Veselības uzvedība sportā
Studiju kursa īstenotājs
Rīga, Dzirciema iela 16, vppk@rsu.lv, +37167061587
Par studiju kursu
Mērķis
Attīstīt studentu spēju analizēt un piemērot psiholoģiskās teorijas un modeļus veselību veicinošas uzvedības veidošanā sporta un fizisko aktivitāšu kontekstā, lai izstrādātu pamatotas, uz pierādījumiem balstītas stratēģijas veselīga dzīvesveida veicināšanai sportistu un vispārējās populācijas vidū.
Priekšzināšanas
Pamatzināšanas vispārīgajā, sociālajā un veselības psiholoģijā, īpaši par motivāciju, emocijām, stresu un uzvedības veidošanos.
Spēja skaidrot veselības uzvedību, izmantojot psiholoģiskos jēdzienus, un atpazīt psiholoģiskos faktorus, kas ietekmē cilvēka izvēles un ieradumus.
Spēja atbildīgi un pamatoti izmantot psiholoģiskās zināšanas veselības veicināšanas un uzvedības maiņas kontekstā.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Izskaidro psiholoģisko, sociālo un vides faktoru ietekmi uz indivīda veselības uzvedību un dzīvesveida izvēlēm.
Praktiskais projekts “Uzvedības maiņas stratēģija sportistu vai sabiedrības grupai” • Veselības uzvedības analīze sporta kontekstā
2.Raksturo pašefektivitātes jēdzienu un tā nozīmi sportistu snieguma, motivācijas un uzvedības regulēšanā.
Praktiskā simulācija “Motivējošā intervija veselības uzvedības veicināšanā”
3.Identificē psiholoģiskos, fizioloģiskos un sociālos faktorus, kas ietekmē sportista fizisko un psiholoģisko veselību, izskaidrojot to savstarpējo mijiedarbību.
Veselības uzvedības analīze sporta kontekstā • Praktiskais projekts “Uzvedības maiņas stratēģija sportistu vai sabiedrības grupai”
4.Salīdzina galvenos uzvedības maiņas modeļus sporta un fizisko aktivitāšu kontekstā.
Praktiskais projekts “Uzvedības maiņas stratēģija sportistu vai sabiedrības grupai”
5.Raksturo motivācijas teorijas sportā un to ietekmi uz sniegumu un labbūtību.
Praktiskais projekts “Uzvedības maiņas stratēģija sportistu vai sabiedrības grupai”
6.Identificē faktorus, kas veicina vai kavē fizisko aktivitāšu uzsākšanu un noturību.
Veselības uzvedības analīze sporta kontekstā
Prasmes
1.Izskaidro veselības un slimības psiholoģiskos un sociālos aspektus biopsihosociālās pieejas ietvarā.
Veselības uzvedības analīze sporta kontekstā
2.Pielieto psiholoģiskās tehnikas sportistu pašefektivitātes un psiholoģiskās noturības veicināšanai.
Praktiskā simulācija “Motivējošā intervija veselības uzvedības veicināšanā” • Praktiskais projekts “Uzvedības maiņas stratēģija sportistu vai sabiedrības grupai”
3.Izvērtē uzvedības maiņas modeļu piemērotību dažādām sporta un fizisko aktivitāšu situācijām.
Praktiskais projekts “Uzvedības maiņas stratēģija sportistu vai sabiedrības grupai” • Veselības uzvedības analīze sporta kontekstā
4.Raksturo motivējošās intervijas principus un to nozīmi veselīgas uzvedības veicināšanā.
Praktiskā simulācija “Motivējošā intervija veselības uzvedības veicināšanā”
5.Pielieto motivācijas teorijas veselības uzvedības veidošanā un uzturēšanā.
Praktiskais projekts “Uzvedības maiņas stratēģija sportistu vai sabiedrības grupai”
6.Sagatavo un veic strukturētu interviju par fizisko aktivitāšu motivāciju, demonstrējot prasmi izmantot aktīvo klausīšanos un empātisku komunikāciju.
