Krievija, ASV un Baltijas valstis - mijiedarbība pagātnē un tagadnē

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Patstāvīgais darbs	-	-
Moduļa ietvaros studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru un sagatavos referātu un tā prezentāciju. Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus. Referāta mērķis – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.

Virsraksts	% no gala vērtējuma	Vērtējums
1. Pārbaudījums	-	-
Saskaņā ar 16. semināra aprakstu, studentiem būs jāiesniedz pētījuma darbs, atbilstoši uzdotajam tematam. Provizoriskais nosaukums: “Vai diskuijas par NATO “nepaplašināšanās solījumu” joprojām ir svarīgas? Kāpēc?” Formatēšana: 5 lapas ar dubultu atstarpi, Times New Roman 12 vai līdzvērtīga; zemsvītras atsauces saskaņā ar Čikāgas stila rokasgrāmatu.
2. Pārbaudījums	-	10 balles
Apmeklējums - 10% Aktivitāte un sagatavotība semināriem - 50% Prezentācija – 10% Referāts - 10% Gala pārbaudījums (eseja) - 20%

Mazas valstis un lielvalstis Apraksts Anotācija: Lekcijā tiks ieskicēti starptautisko attiecību alianšu teoriju pamati. Tiks apspriesti jēdzieni “simetriskas” un “asimetriskas” alianses, kā arī jēdzieni “balansēšana” un “bandwagoning”. Apspriedīsim neitralitātes, līdzsvarošanas un pielāgošanās politikas teorētiskos aspektus un praktiskos piemērus. Literatūra: Robert O. Keohane, “The Big Influence of Small Allies”, Foreign Policy (Spring 1971) Arthur Andrew, Defence by Other Means: Diplomacy for the Underdog (Toronto: Canadian Institute of International Affairs, 1970), pp. 22-51.

Baltijas valstu stratēģiskā vide un alianšu uzvedība: 1920. – 1940 Apraksts Anotācija: Versaļas miera konference un “varas līdzsvara” apsvērumi pret „kolektīvo drošību” pēc Pirmā pasaules kara Eiropas sistēmā. Eiropas dominējošā starptautiskā stāvokļa noriets. Starpkaru perioda nestabilitāte Eiropā, īpaši Austrumeiropā un Baltijas reģionā. Status quo vājums un revizionisma pieaugums. Ārpus-Eiropas varas centru nostiprināšanās. Baltijas valstu stratēģiskās iespējas šajā vidē. Literatūra: Henry Kissinger, Diplomacy (New York: Simon and Schuster, 1994), pp. 246-287.

Baltijas valstu stratēģiskā vide un alianšu uzvedība: 1990. – 2020. Apraksts Anotācija: Lekcijā tiks apspriesta ASV pieeja “starptautiskās kārtības” izveidei pēc-Aukstā kara laikmetā. Pārskatīsim tēzi par “vienpolāro mirkli” un izvērtēsim citu globālās ietekmes centru reakciju uz to. Analizēsim Baltijas valstu stratēģisko dispozīciju šajā periodā, īpašu uzmanību pievēršot transatlantisma būtiskajai lomi Baltijas valstu ārējā un drošības politikā. Literatūra: Stephen M. Walt, “Alliances in a Unipolar World”, World Politics 61, (January 2009).

Krievijas Baltijas politikas pamatvirzieni no Pētera Lielā līdz Nikolajam II Apraksts Anotācija: Analizēsim Krievijas ārpolitikas attīstību un tās ģeopolitisko uztveri par savu rietumu robežu kā saskarni attiecībās ar Rietumeiropas lielvalstīm, īpaši ar Vācijas telpu. Literatūra: John P. LeDonne, The Russian Empire and the World, 1700-1917 (Oxford: Oxford University Press, 1997), pp. 23-88.

