Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Komunikācija un sabiedriskās attiecības
Kursa kods
SVUEK_009
Zinātnes nozare
Komunikācijas teorija; Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Sabiedrības veselība
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Anda Rožukalne
Struktūrvienības vadītājs
Anda Ķīvīte-Urtāne
Struktūrvienība
Sabiedrības veselības institūts
Kontaktinformācija
Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svek@rsu.lv, +371 67338307
Par studiju kursu
Mērķis
Veidot topošo sabiedrības veselības maģistru izpratni par publisko komunikāciju lokālā un globālā informācijas telpā, iepazīstinot ar galvenajām komunikācijas teorijām un sabiedrisko attiecību teorētiskajiem aspektiem. Izveidot studentos zināšanu pamatbāzi par veselības komunikācijas modeļiem, veselības komunikācijas teorētisko pamatu, bez kura nav iedomājama veiksmīga prakse tajās komunikācijas jomās, kas skar sabiedriskās attiecības un komunikācijas procesu par veselību ar dažāda tipa auditorijām. Kursa laikā tiks pilnveidotas zinašanas un prasmes par krīzes komunikāciju un publisko komunikāciju.
Priekšzināšanas
Socioloģijas pamati, pētījumu metodes sociālajās zinātnēs, sabiedrības veselības vadība, sabiedrības veselības komunikācijas īstenotāji: to funkcijas, lomas.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Pastāstīt par komunikācijas procesu likumsakarībām un to saistību ar publiskās komunikācijas praksi; raksturot mediju efektus un to iespaidu uz komunikācijas procesiem; aprakstīt mediju auditorijas veidošanās un uzvedības pamatprincipus, izskaidrot integrētās komunikācijas būtību, valsts komunikācijas pamatus; uzskaitīt sabiedrisko attiecību ētikas pamatprincipus un detalizētāk izstāstīt to īpatnības sabiedrības veselības problēmu komunikācijā. Studējošie zinās mediju sistēmas darbības likumsakarības; spēs pamatot sabiedriskās domas, tēla veidošanas un viedokļa līdera nozīmi komunikācijas procesos, analizējot tos kontekstā ar veselības komunikācijas teoriju piedāvātajām atziņām.
Prasmes
1.Analizēt organizācijas komunikācijas iekšējo un ārējo vidi; izvērtēt veselības komunikācijas vēstījumus, sabiedriskās domas veidošanās procesus un to ietekmi uz organizācijas publisko tēlu; plānot mediju kampaņas, atbilstoši komunikācijas stratēģiskajiem mērķiem un integrētās komunikācijas principiem; identificēt organizācijas mērķauditorijas un veidot tām piemērotu komunikācijas stratēģiju. Vadīt krīzes komunikāciju.
Kompetences
1.Līdzdarboties organizācijas komunikācijas veidošanas procesā; iecerēt un vadīt komunikācijas projektus. Analizēt auditoijas un komunikācijas efektu pētījumu datus. Iecerēt, plānot un realizēt komunikācijas veidošanai nepieciešamus lietišķos pētījumus par mērķa auditorijām, veselības komunikācijas vēstījumiem un to efektiem. Krīzes komunikācija plānošana un vadība. Planning and management of crisis communication.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Patstāvīgais darbs ar mācību literatūru un zinātnisko literatūru. Iesniegti un prezentēti semināru uzdevumi.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Krīzes komunikācijas simulācija. Informācija tiks sniegta iepriekšējā semināra noslēgumā.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Krīzes komunikācijas simulācija. Informācija tiks sniegta iepriekšējā semināra noslēgumā.
|
||
|
3.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Sagatavot materiālu veselības komunikācijas tēmas video vai audio ierakstam un tā komunikācijai sociālās tīklošanās platformās. Semināra laikā veikt ierakstu (1 - 2 minūtes). Analizēt video vēstījumu, diskutēt par tā saturu veselības komunikācijas mērķu kontekstā.
|
||
|
4.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Krīzes komunikācijas plānošana. Balstoties uz piemēru, izstrādāt krīzes komunikācijas plānu: krīzes mērķis, krīzes vadības komanda, iesaistītās puses, to intereses, vēstījumi, potenciālie mediju jautājumi un provizoriskās atbildes, krīzes vadības izvērtējums.