Praktiskā simulācija “Motivējošā intervija veselības uzvedības veicināšanā”
Kompetences
1.Patstāvīgi analizē kompleksas veselības uzvedības problēmas sporta kontekstā.
Veselības uzvedības analīze sporta kontekstā • Praktiskais projekts “Uzvedības maiņas stratēģija sportistu vai sabiedrības grupai”
2.Izstrādā un pamato veselības uzvedības veicināšanas programmas.
Praktiskais projekts “Uzvedības maiņas stratēģija sportistu vai sabiedrības grupai”
3.Uzņemas profesionālu atbildību, ievērojot ētikas principus starpdisciplinārā sadarbībā.
Praktiskā simulācija “Motivējošā intervija veselības uzvedības veicināšanā”
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Veselības uzvedības analīze sporta kontekstā |
30,00% no gala vērtējuma
|
10 balles
|
|
Studentiem tiek sniegts gadījums, piem., “Sportists atkārtoti pārslodzes dēļ piedzīvo traumas un samazina treniņu motivāciju”. Katrs students:
Vērtēšanas kritēriji:
|
||
|
2.
Praktiskā simulācija “Motivējošā intervija veselības uzvedības veicināšanā” |
20,00% no gala vērtējuma
|
Ieskaite
|
|
Simulācija pārī: viens students darbojas kā treneris, otrs – kā sportists ar zemu motivāciju. Uzdevums – veikt 10 min strukturētu interviju, izmantojot motivējošās sarunas principus (atvērti jautājumi, aktīva klausīšanās, empātiska atspoguļošana). Īsa reflektīva diskusija grupā par intervijas efektivitāti. Vērtēšanas kritēriji:
|
||
|
3.
Atgriezeniskā saite par studiju kursu |
-
|
-
|
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Praktiskais projekts “Uzvedības maiņas stratēģija sportistu vai sabiedrības grupai” |
50,00% no gala vērtējuma
|
10 balles
|
|
Grupu projekts: uzvedības maiņas plāna izstrāde konkrētai mērķgrupai (piemēram, jaunieši, seniori, sporta komanda). Katrai grupai tiek piešķirta viena konkrēta mērķgrupa un veselības uzvedības problēma. Studenti analizē veselības uzvedības problēmu un izstrādā pamatotu uzvedības maiņas programmu (mērķi, metodes, komunikācijas stratēģijas, vērtēšanas kritēriji). Rezultātus prezentācijas veidā prezentē. Vērtēšanas kritēriji:
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Ievadlekcija, kursa norise un prasības.
Veselības un slimības jēdzienu psiholoģiskā un sociālā izpratne sporta kontekstā.
Apraksts
Ievadlekcijā tiek pārrunāta kursa norise, lekciju un nodarbību formāts, kursa prasības un noslēguma eksāmens. Studenti tiek iepazīstināti ar veselības un slimības jēdzienu psiholoģisko un sociālo izpratni sporta kontekstā. Tiek aplūkoti galvenie veselības psiholoģijas modeļi (biomedicīniskais un biopsihosociālais), kā arī to pielietojums sportistu veselības uztverē, uzvedībā un atveseļošanās procesos. Lekcijā tiek analizēta attieksme pret slimību un traumu pieredzi. Bae M. (2024). Biopsychosocial approach to sports injury: a systematic review and exploration of knowledge structure. BMC sports science, medicine & rehabilitation, 16(1), 242. https://doi.org/10.1186/s13102-024-01025-x van Dijk, H., Köke, A. J. A., Elbers, S., Mollema, J., Smeets, R. J. E. M., & Wittink, H. (2023). Physiotherapists Using the Biopsychosocial Model for Chronic Pain: Barriers and Facilitators-A Scoping Review. International journal of environmental research and public health, 20(2), 1634. https://doi.org/10.3390/ijerph20021634 |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Ievadlekcija, kursa norise un prasības.