ASV globālās pozīcijas evolūcija: daudzpolārais laikmets Apraksts Anotācija: Amerikas Savienoto Valstu izveide un tās ģeopolitiskais konteksts. Izaicinājumi agrīnajā Amerikas ārpolitikā. “Izolācijas”, “internacionālisma”, “ideālisma” un “reālisma” tradīcijas. “Monro doktrīna” un teritoriālā paplašināšanās līdz Pilsoņu karam. Ceļš uz “Amerikas gadsimtu”: Spānijas-ASV karš un Amerikas vieta mainīgajā globālajā ģeopolitiskajā vidē 20. gadsimta mijā. Pirmais pasaules karš, Vudro Vilsons un liberālā internacionālisma tradīcijas. Otrais pasaules karš un Franklina Delano Rūzvelta idejas par starptautisko kārtību. Literatūra: Felix Gilbert, To the Farewell Address: Ideas of Early American Foreign Policy (New Jersey: Princeton University Press, 1970), pp. 19-75.

ASV globālās pozīcijas evolūcija: bipolārais laikmets Apraksts Anotācija: Aukstais karš un amerikāņu “lielā stratēģija” bipolaritātes laikmetā: dažādas Padomju Savienības “iegrožošanas” koncepcijas un mēģinājumi turpināt tiekšanos pēc liberālas pasaules kārtības. Kodolstratēģijas pamati un terminoloģija. Aukstā kara pagrieziena punkti: konflikta izcelsme, Kubas raķešu krīze un Aukstā kara beigas. Literatūra: Walter A. McDougall, Promised Land, Crusader State: the American Encounter with the World Since 1776 (New York: Houghton Mifflin, 1997), pp. 147-171.

ASV globālās pozīcijas evolūcija: unipolārais laikmets Apraksts Anotācija: ASV pieeja “starptautiskas kārtības” radīšanai pēc aukstā kara. Amerikas Savienoto valstu lēmums kļūt par Austrumeiropas lielvalsti: apsvērumi un process. Literatūra: Derek Chollet and James Goldgeier, America Between the Wars (NY: Perseus, 2008), pp. 113-209.

Dokumentu analīze: 1920. gada “Colby Note” Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un analizējuši 1920. gada diplomātiskajos dokumentos - ‘Colby notā’ – paustās pozīcijas stratēģisko nozīmi, aplūkojot priekšstatus par ASV nacionālajām interesēm un uzskatiem par Baltijas valstiskumu un Krievijas impērijas transformāciju. Literatūra: “The Colby Note”, FRUS 1920.

Baltija ASV Krievijas politikā starpkaru periodā Apraksts Anotācija: Aplūkosim ASV stratēģijas maiņas apstākļus un sekas, ko radīja ‘globālās iesaistes’ pārvēršanās atpakaļ “izolacionismā”. Identificēsim Baltijas valstu kā Rietumu “klausīšanās posteņa” lomu, attiecībā pret Padomju Savienību. Literatūra: George Kennan, Memoirs 1925-1950 (New York: Pantheon Book, 1967), pp. 3-56.

Dokumentu analīze: 1940. gada “Velsa deklarācija” Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un analizējuši ASV diplomātisko dokumentu, uz kura pamata 1940. gadā tika izveidota padomju okupācijas un Baltijas valstu aneksijas neatzīšanas politika. Literatūra: “The Welles Declaration”, FRUS 1940.

Baltijas jautājums Staļinam un F. D. Rūzveltam Apraksts Anotācija: Aplūkosim “Lielās alianses” darbības aspektus un iedziļināsimies Franklina Delano Rūzvelta idejās par starptautisko kārtību, it īpaši - viņa “četru policistu” koncepcijā un analizēsim tās ietekmi uz Baltijas valstu stratēģisko statusu. Literatūra: John L. Harper, American Visions of Europe (Cambridge: Cambridge University Press, 1996, pp. 48-134.

Baltija kā Aukstā kara jautājums: neatzīšanas politika un “retoriskās raķetes” Apraksts Anotācija: Aplūkosim juridiskos aspektus, praktiskās sekas un stratēģisko loģiku, kas ietekmēja ASV neatzīšanas politikas turpināšanu attiecībā uz Baltijas valstu piederību Padomju savienībai. Literatūra: Paul A. Goble, “The Politics of Principle” in John Hiden, Vahur Made, David J. Smith (eds.) The Baltic Question During the Cold War (London: Routledge, 2008); pp. 45-55. Konstantin K. Khudoley, “Soviet Foreign Policy during the Cold War: the Baltic Factor” in John Hiden, Vahur Made, David J. Smith (eds.) The Baltic Question During the Cold War (London: Routledge, 2008); pp. 56-72.