|
||
|
5.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Līdzdalība lekcijās, semināros, praktisko uzdevumu (veselības komunikācijas vēstījums) sagatavošana; mediju lietojuma datu prezentācija, veselības komunikācijas video ieraksta veikšana un analīze.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Mūsdienu sabiedrība un tās informācijas telpa. Komunikācijas process, tā dalībnieki. Mūsdienu mediju auditorijas. Praktiskais uzdevums (auditorijā): mediju lietojums
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Attālināti
|
E-studiju vide
|
2
|
Tēmas
|
Mediju sistēmas raksturlielumi, mediju sistēmu modeļi ES. Latvijas mediju sistēmas īpatnības. Praktiskais uzdevums: žurnālistikas profesionālās lomas.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Dienas kārtības teorija. Tās nozīme komunikācijas efektu pētniecībā.
Patstāvīgai apduvei pieejamas lekcijas:
Sabiedrisko attiecību mūsdienu koncepcijas un procesi, reklāmas un sabiedrisko attiecību funkcijas. Integrētā komunikācija. Sabiedrisko attiecību ētika.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Viedokļu līderi. Sabiedriskā doma. Patstāvīgai apguvei pieejama video lekcija: Influenceru mārketings
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Krīzes komunikācija. Krīžu komunikācijas veidi. Līderības loma krīzes komunikācijā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs. Krīzes komunikācijas plānošana.
Uzdevums: izveidot krīzes komunikācijas plānu.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs. Krīzes komunikācijas simulācija
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs. Krīzes komunikācijas simulācija
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mūsdienu publiskās komunikācijas problēmas: uzticēšanās krīze, ziņu nogurums un izvairīšanās no ziņām, informācijas uztveres ietekmes faktori.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Seminārs: Publiska uzstāšanās.
Sagatavot publisku uzstāšanos 1 min. televīzijai, radio vai interneta kanālam.
2. Uzdevums: studentam jāsagatavo praktisks rakstu darbs – mans vēstījums, analizējot tā saturu, valodu, savu uzvedību, savu tēlu - veselības jomas sabiedrisko attiecību kampaņas plāns, tajā akcentējot ētikas problēmas (3500 zīmes) un jāprezentē tas seminārā (3 – 5 min).
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
20 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Rožukalne, A. (2011). Kas? Kur? Kāda? Mūsdienu mediju auditorija. Rīga: Turība. (akceptējams izdevums)
2.
Rožukalne, A. (2020). Perception of Media and Information Literacy among Representatives of Mid–Age and Older Generations: the Case of Latvia. ESSACHESS. Journal for Communication Studies, 13, 2(26)/2020, 207-232. eISSN 1775-352X
3.
Wohn, Y. D., & Bowe, B. J. (2016). Micro Agenda Setters: The Effect of Social Media on Young Adults’ Exposure to and Attitude Toward News. Social Media +Society, January-March, 1-12.
4.
Digital News Report. (2020). Reuters Institute.
5.
Cleut, J., Pavlíčková, T., Picone, I., et al. (2018). Emerging trends in Small acts of engagement and interruptions in content flows. In: Das R and Ytre-Arne B (eds) The Future of Audiences. A Foresight Analysis of Interfaces and Engagement. London: Palgrave Macmillan, 123–140
6.
Wang, X., & Hickerson, A. (2016). The Role of Presumed Influence and Emotions on Audience Evaluation of The Credibility of Media Content and Behavioural Tendencies. Journal of Creative Communications, 11(1). 1-11.
7.
Rožukalne, A., Skulte, I., Stakle, A. (2020). Media education in the common interest: Public perceptions of media literacy policy in Latvia. Central European Communication Journal, 13(2), 202 -229.
8.
McQuail, Denis. (2020) Mcquail's media and mass communication theory / Denis McQuail, Mark Deuze. 7th edition. SAGE Publications.
9.
Song, A. (2017). Critical media literacies in the twenty-first century: Writing autoethnographies, making connections, and creating virtual identities. Journal of Media Literacy Education, 9(1), 64–78.
10.
Wahl-Jorgensen, K. (2018). Media coverage of shifting emotional regimes: Donald Trump’s angry populism. Media, Culture & Society, 40(5), 766–778.