Veselības un slimības jēdzienu psiholoģiskā un sociālā izpratne sporta kontekstā.
Apraksts
Ievadlekcijā tiek pārrunāta kursa norise, lekciju un nodarbību formāts, kursa prasības un noslēguma eksāmens. Studenti tiek iepazīstināti ar veselības un slimības jēdzienu psiholoģisko un sociālo izpratni sporta kontekstā. Tiek aplūkoti galvenie veselības psiholoģijas modeļi (biomedicīniskais un biopsihosociālais), kā arī to pielietojums sportistu veselības uztverē, uzvedībā un atveseļošanās procesos. Lekcijā tiek analizēta attieksme pret slimību un traumu pieredzi. Bae M. (2024). Biopsychosocial approach to sports injury: a systematic review and exploration of knowledge structure. BMC sports science, medicine & rehabilitation, 16(1), 242. https://doi.org/10.1186/s13102-024-01025-x van Dijk, H., Köke, A. J. A., Elbers, S., Mollema, J., Smeets, R. J. E. M., & Wittink, H. (2023). Physiotherapists Using the Biopsychosocial Model for Chronic Pain: Barriers and Facilitators-A Scoping Review. International journal of environmental research and public health, 20(2), 1634. https://doi.org/10.3390/ijerph20021634 |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Pašefektivitātes koncepts sportā un fiziskajās aktivitātēs
Apraksts
Studenti tiek iepazīstināti ar pašefektivitātes (self-efficacy) jēdzienu un tā nozīmi veselības uzvedības veicināšanā. Tiek aplūkots Alberta Banduras pašefektivitātes teorētiskais pamats sociāli kognitīvās teorijas ietvarā. Tiek apskatīti faktori, kas veido un ietekmē pašefektivitāti (pieredze, modelēšana, sociālais atbalsts un emocionālais stāvoklis). Tiek aprakstītas stratēģijas pašefektivitātes stiprināšanai sportā un fiziskajās aktivitātēs. Bandura A. Self-efficacy: toward a unifying theory of behavioral change. Psychol Rev. 1977 Mar;84(2):191-215. doi: 10.1037//0033-295x.84.2.191. PMID: 847061. Lochbaum, M., Sisneros, C., Cooper, S., & Terry, P. C. (2023). Pre-Event Self-Efficacy and Sports Performance: A Systematic Review with Meta-Analysis. Sports (Basel, Switzerland), 11(11), 222. https://doi.org/10.3390/sports11110222 Lochbaum, M., & Sisneros, C. (2024). Situational and Dispositional Achievement Goals and Measures of Sport Performance: A Systematic Review with a Meta-Analysis. Sports, 12(11), 299. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Pašefektivitātes koncepts sportā un fiziskajās aktivitātēs
Apraksts
Studenti tiek iepazīstināti ar pašefektivitātes (self-efficacy) jēdzienu un tā nozīmi veselības uzvedības veicināšanā. Tiek aplūkots Alberta Banduras pašefektivitātes teorētiskais pamats sociāli kognitīvās teorijas ietvarā. Tiek apskatīti faktori, kas veido un ietekmē pašefektivitāti (pieredze, modelēšana, sociālais atbalsts un emocionālais stāvoklis). Tiek aprakstītas stratēģijas pašefektivitātes stiprināšanai sportā un fiziskajās aktivitātēs. Bandura A. Self-efficacy: toward a unifying theory of behavioral change. Psychol Rev. 1977 Mar;84(2):191-215. doi: 10.1037//0033-295x.84.2.191. PMID: 847061. Lochbaum, M., Sisneros, C., Cooper, S., & Terry, P. C. (2023). Pre-Event Self-Efficacy and Sports Performance: A Systematic Review with Meta-Analysis. Sports (Basel, Switzerland), 11(11), 222. https://doi.org/10.3390/sports11110222 Lochbaum, M., & Sisneros, C. (2024). Situational and Dispositional Achievement Goals and Measures of Sport Performance: A Systematic Review with a Meta-Analysis. Sports, 12(11), 299. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Sportista veselību ietekmējošie faktori
Apraksts