Dokumentu analīze: ‘Gorbačova galvassāpes’: Baltija un ‘Perestroika’ Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un analizējuši liecības par “Baltijas jautājuma” atkārtotās parādīšanās apstākļuiem starptautiskajā arēnā PSRS “perestroikas” kontekstā. Literatūra: Anatoly Chernyaev, A., My Six Years with Gorbachev (University Park: Pennsylvania State University, 2000), pp. 233-296.

Dokumentu analīze: Dž.H.V. Buša administrācija un “Chicken Kiev” politika Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un analizējuši Džordža H.V. Buša administrācijas idejas par pēc-Aukstā kara ‘Jauno pasaules kārtību’ un šo ideju stratēģisko redzējumu par Baltijas valstīm. Literatūra: George H. W. Bush, “Remarks to the Supreme Soviet of the Republic of the Ukraine in Kiev, Soviet Union”, 1 August 1991, APP.

NATO “nepaplašināšanās solījumi”: vai tādi bija? Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un salīdzinājuši argumentus divu NATO paplašināšanās procesa vēsturnieku esejās, koncentrējoties uz diskusijām par to, vai Aukstā kara beigās tika doti kādi solījumi par NATO “nepaplašināšanos” un Rietumvalstu respektu pret PSRS ietekmes sfēru Austrumeiropā. Literatūra: Mark Kramer, "The Myth of a No-NATO-Enlargement Pledge to Russia", The Washington Quarterly, 32:2 pp. 39-61 Joshua R. Itzkowitz Shifrinson, "Deal or No Deal? The End of the Cold War and the U.S. Offer to Limit NATO Expansion", International Security, Vol. 40, No. 4 (Spring 2016), pp. 7–44

NATO “nepaplašināšanās solījumi”: vai tādi bija? Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un salīdzinājuši argumentus divu NATO paplašināšanās procesa vēsturnieku esejās, koncentrējoties uz diskusijām par to, vai Aukstā kara beigās tika doti kādi solījumi par NATO “nepaplašināšanos” un Rietumvalstu respektu pret PSRS ietekmes sfēru Austrumeiropā. Literatūra: Mark Kramer, "The Myth of a No-NATO-Enlargement Pledge to Russia", The Washington Quarterly, 32:2 pp. 39-61 Joshua R. Itzkowitz Shifrinson, "Deal or No Deal? The End of the Cold War and the U.S. Offer to Limit NATO Expansion", International Security, Vol. 40, No. 4 (Spring 2016), pp. 7–44

Kāda nozīme būtu NATO “nepaplašināšanās solījumiem”? Pētniecisko darbu prezentācijas Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs uzrakstījuši pētniecisku eseju, analizējot atšķirīgās interpretācijas attiecībā uz “NATO nepaplašināšanās solījumu”, un izsakot spriedumus par šo debašu politiskajām un stratēģiskajām konsekvencēm. Literatūra: John Lewis Gaddis, “History, Grand Strategy and NATO Enlargement”, Survival, Vol. 40, No. 2 (Spring 1998), pp. 145-151.

B. Jeļcina Baltijas politika: liberālisms pret ‘Karaganova doktrīnu’ Apraksts Anotācija: Aplūkosim dilemmas, kas saistītas ar Krievijas pēcpadomju ārpolitikas formulēšanu, un analizēsim izaicinājumus Baltijas valstu un Krievijas attiecībās 1990. gados. Literatūra: S. A. Karaganov, “Problemy zashchity interesov Rossisko orientirovonnogo naselenia v ‘blizhnem’ zarubezhje [The Problems of the Defence of Russia-Oriented Population’s Interests in the ‘Near’ Abroad]”, Diplomaticheskij vestnik 21-22, (15-30 November 1992), p. 45.