11.
Public relations and strategic management: Institutionalizing organization–public relationships in contemporary society. Author(s): James E. Grunig; Journal: Central European Journal of Communication. Issue Year: 4/2011Issue No: 06Page Range: 11-31
12.
Introducing Public Relations: Theory and Practice. By Keith Butterick. (2011). SAGE (akceptējams izdevums)
13.
Vogels, E. A. (2021). The State of Online Harassment. Pew Research Centre.
14.
Freeman, R. E., Harrison J. S., Wicks, A. C., Parmar B. L., de Colle, S. (2010). Stakeholder theory: The state of the art. Cambridge University Press, Cambridge. (akceptējams izdevums)
15.
Gilpin, D. R., Murphy, P. J. (2010). Implications of complexity theory for public relations: Beyond crisis. R. L. Heath (Ed.), The SAGE handbook of public relations, Sage, Thousand Oaks, CA, pp. 71-83. (akceptējams izdevums)
16.
Edwards, L. (2012). Defining the ‘object’ of public relations research: A new starting point. Public Relations Inquiry, 1(1), 7–30. (akceptējams izdevums)
17.
Castells, M. (2013). Power in the Network Society. In: Communication Power. Oxford: Oxford University Press.
18.
Hallin, D. C., Mancini, P. (2004). Comparing Media Systems. Three Models of Media and Politics. Cambridge: Cambridge University Press. (akceptējams izdevums)
19.
Zahariadis, N. (2016). Setting the agenda on agenda setting: definitions, concepts and controversies. In N. Zahariadis (eds.). Handbook of Public Policy Agenda Setting. Cheltenham: Edward Elgar Publishing.
20.
Lee, N. Y. (2021). How agenda setting works: A dual path model and motivated reasoning. Journalism, 22(9), 2279–2296.
21.
Tran, H. (2014). Online agenda setting: A new frontier for theory development. In Johnson, T. J. (Ed.), Agenda setting in a 2.0 world (pp. 205–229). Routledge.
22.
Rogers, E. M., Dearing, J. W., Bregman, D. (1993). The anatomy of agenda-setting research. Journal of Communication, 43(2), 68–84. (akceptējams izdevums)
23.
Porlezza, C. (2019). From Participatory Culture to Participatory Fatigue: The Problem with the Public. Social Media + Society, 5, 2056305119856684.
24.
Grace, R., & Tham, J. C. K. (2022). Adapting Uncertainty Reduction Theory for Crisis Communication: Guidelines for Technical Communicators. Journal of Business and Technical Communication, 35(1), 110–117.
25.
Reynolds, B., Seeger, M. W. (2005). Crisis and emergency risk communication as an integrative model. Journal of Health Communication, 10(1), 43–55. (akceptējams izdevums)
26.
Zhao, H. (2021). Beyond culture: Advancing the understanding of political and technological contexts in crisis communication. International Communication Gazette, 83(5), 517–537.
27.
Verhoeven, P, Tench, R, Zerfass, A, et al. (2014). Crisis? What crisis? How European professionals handle crises and crisis communication. Public Relations Review 40(1): 107–109.
28.
Ragne Kõuts-Klemm, Anda Rožukalne & Deimantas Jastramskis. (2022). Resilience of national media systems: Baltic media in the global network environment,Journal of Baltic Studies, DOI: 10.1080/01629778.2022.2103162
29.
Rožukalne, Anda, Vineta Kleinberga, Alise Tīfentāle, and Ieva Strode. (2022). What Is the Flag We Rally Around? Trust in Information Sources at the Outset of the COVID-19 Pandemic in Latvia. Social Sciences11: 123. https://doi.org/ 10.3390/socsci11030123
30.
Rožukalne, A., Murinska, S., & Strode, I. (2022). From Lower Disease Risk Perception to Higher News Avoidance: Analysis of News Consumption and Attitude Toward COVID-19 News in Latvia. Online Journal of Communication and Media Technologies, 13(3), e202216. https://doi.org/10.30935/ojcmt/12026
31.
Rožukalne, A., Murinska, S., Tīfentāle, A. (2021). Is Covid-19 an “Ordinary Flu” That Benefits Politicians? Perception of Pandemic Disinformation in Latvia. Communication Today, 12(2), 68-83.
