības tehnoloģiju, telemedicīnas, digitālo platformu, attālināto konsultāciju un mākslīgā intelekta izmantošanas ietekme uz pacientu un ārstniecības personu tiesībām. Studējošie izvērtēs privātuma, datu drošības, vienlīdzīgas piekļuves, diskriminācijas riska, algoritmiskās neobjektivitātes, lēmumu izskaidrojamības un cilvēka uzraudzības jautājumus. Tiks aplūkota profesionālās kompetences, pārrobežu pakalpojumu, jurisdikcijas un atbildības noteikšana situācijās, kad veselības aprūpes pakalpojums tiek sniegts digitālajā vidē.

Tēmā tiks analizēta digitālo veselības tehnoloģiju, telemedicīnas, digitālo platformu, attālināto konsultāciju un mākslīgā intelekta izmantošanas ietekme uz pacientu un ārstniecības personu tiesībām. Studējošie izvērtēs privātuma, datu drošības, vienlīdzīgas piekļuves, diskriminācijas riska, algoritmiskās neobjektivitātes, lēmumu izskaidrojamības un cilvēka uzraudzības jautājumus. Tiks aplūkota profesionālās kompetences, pārrobežu pakalpojumu, jurisdikcijas un atbildības noteikšana situācijās, kad veselības aprūpes pakalpojums tiek sniegts digitālajā vidē.

Tēmā tiks salīdzināti ārstniecības personu juridiskās atbildības veidi un to piemērošanas priekšnoteikumi. Studējošie analizēs prettiesiskas rīcības vai bezdarbības, vainas, kaitējuma un cēloņsakarības nozīmi atbildības noteikšanā. Tiks aplūkota civiltiesiskā atbildība par pacientam nodarītu kaitējumu, disciplinārā un profesionālā atbildība, administratīvā atbildība un kriminālatbildība par noziedzīgiem nodarījumiem ārstniecības jomā. Praktiskos piemēros tiks nošķirta profesionāla kļūda, ārstniecības risks un juridiski sodāma rīcība.

Tēmā tiks salīdzināti ārstniecības personu juridiskās atbildības veidi un to piemērošanas priekšnoteikumi. Studējošie analizēs prettiesiskas rīcības vai bezdarbības, vainas, kaitējuma un cēloņsakarības nozīmi atbildības noteikšanā. Tiks aplūkota civiltiesiskā atbildība par pacientam nodarītu kaitējumu, disciplinārā un profesionālā atbildība, administratīvā atbildība un kriminālatbildība par noziedzīgiem nodarījumiem ārstniecības jomā. Praktiskos piemēros tiks nošķirta profesionāla kļūda, ārstniecības risks un juridiski sodāma rīcība.