Bila Klintona administrācijas “Demokrātiskā paplašināšanās” doktrīna Apraksts Anotācija: Aplūkosim ASV stratēģiskās iespējas vienpolaritātes apstākļos 1990. gados un ar to saistītās debates. Tiks analizēta Bila Klintona administrācijas izvēle sekot “demokrātiskās paplašināšanās” stratēģijai, kā arī šīs stratēģijas ietekme uz Baltijas valstīm. Literatūra: Anthony Lake ,“From Containment to Enlargement”, 21 September 1993, http://www.mtholyoke.edu/acad/intrel/lakedoc.html

Džordžs Bušs un Vladimirs Putins: NATO “atvērto durvju politika” un tās robežas Apraksts Anotācija: Aplūkosim Dž.V. Buša administrācijas izvēle turpināt NATO paplašināšanās “atvērto durvju” politiku, kā rezultātā Baltijas valstis pievienojās Ziemeļatlantijas aliansei, kas savukārt formalizēja ASV drošības garantijas Baltijas valstīm. Analizēsim to, kā Krievijas atgriešanās reģionālas lielvaras pozīcijās Vladimira Putina laikā faktiski pārtrauca NATO “atvērto durvju” politiku pēc iebrukuma Gruzijā 2008. gadā. Literatūra: George W. Bush, “Remarks by the President in Address to Faculty and Students of Warsaw University”, June 15, 2001. Vladimir Putin, “Speech and the Following Discussion at the Munich Conference on Security Policy”, February 10, 2007.

Dokumentu analīze: ‘Gribas koalīcija’: Baltijas atlantisms un Irākas karš 1/2

Dokumentu analīze: ‘Gribas koalīcija’: Baltijas atlantisms un Irākas karš 2/2 Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs veikuši pētījumu īsa referāta vajadzībām, analizējot diskusijas Baltijas valstīs par dalību ASV vadītajā “Gribas koalīcijā” iebrukumam Irākā 2003. gadā. Literatūra: Edijs Bošs, “Liberal Hawks, Realpolitikers and Legalists: a Typology of Foreign Policy Positions in Latvia’s Debate on the Iraq War of 2003” in Andris Sprūds, Valters Ščerbinskis, Kārlis Bukovskis (eds.) The Centenary of Latvia’s Foreign Affairs: Global Thought and Latvia (Rīga: LIIA, 2020), pp. 153-167.

The ‘Reluctant Realism’ of the Obama Administration and the ‘Sphere of Privileged Interests’ of the Medvedev/Putin administration Apraksts Anotācija: Aplūkosim ASV un Krievijas attiecību “atiestatīšanas” (reset) mēģinājumu ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas laikā un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva administrācijas laikā Krievijā. Šajā sakarā analizēsim, vai abu lielvalstu politika atspoguļo stratēģisku atziņu, ka Baltijas valstis ir ģeopolitiski atšķirīgas no pārējām bijušajām PSRS republikām. Literatūra: Jeffrey Goldberg, “The Obama Doctrine”, The Atlantic, April 2016.

Dokumentu analīze: Baidens pret Medvedevu Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva un ASV viceprezidenta Džo Baidena publiskos izteikumus par “ietekmes sfēru” politiku attiecībā uz Baltijas valstīm. Literatūra: “Interview given by Dmitry Medvedev to Television Channels Channel One, Rossia, NTV”, August 31, 2008. “Remarks by Vice President Joe Biden at The National Library of Latvia”, August 24, 2016.

Prezidenti un kandidāti: ārpolitisko uzskatu analīze Apraksts Anotācija: Aplūkosim Trampa administrācijas ārpolitiskās prioritātes un minējumus par “divdaļīgo” (two-track) pieeju lēmumu pieņemšanā. Literatūra: The Full Statement From Jim Mattis, June 4, 2020, https://www.npr.org/2020/06/04/869262728/read-the-full-statement-from-jim-mattis?t=1601296634310

Dokumentu analīze: Tramps un sabiedrotie Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs iepazinušies ar dokumentu kopu, kas vēsta par Donalda Trampa uzskatu attīstību par ārpolitikas jautājumiem un jo īpaši par ASV attiecībām ar sabiedrotajiem. Literatūra: Charlie Laderman and Brendan Simms, Donald Trump: The Making of a World View (London: I.B.Tauris, 2017), pp. 7-63, 70-79, 90-94.

Krievijas kā lielvalsts attīstības trajektorija un tās ietekme uz Baltiju Apraksts Anotācija: Analizēsim argumentus, ka ASV globālās lomas samazināšanās “destabilizēs reģionālās drošības sistēmas Eiropā un Āzijā”, un iedziļināsimies prognozēs, ka, bez ASV drošības garantijām Baltijas valstīm, “ir paredzams, ka Krievija pārbaudīs robežas ar ‘pelēkās zonas’ karadarbību”. Literatūra: Thomas Wright, “The Folly of Retrenchment”, Foreign Affairs, March-April 2020, pp. 10-18.

