Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Organisma funkciju regulācija un veselība
Kursa kods
VPUPK_300
Zinātnes nozare
Klīniskā medicīna; Veselības aprūpes zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Psiholoģija
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Agnese Ušacka
Struktūrvienības vadītājs
Kristīne Mārtinsone
Struktūrvienība
Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra
Kontaktinformācija
Rīga, Dzirciema iela 16, vppk@rsu.lv, +37167061587
Par studiju kursu
Mērķis
Radīt iespēju apgūt zināšanas par organisma funkciju regulāciju un veselību, centrālās nervu sistēmas nozīmi organisma funkcionālās darbības vienotības un homeostāzes mehānismu nodrošināšanā, stresa ietekmi uz organisma funkcijām un veselību, un psiholoģiskās palīdzības iespējām stresa pārvarēšanā.
Priekšzināšanas
Psihes bioloģiskie pamati, neiropsiholoģija.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Studējošie apraksta psihoneiroimunoloģijas pamatprincipus, stresa ietekmi uz organisma funkcijām un veselību, skaidro neirozinātnes funkcionālos pamatprincipus, sistematizē organisma funkciju un veselības pamatprincipus, novērtē centrālas nervu sistēmas nozīmi organisma funkcionālās darbības vienotības un homeostāzes mehānismu nodrošināšanā. Apraksta stresa pārvarēšanas intervences.
Prasmes
1.Studējošie argumentēti diskutē par organisma funkciju regulāciju un veselību, centrālās nervu sistēmas nozīmi organisma funkcionālās darbības vienotības nodrošināšanā, psihoneiroimunoloģijas teorētiskām nostādnēm un jaunākiem pētījumiem neirozinātnes jomā. Pielieto stresa mazināšanas stratēģijas.
Kompetences
1.Studējošie izskaidro psihoneiroimunoloģijas pamatprincipus, stresa ietekmi uz organisma funkcijām un veselību.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Lai nokārtotu pārbaudījumu, studentam jāuzraksta 2000 vārdu garš referāts par patstāvīgi izvēlētu tēmu, kas ir saistīta ar studiju kursā apskatīto materiālu. Studentiem ir aktīvi jāpiedalās praktiskajās nodarbībās. Balstoties apgūtajās stresa pārvarēšanas metodēs, studentiem ir jāpraktizē tās individuāli un jāveic pieraksti par savu pieredzi. Šī pieredze jāsintezē vienotā refreksijā. Visbeidzot studentiem ir patstāvīgi jāsagatavojas noslēguma eksāmenam.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
1. Studenti uzraksta referātu par konkrētu Psihoneiroimunoloģijas tēmu (60% no gala vērtējuma);
2. Studentiem jāiesniedz refleksija, kas balstīta individuālā pieredzē, praktizējot kursā apgūtās stresa pārvarēšanas metodes (ieskaite);
3. Noslēguma eksāmens - 80 jautājumu tests ar atbilžu variantiem (40% no gala vērtējuma).
Saskaņā ar RSU Studiju reglamenta I 3.9. punktu, nodarbību apmeklējums ir obligāts un tiek reģistrēts. Katras nodarbības noslēgumā, students papildus iesniedz darba lapu, kas aizpildīta atbilstoši e-vidē norādītajiem kritērijiem un, kritēriju izpildes gadījumā, saņem vērtējumu “ieskaitīts”.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Organisma funkciju regulācija un veselība. Homeostāze un veselība. Organisma funkciju regulācijas veidi. Fizioloģisko un psihisko funkciju mijiedarbība.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Organisma funkciju regulācija un veselība. Homeostāze un veselība. Organisma funkciju regulācijas veidi. Fizioloģisko un psihisko funkciju mijiedarbība.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Neirālā regulācija. Centrālā un perifērā nervu sistēma. Neiromediatori un neiromodulātori.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Neirālā regulācija. Centrālā un perifērā nervu sistēma. Neiromediatori un neiromodulātori.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Imūnā regulācija. Organisma ģenētiskā homeostāze un tās riski. Imunitātes mehānismi. Imūnsistēmu ietekmējošie faktori. Imūnprofilakse. Imūnsistēmas darbības traucējumi. Psihoneiroimunoloģijas pamatprincipi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Psihoneiroendokrīnā ietekme. Neiroendokrīnā sistēma. Nervu sistēmas – endokrīnās sistēmas un uzvedības mijiedarbība.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Stresa ietekme uz organisma funkcijām un veselību. Adaptācija stresam. Stresa mazināšanas intervences.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Stresa ietekme uz organisma funkcijām un veselību. Adaptācija stresam. Stresa mazināšanas intervences.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Stresa ietekme uz organisma funkcijām un veselību. Adaptācija stresam. Stresa mazināšanas intervences.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Stresa ietekme uz organisma funkcijām un veselību. Adaptācija stresam. Stresa mazināšanas intervences.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Klīniskā psihofarmakoterapija: psihiatrijā lietoto medikamentu grupas, to reģistrētās un nereģistrētās indikācijas, kontrindikācijas, biežākās blakusparādības un atcelšanas simptomi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Klīniskā psihofarmakoterapija: psihiatrijā lietoto medikamentu grupas, to reģistrētās un nereģistrētās indikācijas, kontrindikācijas, biežākās blakusparādības un atcelšanas simptomi.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Rezaei, N., & Yazdanpanah, N. (Eds.). (2023). PsychoNeuroImmunology: Volume 1: Integration of Psychology, Neurology, and Immunology. Springer Nature.
