Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Cilvēka fizioloģija
Kursa kods
LSPA_190
Zinātnes nozare
Veselības un sporta zinātnes
Kredītpunkti (ECTS)
9,00
Mērķauditorija
Rehabilitācija; Sporta treneris
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika; Nepilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Kalvis Ciekurs
Struktūrvienības vadītājs
Diāna Laipniece
Struktūrvienība
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Kontaktinformācija
LSPA, Brīvības gatve 333, Rīga, LV-1006
Par studiju kursu
Mērķis
Izveidot nākošajiem veselības aprūpes spec. izpratni par orgānu sist. funkcijām un to regulācijas mehānismiem cilvēka organismā normā, to īpatnībām dažādos vecumposmos un patoloģ. gadījumā. Nodrošināt zināšanu bāzi, kas nepieciešama pārējo medicīniski bioloģiskā cikla studiju kursu apguvei un klīniskās domāšanas attīstīšanai.
Uzd.:
1. Iepazīstināt ar galvenajām cilvēka fizioloģ. funkc. pētīšanas metodēm un veidot prasmi funkcionālo rādītāju noteikšanā, veidot prasmi sasaistīt teorijā iegūtās zināšanas ar praksi, novērtējot fizioloģ. rādītājus normā, dažados vecumposmos un biežāko patoloģisko procesu gadījumā.
2. Attīstīt izpratni par asins, sirds un asinsrites, elpošanas, gremošanas sist., vielmaiņas, izvadsist., iekšējās sekrēcijas darbības mehānism. un funkc. normā dažādu vecumu cilvēkiem un patoloģ. procesu gadījumā.
3. Attīstīt izpratni par muskuļšķiedru tipiem, kontrakcijas mehānismu, par atsevišķu muskuļšķiedru kontrakciju veidiem, muskuļu darbības režīmiem.
4. Attīstīt izpratni par katras CNS daļas un sensoro sist. lomu kustību regulācijā normā un patoloģ. gadījumā.
5. Attīstīt izpratni par vielmaiņu un enerģijas maiņu organismā, endokrīnās, ekskretorās un gremošanas sist. darbību normā, kā arī elektrolītu, lipīdu, ogļhidrāti un olbaltumvielu vielmaiņas traucējumu gadījumā.
6. Attīstīt izpratni par cilvēka embrioģenēzes pamatjēdzieniem, audu, orgānu un sist. histoģenēzes pamatprincipiem. Cilvēka šūnu, audu un orgānu uzbūve mikroskopiskā līmenī (histoloģ.).
7. Radīt prioekšstatu par galvenajiem mikroorganismiem.
8. Veidot izpratni par vispārīgo patoloģ. procesu patoloģ. fizioloģ. aspektiem un par speciālās patoloģ. fizioloģ. sadaļu: svarīgāko slimību patoģenēzi kā pamatu klīniskās domāšanas attīstīšanai.
9. Veidot prasmi analizēt un interpretēt mērījumu rezultātus laboratorijas darbos praktiski un risinot situāciju uzdevumus teorētiski.
Priekšzināšanas
Vispārējā vidējā izglītība. Cilvēka fizioloģijas kurss ir jāapgūst ciešā saistībā ar anatomijas un bioķīmijas apguvi.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Normālajā fizioloģijā. Spēj demonstrēt vispusīgas un veselības aprūpei raksturīgās pamata un specializētas faktu, teoriju, likumsakarību zināšanas par vesela cilvēka organisma funkcijām un fizioloģisko rādītāju mērīšanas tehnoloģijām un šo zināšanu kritisku izpratni: izmantojot Normālajā fizioloģijā apgūtos teorētiskos pamatus un fizioloģisko rādītāju noteikšanas un interpretācijas prasmes; uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot mācību un laboratorijas darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu kolektīvi, izstrādājot laboratorijas darbus. Studējošie iegūst zināšanas: 1. Par asins, sirds un asinsrites, elpošanas sistēmu funkcijām un regulācijas mehānismiem miera stāvoklī un fizisku slodžu laikā. 