Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Veselības komunikācija un sociālais mārketings
Kursa kods
KSK_225
Zinātnes nozare
Bibliotēkzinātne; Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Informācijas un komunikācijas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Vita Savicka
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Kursa mērķis veicināt maģistrantu izpratni par sociālā mārketinga un veselības komunikācijas vēsturisko attīstību, kas noslēdzas mūsdienu veselības komunikācijas pieejā un teorētiskajā skaidrojumā. Kursa ietvaros studenti apgūst prasmi izvēlēties atbilstošu teorētisko pieeju sabiedrības informēšanas, attieksmes maiņas vai uzvedības pārveides panākšanai. Kursa ietvaros tiek uzvērts multidisciplinaritātes un sadarbības aspekts veselības komunikācijas nodrošināšanā.
Priekšzināšanas
Kursa “Komunikācijas teorijas, principi un ētika” apguve bakalaura studiju līmenī.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Izpratne par sociālā mārketinga un veselības komunikāciju jēdzieniem, konceptiem un pamatprincipiem, vēsturisko attīstību un mūsdienu veselības komunikācijas pieejas teorētisko skaidrojumu. Padziļinātas zināšanas un izpratne par sociālā mārketinga pamata un papildus elementiem, sociālā mārketinga modeļiem un to izmantošanu veselības komunikācijā. Padziļinātas zināšanas un izpratne par veselības komunikācijas stratēģijas izstrādi – analīzes metodēm, plānošanas principiem, auditorijas analīzi, kā arī kampaņas novērtēšanas metodēm.
Prasmes
1.Salīdzināt un analizēt, izvēlēties piemērotu pieeju atkarībā no komunikācijas kampaņas mērķa un argumentēti skaidrot izvēlētās pieejamas pamatotību. Sagatavot komunikācijas kampaņas plānu, atbilstoši kampaņas mērķiem. Analizēt un novērtēt kampaņas efektivitāti.
Kompetences
1.Izstrādāt, plānot un vadīt multidisciplināru un sadarbībā balstītu veselības komunikācijas kampaņu sabiedrības informēšanas, attieksmes vai uzvedības maiņai. Analizēt un novērtēt veselības komunikācijas publisko kampaņu un noteikt tās efektivitāti.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Sagatavot divu komunikāciju kampaņu plānus, analizēt divas publiskās kampaņas un to efektivitāti.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
1. lekciju un semināru apmeklētība – 20%;
2. piedalīšanās semināru diskusijās – 30%;
3. grupas vai individuālā prezentācija – 50%.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ar sabiedrības veselības komunikāciju saistīto jēdzienu skaidrojums. Komunikācijas kampaņu iedalījums un raksturojums.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālās problēmas noteikšana un izpēte. Izmaiņas sabiedrībā kā sociālā mārketinga un veselības komunikācijas noteicošais faktors. Sociālā mārketinga un veselības komunikācijas konceptu izmantojuma nepieciešamība mūsdienās.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālā mārketinga būtība un šī koncepta vēsturiskā attīstība. Definīcijas un teorētiskā izpratne.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālā mārketinga pamatelementi un papildus elementi.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālā mārketinga modeļi. Sociālā mārketinga izmantošana veselības komunikācijā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Veselības komunikācijas attīstības etapi un definīcijas. Veselības komunikācijas teorētiskais pamats.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Veselības komunikācijas pamatprincipi un pieejas tās īstenošanā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Veselības komunikācija kā pārmaiņu un komerciālo mērķu sasniegšanas instruments.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Veselības komunikācija kā pārmaiņu un komerciālo mērķu sasniegšanas instruments.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Veselības komunikācijas teorētiskais pamats: kopienas, starppersonu un individuālā līmeņa teorijas un to skaidrojums.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālā marketinga un veselības komunikācijas stratēģijas izstrāde – situācijas analīzes metodes, plānošanas principi, auditorijas segmentācijas metodes, ziņojumu izveides pieejas, efektivitātes indikatoru izveide, novērtējuma metožu izvēle.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Sociālā marketinga un veselības komunikācijas stratēģijas izstrāde – situācijas analīzes metodes, plānošanas principi, auditorijas segmentācijas metodes, ziņojumu izveides pieejas, efektivitātes indikatoru izveide, novērtējuma metožu izvēle.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
24 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Berlin Ray E. 2005. Health Communication in Practice: A Case Study Approach
2.
Cheng, Hong, Philip Kotler un Nancy R. Lee. 2011. Social Marketing for Public Health: Global Trends and Sucess Stories. Sudbury: Jones and Bartlett Publishers
3.
Donavan, Rob and Nadine Henley. 2010. Principles and Practice of Social Marketing: An International Perspective. Cambridge University Press
4.
Glanz, Karen, Barbara K. Rimer and K. Viswanath. 2008. Health Behavior and Health Education: Theory, Research, and Practice. San Francisco: John Wiley & Sons, Inc.
5.
Harrington N. G. 2015. Health Communication: Theory, Method, and Application
6.
Hornik R. C. 2002. Public Health Communication: Evidence for Behavior Change
7.
Jordan A. B., Kunkel D., Manganello J. 2009. Media Messages and Public Health: A Decisions Approach to Content Analysis
8.
Kim D. K., Singhal A., Kreps G. L. 2014. Health Communication Strategies for Developing Global Health Programs
9.
Ļevina, Jeļena, un Anete Hofmane. 2016. “Veselības uzvedības teorijas, modeļi un to izmantošana”. No Veselības psiholoģija, red. Mārtinsone, Kristīne, un Velga Sudraba, 93-124. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte.
10.
Madlock Gatison A. 2016. Communicating Women’s Health: Social and Cultural Norms that Influence Health Decisions
11.
Martin L. R., DiMatteo M. R.. 2014. The Oxford Handbook of Health Communication, Behavior Change, and Treatment Adherence
12.
Parrott R. 2009. Talking about Health: Why Communication Matters
13.
Schiavo R. 2014. Health Communication: from theory to practice
14.
Thomas R. K. 2006. Health Communication
15.
Thompson T. L. 2014. Encyclopedia of Health Communication
Papildu literatūra
1.
Harter L. M., Japp P. M., Beck Ch. S. 2008. Narratives, Health, and Healing: Communication Theory, Research, and Practice
2.
Hooke W.H., Rogers P. G. 2005. Public health risks of disasters: communication, infrastructure and preparedness
3.
Obregon Rafael un Silvio Waisbord. 2012. The Handbook of Global Health Communication. West Sussex: John Wiley & Sons, Inc.
4.
Okigbo Ch. C. 2014. Strategic Urban Health Communication
5.
Rogers, Everett M. 1983. Diffusion OF Innovations. New York: A Division of Macmillan Publishing Co., Inc.
6.
Wymer W. 2015. Innovations in Social Marketing and Public Health Communication: Improving the Quality of Life for Individuals and Communities
7.
World Health Organization. 2017. Sixth Futures Forum on crisis communication
8.
World Health Organization. 2010. Global status report on noncommunicable diseases.