Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Pētniecības metodes veselības un sporta zinātnē
Kursa kods
DN_215
Zinātnes nozare
Veselības un sporta zinātnes
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Ārstniecība; Bioloģija; Dzīvās dabas zinātnes; Farmācija; Klīniskā farmācija; Māszinības; Medicīnas tehnoloģijas; Psiholoģija; Rehabilitācija; Sabiedrības veselība; Sociālā labklājība un sociālais darbs; Sporta treneris; Veselības vadība
LKI
Visiem līmeņiem
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Jānis Žīdens
Struktūrvienības vadītājs
Dace Bandere
Struktūrvienība
Doktorantūras nodaļa
Kontaktinformācija
Rīga, Dzirciema iela 16, dn@rsu.lv, +371 67409120
Par studiju kursu
Mērķis
Sekmēt RSU studējošo moderno pētniecības metožu apguvi veselības un sporta zinātnes nozarē.
Priekšzināšanas
Kursa apguvei nav nepieciešamas iepriekšējas priekšzināšanas.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.Zināšanas par mūsdienīgu pētniecības iekārtu iespējām veselības un sporta zinātnē.
Prasmes
1.Prasmes iekārtu pielietošanā, testu protokola izveidošanā, pētniecisko datu ieguvē un apstrādē. Prasme piemeklēt un atlasīt konkrētam pētījumam nepieciešamo metodi, pētījuma nodrošināšanai.
Kompetences
1.Studenti izprot nepieciešamo pētniecības metožu pielietojumu, testu standartizācijas datu vākšanas, apstrādes un normalizācijas nepieciešamību veselības un sporta zinātnē.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Literatūras izpēte par iekārtu pielietošanu un esošo zinātnisko rakstu analīze veselības un sporta zinātnē.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
1. Gala pārbaudījuma vērtējums - tests.
2. Attieksme pret studijām: apmeklējums (>60%), līdzdalība praktisko nodarbību laikā.
3. Mājas darbs (prezentācija) 40%.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Psiho-kognitīvie testi: Vīnes testu sistēma.
Apraksts
Anotācija: Vīnes testu sistēma (VTS) ir datorizēts novērtēšanas rīks, ko plaši izmanto dažādās jomās, tostarp arī sportā un medicīnā. VTS piedāvā vairāk kā simts standartizētu testu, lai novērtētu indivīda kognitīvās spējas, reakcijas laiku, uzmanību un citus atbilstošus psihofizioloģiskos rādītājus. To pielietojums ir plašs, lai novērtētu un optimizētu cilvēku sniegumu. Ar VTS palīdzību ir iespējams noteikt un izmērīt dažādas kognitīvās un motoriskās prasmes, kas sniedz objektīvus datus. Šāda veida mērījumi var palīdzēt, sporta un medicīnas speciālistiem, kā arī sporta psihologiem gūt vērtīgu ieskatu par sportista stiprajām un vājajām pusēm un potenciālajām uzlabošanas iespējām.
Nodarbības jautājumi: Kādas funkcijas, profilus ir iespējams noteikt dažādos testos izmantojot Vīnes testu sisitēmu?
Literatūra: Kiss, B., & Balogh, L. (2019). A study of key cognitive skills in handball using the Vienna test system. Journal of Physical Education and Sport, 19(1), 733-741.
Amunts, J., Camilleri, J. A., Eickhoff, S. B., Heim, S., & Weis, S. (2020). Executive functions predict verbal fluency scores in healthy participants. Scientific Reports, 10(1), 11141.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Psiho-kognitīvie testi: Vīnes testu sistēma.
Apraksts
Anotācija: Vīnes testu sistēma (VTS) ir datorizēts novērtēšanas rīks, ko plaši izmanto dažādās jomās, tostarp arī sportā un medicīnā. VTS piedāvā vairāk kā simts standartizētu testu, lai novērtētu indivīda kognitīvās spējas, reakcijas laiku, uzmanību un citus atbilstošus psihofizioloģiskos rādītājus. To pielietojums ir plašs, lai novērtētu un optimizētu cilvēku sniegumu. Ar VTS palīdzību ir iespējams noteikt un izmērīt dažādas kognitīvās un motoriskās prasmes, kas sniedz objektīvus datus. Šāda veida mērījumi var palīdzēt, sporta un medicīnas speciālistiem, kā arī sporta psihologiem gūt vērtīgu ieskatu par sportista stiprajām un vājajām pusēm un potenciālajām uzlabošanas iespējām.
Nodarbības jautājumi: Kādas funkcijas, profilus ir iespējams noteikt dažādos testos izmantojot Vīnes testu sisitēmu?
Literatūra: Kiss, B., & Balogh, L. (2019). A study of key cognitive skills in handball using the Vienna test system. Journal of Physical Education and Sport, 19(1), 733-741.