2. Gremošanas sistēmas, vielmaiņu un enerģijas maiņas fizioloģiju. 3. Izvadorgānu un izvadprocesu norisi un regulāciju. 4. Iekšējās sekrēcijas dziedzeriem un hormonu ietekmi uz organisma funkcijām. 5. Par skeleta muskuļu kontrakcijas mehānismiem, muskuļškiedru veidiem, muskuļu darba režīmiem, muskuļu kontrakcijas spēka un ātruma regulācijas mehānismiem. 6. Par katras centrālās nervu sistēmas daļas darbību un funkciju reflektoro regulāciju. 7. Par galvenajām cilvēka fizioloģisko funkciju pētīšanas metodēm. Bioloģijā. Izprot dažādu organisma šūnu un audu struktūru un funkcijas, embrionālo attīstību, dažādu mikroorganismu lomu cilvēka mikrobioma veidosanā normā un patoloģiju gadījumā. Studējošie iegūst zināšanas: 1. Spēj demonstrēt vispusīgas un veselības aprūpei raksturīgās pamata un specializētas par mikroorganismu un vīrusu morfoloģiju un bioloģiskajām īpašībām, par cilvēka organisma normālo un patogēno mikrofloru, organisma aizsardzības mehānismiem. 2. Izprot cilvēka embrioģenēzes pamatjēdzienus, audu, orgānu un sistēmu histoģenēzes pamatprincipus. 3. Spēj raksturot cilvēka šūnu, audu un orgānu uzbūvi mikroskopiskā līmenī (histoloģija). Vecumposmu fizioloģijā. Veido izpratni par organisma anatomiskajām un funkcionālajām īpatnībām, darbspējām un dažādos vecumposmos piemērotām fiziskajām slodzēm. Studējošie apgūst zināsanas: 1. par vecumposmu periodizāciju, 2. augošu bērnu anatomiskajām un fizioloģiskajām īpatnības atsevišķos vecumposmos, 3. morfoloģiskajām un fizioloģiskajām izmaiņām cilvēkam novecojot, 4. fizisko vingrinājumu lomu skeleta deformāciju profilaksē, fiziskās attīstības veicināšanā, darbaspēju attīstīšanā un uzturēšanā dažādos vecumposmos. Patoloģiskajā fizioloģijā. Veido izpratni par patoloģiskajiem procesiem organismā un to patoģenēzi. Studējošie apgūst zināsanas: 1. Izpratne par dažādu slimību un vispārīgu patoloģisku procesu būtību, attīstību, cēloņiem, sekām un iznākumiem.
Prasmes
1.Normālajā fizioloģijā. Studējošie apgūst prasmes: 1. Veikt tādus sirds-asinsrites rādītāju mērījumus miera stāvoklī un fiziskās slodzes apstākļos kā sirdsdarbības frekvenci, arteriālo asinsspiedienu un no tā atvasinātos parametrus, kā pulsa spiedienu, vidējo dinamisko spiedienu. 2. Noteikt ārējās elpošanas rādītājus, kā elpošanas biežumu, elpošanas tilpumus un kapacitātes. 3. Veikt muskuļu funkcionālo rādītāju noteikšanu, kā maksimālo izometrisko spēku, noguruma, tā pārvarēšanas un atjaunošanās koeficientu. 4. Pārbaudīt cīpslu un veģetatīvos refleksus. Bioloģijā: Spēj atpazīt mikroorganiskus un cilvēka audus mikroskopa attēlos. Studējošie apgūst kompetences: 1. Apgūtās teorētiskās zināšanas bioloģijā, mikrobioloģijā un virusoloģijā spēj pēc nepieciešamības izmantot izstrādājot un aizstāvot kursa darbus, bakalaura darbu un kārtojot valsts pārbaudījumus. Vecumposmu fizioloģijā: 1. izmērīt cilvēka antropometriskos rādītājus: ķermeņa masu, augumu stāvus un sēdus, krūšu kurvja ekskursijas, ekstremitāšu garumu u.c.; 2. ar kalipometrijas metodes palīdzību izmērīt tauku krokas dažādās ķermeņa vietās un noteikt tauku daudzumu organismā; novērtēt ķermeņa masas sastāvu, izmantojot bioelektriskās impendances pārbaužu rezultātus. Patoloģiskajā fizioloģijā: 1. Prasme identificēt biežāk sastopamās patoloģijas, izvērtēt to patoģenēzes mehānismus teorētiskos klīniskajos uzdevumos.