Lekcijās tiek analizēti galvenie faktori, kas ietekmē cilvēka, īpaši sportista, veselību no psiholoģiskā, sociālā un bioloģiskā skatpunkta. Tiek apskatīta preventīvā veselības uzvedība un dzīvesveida un uzvedības faktori (fiziskā aktivitāte, miegs, uzturs, kaitīgie ieradumi), kā arī sociālie faktori (ģimenes, komandas, treneru un sabiedrības loma). Tiek aplūkoti sportistu veselības riska faktori un aizsargājošie faktori. Zsakai, A., Ratz-Sulyok, F. Z., Koronczai, B., Varro, P., Toth, E., Szarvas, S., Tauber, T., Karkus, Z., & Molnar, K. (2023). Risk and protective factors for health behaviour in adolescence in Europe. Scientific reports, 13(1), 18638. https://doi.org/10.1038/s41598-023-45800-1 Kaminsky, L. A., German, C., Imboden, M., Ozemek, C., Peterman, J. E., & Brubaker, P. H. (2022). The importance of healthy lifestyle behaviors in the prevention of cardiovascular disease. Progress in cardiovascular diseases, 70, 8–15. https://doi.org/10.1016/j.pcad.2021.12.001 |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Sportista veselību ietekmējošie faktori
Apraksts
Lekcijās tiek analizēti galvenie faktori, kas ietekmē cilvēka, īpaši sportista, veselību no psiholoģiskā, sociālā un bioloģiskā skatpunkta. Tiek apskatīta preventīvā veselības uzvedība un dzīvesveida un uzvedības faktori (fiziskā aktivitāte, miegs, uzturs, kaitīgie ieradumi), kā arī sociālie faktori (ģimenes, komandas, treneru un sabiedrības loma). Tiek aplūkoti sportistu veselības riska faktori un aizsargājošie faktori. Zsakai, A., Ratz-Sulyok, F. Z., Koronczai, B., Varro, P., Toth, E., Szarvas, S., Tauber, T., Karkus, Z., & Molnar, K. (2023). Risk and protective factors for health behaviour in adolescence in Europe. Scientific reports, 13(1), 18638. https://doi.org/10.1038/s41598-023-45800-1 Kaminsky, L. A., German, C., Imboden, M., Ozemek, C., Peterman, J. E., & Brubaker, P. H. (2022). The importance of healthy lifestyle behaviors in the prevention of cardiovascular disease. Progress in cardiovascular diseases, 70, 8–15. https://doi.org/10.1016/j.pcad.2021.12.001 |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Uzvedības maiņas modeļi
Apraksts
Lekcijā tiek apskatīti galvenie uzvedības maiņas modeļi (Transteorētiskais modelis, veselības pārliecības modelis, plānotās rīcības un uzvedības nolūku teorija), kas tiek izmantoti veselības psiholoģijā un sporta kontekstā, lai izprastu un ietekmētu sportistu veselību veicinošu uzvedību. Tiek analizēti uzvedības maiņas posmi, motivācijas dinamika un faktori, kas kavē vai veicina ilgtermiņa izmaiņas uzvedībā. Xie, C., Zhang, Z., Zhang, X., Li, Y., Shi, P., & Wang, S. (2025). Effects of interventions on physical activity behavior change in children and adolescents based on a trans-theoretical model: a systematic review. BMC public health, 25(1), 657. https://doi.org/10.1186/s12889-025-21336-z Mizuno, A., Kaneko, H., Suzuki, Y., Okada, A., Takeda, N., Morita, H., Fujiu, K., Node, K., Yasunaga, H., & Komuro, I. (2023). Enduring Relevance of the Stages of Change Model for Transforming Lifestyle Behaviors. Circulation journal : official journal of the Japanese Circulation Society, 87(8), 1138–1142. https://doi.org/10.1253/circj.CJ-23-0292 Raihan, N., & Cogburn, M. (2023). Stages of Change Theory. In StatPearls. StatPearls Publishing. |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Uzvedības maiņas modeļi
Apraksts