Amunts, J., Camilleri, J. A., Eickhoff, S. B., Heim, S., & Weis, S. (2020). Executive functions predict verbal fluency scores in healthy participants. Scientific Reports, 10(1), 11141.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Darbaspēju noteikšanas iespējas: pulsometrija, elpošans gāzu analizators, glikozes un laktāta analizators.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā un nodarbībā tiks apskatītas trīs iekārtas un metodes, kuras ir svarīgas darbaspēju novērtēšanā sportā. Ietverti vispārējie jautājumi saistībā ar aparatūru izmantošanu, kā arī praktiskas apmācības to pielietošanas pamatos. Apgūtās zināšanas un prasmes tiks iekļautas fizisko darbaspēju novērtēšanas kontekstā sportā. Zināšanas tiks sasaistītas ar “Ergometrijas” nodarbībā apgūtu. Pievērsta uzmanība niansēm, kas saistītas ar dažādu ergometru lietošanu kopa ar fizioloģiskajām mērierīcēm.
Nodarbības jautājumi: Darbaspēju novērtēšanas teorētiski un praktiskie pamati. Elpošanas gāzu analizātora, laktāta/glikozes aparāta, pulsometrijas pielietošanas pamati. Minēto iekārtu lietošana kopā ar ergometriem darbaspēju novērtēšanā.
Literatūra: Fuller, D., Colwell, E., Low, J., Orychock, K., Tobin, M. A., Simango, B., ... & Taylor, N. G. (2020). Reliability and validity of commercially available wearable devices for measuring steps, energy expenditure, and heart rate: systematic review. JMIR mHealth and uHealth, 8(9), e18694.
Goodwin, M. L., Harris, J. E., Hernández, A., & Gladden, L. B. (2007). Blood lactate measurements and analysis during exercise: a guide for clinicians. Journal of diabetes science and technology, 1(4), 558-569.
Horton, J. F., Stergiou, P. R. O., Fung, T. S., & Katz, L. (2017). Comparison of Polar M600 optical heart rate and ECG heart rate during exercise. Medicine & Science in Sports & Exercise, 49(12), 2600-2607.
Seiler, S. (2011). A brief history of endurance testing in athletes. Sportscience, 15, 40-88.
Sperlich, P. F., Holmberg, H. C., Reed, J. L., Zinner, C., Mester, J., & Sperlich, B. (2015). Individual versus standardized running protocols in the determination of VO2max. Journal of sports science & medicine, 14(2), 386.
Vincent, J. L., Quintairos e Silva, A., Couto, L., & Taccone, F. S. (2016). The value of blood lactate kinetics in critically ill patients: a systematic review. Critical care, 20, 1-14.
Winter, E. M., Jones, A. M., Davison, R. R., Bromley, P. D., & Mercer, T. H. (Eds.). (2006). Sport and exercise physiology testing guidelines: volume I–Sport testing: the British association of sport and exercise sciences guide. Routledge.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Darbaspēju noteikšanas iespējas: pulsometrija, elpošans gāzu analizators, glikozes un laktāta analizators.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā un nodarbībā tiks apskatītas trīs iekārtas un metodes, kuras ir svarīgas darbaspēju novērtēšanā sportā. Ietverti vispārējie jautājumi saistībā ar aparatūru izmantošanu, kā arī praktiskas apmācības to pielietošanas pamatos. Apgūtās zināšanas un prasmes tiks iekļautas fizisko darbaspēju novērtēšanas kontekstā sportā. Zināšanas tiks sasaistītas ar “Ergometrijas” nodarbībā apgūtu. Pievērsta uzmanība niansēm, kas saistītas ar dažādu ergometru lietošanu kopa ar fizioloģiskajām mērierīcēm.
Nodarbības jautājumi: Darbaspēju novērtēšanas teorētiski un praktiskie pamati. Elpošanas gāzu analizātora, laktāta/glikozes aparāta, pulsometrijas pielietošanas pamati. Minēto iekārtu lietošana kopā ar ergometriem darbaspēju novērtēšanā.
Literatūra: Fuller, D., Colwell, E., Low, J., Orychock, K., Tobin, M. A., Simango, B., ... & Taylor, N. G. (2020). Reliability and validity of commercially available wearable devices for measuring steps, energy expenditure, and heart rate: systematic review. JMIR mHealth and uHealth, 8(9), e18694.
Goodwin, M. L., Harris, J. E., Hernández, A., & Gladden, L. B. (2007). Blood lactate measurements and analysis during exercise: a guide for clinicians. Journal of diabetes science and technology, 1(4), 558-569.
Horton, J. F., Stergiou, P. R. O., Fung, T. S., & Katz, L. (2017). Comparison of Polar M600 optical heart rate and ECG heart rate during exercise. Medicine & Science in Sports & Exercise, 49(12), 2600-2607.