Kompetences
1.Normālajā fizioloģijā. Studējošie apgūst kompetences: 1. Novērtēt asins, asinsrites un elpošanas sistēmas funkcionālos rādītājus, salīdzināt ar normu vai ar literatūras datiem. 2. Novērtēt muskuļu darba režīmus un kontrakciju veidus, izpildot vingrinājumus. 3. Izvērtēt dažādu smadzeņu daļu nozīmi kustību izpildē un regulācijā. Vecumposmu fizioloģijā: 1. novērtēt bērnu un pieaugušu cilvēku fizisko attīstību, aptuveni novērtēt bioloģisko vecumu un pusaudžu dzimumattīstības pakāpi, 2. mācīt skolniekus saudzēt savu un biedru veselību, 3. izvēlēties katram skolēnu vecumposmam piemērotākās sporta slodzes un apmācības metodes, 4. izvēlēties piemērotus vingrinājumus gados vecākiem cilvēkiem. Patoloģiskajā fizioloģijā: 1. Spēja analizēt situācijas uzdevumus noteiktu patoloģisku stāvokļu gadījumā un argumentēti izskaidrot iespējamās patoloģijas patoģenēzes mehānismus.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Bioloģijā: patstāvīgi sagatavot referātu (ziņojumu par tēmu) un prezentēt ziņojumu, gatavoties paredzētajam rakstiskajam, studijas kursa apguves laikā, pārbaudījumam par prokariotu šūnas struktūru un katra struktūrelementa funkcijām, mikroorganismiem, normālo mikrofloru un patogēnajām baktērijām un vīrusiem, embrioloģiju un histoloģiju.
Normālajā fizioloģijā: Sagatavoties semināriem par tēmām:
1) asins fizioloģija, sirds un asinsrites fizioloģija,
2) elpošanas fizioloģija, gremošana, vielmaiņa un enerģijas maiņa,
izvadorgānu sistēma, endokrīnā sistēma, nervu sistēmas vispārējā fizioloģija
3) muskuļu fizioloģija, nervu sistēmas kustību regulācijas fizioloģija, sensorās sistēmas.
Laboratorijas darbu patstāvīga veikšana:
- protokola un teorētiskā pamatojuma sagatavošana,
- datu ievākšana un apkopošana, to interpretācija
- iegūtajiem datiem atbilstošu secinājumu izveidošana par fizioloģiskajiem rādītājiem.
Sagatavošanās mutiskam eksāmenam studiju kursa beigās (sesijas laikā 1.studiju semestra beigās).
Vecumposmu fizioloģijā:
Studējošo zināšanas, prasmes un kompetences tiek novērtētas trijos kontroldarbos:
1) augšanas un attīstības likumsakarības, morfoloģiskās izmaiņas organismā dažādos vecumposmos; jaundzimušā un zīdaiņa vecuma fizioloģisks raksturojums,
2) agrās, pirmās un otrās bērnības vecuma bērnu fizioloģisks raksturojums,
3) pusaudžu un jauniešu fizioloģisks raksturojums; fizioloģiskās izmaiņas novecojot), par kuriem tiek iegūti punkti.
Studējošo prasmes un kompetences tiek novērtētas vienā laboratorijas darbā (antropometrijas metodes).
Studējošie apgūst prasmes: sagatavot laboratorijas darba teorētisko pamatojumu, individuāli un kolektīvi izmērīt cilvēka antropometriskos rādītājus, izvēlēties atbilstošas mērīšanas metodes un instrumentus, interpretēt tos, salīdzināt ar citu cilvēku rādītājiem un literatūras datiem, izskaidrot cēloņus novirzēm no normas.
Patoloģiskajā fizioloģijā:
1) patstāvīgi iegūt dažadu organisma patoloģisko procesu aprakstus, izmantojot interneta resursus,
2) veikt datu apstrādi, analizēt iegūtos rezultātus, izdarīt secinājumus,
3) patstāvīgi apgūt dažadu organisma patoloģisko procesu izpētes metodiku un galvenos principus,
4) patstāvīgi gatavoties pieciem semināriem un pārbaudījumam – diferencētajai ieskaitei.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Studentu zināšanas, prasmes un kompetences tiek novērtētas 10 ballu skalas sistēmā.
Tiek izlikts viens gala vērtējums:
2.semestra beigās tiek izlikts gala studiju kursā Cilvēka fizioloģija, ko nosaka:
1. Normālās fizioloģijas punktu vērtējums:
- eksāmena vērtējums punktos par atbildēm uz trim biļetes jautājumiem (12 – 30 punkti),
- summārais vērtējums punktos par četriem kontroldarbiem (semināriem) semestra laikā (16 – 40 punkti),
- obligāti ir jābūt izpildītiem un ieskaitītiem visiem laboratorijas darbiem (vērtējums – ieskaitīts).
2. Bioloģijas, Vecumposmu fizioloģijas un Patoloģiskās fizioloģijas studiju kursiem kopā, ko nosaka summārais vērtējums punktos par katru no apgūtajiem studiju kursiem.