Lekcijā tiek apskatīti galvenie uzvedības maiņas modeļi (Transteorētiskais modelis, veselības pārliecības modelis, plānotās rīcības un uzvedības nolūku teorija), kas tiek izmantoti veselības psiholoģijā un sporta kontekstā, lai izprastu un ietekmētu sportistu veselību veicinošu uzvedību. Tiek analizēti uzvedības maiņas posmi, motivācijas dinamika un faktori, kas kavē vai veicina ilgtermiņa izmaiņas uzvedībā. Xie, C., Zhang, Z., Zhang, X., Li, Y., Shi, P., & Wang, S. (2025). Effects of interventions on physical activity behavior change in children and adolescents based on a trans-theoretical model: a systematic review. BMC public health, 25(1), 657. https://doi.org/10.1186/s12889-025-21336-z Mizuno, A., Kaneko, H., Suzuki, Y., Okada, A., Takeda, N., Morita, H., Fujiu, K., Node, K., Yasunaga, H., & Komuro, I. (2023). Enduring Relevance of the Stages of Change Model for Transforming Lifestyle Behaviors. Circulation journal : official journal of the Japanese Circulation Society, 87(8), 1138–1142. https://doi.org/10.1253/circj.CJ-23-0292 Raihan, N., & Cogburn, M. (2023). Stages of Change Theory. In StatPearls. StatPearls Publishing. |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Motivācijas teorijas sportā
Apraksts
Lekcijā studenti iepazīstas ar galvenajām motivācijas teorijām, kas tiek pielietotas sportā un veselības psiholoģijā, lai izprastu sportistu un fiziski aktīvu cilvēku veselības virzītājspēkus. Tiek apskatīta iekšējās un ārējās motivācijas dinamika, pašnoteikšanās teorija (Self-determination theory) un sasniegumu motivācijas teorijas (Achievement motivation theory) un mērķorientācijas teroija (Goal Orientation Theory). Bandhu, D., Mohan, M. M., Nittala, N. A. P., Jadhav, P., Bhadauria, A., & Saxena, K. K. (2024). Theories of motivation: A comprehensive analysis of human behavior drivers. Acta psychologica, 244, 104177. https://doi.org/10.1016/j.actpsy.2024.104177 Mercader-Rubio, I., Ángel, N. G., Silva, S., Furtado, G., & Brito-Costa, S. (2023). Intrinsic Motivation: Knowledge, Achievement, and Experimentation in Sports Science Students-Relations with Emotional Intelligence. Behavioral sciences (Basel, Switzerland), 13(7), 589. https://doi.org/10.3390/bs13070589 |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Motivācijas teorijas sportā
Apraksts
Lekcijā studenti iepazīstas ar galvenajām motivācijas teorijām, kas tiek pielietotas sportā un veselības psiholoģijā, lai izprastu sportistu un fiziski aktīvu cilvēku veselības virzītājspēkus. Tiek apskatīta iekšējās un ārējās motivācijas dinamika, pašnoteikšanās teorija (Self-determination theory) un sasniegumu motivācijas teorijas (Achievement motivation theory) un mērķorientācijas teroija (Goal Orientation Theory). Bandhu, D., Mohan, M. M., Nittala, N. A. P., Jadhav, P., Bhadauria, A., & Saxena, K. K. (2024). Theories of motivation: A comprehensive analysis of human behavior drivers. Acta psychologica, 244, 104177. https://doi.org/10.1016/j.actpsy.2024.104177 Mercader-Rubio, I., Ángel, N. G., Silva, S., Furtado, G., & Brito-Costa, S. (2023). Intrinsic Motivation: Knowledge, Achievement, and Experimentation in Sports Science Students-Relations with Emotional Intelligence. Behavioral sciences (Basel, Switzerland), 13(7), 589. https://doi.org/10.3390/bs13070589 |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Strukturēta intervija par fizisko aktivitāšu motivāciju
Apraksts
Lekcijā studenti apgūst daļēji strukturētas intervijas principus, lai praktiski novērtētu un analizētu indivīdu motivāciju fiziskajai aktivitātei, izvērtēt indivīda nozīmīgās dimensijas, personības un vides faktorus fiziskajās aktivitātēs, idenficēs pašmonitoringa aspektus, kas veicinās fizisko aktivitāšu paraduma nostiprināšanos. Hays, K. F. (1999). Working it out: Using exercise in psychotherapy. American Psychological Association. https://doi.org/10.1037/10333-000 |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Strukturēta intervija par fizisko aktivitāšu motivāciju
Apraksts
