Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Starptautiskā politika: pamatteorijas un koncepcijas
Kursa kods
SZF_014
Zinātnes nozare
Politikas zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
4,00
Mērķauditorija
Politikas zinātne
LKI
6. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Elīna Vrobļevska
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Palīdzēt studentiem apgūt starptautiskās politikas teorētiskos pamatus, sniegt pamatzināšanas par galvenajiem teorētiskajiem virzieniem un tiem raksturīgajiem konceptiem, kas studentiem ļautu orientēties starptautisko attiecību teorētiskajā kontekstā un pielietot teorijas, konkrētu starptautiskās politikas jautājumu risināšanai.
Priekšzināšanas
Pamatzināšanas par politikas un starptautisko attiecību procesiem 1. studiju gada programmas apjomā.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studiju kursa noslēgumā studentiem jābūt pamatzināšanām par starptautiskās politikas galvenajām teorijām un konceptiem. Studentam jāprot: • izskaidrot galveno teorētisko strāvojumu, atsevišķu kursā apgūto teoriju principus, kā arī galveno konceptu būtību; • izskaidrot pamata atšķirības starptautisko attiecību teoriju metodoloģiskajos principos (atšķirības starp pozitīvismu un postpozitīvismu, izskaidrojošajām un interpretējošajām teorijām); • izvērtēt atšķirības starp dažādām teorijām; • novērtēt atsevišķu teoriju piemērotību, konkrētu starptautiskās politikas problēmu risināšanai.
Prasmes
1.Studiju kursā tiks apgūtas sekojošas prasmes: • orientēties akadēmiskajā literatūrā, saprast autoru teorētisko ievirzi un pielietotās metodes; • izvēlēties atbilstošu teoriju vai konceptu, konkrētas tēmas izpētei; • lietot jēdzienus un terminus; • izskaidrot un pamatot konceptu un teoriju būtību un to pielietojamību, noteiktu problēmu risināšanai.
Kompetences
1.• Teorētisko zināšanu pielietošana starptautiskās politikas analīzei esejās. • Spēja argumentēt un aizstāvēt savus uzskatus semināra nodarbībās. • Prasme orientēties literatūrā un koncentrēti analizēt noteiktu problēmu referātā. • Izstrādāt akadēmisko darbu (kursa darba, bakalaura darba) teorētiskos aspektus.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Studentiem ir patstāvīgi jāapgūst katrai nodarbībai norādītā literatūra, kā arī jāgatavojas uz katru semināra nodarbību. Studiju kursa gaitā studentiem jāuzraksta un jāiesniedz 6 esejas, kā arī kursa noslēgumā – patstāvīgi izstrādāts referāts.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Esejā studentam ir jāparāda teorijas apraksta izpratne, atrast teorijas “atslēgas” elementus, īsi un koncentrēti aprakstīt teorijas būtību.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Kursa beigās katram studentam ir jāizstrādā 1 referāts, par iepriekš izvēlētu tēmu. Referāta mērķis ir iemācīties pielietot noteiktu SA teoriju vai pieeju, reālu starptautiskās politikas situāciju un politikas analīzei, attīstīt spēju kritiski domāt, analizēt problēmu un/vai situāciju, pielietojot kursa laikā iegūtās zināšanas.
Referāts (individuālais projekts) sastāv no sekojošiem pamatelementiem:
• Ievads/Tēmas izvēle – izvēlēties, kādu mūsdienu aktuālu procesu, notikumu vai problēmu, sniedzot īsu ieskatu tēmā un teorijā;
• Tēmas pamatproblēmas noteikšana un izvirzīšana;
• Teorijas pielietojums konkrētā gadījuma analīzei;
• Spēcīgu secinājumu un paredzējumu izdarīšana.
Referāta centrālais uzdevums ir izskaidrot un paredzēt norādītās situācijas attīstību atbilstoši vienai konkrētai (studenta izvēlētai) teorētiskajai skolai/teorijai/pieejai. Ja referātā šis nebūs veikts, tas netiks ieskaitīts un kurss būs jāatkārto nākamgad pilnā apjomā. Individuālā projekta mērķis ir attīstīt iemaņas patstāvīgi izdarīt stāvokļa un tā problēmu izpēti un novērtējumu, parādīt savu spēju piemeklēt un pastāvīgi analizēt starptautisko attiecību problēmas un procesus, balstoties uz teorētiskajām pamatnostādnēm.
Izsakot savu viedokli, Jums jāspēj definēt un pamatot, kāpēc Jums tas ir pieņemamāks par citiem pastāvošajiem viedokļiem. Jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izanalizējot to pozitīvos un negatīvos rādītājus.
