Vides medicīna

1.Iegūtās zināšanas ļauj orientēties un izklāstīt jautājumus par: • vides veselības nozīmi, principiem, virzieniem, uzdevumiem un izmantošanu praksē; • vides ekoloģiskām sastāvdaļām, to piesārņojumu un preventīviem pasākumiem piesārņojuma mazināšanā; • prasībām apdzīvotu vietu plānošanā, labiekārtošanā, dzīvojamo, publisko ēku, veselības aprūpes, izglītības iestāžu plānošanā, labiekārtošanā, ekspluatācijā; • uztura kvalitāti, epidemioloģisko un toksisko nozīmi; • ģenētiski modificēto pārtiku, par pārtikas piedevām; par uztura piesārņojumu, tā ietekmi uz veselību; • darba vides galvenos riska faktorus, to noteikšanas un novērtēšanas pamatprincipiem, profilakses pasākumiem.

1.Studenti būs spējīgi: • patstāvīgi, kritiski analizēt, pielietot ekoloģisku argumentāciju sava viedokļa pamatošanai un novērtēt vides veselību kā vides zinātnes un medicīnas preventīvu nozari cilvēka veselības saglabāšanā un nostiprināšanā; • apsekot un novērtēt dažādus apkārtējās vides objektus (dzīvojamās ēkas, veselības un sociālās aprūpes iestādes, izglītības iestādes, sabiedriskās ēdināšanas iestādes), to mērāmos parametrus (mikroklimatu, apgaismojumu, gaisa, ūdens, augsnes piesārņojumu), kā arī noteikt tajos esošos riska faktorus; • noteikt un novērtēt pārtikas produktu kvalitāti un piesārņojumu; • analizēt saindēšanās gadījumus ar uzturu; • atklāt bērnu un pusaudžu veselībai, augšanai un attīstībai nelabvēlīgos vides riska faktorus; • risināt praktiskus jautājumus saistītus ar piesārņojumu dažādās apkārtējās vides sfērās.

1.Iegūtā kompetence ļauj: • saskatīt cilvēka veselības stāvokļa saistību ar apkārtējās vides apstākļiem; • pielietot argumentācijas, loģikas un retorikas pamatu zināšanas, lai analizētu praktiskas situācijas; • izstrādāt rekomendācijas, pasākumus vides kaitīgo riska faktoru novēršanā vai samazināšanā, nodrošinot cilvēka organisma un vides optimālu mijiedarbību; • uzņemties atbildību un demonstrēt vadīšanas prasmes gadījumos, kad to prasa vides drošības, indivīda vai visas sabiedrības intereses.