Seiler, S. (2011). A brief history of endurance testing in athletes. Sportscience, 15, 40-88.
Sperlich, P. F., Holmberg, H. C., Reed, J. L., Zinner, C., Mester, J., & Sperlich, B. (2015). Individual versus standardized running protocols in the determination of VO2max. Journal of sports science & medicine, 14(2), 386.
Vincent, J. L., Quintairos e Silva, A., Couto, L., & Taccone, F. S. (2016). The value of blood lactate kinetics in critically ill patients: a systematic review. Critical care, 20, 1-14.
Winter, E. M., Jones, A. M., Davison, R. R., Bromley, P. D., & Mercer, T. H. (Eds.). (2006). Sport and exercise physiology testing guidelines: volume I–Sport testing: the British association of sport and exercise sciences guide. Routledge.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Muskuļu spēka mērīšana. Dinamometrija: izokinētiskais dinamometrs, digitālais dinamometrs.
Apraksts
Anotācija: Lekcijas un nodarbības laikā tiks apskatīts spēks, kā fiziskā īpašība; dinamometrija, kā spēka objektīva mērīšanas metode. Studenti tiks iepazīstināti ar izokinētisko un digitālo dinamometru, tiks sniegta teorētiskā informācija par muskuļu darbības režīmiem; vien-locītavas un div-locītavu muskuļu optimālām testēšanas pozīcijām; testēšanas protokoliem, kontrindikācijām.
Nodarbības jautājumi: Dinamometrija, polidinamometrija, tenzodinamometrija, spēka moments, spēka gradients, spēka mērīšanas testa obligātie nosacījumi, muskuļu darbības režīmi.
Literatūra: Baltzopoulos, V., Brodie, D.A. Isokinetic Dynamometry. (1989). Sports Medicine, 8, 101–116. https://doi.org/10.2165/00007256-198908020-00003
Gleeson, N.P., Mercer, T.H. The Utility of Isokinetic Dynamometry in the Assessment of Human Muscle Function. Sports Med. 21, 18–34 (1996). https://doi.org/10.2165/00007256-199621010-00003
Kolber, M.J. & Cleland, J.A. (2013). Strength testing using hand-held dynamometry. Physical Therapy Reviews, 10 (2), 99-112. https://doi.org/10.1179/108331905X55730
Romero-Franco, N., Jimenez-Reyes, P & Montano-Munuera, A. (2017). Validity and reliability of a low-cost digital dynamometer for measuring isometric strength of lower limb. Journal of Sport Science, 35 (22).
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Muskuļu spēka mērīšana. Dinamometrija: izokinētiskais dinamometrs, digitālais dinamometrs.
Apraksts
Anotācija: Lekcijas un nodarbības laikā tiks apskatīts spēks, kā fiziskā īpašība; dinamometrija, kā spēka objektīva mērīšanas metode. Studenti tiks iepazīstināti ar izokinētisko un digitālo dinamometru, tiks sniegta teorētiskā informācija par muskuļu darbības režīmiem; vien-locītavas un div-locītavu muskuļu optimālām testēšanas pozīcijām; testēšanas protokoliem, kontrindikācijām.
Nodarbības jautājumi: Dinamometrija, polidinamometrija, tenzodinamometrija, spēka moments, spēka gradients, spēka mērīšanas testa obligātie nosacījumi, muskuļu darbības režīmi.
Literatūra: Baltzopoulos, V., Brodie, D.A. Isokinetic Dynamometry. (1989). Sports Medicine, 8, 101–116. https://doi.org/10.2165/00007256-198908020-00003
Gleeson, N.P., Mercer, T.H. The Utility of Isokinetic Dynamometry in the Assessment of Human Muscle Function. Sports Med. 21, 18–34 (1996). https://doi.org/10.2165/00007256-199621010-00003
Kolber, M.J. & Cleland, J.A. (2013). Strength testing using hand-held dynamometry. Physical Therapy Reviews, 10 (2), 99-112. https://doi.org/10.1179/108331905X55730
Romero-Franco, N., Jimenez-Reyes, P & Montano-Munuera, A. (2017). Validity and reliability of a low-cost digital dynamometer for measuring isometric strength of lower limb. Journal of Sport Science, 35 (22).
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Ergometrija.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā un nodarbībā tiks gan teorētiski, gan praktiski apgūtas zināšanas, kas saistītas ar dažādu ergometru pielietošanu vispārējai slodzes nodrošināšanai, kā arī fizisko darbaspēju novērtēšanā. Izstāstītas nianses slodzes dozēšanās, ergometrisko rādītāju sakarībās un slodzes testu pielietošanā. Apgūtas dažādu ergometru: velo, airēšanas, slēpošanas, roku, kā arī slīdceliņa praktiskās pielietošanas vispārējās prasmes.