Formāts: apjoms - ne mazāk kā 7 lapaspuses. lpp., burtu lielums – 12 (Times New Roman), atstarpe starp rindām – 1,5; 4000 vārdu.
|
||
|
3.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Kursa ietvarā ir plānoti 7 semināri, par dažādām tēmām. Semināru laikā studenti aplūkos un savā starpā diskutēs par seminārā noteiktajām tēmām. Lai sagatavotos semināram, studentiem ir jāizlasa un jāizprot visa ar tēmu saistītā un norādītā obligātā literatūra. Vienlaikus studenti tiek iedrošināti meklēt papildus informācijas avotus un literatūru nepieciešamības gadījumā.
|
||
|
4.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Studentu patstāvīgais darbs tiks novērtēts visā kursa gaitā, vērtējot esejas, studentu aktivitāti un zināšanu līmeni semināros:
- teorētisko pamatuzstādījumu izpratne, spēja atrast teorijas “atslēgas” elementus, īsi un koncentrēti aprakstīt teorijas būtību;
- izskaidrot un paredzēt norādītās situācijas attīstību, atbilstoši vienai konkrētai (studenta izvēlētai) teorētiskajai skolai/teorijai/pieejai.
Gala atzīmi 10 ballu sistēmā veido visu atzīmju summa, kuru sastāda:
aktivitāte un atbilžu kvalitāte semināros 30%;
tests 30%;
kopsavilkumi 20%;
eksāmena atzīme 20%.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kursa uzstādījumi un prasības. Starptautiskās politikas teoriju nozīme un nepieciešamība starptautisko attiecību izpētei. Nozīmīgākās teorētiskās tradīcijas, aktori, struktūras. Lielās debates.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kursa uzstādījumi un prasības. Starptautiskās politikas teoriju nozīme un nepieciešamība starptautisko attiecību izpētei. Nozīmīgākās teorētiskās tradīcijas, aktori, struktūras. Lielās debates.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Reālisma tradīcija: klasiskais reālisms, neoreālisms un neoklasiskais reālisms.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Liberālā starptautisko attiecību tradīcija. Starptautiskās sabiedrības tradīcija. Drošības kopienas. Drošībošana
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Liberālā starptautisko attiecību tradīcija. Starptautiskās sabiedrības tradīcija. Drošības kopienas. Drošībošana
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Konstruktīvisms.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Konstruktīvisms.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Institucionālisms. Globālās pārvaldes teorijas un normu veidošanās.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Institucionālisms. Globālās pārvaldes teorijas un normu veidošanās.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Feminisms un zaļā teorija (green theory). Postkoloniālisms.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Feminisms un zaļā teorija (green theory). Postkoloniālisms.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Tests
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starptautiskās politikas notikumu analīze
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Starptautiskās politikas notikumu analīze
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
"Ideālas" teorijas izstrāde.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
"Ideālas" teorijas izstrāde.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kursa darbu tēžu aizstāvēšana.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kursa darbu tēžu aizstāvēšana.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Eksāmens
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Eksāmens
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
4,00
Kontaktstundas:
40 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Visa literatūra ir angļu valodā un piemērota gan latviešu, gan angļu plūsmas studentiem
2.
Burchill, S., Linklater, A., Devetak, R., Donnelly, J., Paterson, M., Reus-Smit, C., True, J. 2022. Theories of International Relations. Houndmills, New York. Palgrave Macmillan.
3.
Jorgensen, Knud E. 2018. International Relations Theory – A New Introduction. 2nd edition. Palgrave.
4.
Carlsnaes, W., Risse, T., Simmons, B. 2013. Handbook of International Relations. SAGE Publications Ltd. (jaunāku izdevumu nav)
5.
Karns, Margaret P., and Karen A. Mingst. 2023. International Organizations: The Politics and Processes of Global Governance. 4th edition. Boulder, London: Lynne Rienner Publishers.
6.
Finnemore, Martha, and Kathryn Sikkink. “International Norm Dynamics and Political Change.” In Exploration and Contestation in the Study of World Politics. 1999. eds. Peter J. Katzenstein, Robert O. Keohane, et all. (jaunāku izdevumu nav)
7.
Buzan, B., Hansen, L. 2009. The Evolution of International Security Studies. Cambridge University Press. (jaunāku izdevumu nav)
8.
Wendt, Alexander. “Anarchy is What States Make of It: The Social Construction of Power Politics”. International Organization, Vol. 46, No. 2. Spring, 1992. 391-425. (jaunāku izdevumu nav)
9.
Bull, H. The Anarchical Society. London: Palgrave, 2002. (jaunāku izdevumu nav)
10.
Doyle, M. Liberal Peace - Selected Essays. Routledge, 2011. 13-80. (jaunāku izdevumu nav)
11.
Lobell, S., et al. Neoclassical Realism, the State, and Foreign Policy. 2009. Cambridge: Cmbridge University Press. (jaunāku izdevumu nav)
12.
Waltz, K. N. Summer 2000. “Structural Realism after the Cold War,” International Security, Vol. 25, No. 1. 5- 41 (jaunāku izdevumu nav)
13.
Wendt, A. Social Theory of International Politics (Cambridge: Cambridge University Press, 1999), 1-47. (jaunāku izdevumu nav)