2.
Rezaei, N., & Yazdanpanah, N. (Eds.). (2025). PsychoNeuroImmunology: Volume 2: Interdisciplinary Approaches to Diseases (Vol. 31). Springer Nature.
3.
Purves, D., Augustine, G. J., Fitzpatrick, D., Hall, W., LaMantia, A. S., & White, L. (2019). Neurosciences. De Boeck Supérieur.
4.
Amthor, F., Theibert, W. A. B., Standaert, D. G., & Roberson, E. (2020). Essentials of Modern Neuroscience. McGraw Hill Professional.
5.
Holt, E. H., Lupsa, B., Lee, G. S., Bassyouni, H., & Peery, H. E. (2021). Goodman's basic medical endocrinology. Academic Press.
6.
Male, D. (2021). Immunology: an illustrated outline. CRC Press.
7.
Stahl, S. M. (2021). Stahl's essential psychopharmacology: neuroscientific basis and practical applications. Cambridge university press.
8.
María Dolores P-R, Gilberto P-S, Oscar R-E, Patricia A-P, M Iván G#x02010;P, Lenin P-R, Enrique B-V. NeuroImmuno Endocrinology: a brief historic narrative. J Leukoc Biol. 2022; 112: 97–114.
Papildu literatūra
1.
Moraes LJ; Miranda MB; Loures LF; Mainieri AG; Mármora CHC. (2018). A systematic review of psychoneuroimmunology-based interventions. Psych., Health & Medicine. 2018 Jul; Vol. 23 (6), pp. 635-652; Publisher: Routledge; PMID: 29262731, Database: MEDLINE
2.
Straub RH; Cutolo M. (2018). Psychoneuroimmunology-developments in stress research. Wiener Medizinische Wochenschrift. Mar; Vol. 168 (3-4), pp. 76-84; Publisher: Springer Verlag; PMID: 28600777, Database: MEDLINE Complete
3.
Sherer ML; Posillico CK; Schwarz JM. (2018). The psychoneuroimmunology of pregnancy. Frontiers In Neuroendocrinology [Front Neuroendocrinol], ISSN: 1095-6808, 2018 Oct; Vol. 51, pp. 25-35; Publisher: Academic Press; PMID: 29110974, Database: MEDLINE
4.
Cassidy, T. (2011). Stress, Cognition and Health. Routledge.
5.
Sanderson, C. A. (2013). Health Psychology. John Wiley & Sons, Inc.
6.
Sarafino, E.P. (2012). Health Psychology. Biopsychosocial Interactions. Willey&Sons.
Citi informācijas avoti
1.
Farb, N.A., Anderson, A.K, & Segal, Z.V. (2012). The Mindful Brain and Emotion Regulation in Mood Disorders.
2.
Fishbein, D., Warner, T., Krebs, C., Trevarthen, N., Flannery, B., & Hammond, J. (2009). Differential relationships between personal and community stressors and children’s neurocognitive functioning. Child Maltreat, 14,299–315.
3.
Hedges, W.H., Woon, F.L. (2011). Early-life stress and cognitive outcome. Psychopharmacology, 214:121–130.
4.
Mars, T.,S., & Abbey, H. (2010). Mindfulness meditation practice as a healthcare intervention: A systematic review. International Journal of Osteopathic Medicine, 13, 56–66.