Nodarbības jautājumi: Ergometrijas un darbaspēju novērtēšanas pamati. Ergometriskās sakarības un darbaspēju novērtēšanas protokolu izveide. Kopīgās un atšķirīgās lietas, pielietojot ergometriju dažādām slodzes dozēšanas mērķiem.
Literatūra: Astrand, P. O. (1984). Principles in ergometry and their implications in sports practice. International Journal of Sports Medicine, 5(S 1), S102-S105.
Hopker, J., Myers, S., Jobson, S. A., Bruce, W., & Passfield, L. (2010). Validity and reliability of the Wattbike cycle ergometer. International journal of sports medicine, 731-736.
Lawton, T. W., Cronin, J. B., & McGuigan, M. R. (2013). Strength, power, and muscular endurance exercise and elite rowing ergometer performance. The Journal of Strength & Conditioning Research, 27(7), 1928-1935.
Leicht, A. S., Sealey, R. M., & Sinclair, W. H. (2009). The reliability of VO2peak determination in healthy females during an incremental arm ergometry test. International journal of sports medicine, 509-515.
Lunn, W. R., & Axtell, R. S. (2021). Validity and reliability of the lode excalibur sport cycle ergometer for the Wingate anaerobic test. Journal of strength and conditioning research, 35(10), 2894-2901.
Löllgen, H., & Leyk, D. (2018). Exercise testing in sports medicine. Deutsches Ärzteblatt International, 115(24), 409.
Paton, C. D., & Hopkins, W. G. (2005). Ergometer error and biological variation in power output in a performance test with three cycle ergometers. International journal of sports medicine, 444-447.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Ergometrija.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā un nodarbībā tiks gan teorētiski, gan praktiski apgūtas zināšanas, kas saistītas ar dažādu ergometru pielietošanu vispārējai slodzes nodrošināšanai, kā arī fizisko darbaspēju novērtēšanā. Izstāstītas nianses slodzes dozēšanās, ergometrisko rādītāju sakarībās un slodzes testu pielietošanā. Apgūtas dažādu ergometru: velo, airēšanas, slēpošanas, roku, kā arī slīdceliņa praktiskās pielietošanas vispārējās prasmes.
Nodarbības jautājumi: Ergometrijas un darbaspēju novērtēšanas pamati. Ergometriskās sakarības un darbaspēju novērtēšanas protokolu izveide. Kopīgās un atšķirīgās lietas, pielietojot ergometriju dažādām slodzes dozēšanas mērķiem.
Literatūra: Astrand, P. O. (1984). Principles in ergometry and their implications in sports practice. International Journal of Sports Medicine, 5(S 1), S102-S105.
Hopker, J., Myers, S., Jobson, S. A., Bruce, W., & Passfield, L. (2010). Validity and reliability of the Wattbike cycle ergometer. International journal of sports medicine, 731-736.
Lawton, T. W., Cronin, J. B., & McGuigan, M. R. (2013). Strength, power, and muscular endurance exercise and elite rowing ergometer performance. The Journal of Strength & Conditioning Research, 27(7), 1928-1935.
Leicht, A. S., Sealey, R. M., & Sinclair, W. H. (2009). The reliability of VO2peak determination in healthy females during an incremental arm ergometry test. International journal of sports medicine, 509-515.
Lunn, W. R., & Axtell, R. S. (2021). Validity and reliability of the lode excalibur sport cycle ergometer for the Wingate anaerobic test. Journal of strength and conditioning research, 35(10), 2894-2901.
Löllgen, H., & Leyk, D. (2018). Exercise testing in sports medicine. Deutsches Ärzteblatt International, 115(24), 409.
Paton, C. D., & Hopkins, W. G. (2005). Ergometer error and biological variation in power output in a performance test with three cycle ergometers. International journal of sports medicine, 444-447.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Miotonometrija - muskuļu tonusa noteikšanas iespējas. Statiskā un dinamiskā līdzsvara iekāta Pro-kin.
Apraksts
Anotācija: Lekcijas un nodarbības laikā studentiem tiks sniegtas teorētiskas un praktiskas zināšanas par muskuļu tonusu, muskuļu tonusa noteikšanas iespējām pētniecībā. Tiks apgūta miotonometrijas metode, izmantojot Myotonu, kuru praksē sauc arī par mīksto audu digitālās palpācijas iekārtu. Tiks apskatīti tādi raksturlielumi, kā mīksto audu svārstību biežums, dinamiskais stīvums, svārstību samazinājums, pēc mehāniskā stresa audu atjaunošanas laiks u.c. Kā arī studentiem būs iespēja praktiski iepazīties ar statiskā un dinamiskā līdzsvara iekārtu Pro-kin.