Amerikas Savienoto Valstu kā lielvalsts attīstības trajektorija un tās ietekme uz Baltiju Apraksts Anotācija: Analizēsim to ekspertu izvirzītos argumentus, kuri iestājas par “progresīvu” Amerikas ārpolitiku, Amerikas globālā aktīvisma samazināšanu un jaunu politiku attiecībā uz Krieviju un Krievijas “kaimiņvalstīm”. Literatūra: Stephen Wertheim, “The Price of Primacy”, Foreign Affairs, March-April 2020, pp. 19-29.

Alianses un ‘ietekmes sfēras’ 21. gadsimtā Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti varēs iesaistīties diskusijā no starptautisko attiecību reālisma skatu puncta par lielvalstu mainīgajām interesēm. Analizēsim tēzi, ka “ietekmes sfēru” domāšana varētu atgriezties starptautiskās politikas dominējošajā naratīvā. Diskutēsim par to, vai "ietekmes sfēras, spēku līdzsvars un alianses ... joprojām ir pamatelementi starptautiskās kārtības izpratnei” un kādas sekas šāda veida pieeja varētu radīt Baltijas valstīm. Literatūra: Graham Allison, “The New Spheres of Influence”, Foreign Affairs, March-April 2020, pp.30-40.

Mazas valstis un lielvalstis Apraksts Anotācija: Lekcijā tiks ieskicēti starptautisko attiecību alianšu teoriju pamati. Tiks apspriesti jēdzieni “simetriskas” un “asimetriskas” alianses, kā arī jēdzieni “balansēšana” un “bandwagoning”. Apspriedīsim neitralitātes, līdzsvarošanas un pielāgošanās politikas teorētiskos aspektus un praktiskos piemērus. Literatūra: Robert O. Keohane, “The Big Influence of Small Allies”, Foreign Policy (Spring 1971) Arthur Andrew, Defence by Other Means: Diplomacy for the Underdog (Toronto: Canadian Institute of International Affairs, 1970), pp. 22-51.

Baltijas valstu stratēģiskā vide un alianšu uzvedība: 1920. – 1940 Apraksts Anotācija: Versaļas miera konference un “varas līdzsvara” apsvērumi pret „kolektīvo drošību” pēc Pirmā pasaules kara Eiropas sistēmā. Eiropas dominējošā starptautiskā stāvokļa noriets. Starpkaru perioda nestabilitāte Eiropā, īpaši Austrumeiropā un Baltijas reģionā. Status quo vājums un revizionisma pieaugums. Ārpus-Eiropas varas centru nostiprināšanās. Baltijas valstu stratēģiskās iespējas šajā vidē. Literatūra: Henry Kissinger, Diplomacy (New York: Simon and Schuster, 1994), pp. 246-287.

Baltijas valstu stratēģiskā vide un alianšu uzvedība: 1990. – 2020. Apraksts Anotācija: Lekcijā tiks apspriesta ASV pieeja “starptautiskās kārtības” izveidei pēc-Aukstā kara laikmetā. Pārskatīsim tēzi par “vienpolāro mirkli” un izvērtēsim citu globālās ietekmes centru reakciju uz to. Analizēsim Baltijas valstu stratēģisko dispozīciju šajā periodā, īpašu uzmanību pievēršot transatlantisma būtiskajai lomi Baltijas valstu ārējā un drošības politikā. Literatūra: Stephen M. Walt, “Alliances in a Unipolar World”, World Politics 61, (January 2009).

Krievijas Baltijas politikas pamatvirzieni no Pētera Lielā līdz Nikolajam II Apraksts Anotācija: Analizēsim Krievijas ārpolitikas attīstību un tās ģeopolitisko uztveri par savu rietumu robežu kā saskarni attiecībās ar Rietumeiropas lielvalstīm, īpaši ar Vācijas telpu. Literatūra: John P. LeDonne, The Russian Empire and the World, 1700-1917 (Oxford: Oxford University Press, 1997), pp. 23-88.