- summārais vērtējums punktos par deviņiem kontroldarbiem (semināriem) semestra laikā (36 – 90 punkti),
- vērtējums par diferencēto ieskaiti Patoloģiskajā fizioloģijā (12 – 30 punkti),
- obligāti ir jābūt izpildītiem un ieskaitītiem visiem laboratorijas darbiem un prezentācijām (vērtējums – ieskaitīts).
Lai iegūtu summāro zināšanu, prasmju un kompetenču vērtējumu punktos par pārbaudes darbiem semestra laikā ir sekmīgi jānokārto visi kontroldarbi (tiek novērtēti punktos) un jānostrādā visi laboratorijas darbi (tiek ieskaitīti) un jāsagatavo prezentācijas.
Pārbaudes darbu (semināru, kontroldarbu, eksāmena) vērtēšanas kritēriji Par sekmīgu pārbaudes darbu nokārtošanu var iegūt 16 – 40 punktus).
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ievads. Vēsturiskie dati.Mikroorganismu klasifikācija, taksonomija. Baktēriju morfoloģija, fizioloģija. Ārējo faktoru iedarbība uz mikroorganismiem.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ievads. Vēsturiskie dati.Mikroorganismu klasifikācija, taksonomija. Baktēriju morfoloģija, fizioloģija. Ārējo faktoru iedarbība uz mikroorganismiem.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mikroorganismi apkārtējā vidē. Cilvēka organisma mikroflora. Normālās mikrofloras loma.
Antibiotikas. Primārā un sekundārā mikroorganismu rezistence pret a/b preparātiem.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mikroorganismi apkārtējā vidē. Cilvēka organisma mikroflora. Normālās mikrofloras loma.
Antibiotikas. Primārā un sekundārā mikroorganismu rezistence pret a/b preparātiem.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēka embrioģenēzes pamatjēdzieni, audu, orgānu un sistēmu histoģenēzes pamatprincipi
Cilvēka šūnu, audu un orgānu uzbūve mikroskopiskā līmenī (histoloģija).
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēka embrioģenēzes pamatjēdzieni, audu, orgānu un sistēmu histoģenēzes pamatprincipi
Cilvēka šūnu, audu un orgānu uzbūve mikroskopiskā līmenī (histoloģija).
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mikroorganismi, cilvēka normālā mikroflora, antibiotikasm, cilvēka embrioģenēze, audu histoloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Asins fizioloģija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Asins fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sirds un asinsrites fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sirds un asinsrites fizioloģija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sirds un asinsrites fizioloģija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Asins fizioloģija. Sirds un asinsrites fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Elpošanas fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Elpošanas fizioloģija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Elpošanas fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Gremošanas, vielmaiņas un enerģijas maiņas fizioloģija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Elpošanas fizioloģija. Gremošanas, vielmaiņas un enerģijas maiņas fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Izvadprocesu fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Iekšējās sekrēcijas fizioloģija. Hipotalāma un hipofīzes hormoni.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Iekšējās sekrēcijas fizioloģija. Hipotalāma un hipofīzes hormoni.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nervu sistēmas vispārējā fizioloģija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Izvadprocesu fizioloģija. Iekšējās sekrēcijas fizioloģija. Nervu sistēmas vispārējā fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Muskuļu fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nervu sistēmas loma kustību regulācija. Priekšstats par sensorajām sistēmām.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nervu sistēmas loma kustību regulācija. Priekšstats par sensorajām sistēmām.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Muskuļu fizioloģija. Nervu sistēmas loma kustību regulācijā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Augšanas un attīstības likumsakarības, ietekmējošie faktori. Morfoloģiskās izmaiņas organismā dažādos vecumposmos. Jaundzimušā, zīdaiņa vecuma, agrās bērnības vecuma bērnu fizioloģisks raksturojums.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Augšanas un attīstības likumsakarības, ietekmējošie faktori. Morfoloģiskās izmaiņas organismā dažādos vecumposmos. Jaundzimušā, zīdaiņa vecuma, agrās bērnības vecuma bērnu fizioloģisks raksturojums.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Augšanas un attīstības likumsakarības, ietekmējošie faktori. Morfoloģiskās izmaiņas organismā dažādos vecumposmos. Jaundzimušā, zīdaiņa vecuma, agrās bērnības vecuma bērnu fizioloģisks raksturojums.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
4,50
Kontaktstundas:
66 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Ieskaite (Semestra)
2. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pirmās un otrās bērnības vecuma bērnu fizioloģisks raksturojums. Lab.darbs: Antropometrija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pirmās un otrās bērnības vecuma bērnu fizioloģisks raksturojums. Lab.darbs: Antropometrija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pirmās un otrās bērnības vecuma bērnu fizioloģisks raksturojums. Lab.darbs: Antropometrija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pirmās un otrās bērnības vecuma bērnu fizioloģisks raksturojums. Lab.darbs: Antropometrija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pusaudžu fizioloģisks raksturojums.