Nodarbības jautājumi: Muskuļu tonusa novērtēšanas priekšnosacījumi un tās raksturlielumi. Statiskais un dinamiskais līdzsvars, spiediena centra svārstības, līdzsvara un stabilitātes jēdzieni.
Literatūra: Anh Phong Nguyen, Christine Detrembleur, Paul Fisette, Clara Selves, Philippe Mahaudens, MyotonPro Is a Valid Device for Assessing Wrist Biomechanical Stiffness in Healthy Young Adults. Frontiers in Sports and Active Living, 10.3389/fspor.2022.797975, 4, (2022).
Katarzyna Rosicka, Barbara Mierzejewska‐Krzyżowska, Włodzimierz Mrówczyński, Skin biomechanical and viscoelastic properties measured with MyotonPRO in different areas of human body. Skin Research and Technology, 10.1111/srt.13116, 28, 2, (236-245), (2021).
Kurashina, W., Iijima, Y., Sasanuma, H., Saito, T., Takeshita, K. (2023). Evaluation of muscle stiffness in adhesive capsulitis with Myoton PRO. JSES International, 7 (1), 25-29, https://doi.org/10.1016/j.jseint.2022.08.017.
Siprut, J. (2021). An Evaluation of a MYOTON Deviceas a Means for Spaceflight Monitoring of Muscular Biomarkers. Thesis. https://escholarship.org/uc/item/8gq295jz
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Miotonometrija - muskuļu tonusa noteikšanas iespējas. Statiskā un dinamiskā līdzsvara iekāta Pro-kin.
Apraksts
Anotācija: Lekcijas un nodarbības laikā studentiem tiks sniegtas teorētiskas un praktiskas zināšanas par muskuļu tonusu, muskuļu tonusa noteikšanas iespējām pētniecībā. Tiks apgūta miotonometrijas metode, izmantojot Myotonu, kuru praksē sauc arī par mīksto audu digitālās palpācijas iekārtu. Tiks apskatīti tādi raksturlielumi, kā mīksto audu svārstību biežums, dinamiskais stīvums, svārstību samazinājums, pēc mehāniskā stresa audu atjaunošanas laiks u.c. Kā arī studentiem būs iespēja praktiski iepazīties ar statiskā un dinamiskā līdzsvara iekārtu Pro-kin.
Nodarbības jautājumi: Muskuļu tonusa novērtēšanas priekšnosacījumi un tās raksturlielumi. Statiskais un dinamiskais līdzsvars, spiediena centra svārstības, līdzsvara un stabilitātes jēdzieni.
Literatūra: Anh Phong Nguyen, Christine Detrembleur, Paul Fisette, Clara Selves, Philippe Mahaudens, MyotonPro Is a Valid Device for Assessing Wrist Biomechanical Stiffness in Healthy Young Adults. Frontiers in Sports and Active Living, 10.3389/fspor.2022.797975, 4, (2022).
Katarzyna Rosicka, Barbara Mierzejewska‐Krzyżowska, Włodzimierz Mrówczyński, Skin biomechanical and viscoelastic properties measured with MyotonPRO in different areas of human body. Skin Research and Technology, 10.1111/srt.13116, 28, 2, (236-245), (2021).
Kurashina, W., Iijima, Y., Sasanuma, H., Saito, T., Takeshita, K. (2023). Evaluation of muscle stiffness in adhesive capsulitis with Myoton PRO. JSES International, 7 (1), 25-29, https://doi.org/10.1016/j.jseint.2022.08.017.
Siprut, J. (2021). An Evaluation of a MYOTON Deviceas a Means for Spaceflight Monitoring of Muscular Biomarkers. Thesis. https://escholarship.org/uc/item/8gq295jz
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Optiski-elektriskās iekārtas: Optojumps, Wii sistēma.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā un nodarbībā tiks teorētiski izklāstītas aparatūras lietošanas iespējas, kā arī veikta pratiskā tās izmantošana datu ieguvē. Parādīta tās ērtā lietošana un mobilitāte dažādiem apstākļiem, lai novērtētu gan vertikālā lēciena rādītājus, gan gaitas/skriešanas biomehānisko raksturlielumu mērīšanu uz zemes un slīdceliņa, gan izpildīti vizuālās un skaņas reakcijas testi.
Nodarbības jautājumi: Aparatūras pielietošana dažādos apstākļos. Gaitas analīze. Lēciena analīze. Reakcijas analīze. Pamati darbā ar aparatūras programmatūru un datu analīzi.
Literatūra: Ammann, R., Taube, W., & Wyss, T. (2016). Accuracy of PARTwear inertial sensor and Optojump optical measurement system for measuring ground contact time during running. Journal of strength and conditioning research, 30(7), 2057-2063.