ASV globālās pozīcijas evolūcija: daudzpolārais laikmets Apraksts Anotācija: Amerikas Savienoto Valstu izveide un tās ģeopolitiskais konteksts. Izaicinājumi agrīnajā Amerikas ārpolitikā. “Izolācijas”, “internacionālisma”, “ideālisma” un “reālisma” tradīcijas. “Monro doktrīna” un teritoriālā paplašināšanās līdz Pilsoņu karam. Ceļš uz “Amerikas gadsimtu”: Spānijas-ASV karš un Amerikas vieta mainīgajā globālajā ģeopolitiskajā vidē 20. gadsimta mijā. Pirmais pasaules karš, Vudro Vilsons un liberālā internacionālisma tradīcijas. Otrais pasaules karš un Franklina Delano Rūzvelta idejas par starptautisko kārtību. Literatūra: Felix Gilbert, To the Farewell Address: Ideas of Early American Foreign Policy (New Jersey: Princeton University Press, 1970), pp. 19-75.

ASV globālās pozīcijas evolūcija: bipolārais laikmets Apraksts Anotācija: Aukstais karš un amerikāņu “lielā stratēģija” bipolaritātes laikmetā: dažādas Padomju Savienības “iegrožošanas” koncepcijas un mēģinājumi turpināt tiekšanos pēc liberālas pasaules kārtības. Kodolstratēģijas pamati un terminoloģija. Aukstā kara pagrieziena punkti: konflikta izcelsme, Kubas raķešu krīze un Aukstā kara beigas. Literatūra: Walter A. McDougall, Promised Land, Crusader State: the American Encounter with the World Since 1776 (New York: Houghton Mifflin, 1997), pp. 147-171.

ASV globālās pozīcijas evolūcija: unipolārais laikmets Apraksts Anotācija: ASV pieeja “starptautiskas kārtības” radīšanai pēc aukstā kara. Amerikas Savienoto valstu lēmums kļūt par Austrumeiropas lielvalsti: apsvērumi un process. Literatūra: Derek Chollet and James Goldgeier, America Between the Wars (NY: Perseus, 2008), pp. 113-209.

Dokumentu analīze: 1920. gada “Colby Note” Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un analizējuši 1920. gada diplomātiskajos dokumentos - ‘Colby notā’ – paustās pozīcijas stratēģisko nozīmi, aplūkojot priekšstatus par ASV nacionālajām interesēm un uzskatiem par Baltijas valstiskumu un Krievijas impērijas transformāciju. Literatūra: “The Colby Note”, FRUS 1920.

Dokumentu analīze: 1920. gada “Colby Note” Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un analizējuši 1920. gada diplomātiskajos dokumentos - ‘Colby notā’ – paustās pozīcijas stratēģisko nozīmi, aplūkojot priekšstatus par ASV nacionālajām interesēm un uzskatiem par Baltijas valstiskumu un Krievijas impērijas transformāciju. Literatūra: “The Colby Note”, FRUS 1920.

Baltija ASV Krievijas politikā starpkaru periodā Apraksts Anotācija: Aplūkosim ASV stratēģijas maiņas apstākļus un sekas, ko radīja ‘globālās iesaistes’ pārvēršanās atpakaļ “izolacionismā”. Identificēsim Baltijas valstu kā Rietumu “klausīšanās posteņa” lomu, attiecībā pret Padomju Savienību. Literatūra: George Kennan, Memoirs 1925-1950 (New York: Pantheon Book, 1967), pp. 3-56.

Dokumentu analīze: 1940. gada “Velsa deklarācija” Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un analizējuši ASV diplomātisko dokumentu, uz kura pamata 1940. gadā tika izveidota padomju okupācijas un Baltijas valstu aneksijas neatzīšanas politika. Literatūra: “The Welles Declaration”, FRUS 1940.

Baltijas jautājums Staļinam un F. D. Rūzveltam Apraksts Anotācija: Aplūkosim “Lielās alianses” darbības aspektus un iedziļināsimies Franklina Delano Rūzvelta idejās par starptautisko kārtību, it īpaši - viņa “četru policistu” koncepcijā un analizēsim tās ietekmi uz Baltijas valstu stratēģisko statusu. Literatūra: John L. Harper, American Visions of Europe (Cambridge: Cambridge University Press, 1996, pp. 48-134.