Jauniešu fizioloģisks raksturojums. Fizioloģiskās izmaiņas novecojot.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pusaudžu fizioloģisks raksturojums.
Jauniešu fizioloģisks raksturojums. Fizioloģiskās izmaiņas novecojot.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pusaudžu fizioloģisks raksturojums.
Jauniešu fizioloģisks raksturojums. Fizioloģiskās izmaiņas novecojot.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pusaudžu fizioloģisks raksturojums.
Jauniešu fizioloģisks raksturojums. Fizioloģiskās izmaiņas novecojot.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Patoģenēzes vadošie locekļi. Funkcionālo un morfoloģisko pārmaiņu nozīme patoģenēzē. Vispārīgā semiotika. Slimības attīstības stadijas un iznākums.
Slimību klasifikācijas principi. Slimības gaita – pāreja hroniskā formā, recidīvs, izveseļošanās. Slimību ārstēšanas principi.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Patoloģiskā reakcija, process un stāvoklis.
Vispārīgā etioloģija un patoģenēze.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Apkārtējās vides faktoru ietekme uz organismu. Fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie faktori. Temperatūras ietekme, elektriskās, akustiskās enerģijas ietekme. Endogēnā, eksogēnā saindēšanās. Autointoksikācija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Organisma konstitūcijas nozīme patoloģijā. Konstitūcijas tipu klasifikācija. Novecošana, organisma izmaiņas.
Imūnpatoloģija. Organisma nespecifiskie aizsargfaktori. Antigēni. Antivielas. Celulārā un humorālā imunitāte. Alerģija. Etioloģija. Alerģisko reakciju klasifikācija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nervu un endokrīnās sistēmas un uztura nozīme organisma reaktivitātē.
Anafilakse. Anafilaktiskās reakcijas cilvēkiem. Anafilakses vietējās izpausmes. Sērumslimība. Vēlīnā tipa alerģiskās reakcijas cilvēkiem. Autoimūnās slimības.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nervu un endokrīnās sistēmas un uztura nozīme organisma reaktivitātē.
Anafilakse. Anafilaktiskās reakcijas cilvēkiem. Anafilakses vietējās izpausmes. Sērumslimība. Vēlīnā tipa alerģiskās reakcijas cilvēkiem. Autoimūnās slimības.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Šūnas bojājuma patoloģiskā fizioloģija. Šūnas membrānu caurlaidības traucējumi. Šūnas vielmaiņas traucējumi. Bojājuma acidoze.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Alerģisko reakciju terapijas un profilakses principi.
Alterācija. Šūnas „sūkņu” darbības traucējumi to nozīme organismā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Perifērās asinsrites patoloģiskā fizioloģija. Arteriālā hiperēmija. Venozā hiperēmija. Išēmija. Infarkts. Kolaterālā asinsrite. Tromboze. Embolija. Asiņošana.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Iekaisums. Iekaisuma etioloģija un patoģenēze. Eksudācija. Leikocitu emigrācija. Eksudāts un transudāts. Iekaisuma teorijas. Iekaisuma klasifikācija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Termoregulācijas patoloģiskā fizioloģija. Drudzis, tā etioloģija. Drudzim līdzīgas reakcijas. Drudža stadijas. Drudzis kā organisma aizsargreakcija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Hipoksija. Hipoksijas veidi. Hipoksijas kompensācijas mehānismi. Hipoksijas sekas un terapijas principi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Organisma reakcijas uz šūnu bojājumu. Šoks. Traumatiskais šoks. Kardiogēnais šoks. Anafilaktiskais šoks. Hemotransfūzijas šoks. Septiskais šoks. Jauktais šoks. Kolapss. Ģībonis.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nervu un endokrīnās sistēmas nozīme iekaisuma attīstībā. Iekaisuma bioloģiskā nozīme organismā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Spriedze. Trauksmes, rezistences, izsīkuma stadija. Adaptācijas slimība. H.Selje mācība.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Spriedzes bioloģiskā mērķtiecība un profilakses vispārējie principi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nāves patoloģiskā fizioloģija. Terminālie stāvokļi. Reanimatoloģija. Postreanimācijas slimība.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Patoloģiskā augšana. Hiper un hipobiotiskie procesi. Labdabīgie un ļaundabīgie audzēji. Metastazēšanās. Fizikālie un bioloģiskie kancerogēnie faktori. Audzēju etioloģija. Audzēju patoģenēze. Audzēju ietekme uz organismu. Organisma ietekme uz audzēju.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nieru patoloģiskā fizioloģija. Filtrācijas traucējumi nieru kamoliņos. Reabsorbcijas un sekrēcijas traucējumi nieru kanāliņos. Nieru slimību vispārīgā patoģenēze. Vaskulārās nefropātijas. Glomerulārās nefropātijas. Grūtniecības nefropātija. Nieru mazspēja.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
4,50
Kontaktstundas:
54 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens
NEPILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mikroorganismi apkārtējā vidē. Cilvēka organisma mikroflora. Normālās mikrofloras loma.