32.
Andres Jõesaar, Anda Rožukalne & Deimantas Jastramskis. (2022). Trust in public service media in the Baltic states, Journal of Baltic Studies, DOI: 10.1080/01629778.2022.2127816
33.
Kõuts-Klemm, R., Anda Rožukalne, A. & Jastramskis, D. (2022). Resilience of national media systems: Baltic media in the global network environment. Journal of Baltic Studies, DOI: 10.1080/01629778.2022.2103162
34.
Sriramesh, S. and Verčič, D. (2019). The Global Public Relations Handbook: Theory, Research, and Practice. London: Routledge.
35.
Ārvalstu studentiem/For international students:
36.
Rožukalne, A. (2020). Perception of Media and Information Literacy among Representatives of Mid–Age and Older Generations: the Case of Latvia. ESSACHESS. Journal for Communication Studies, 13, 2(26)/2020, 207-232. eISSN 1775-352X
37.
Digital News Report. (2020). Reuters Institute.
38.
Rogers, E. M., Dearing, J. W., Bregman, D. (1993). The anatomy of agenda-setting research. Journal of Communication, 43(2), 68–84. (akceptējams izdevums)
39.
Freeman, R. E., Harrison J. S., Wicks, A. C., Parmar B. L., de Colle, S. (2010). Stakeholder theory: The state of the art. Cambridge University Press, Cambridge. (akceptējams izdevums)
40.
Zahariadis, N. (2016). Setting the agenda on agenda setting: definitions, concepts and controversies. In N. Zahariadis (eds.). Handbook of Public Policy Agenda Setting. Cheltenham: Edward Elgar Publishing.
Papildu literatūra
1.
Wahl-Jorgensen, K. (2022). Media coverage of shifting emotional regimes: Donald Trump’s angry populism. Media, Culture & Society, 40(5), 766–778.
2.
Marwick, A., Fontaine, C. and Boyd, D. (2022). “Nobody sees it, nobody gets mad”: social media, privacy and personal responsibility among low-SES youth. New Media & Society 3: 1–14.
3.
Trültzsch-Wijnen, C. W., Murru, M. F., & Papaioannou, T. (2017). Definitions and values of media and information literacy in a historical context. In D. Frau-Meigs, I. Velez & J.F. Michel (Eds.), Public policies in media and information literacy in Europe: Cross-country comparisons (pp. 95–115). New York: Taylor & Francis.
4.
McQuail, D. (2020). Mass Communication Theory, An Introduction. Sage Publications.
5.
Rožukalne, A., & Sedlenieks, K. (2017). The elusive cyber beasts: How to identify the communication of pro-Russian hybrid trolls in Latvia’s internet news sites? Central European Journal of Communication, 10(1)18, 79-97.
6.
Spurava, G. (2017). Pētījums par 9 līdz 16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību latvijā. [Research on media literacy of children aged from 9 to 16 in Latvia].
7.
Freibergs, V. (2016). Mapping media literacy in Latvia: National summary. In European Audiovisual Observatory. Mapping of media literacy practices and actions in EU-28 (pp. 274–284). Strasbourg: European Audiovisual Observatory.
8.
Frau-Meigs, D., Velez, I., & Michel, J. F. (2017). Mapping media and information literacy policies: new perspectives for the governance of MIL. In D. Frau-Meigs, I. Velez & J. F. Michel (Eds.), Public policies in media and information literacy in Europe: Cross-country comparisons (pp. 19–88). London: Taylor & Francis.
9.
Cobb, R., Elder, Ch. (1971). The Politics of Agenda-Building: An Alternative Perspective for Modern Democratic Theory. The Journal of Politics, Vol. 33, No.4, 892-915.
10.
Converse, P. (1964). The Nature of Belief System s in Mass Publics. Critical Rview: A Journal of Politics and Society, 18:1-3, 1-74.
11.
Vargo, C, Guo, L (2017). Networks, big data, and intermedia agenda setting: An analysis of traditional, partisan, and emerging online U.S. News. Journalism & Mass Communication Quarterly 94(4): 1031–1055.
12.