Baltija kā Aukstā kara jautājums: neatzīšanas politika un “retoriskās raķetes” Apraksts Anotācija: Aplūkosim juridiskos aspektus, praktiskās sekas un stratēģisko loģiku, kas ietekmēja ASV neatzīšanas politikas turpināšanu attiecībā uz Baltijas valstu piederību Padomju savienībai. Literatūra: Paul A. Goble, “The Politics of Principle” in John Hiden, Vahur Made, David J. Smith (eds.) The Baltic Question During the Cold War (London: Routledge, 2008); pp. 45-55. Konstantin K. Khudoley, “Soviet Foreign Policy during the Cold War: the Baltic Factor” in John Hiden, Vahur Made, David J. Smith (eds.) The Baltic Question During the Cold War (London: Routledge, 2008); pp. 56-72.

Dokumentu analīze: ‘Gorbačova galvassāpes’: Baltija un ‘Perestroika’ Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un analizējuši liecības par “Baltijas jautājuma” atkārtotās parādīšanās apstākļuiem starptautiskajā arēnā PSRS “perestroikas” kontekstā. Literatūra: Anatoly Chernyaev, A., My Six Years with Gorbachev (University Park: Pennsylvania State University, 2000), pp. 233-296.

Dokumentu analīze: Dž.H.V. Buša administrācija un “Chicken Kiev” politika Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un analizējuši Džordža H.V. Buša administrācijas idejas par pēc-Aukstā kara ‘Jauno pasaules kārtību’ un šo ideju stratēģisko redzējumu par Baltijas valstīm. Literatūra: George H. W. Bush, “Remarks to the Supreme Soviet of the Republic of the Ukraine in Kiev, Soviet Union”, 1 August 1991, APP.

NATO “nepaplašināšanās solījumi”: vai tādi bija? Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un salīdzinājuši argumentus divu NATO paplašināšanās procesa vēsturnieku esejās, koncentrējoties uz diskusijām par to, vai Aukstā kara beigās tika doti kādi solījumi par NATO “nepaplašināšanos” un Rietumvalstu respektu pret PSRS ietekmes sfēru Austrumeiropā. Literatūra: Mark Kramer, "The Myth of a No-NATO-Enlargement Pledge to Russia", The Washington Quarterly, 32:2 pp. 39-61 Joshua R. Itzkowitz Shifrinson, "Deal or No Deal? The End of the Cold War and the U.S. Offer to Limit NATO Expansion", International Security, Vol. 40, No. 4 (Spring 2016), pp. 7–44

NATO “nepaplašināšanās solījumi”: vai tādi bija? Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši un salīdzinājuši argumentus divu NATO paplašināšanās procesa vēsturnieku esejās, koncentrējoties uz diskusijām par to, vai Aukstā kara beigās tika doti kādi solījumi par NATO “nepaplašināšanos” un Rietumvalstu respektu pret PSRS ietekmes sfēru Austrumeiropā. Literatūra: Mark Kramer, "The Myth of a No-NATO-Enlargement Pledge to Russia", The Washington Quarterly, 32:2 pp. 39-61 Joshua R. Itzkowitz Shifrinson, "Deal or No Deal? The End of the Cold War and the U.S. Offer to Limit NATO Expansion", International Security, Vol. 40, No. 4 (Spring 2016), pp. 7–44

Kāda nozīme būtu NATO “nepaplašināšanās solījumiem”? Pētniecisko darbu prezentācijas Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs uzrakstījuši pētniecisku eseju, analizējot atšķirīgās interpretācijas attiecībā uz “NATO nepaplašināšanās solījumu”, un izsakot spriedumus par šo debašu politiskajām un stratēģiskajām konsekvencēm. Literatūra: John Lewis Gaddis, “History, Grand Strategy and NATO Enlargement”, Survival, Vol. 40, No. 2 (Spring 1998), pp. 145-151.