Bernans, E. (2023). Assessing changes in running kinematics at different intensities: a case study. Age (years), 29(20), 26.
Glatthorn, J. F., Gouge, S., Nussbaumer, S., Stauffacher, S., Impellizzeri, F. M., & Maffiuletti, N. A. (2011). Validity and reliability of Optojump photoelectric cells for estimating vertical jump height. The Journal of Strength & Conditioning Research, 25(2), 556-560.
Hanley, B., & Tucker, C. B. (2019). Reliability of the OptoJump Next system for measuring temporal values in elite racewalking. The Journal of Strength & Conditioning Research, 33(12), 3438-3443.
Stavropoulou, G., & Stavropoulos, N. (2021). Association between team sports and anxiety with reaction time of individuals with visual impairment versus individuals with normal vision.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Optiski-elektriskās iekārtas: Optojumps, Wii sistēma.
Apraksts
Anotācija: Lekcijā un nodarbībā tiks teorētiski izklāstītas aparatūras lietošanas iespējas, kā arī veikta pratiskā tās izmantošana datu ieguvē. Parādīta tās ērtā lietošana un mobilitāte dažādiem apstākļiem, lai novērtētu gan vertikālā lēciena rādītājus, gan gaitas/skriešanas biomehānisko raksturlielumu mērīšanu uz zemes un slīdceliņa, gan izpildīti vizuālās un skaņas reakcijas testi.
Nodarbības jautājumi: Aparatūras pielietošana dažādos apstākļos. Gaitas analīze. Lēciena analīze. Reakcijas analīze. Pamati darbā ar aparatūras programmatūru un datu analīzi.
Literatūra: Ammann, R., Taube, W., & Wyss, T. (2016). Accuracy of PARTwear inertial sensor and Optojump optical measurement system for measuring ground contact time during running. Journal of strength and conditioning research, 30(7), 2057-2063.
Bernans, E. (2023). Assessing changes in running kinematics at different intensities: a case study. Age (years), 29(20), 26.
Glatthorn, J. F., Gouge, S., Nussbaumer, S., Stauffacher, S., Impellizzeri, F. M., & Maffiuletti, N. A. (2011). Validity and reliability of Optojump photoelectric cells for estimating vertical jump height. The Journal of Strength & Conditioning Research, 25(2), 556-560.
Hanley, B., & Tucker, C. B. (2019). Reliability of the OptoJump Next system for measuring temporal values in elite racewalking. The Journal of Strength & Conditioning Research, 33(12), 3438-3443.
Stavropoulou, G., & Stavropoulos, N. (2021). Association between team sports and anxiety with reaction time of individuals with visual impairment versus individuals with normal vision.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Krioterapija un tās pielietojums veselības un sporta zinātnē.
Apraksts
Anotācija: Viena no jaunākajām ķermeņa atjaunojošajām procedūrām un par efektīvu alternatīvu ledus vannām kļuvusi visa ķermeņa krioterapija. Kriosauna ir moderna iekārta, kas 1,5 - 3 minūšu laikā ar sausiem slāpekļa tvaikiem pakļauj ādu ekstremāli zemai temperatūrai -130–160 grādiem pēc Celsija. Šis ir neinvazīvs process, kas radikāli atdzesē ādas virskārtu līdz 0°C - 2°C temperatūrai, procedūras laikā aukstie tvaiki īsajā laikā ietekmē tikai virskārta (aukstumu uztver līdz 4.5 mm atkarībā no ādas biezuma) un neizraisa iekšējo orgānu atdzišanu. Kriosauna koriģē fizioloģiskos procesus, kas reaģē uz temperatūras izmaiņām un ģenerē spēcīgu trauksmes signālu centrālajai nervu sistēmai. Sīkie asinsvadi (mikrokapilāri) īslaicīgi sašaurinās, kam seko ilgstoša dziļā mazo un lielo asinsvadu paplašināšanās un ķermeņa apgādāšana ar skābekli.
Nodarbības jautājumi: Kādos gadījumos nav ieteicama krioterapijas procedūra? Kā notiek procedūra kriosaunā?
Literatūra: www.criyotechnordic.com
https://klinika-vitalong.ru/cryotherapy/
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Krioterapija un tās pielietojums veselības un sporta zinātnē.