Antibiotikas. Primārā un sekundārā mikroorganismu rezistence pret a/b preparātiem.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Cilvēka embrioģenēzes pamatjēdzieni, audu, orgānu un sistēmu histoģenēzes pamatprincipi
Cilvēka šūnu, audu un orgānu uzbūve mikroskopiskā līmenī (histoloģija).
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sirds un asinsrites fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sirds un asinsrites fizioloģija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sirds un asinsrites fizioloģija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Asins fizioloģija. Sirds un asinsrites fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Elpošanas fizioloģija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Elpošanas fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Gremošanas, vielmaiņas un enerģijas maiņas fizioloģija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Elpošanas fizioloģija. Gremošanas, vielmaiņas un enerģijas maiņas fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Izvadprocesu fizioloģija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Iekšējās sekrēcijas fizioloģija. Hipotalāma un hipofīzes hormoni.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nervu sistēmas vispārējā fizioloģija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Izvadprocesu fizioloģija. Iekšējās sekrēcijas fizioloģija. Nervu sistēmas vispārējā fizioloģija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nervu sistēmas loma kustību regulācija. Priekšstats par sensorajām sistēmām.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Muskuļu fizioloģija. Nervu sistēmas loma kustību regulācijā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Augšanas un attīstības likumsakarības, ietekmējošie faktori. Morfoloģiskās izmaiņas organismā dažādos vecumposmos. Jaundzimušā, zīdaiņa vecuma, agrās bērnības vecuma bērnu fizioloģisks raksturojums.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Augšanas un attīstības likumsakarības, ietekmējošie faktori. Morfoloģiskās izmaiņas organismā dažādos vecumposmos. Jaundzimušā, zīdaiņa vecuma, agrās bērnības vecuma bērnu fizioloģisks raksturojums.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pirmās un otrās bērnības vecuma bērnu fizioloģisks raksturojums. Lab.darbs: Antropometrija.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pirmās un otrās bērnības vecuma bērnu fizioloģisks raksturojums. Lab.darbs: Antropometrija.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
4,50
Kontaktstundas:
48 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Ieskaite (Semestra)
2. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pusaudžu fizioloģisks raksturojums.
Jauniešu fizioloģisks raksturojums. Fizioloģiskās izmaiņas novecojot.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pusaudžu fizioloģisks raksturojums.
Jauniešu fizioloģisks raksturojums. Fizioloģiskās izmaiņas novecojot.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Pusaudžu fizioloģisks raksturojums.
Jauniešu fizioloģisks raksturojums. Fizioloģiskās izmaiņas novecojot.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Patoģenēzes vadošie locekļi. Funkcionālo un morfoloģisko pārmaiņu nozīme patoģenēzē. Vispārīgā semiotika. Slimības attīstības stadijas un iznākums.
Slimību klasifikācijas principi. Slimības gaita – pāreja hroniskā formā, recidīvs, izveseļošanās. Slimību ārstēšanas principi.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Patoloģiskā reakcija, process un stāvoklis.
Vispārīgā etioloģija un patoģenēze.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Apkārtējās vides faktoru ietekme uz organismu. Fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie faktori. Temperatūras ietekme, elektriskās, akustiskās enerģijas ietekme. Endogēnā, eksogēnā saindēšanās. Autointoksikācija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Organisma konstitūcijas nozīme patoloģijā. Konstitūcijas tipu klasifikācija. Novecošana, organisma izmaiņas.
Imūnpatoloģija. Organisma nespecifiskie aizsargfaktori. Antigēni. Antivielas. Celulārā un humorālā imunitāte. Alerģija. Etioloģija. Alerģisko reakciju klasifikācija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nervu un endokrīnās sistēmas un uztura nozīme organisma reaktivitātē.
