Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts

Starptautiskās drošības sociāli tiesiskie jautājumi

Studiju kursa pamatinformācija

Kursa kods
JF_424
Zinātnes nozare
Starptautiskās tiesības; Tiesību zinātne
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Tiesību zinātne
LKI
8. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika

Studiju kursa īstenotājs

Kursa vadītājs
Struktūrvienības vadītājs
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija

Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv

Par studiju kursu

Mērķis

Šī studiju kursa galvenais mērķis ir sniegt ieskatu svarīgākajos starptautiskās drošības aspektos un dinamikā, īpašu uzsvaru liekot uz starptautisko tiesību iespējām un ierobežojumiem konfliktu un krīžu regulēšanā. Kursā tiks aplūkotas galvenās teorētiskās debates starptautiskās drošības jomā, dažādi multilaterālisma aspekti, šķīrums starp tradicionālajiem un netradicionālajiem draudiem konfliktu risināšanas instrumenti un stratēģijas u.c. Šis studiju kurss kombinē starptautiskās drošības aktuālos jautājumus, galvenos teorētiskos aspektus šajā jomā, starptautisko tiesību iespējas un ierobežojumus un starptautiskās drošības jautājumu ietekmi uz sabiedriskajiem procesiem.

Priekšzināšanas

Vispārējas zināšanas maģistra līmenī. Vispārējas zināšanas par pasaules vēsturi pēc 2. Pasaules kara.

Studiju rezultāti

Zināšanas

1.1. Studiju kursa noslēgumā studējošie orientējas galveno starptautisko attiecību teoriju pārstāvētajās idejās, starptautiskās drošības konceptos un terminoloģijā, kā arī to izpausmēs galvenajā starptautiskās drošības problemātikā 21. gadsimtā. 2. Studenti izprot konflikta cēloņus un miera nosacījumus un instrumentus, kā arī tradicionālo un netradicionālo draudu kompleksitāti un starptautiskās drošības dilemmas. 3. Studenti būs ieguvuši paplašinātas un padziļinātas zināšanas par aktuālajiem starptautiskajiem konfliktiem un kariem, kā arī starptautisko tiesību sniegtajām iespējām un ierobežojumiem to risināšanā.

Prasmes

1.1. Kursā tiks pilnveidotas studējošo prasmes sintezēt teorētiskas pieejas ar empīrisku analīzi, kā arī trenētas spējas izvērtēt starptautiskās drošības norišu kompleksitāti un starptautisko konfliktu kauzalitāti. 2. Akadēmiskā diskursa un kompleksas argumentācijas prasmes un akadēmiskā rakstības stila prasmes tiks plinveidotas akadēmisko diskusiju un prakstiskā uzdevuma ietvaros. 3. Kursa rezultātā student spēs patstāvīgi izvērtēt starptautiskās drošības sociāli tiesisko jautājumu problemātiku un dod jaunu izpratni attiecīgās jomas esošām zināšanām, kā arī spēs pielietot jaunās zināšanas praksē.

Kompetences

1.Spēj, veicot patstāvīgu, kritisku analīzi, sintēzi un izvērtēšanu, risināt nozīmīgus pētnieciskus tiesiskā rakstura jautājumus starptautiskās sociāli tiesiskās drošības jomā un izvirzīt pētījuma (zinātniskā raksta) ideju, kas tiek atspoguļota zinātniskās pētniecības rezultātā.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Patstāvīgais darbs

-
-
Balstoties starptautisko attiecību teorijās un starpdisciplinārā pieejā starptautiskās drošības norišu izvērtēšanā, sagatavot iestrādnes (pētniecisko ietvaru) zinātniskam rakstam, prezentēt un apspriest to auditorijā.

Pārbaudījums

Virsraksts
% no gala vērtējuma
Vērtējums
1.

Pārbaudījums

-
-
Aktīva līdzdalība lekcijās un nodarbībās – 25%, patstāvīgā darba izpilde – 75%.