Apraksts
Anotācija: Viena no jaunākajām ķermeņa atjaunojošajām procedūrām un par efektīvu alternatīvu ledus vannām kļuvusi visa ķermeņa krioterapija. Kriosauna ir moderna iekārta, kas 1,5 - 3 minūšu laikā ar sausiem slāpekļa tvaikiem pakļauj ādu ekstremāli zemai temperatūrai -130–160 grādiem pēc Celsija. Šis ir neinvazīvs process, kas radikāli atdzesē ādas virskārtu līdz 0°C - 2°C temperatūrai, procedūras laikā aukstie tvaiki īsajā laikā ietekmē tikai virskārta (aukstumu uztver līdz 4.5 mm atkarībā no ādas biezuma) un neizraisa iekšējo orgānu atdzišanu. Kriosauna koriģē fizioloģiskos procesus, kas reaģē uz temperatūras izmaiņām un ģenerē spēcīgu trauksmes signālu centrālajai nervu sistēmai. Sīkie asinsvadi (mikrokapilāri) īslaicīgi sašaurinās, kam seko ilgstoša dziļā mazo un lielo asinsvadu paplašināšanās un ķermeņa apgādāšana ar skābekli.
Nodarbības jautājumi: Kādos gadījumos nav ieteicama krioterapijas procedūra? Kā notiek procedūra kriosaunā?
Literatūra: www.criyotechnordic.com
https://klinika-vitalong.ru/cryotherapy/
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Kustību biomehāniskās analīzes iespējas: BTS sistēma.
Apraksts
Anotācija: Ieskats kustību biomehānikā, zināšanas par kinemātiku un kinētiku, 3D analīzes iespējas, atbalsta reakcijas spēku un tās mērīšanas iespējām, muskuļu elektriskās aktivācijas reģistrēšanu, izmantojot BTS sistēmas iespējas. Praktiskā nodarbība, kuras laikā studenti varēs iepazīties ar ātrgaitas kamerām, tenzodinamometriskām platformām un muskuļu EMG. Tiks sniegtas zināšanas par iekārtu izmantošanas iespējām, novērtēšanas procedūras, datu vākšanu, normalizāciju un apstrādes priekšnosacījumiem.
Nodarbības jautājumi: Kinētikas un kinemātikas terminu skaidrojums, atbalsta reakcijas spēka komponenti, 3D kustības analīzes iespējas, iekārtu sinhronizācijas un iegūto datu normalizācijas nepieciešamība.
Literatūra: Gomez Echeverry, Lesly Lisbeth et al. Human motion capture and analysis systems: a systematic review. Prospect. [online]. 2018, vol.16, n.2, pp.24-34. ISSN 1692-8261. https://doi.org/10.15665/rp.v16i2.1587
Klöpfer-Krämer, I., Brand, A., Wackerle, H., Müßig, J., Kröger, I. & Augat, P. (2020). Gait analysis – Available platforms for outcome assessment. Injury, 51 (2), S90-S96, https://doi.org/10.1016/j.injury.2019.11.011
Halaki, M. & Ginn, K. (2012). Normalization of EMG signals: to normaize or not to normalize and what to normalize to? Chapter 7 in Computation intelligence in electromyography analysis. A perspective on current applications and future challenges. (Ganesh R. Naik Ed.). 176-194.
Lehman, G,J. & McGill, S.M. (1999). The importance of normalization in the interpretation of surface electromyography: A proof of principle. Journal of Manipulative and Physiological Therapeutics, 22 (7), 444-446 https://doi.org/10.1016/S0161-4754(99)70032-1
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Cits
|
1
|
Tēmas
|
Kustību biomehāniskās analīzes iespējas: BTS sistēma.
Apraksts
Anotācija: Ieskats kustību biomehānikā, zināšanas par kinemātiku un kinētiku, 3D analīzes iespējas, atbalsta reakcijas spēku un tās mērīšanas iespējām, muskuļu elektriskās aktivācijas reģistrēšanu, izmantojot BTS sistēmas iespējas. Praktiskā nodarbība, kuras laikā studenti varēs iepazīties ar ātrgaitas kamerām, tenzodinamometriskām platformām un muskuļu EMG. Tiks sniegtas zināšanas par iekārtu izmantošanas iespējām, novērtēšanas procedūras, datu vākšanu, normalizāciju un apstrādes priekšnosacījumiem.
Nodarbības jautājumi: Kinētikas un kinemātikas terminu skaidrojums, atbalsta reakcijas spēka komponenti, 3D kustības analīzes iespējas, iekārtu sinhronizācijas un iegūto datu normalizācijas nepieciešamība.
Literatūra: Gomez Echeverry, Lesly Lisbeth et al. Human motion capture and analysis systems: a systematic review. Prospect. [online]. 2018, vol.16, n.2, pp.24-34. ISSN 1692-8261. https://doi.org/10.15665/rp.v16i2.1587
Klöpfer-Krämer, I., Brand, A., Wackerle, H., Müßig, J., Kröger, I. & Augat, P. (2020). Gait analysis – Available platforms for outcome assessment. Injury, 51 (2), S90-S96, https://doi.org/10.1016/j.injury.2019.11.011
Halaki, M. & Ginn, K. (2012). Normalization of EMG signals: to normaize or not to normalize and what to normalize to? Chapter 7 in Computation intelligence in electromyography analysis. A perspective on current applications and future challenges. (Ganesh R. Naik Ed.). 176-194.