Anafilakse. Anafilaktiskās reakcijas cilvēkiem. Anafilakses vietējās izpausmes. Sērumslimība. Vēlīnā tipa alerģiskās reakcijas cilvēkiem. Autoimūnās slimības.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nervu un endokrīnās sistēmas un uztura nozīme organisma reaktivitātē.
Anafilakse. Anafilaktiskās reakcijas cilvēkiem. Anafilakses vietējās izpausmes. Sērumslimība. Vēlīnā tipa alerģiskās reakcijas cilvēkiem. Autoimūnās slimības.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Šūnas bojājuma patoloģiskā fizioloģija. Šūnas membrānu caurlaidības traucējumi. Šūnas vielmaiņas traucējumi. Bojājuma acidoze.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Alerģisko reakciju terapijas un profilakses principi.
Alterācija. Šūnas „sūkņu” darbības traucējumi to nozīme organismā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Perifērās asinsrites patoloģiskā fizioloģija. Arteriālā hiperēmija. Venozā hiperēmija. Išēmija. Infarkts. Kolaterālā asinsrite. Tromboze. Embolija. Asiņošana.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Iekaisums. Iekaisuma etioloģija un patoģenēze. Eksudācija. Leikocitu emigrācija. Eksudāts un transudāts. Iekaisuma teorijas. Iekaisuma klasifikācija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Termoregulācijas patoloģiskā fizioloģija. Drudzis, tā etioloģija. Drudzim līdzīgas reakcijas. Drudža stadijas. Drudzis kā organisma aizsargreakcija.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Hipoksija. Hipoksijas veidi. Hipoksijas kompensācijas mehānismi. Hipoksijas sekas un terapijas principi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Organisma reakcijas uz šūnu bojājumu. Šoks. Traumatiskais šoks. Kardiogēnais šoks. Anafilaktiskais šoks. Hemotransfūzijas šoks. Septiskais šoks. Jauktais šoks. Kolapss. Ģībonis.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nervu un endokrīnās sistēmas nozīme iekaisuma attīstībā. Iekaisuma bioloģiskā nozīme organismā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Spriedze. Trauksmes, rezistences, izsīkuma stadija. Adaptācijas slimība. H.Selje mācība.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Spriedzes bioloģiskā mērķtiecība un profilakses vispārējie principi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nāves patoloģiskā fizioloģija. Terminālie stāvokļi. Reanimatoloģija. Postreanimācijas slimība.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Patoloģiskā augšana. Hiper un hipobiotiskie procesi. Labdabīgie un ļaundabīgie audzēji. Metastazēšanās. Fizikālie un bioloģiskie kancerogēnie faktori. Audzēju etioloģija. Audzēju patoģenēze. Audzēju ietekme uz organismu. Organisma ietekme uz audzēju.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Nieru patoloģiskā fizioloģija. Filtrācijas traucējumi nieru kamoliņos. Reabsorbcijas un sekrēcijas traucējumi nieru kanāliņos. Nieru slimību vispārīgā patoģenēze. Vaskulārās nefropātijas. Glomerulārās nefropātijas. Grūtniecības nefropātija. Nieru mazspēja.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
4,50
Kontaktstundas:
46 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
1. Žileviča A., Mazjānis I. Medicīnas mikrobioloģija I: Vispārīgā mikrobioloģija un infekcijas imunoloģija LU Akadēmiskais apgāds, 2015
2.
2. Žileviča A, Rinkuža D., Viesturs U. Mikroorganismi un vīrusi: morfoloģiskās, fizioloģiskās un antigēnās īpašības (krievu valodā). - Rīga. Zinātne, 1992
3.
3. Šuvalova J. Infekcijas slimības. - Maskava. Medicīna, 1990
4.
4. Timakovs V., Ļevašovs V., Borisovs L. Mikrobioloģija. - Maskava. Medicīna, 1983
5.
5. Kalniņa V.I. Virusoloģija, Nacionālais apgāds, 2003
6.
6. Aberberga-Augškalne L. Fizioloģija rehabilitologiem. SIA Nacionālais apgāds. Rīga, 2002., 215 lpp.
7.
7. Voitkeviča L. Asinis. Asinsrite. Elpošana. LSPA - Rīga, 2015., 80.lpp.
8.
8. Millere V., Rocēna L. Asinis. Asinsrite. Elpošana. LSPA - Rīga, 1996., 79.lpp.
9.
9. Pontaga I. Muskuļu fizioloģija. Mācību līdzeklis LSPA studentiem. LSPA – Rīga, 2007., 42 lpp.
10.
10. Pontaga I. Uzbudināmo audu fizioloģija. Nervu sistēmas vispārējā organizācija. Sensoro sistēmu fizioloģija. Mācību LSPA studentiem. Rīga, 2001., 105 lpp.