Studiju kursa tēmu plāns

PILNA LAIKA
1. daļa
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Militārās alianses un to konfliktu risināšanas instrumenti. NATO nozīme 21. gadsimtā, hibrīdie un netradicionālie draudi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Starptautiskās organizācijas un to nozīme starptautiskās drošības regulēšanā. Multilaterālisma veidi un to saite ar starptautisko tiesiskumu. ANO Statūti kā starptautisko tiesību avots. Lēmumu pieņemšanas ANO Drošības padomē. ANO instrumenti starptautisku konfliktu regulēšanā.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Ievads. Galvenās starptautisko attiecību teorijas un to iespējas skaidrot starptautiskās drošības procesus. Teoriju kombinēšana un teoriju “aklie punkti”. Liberālā starptautiskā kārtība kā normu un vērtību kopiena. Kara cēloņi un miera nosacījumi.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Starpdisciplinaritāte, starptautisko attiecību teoriju aklie punkti un to kumulatīvās iespējas skaidrot starptautiskās drošības sociāli tiesiskos aspektus, tradicionālos un netradicionālos draudus. Zinātniska raksta iestrādņu apspriešana.
  1. Nodarbība/Seminārs

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Starpdisciplinaritāte, starptautisko attiecību teoriju aklie punkti un to kumulatīvās iespējas skaidrot starptautiskās drošības sociāli tiesiskos aspektus, tradicionālos un netradicionālos draudus. Zinātniska raksta iestrādņu apspriešana.
  1. Lekcija

Modalitāte
Norises vieta
Kontaktstundas
Attālināti
E-studiju vide
2

Tēmas

Starptautiskās organizācijas un to nozīme starptautiskās drošības regulēšanā. Multilaterālisma veidi un to saite ar starptautisko tiesiskumu. ANO Statūti kā starptautisko tiesību avots. Lēmumu pieņemšanas ANO Drošības padomē. ANO instrumenti starptautisku konfliktu regulēšanā.
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
16 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Ieskaite

Bibliogrāfija

Obligātā literatūra

1.

Stephen M. Walt. International Relations: One World, Many Theories. Foreign Policy, No. 110, Special Edition: Frontiers of Knowledge (Spring, 1998), pp. 29-32; 34-46.

2.

Charter of the United Nations

3.

North Atlantic Treaty

4.

Andrew Moravcsik. Taking Preferences Seriously: A Liberal Theory of International Politics. International Organization, Vol. 51, No. 4 (Autumn, 1997), pp. 513-553.

5.

David J. Lonsdale. Information Power: Strategy, Geopolitics, and the Fifth Dimension. In: Colin S. Gray, Geoffrey Sloan (eds.). Geopolitics. Geography and Strategy. Frank Cass Publishers, 2003, pp. 137-161.

6.

John J. Mearsheimer. The False Promise of International Institutions. International Security, Vol. 19, No. 3 (Winter, 1994-1995), pp. 5-49.

7.

Martha Finnemore, Kathryn Sikkink. International Norm Dynamics and Political Change. International Organization, Vol. 52, No. 4, International Organization at Fifty: Exploration and Contestation in the Study of World Politics (Autumn, 1998), pp. 887-917.

8.

Michael L. Ross. How Do Natural Resources Influence Civil War? Evidence from Thirteen Cases. International Organization 58(01) (February 2004), pp. 35-67.

9.

Nuno P. Monteiro, Alexandre Debs. The Strategic Logic of Nuclear Proliferation. International Security. Volume 39, Issue 2 (Fall 2014), pp.7-51.

Papildu literatūra

1.

An IPCC Special Report on climate change, desertification, land degradation, sustainable land management, food security, and greenhouse gas fluxes in terrestrial ecosystems, 2019

2.

Jacques Ellul. Propaganda. The Formation of Men’s Attitudes. Vintage books edition, February 1973, pp. 61-105.

3.

James Wood Forsyth, Billy E. Pope. Structural Causes and Cyber Effects: Why International Order is Inevitable in Cyberspace. Strategic Studies Quarterly (Winter 2014), pp. 112-127.

4.

Jean De Munck, Human Rights and Capabilities: A Program for a Critical Sociology of Law, 2018

5.

Joseph Chamie, International Migration amid a World in Crisis. 2020. Available: https://doi.org/10.1177/2331502420948796

6.

Schroeder W. NATO at seventy: Filling NATO’s critical defense-capability gaps. Atlantic Council, 2019. Available: https://www.atlanticcouncil.org/in-depth-research-reports/report/nato-at-seventy-filling-nato-s-critical-defense-capability-gaps/

7.

Stathis N. Kalyvas. "New" and "Old" Civil Wars: A Valid Distinction? World Politics, Vol. 54, No. 1 (Oct. 2001), pp. 99-118.

8.

Virginia Page Fortna. Does Peacekeeping Keep Peace? International Intervention and the Duration of Peace after Civil War. International Studies Quarterly, vol. 48, no. 2, 2004, pp. 269-292.