Lekcijā studenti apgūst daļēji strukturētas intervijas principus, lai praktiski novērtētu un analizētu indivīdu motivāciju fiziskajai aktivitātei, izvērtēt indivīda nozīmīgās dimensijas, personības un vides faktorus fiziskajās aktivitātēs, idenficēs pašmonitoringa aspektus, kas veicinās fizisko aktivitāšu paraduma nostiprināšanos. Hays, K. F. (1999). Working it out: Using exercise in psychotherapy. American Psychological Association. https://doi.org/10.1037/10333-000 |
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Fizisko aktivitāšu uzsākšanas un uzturēšanas ietekmējošie faktori
Apraksts
Lekcijā tiks aplūkoti bioloģiskie, fizioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie faktori, kas ietekmē indivīda motivāciju uzsākt un regulāri uzturēt fiziskās aktivitātes. Tiek izklāstīts Problēmu risināšanas terapijas modelis fizisko aktivitāšu uzsākšanas un uzturēšanas kontekstā. Emm-Collison, L., Cross, R., Garcia Gonzalez, M., Watson, D., Foster, C., & Jago, R. (2022). Children's Voices in Physical Activity Research: A Qualitative Review and Synthesis of UK Children's Perspectives. International journal of environmental research and public health, 19(7), 3993. https://doi.org/10.3390/ijerph19073993 Chen, C., Finne, E. Kopp, A., & Jekauc, D. (2021), What Intervention Techniques are Effective in Changing Positive Affective Varables and Physical Activity? A Sistematic Review and Meta-Analysis. Frontiers in psychology, 12, 628993. Htpp://doi.org/10.3389/fpsyg.2021.628993 |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Fizisko aktivitāšu uzsākšanas un uzturēšanas ietekmējošie faktori
Apraksts
Lekcijā tiks aplūkoti bioloģiskie, fizioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie faktori, kas ietekmē indivīda motivāciju uzsākt un regulāri uzturēt fiziskās aktivitātes. Tiek izklāstīts Problēmu risināšanas terapijas modelis fizisko aktivitāšu uzsākšanas un uzturēšanas kontekstā. Emm-Collison, L., Cross, R., Garcia Gonzalez, M., Watson, D., Foster, C., & Jago, R. (2022). Children's Voices in Physical Activity Research: A Qualitative Review and Synthesis of UK Children's Perspectives. International journal of environmental research and public health, 19(7), 3993. https://doi.org/10.3390/ijerph19073993 Chen, C., Finne, E. Kopp, A., & Jekauc, D. (2021), What Intervention Techniques are Effective in Changing Positive Affective Varables and Physical Activity? A Sistematic Review and Meta-Analysis. Frontiers in psychology, 12, 628993. Htpp://doi.org/10.3389/fpsyg.2021.628993 |
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Praktiskais projekts “Uzvedības maiņas stratēģija sportistu vai sabiedrības grupai”
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Mācību telpa
|
2
|
Tēmas
|
Praktiskais projekts “Uzvedības maiņas stratēģija sportistu vai sabiedrības grupai”
|
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
Mārtinsone K., Sudraba V. (zin.red.) (2019). Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva. 1.4., 6. nodaļa
Weinberg, R. S., & Gould, D. (2023). Foundations of sport and exercise psychology. Human kinetics. 4.,7., 18., 19., 25. nodaļa
Bae M. (2024). Biopsychosocial approach to sports injury: a systematic review and exploration of knowledge structure. BMC sports science, medicine & rehabilitation, 16(1), 242.Piemērots angļu valodas plūsmai
van Dijk, H., Köke, A. J. A., Elbers, S., Mollema, J., Smeets, R. J. E. M., & Wittink, H. (2023). Physiotherapists Using the Biopsychosocial Model for Chronic Pain: Barriers and Facilitators-A Scoping Review. International journal of environmental research and public health, 20(2), 1634.Piemērots angļu valodas plūsmai
Lochbaum, M., Sisneros, C., Cooper, S., & Terry, P. C. (2023). Pre-Event Self-Efficacy and Sports Performance: A Systematic Review with Meta-Analysis. Sports (Basel, Switzerland), 11(11), 222.