Bila Klintona administrācijas “Demokrātiskā paplašināšanās” doktrīna Apraksts Anotācija: Aplūkosim ASV stratēģiskās iespējas vienpolaritātes apstākļos 1990. gados un ar to saistītās debates. Tiks analizēta Bila Klintona administrācijas izvēle sekot “demokrātiskās paplašināšanās” stratēģijai, kā arī šīs stratēģijas ietekme uz Baltijas valstīm. Literatūra: Anthony Lake ,“From Containment to Enlargement”, 21 September 1993, http://www.mtholyoke.edu/acad/intrel/lakedoc.html

Džordžs Bušs un Vladimirs Putins: NATO “atvērto durvju politika” un tās robežas Apraksts Anotācija: Aplūkosim Dž.V. Buša administrācijas izvēle turpināt NATO paplašināšanās “atvērto durvju” politiku, kā rezultātā Baltijas valstis pievienojās Ziemeļatlantijas aliansei, kas savukārt formalizēja ASV drošības garantijas Baltijas valstīm. Analizēsim to, kā Krievijas atgriešanās reģionālas lielvaras pozīcijās Vladimira Putina laikā faktiski pārtrauca NATO “atvērto durvju” politiku pēc iebrukuma Gruzijā 2008. gadā. Literatūra: George W. Bush, “Remarks by the President in Address to Faculty and Students of Warsaw University”, June 15, 2001. Vladimir Putin, “Speech and the Following Discussion at the Munich Conference on Security Policy”, February 10, 2007.

Dokumentu analīze: Baidens pret Medvedevu Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs izlasījuši Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva un ASV viceprezidenta Džo Baidena publiskos izteikumus par “ietekmes sfēru” politiku attiecībā uz Baltijas valstīm. Literatūra: “Interview given by Dmitry Medvedev to Television Channels Channel One, Rossia, NTV”, August 31, 2008. “Remarks by Vice President Joe Biden at The National Library of Latvia”, August 24, 2016.

Prezidenti un kandidāti: ārpolitisko uzskatu analīze Apraksts Anotācija: Aplūkosim Trampa administrācijas ārpolitiskās prioritātes un minējumus par “divdaļīgo” (two-track) pieeju lēmumu pieņemšanā. Literatūra: The Full Statement From Jim Mattis, June 4, 2020, https://www.npr.org/2020/06/04/869262728/read-the-full-statement-from-jim-mattis?t=1601296634310

Dokumentu analīze: Tramps un sabiedrotie Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti būs iepazinušies ar dokumentu kopu, kas vēsta par Donalda Trampa uzskatu attīstību par ārpolitikas jautājumiem un jo īpaši par ASV attiecībām ar sabiedrotajiem. Literatūra: Charlie Laderman and Brendan Simms, Donald Trump: The Making of a World View (London: I.B.Tauris, 2017), pp. 7-63, 70-79, 90-94.

Krievijas kā lielvalsts attīstības trajektorija un tās ietekme uz Baltiju Apraksts Anotācija: Analizēsim argumentus, ka ASV globālās lomas samazināšanās “destabilizēs reģionālās drošības sistēmas Eiropā un Āzijā”, un iedziļināsimies prognozēs, ka, bez ASV drošības garantijām Baltijas valstīm, “ir paredzams, ka Krievija pārbaudīs robežas ar ‘pelēkās zonas’ karadarbību”. Literatūra: Thomas Wright, “The Folly of Retrenchment”, Foreign Affairs, March-April 2020, pp. 10-18.

Amerikas Savienoto Valstu kā lielvalsts attīstības trajektorija un tās ietekme uz Baltiju Apraksts Anotācija: Analizēsim to ekspertu izvirzītos argumentus, kuri iestājas par “progresīvu” Amerikas ārpolitiku, Amerikas globālā aktīvisma samazināšanu un jaunu politiku attiecībā uz Krieviju un Krievijas “kaimiņvalstīm”. Literatūra: Stephen Wertheim, “The Price of Primacy”, Foreign Affairs, March-April 2020, pp. 19-29.

Alianses un ‘ietekmes sfēras’ 21. gadsimtā Apraksts Anotācija: Tiek sagaidīts, ka studenti varēs iesaistīties diskusijā no starptautisko attiecību reālisma skatu puncta par lielvalstu mainīgajām interesēm. Analizēsim tēzi, ka “ietekmes sfēru” domāšana varētu atgriezties starptautiskās politikas dominējošajā naratīvā. Diskutēsim par to, vai "ietekmes sfēras, spēku līdzsvars un alianses ... joprojām ir pamatelementi starptautiskās kārtības izpratnei” un kādas sekas šāda veida pieeja varētu radīt Baltijas valstīm. Literatūra: Graham Allison, “The New Spheres of Influence”, Foreign Affairs, March-April 2020, pp.30-40.