11.
11. Pontaga I. Izvadprocesi organismā. Termoregulācija. Iekšējā sekrēcija. Mācību LSPA studentiem. Rīga, 2005., 54 lpp.
12.
12. Liepa Dz. Gremošana. Vielmaiņa. Enerģijas maiņa. Mācību LSPA studentiem. Rīga, 1991., 64 lpp.
13.
13. Liepa Dz. Smadzeņu motorās sistēmas un veģetatīvās nervu sistēmas fizioloģija. Augstākā neirālā darbība. Kustību fizioloģija. Rīga – LVFKI, 1988., 118 lpp.
14.
14. Thibodeau G.A., Patton K.T. Anatomy and Physiology. St.Louis,Baltimore, Boston, etc.: Mosby,1993, 968. p.
15.
15. Pontaga I.Vecumposmu fizioloģija.1.daļa.Māc. līdzeklis LSPA studentiem. LSPA–Rīga,2012,87 lpp.
16.
16. Pontaga I. Vecumposmu fizioloģija. 2.daļa.Māc.līdzeklis LSPA studentiem. LSPA–Rīga,2012,36 lpp
17.
17. Rowland T.W. Children’s Exercise Physiology. Human Kinetics, 2004, printed in USA, 298 p.
18.
18. Malina R.M., Bouchard C., Bar-Or O. Growth, Maturation, and Physical Activity. Human Kinetics, 2004, 728 p.
19.
19. Taylor A., Johnson M. Physiology of Exercise and Healthy Aging. Human Kinetics, 2008, P. 304.
20.
20. Pontaga I., Ūdre V. Bērnu un pusaudžu fizisko spēju attīstīšanas bioloģiskais pamatojums. Bērnu un pusaudžu trenera rokasgrāmata (Galv. redaktors J.Žīdens), Latvijas Treneru tālākizglītības centrs, Rīga, 2008.g., 54 – 69 lpp.
21.
21. Leja J. Vispārējā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. Rīga, “Zvaigzne”, 1993
22.
22. Leja J. Peuznere E. Speciālā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. Rīga “Zvaigzne”, 1988
23.
23. Robbins Basic Pathology, 7th ed.. Kumar V, Cotran RS, Robbins SL. Saunders, Philadelphia, 2003, 873 lpp.
Papildu literatūra
1.
24. Audere A., Avots A., Bērziņa A. u.c. Higiēna. - Rīga. Zvaigzne, 1991
2.
25. Vītols Dz., Celma M., Vītols H., Tropa A. Ekoloģija un dabas aizsardzība. - Rīga. Zvaigzne, 1990., 109 Ipp.
3.
26. Raipulis J. Vides piesārņojuma ietekme uz iedzimtību. - Rīga. Vērmaņparks, 1999., 301 Ipp.
4.
27. Bļugers A., Davidova V., Novickis I. Infekcijas slimības. - Rīga. Zvaigzne, 1977. 431 Ipp.
5.
28. Human Physiology (ed. Petersen O.H.). Blackwell Publishing, UK, 5th edition, 2009, 650 p.
6.
29. Bovell D., Nimmo M., Wood L. Principles of Physiology. A Scientific Foundation of Physiotherapy. WB Saunders Company Ltd, 1996, printed in UK, 248 p.
7.
30. Tanner J.M., Preece M.A. (Eds.). The Physiology of Human Growth. Cambridge University Press, 1989, 232 p.
8.
31. Klīniskā medicīna. Prof. A.Lejnieka red. Medicīnas apgāds, 2010., 942.lpp.
Citi informācijas avoti
1.
32. Aberberga-Augškalne L., Koroļova O. Fizioloģija ārstiem. SIA Medicīnas apgāds. Rīga, 2007., 516 lpp.
2.
33. Wilmore J.H., Costill D.L. Physiology of Sport and Exercise. Human Kinetics, 1999, printed in USA, 710 p.
3.
34. Malina R.M., Baxter-Jones A.D.G., Armstrong N., Beunen G.P., Caine D., Daly R.M., Lewis R.D., Rogol A.D., Russel K. Role of Intensive Training in the Growth and Maturation of Artistic Gymnasts ((Review article). Sports Medicine, 2013, Vol. 43, P.783–802.
4.
35. Scholmerich P.Pathophysiologie, Klinik, Ergebnisse.2. Aufl., Stuzzgart 2000
5.
36. Hilger, H.H. Taschenbuch der Pathophysiologie, Stuttgart 1998