Raihan, N., & Cogburn, M. (2023). Stages of Change Theory. In StatPearls. StatPearls Publishing.Piemērots angļu valodas plūsmai
Choi, J., Park, J., Kim, J. E., Lee, J. K., Kang, D., Lee, M., Chung, I. J., & Choi, J. Y. (2021). Relative Effects of Demographic, Psychological, Behavioral, and Social Factors on the Initiation and Maintenance of Leisure-time Physical Activity: Results from a Confirmatory Path Analysis in a Longitudinal Study. Journal of epidemiology, 31(11), 557–565.
Papildu literatūra
Hua J, Howell JL. Coping self-efficacy influences health information avoidance. J Health Psychol. 2022 Mar;27(3):713-725.Piemērots angļu valodas plūsmai
Szczuka, Z., Banik, A., Abraham, C., Kulis, E., & Luszczynska, A. (2020). Associations between self-efficacy and sedentary behaviour: a meta-analysis. Psychology & Health, 36(3), 271–289.Piemērots angļu valodas plūsmai
Mizuno, A., Kaneko, H., Suzuki, Y., Okada, A., Takeda, N., Morita, H., Fujiu, K., Node, K., Yasunaga, H., & Komuro, I. (2023). Enduring Relevance of the Stages of Change Model for Transforming Lifestyle Behaviors. Circulation journal : official journal of the Japanese Circulation Society, 87(8), 1138–1142.Piemērots angļu valodas plūsmai
Chen, C., Finne, E. Kopp, A., & Jekauc, D. (2021), What Intervention Techniques are Effective in Changing Positive Affective Varables and Physical Activity? A Sistematic Review and Meta-Analysis. Frontiers in psychology, 12, 628993.Piemērots angļu valodas plūsmai
Mārtinsone, K., Šmits, D., Mihailovs, I. J., Mārtinsone, A., Ruža, A., Vanadziņš, I., ... & Paičs, I. (2021). Pašpalīdzības un pašvadības iespēju arsenāls krīzes un transformāciju laikā: Metodes ikvienam.
Bandura A. Self-efficacy: toward a unifying theory of behavioral change. Psychol Rev. 1977 Mar;84(2):191-215.
Xie, C., Zhang, Z., Zhang, X., Li, Y., Shi, P., & Wang, S. (2025). Effects of interventions on physical activity behavior change in children and adolescents based on a trans-theoretical model: a systematic review. BMC public health, 25(1), 657.
Bandhu, D., Mohan, M. M., Nittala, N. A. P., Jadhav, P., Bhadauria, A., & Saxena, K. K. (2024). Theories of motivation: A comprehensive analysis of human behavior drivers. Acta psychologica, 244, 104177.Piemērots angļu valodas plūsmai
Citi informācijas avoti
SPKC (2021). Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums 2020.