Vonbun, R., Konigslow, K., Schoenbach, K. (2016). Intermedia agenda-setting in a multimedia news environment. Journalism 17(8): 1054–1073.
13.
McCombs, M. (2021). Setting the Agenda: The Mass Media and Public Opinion. 2nd Edition. Cambridge: Polity Press.
14.
McCombs, M., Shaw, D. (1972). The agenda-setting function of mass media. Public Opinion Quarterly 36(2): 176–187.
15.
Janusch, H. (2018). The interaction effects of bargaining power: Interplay between veto-power, asymmetric interdependence, reputation, and audience costs. International Negotiation 34(3): 219–234.
16.
Parmalee, J. H. (2014). The agenda building function of political tweets. New Media & Society, 16(3), 434–450.
17.
Zhu, Y., Wei, J., Wang, F., et al. (2014). Corporate statement serving as information subsidies in the product-harm crisis. Public Relations Review 40(5): 841–843.
18.
Zheng, B., Liu, H., Davison, R. M. (2018). Exploring the relationship between corporate reputation and the public’s crisis communication on social media. Public Relations Review 44(1): 56–64.
19.
Lee, B. K. (2004). Audience-oriented approach to crisis communication: A study of Hong Kong consumers’ evaluation of an organisational crisis. Communication Research 31(5): 600–618.
20.
Ārvalstu studentiem/For international students:
21.
Wahl-Jorgensen, K. (2022). Media coverage of shifting emotional regimes: Donald Trump’s angry populism. Media, Culture & Society, 40(5), 766–778.
22.
Freibergs, V. (2016). Mapping media literacy in Latvia: National summary. In European Audiovisual Observatory. Mapping of media literacy practices and actions in EU-28 (pp. 274–284). Strasbourg: European Audiovisual Observatory.
23.
Vonbun, R., Konigslow, K., Schoenbach, K. (2016). Intermedia agenda-setting in a multimedia news environment. Journalism 17(8): 1054–1073.
24.
Zhu, Y., Wei, J., Wang, F., et al. (2014). Corporate statement serving as information subsidies in the product-harm crisis. Public Relations Review 40(5): 841–843.
Citi informācijas avoti
1.
Skudra, O., Šulmane, I. & Dreijere, V. (2014). Plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā sabiedrībā [Mass media in democratic society]. In J. Rozenvalds (Ed.) Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas audits, 2005–2014 [How democratic Latvia is? Democracy audit, 2005–2014] (pp.193–208). Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts.
2.
MPM (2018). Media pluralism monitor 2017: Country results, Latvia.
3.
Towner, T., & Muñoz, C. L. (2020). Instagramming Issues: Agenda Setting During the 2016 Presidential Campaign. Social Media + Society. https://doi.org/10.1177/2056305120940803
4.
Towner, T. L., Munoz, C. L. (2017). Picture perfect?: The role of Instagram on issue agenda setting during the 2016 presidential primary campaign. In Baumgartner, J. C., Towner, T. L. (Eds.), The Internet and the 2016 presidential campaign (pp. 263–284). Lexington Books.
5.
Russmann, U., Svensson, J. (2017). Interaction on Instagram? Glimpse from the 2014 Swedish Elections. International Journal of E-Politics, 8(1), 50–65.
6.
Digital News Report 2021
7.
Perceptions of fair news coverage among different groups
8.
How and why do consumers access news on social media?
9.
van der Meer TG and Jonkman JG. (2021). Politicization of corporations and their environment: Corporations’ social license to operate in a polarized and mediatized society. Public Relations Review 47(1): 101988.
10.
Roux-Dufort, C. (2007). Is crisis management (only) a management of exceptions? Journal of Contingencies and Crisis Management 15(2): 105–114.
11.
MPM2021 Results
12.
Fake news and disinformation online
13.
Trust in Media in Europe
14.
Ārvalstu studentiem/For international students:
15.
Roux-Dufort, C. (2007). Is crisis management (only) a management of exceptions? Journal of Contingencies and Crisis Management 15(2): 105–114.
16.
Russmann, U., Svensson, J. (2017). Interaction on Instagram? Glimpse from the 2014 Swedish Elections. International Journal of E-Politics, 8(1), 50–65.