Lehman, G,J. & McGill, S.M. (1999). The importance of normalization in the interpretation of surface electromyography: A proof of principle. Journal of Manipulative and Physiological Therapeutics, 22 (7), 444-446 https://doi.org/10.1016/S0161-4754(99)70032-1
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
16 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Ieskaite
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Baltzopoulos, V., Brodie, D. A. (1989). Isokinetic Dynamometry. Sports Medicine, 8, 101–116. (akceptējams izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai
2.
Halaki, M. & Ginn, K. (2012). Normalization of EMG signals: to normaize or not to normalize and what to normalize to? Chapter 7 in Computation intelligence in electromyography analysis. A perspective on current applications and future challenges. (Ganesh R. Naik Ed.). 176-194. (akceptējams izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai
3.
Kolber, M. J. & Cleland, J. A. (2013). Strength testing using hand-held dynamometry. Physical Therapy Reviews, 10 (2), 99-112. (akceptējams izdevums)Piemērots angļu valodas plūsmai
4.
Löllgen, H., & Leyk, D. (2018). Exercise testing in sports medicine. Deutsches Ärzteblatt International, 115(24), 409.Piemērots angļu valodas plūsmai
5.
Winter, E. M., Jones, A. M., Davison, R. R., Bromley, P. D., & Mercer, T. H. (Eds.). (2022). Sport and exercise physiology testing guidelines: volume I–Sport testing: the British association of sport and exercise sciences guide. Routledge. 2nd Ed.Piemērots angļu valodas plūsmai
Papildu literatūra
1.
Ammann, R., Taube, W., & Wyss, T. (2016). Accuracy of PARTwear inertial sensor and Optojump optical measurement system for measuring ground contact time during running. Journal of strength and conditioning research, 30(7), 2057-2063.Piemērots angļu valodas plūsmai
2.
Amunts, J., Camilleri, J. A., Eickhoff, S. B., Heim, S., & Weis, S. (2020). Executive functions predict verbal fluency scores in healthy participants. Scientific Reports, 10(1), 11141.Piemērots angļu valodas plūsmai
3.
Anh Phong Nguyen, Christine Detrembleur, Paul Fisette, et al. (2022). Is a Valid Device for Assessing Wrist Biomechanical Stiffness in Healthy Young Adults. Frontiers in Sports and Active Living, 10.3389/fspor.2022.797975, 4.Piemērots angļu valodas plūsmai
4.
Astrand, P. O. (1984). Principles in ergometry and their implications in sports practice. International Journal of Sports Medicine, 5(S 1), S102-S105.Piemērots angļu valodas plūsmai
5.
Bernans, E. (2023). Assessing changes in running kinematics at different intensities: a case study. Age (years), 29(20), 26.Piemērots angļu valodas plūsmai
6.
Fuller, D., Colwell, E., Low, J., Orychock, K., Tobin, M. A., et al. (2020). Reliability and validity of commercially available wearable devices for measuring steps, energy expenditure, and heart rate: systematic review. JMIR mHealth and uHealth, 8(9), e18694.Piemērots angļu valodas plūsmai
7.
Glatthorn, J. F., Gouge, S., Nussbaumer, S., Stauffacher, S., Impellizzeri, F. M., & Maffiuletti, N. A. (2011). Validity and reliability of Optojump photoelectric cells for estimating vertical jump height. The Journal of Strength & Conditioning Research, 25(2), 556-560.Piemērots angļu valodas plūsmai
8.
Gomez Echeverry, Lesly Lisbeth et al. Human motion capture and analysis systems: a systematic review. Prospect. [online]. 2018, vol.16, n.2, pp.24-34.Piemērots angļu valodas plūsmai
9.
Goodwin, M. L., Harris, J. E., Hernández, A., & Gladden, L. B. (2007). Blood lactate measurements and analysis during exercise: a guide for clinicians. Journal of diabetes science and technology, 1(4), 558-569.Piemērots angļu valodas plūsmai
10.
Hopker, J., Myers, S., Jobson, S. A., Bruce, W., & Passfield, L. (2010). Validity and reliability of the Wattbike cycle ergometer. International journal of sports medicine, 731-736.Piemērots angļu valodas plūsmai
11.
Horton, J. F., Stergiou, P. R. O., Fung, T. S., & Katz, L. (2017). Comparison of Polar M600 optical heart rate and ECG heart rate during exercise. Medicine & Science in Sports & Exercise, 49(12), 2600-2607.Piemērots angļu valodas plūsmai
12.
Katarzyna Rosicka, Barbara Mierzejewska‐Krzyżowska, Włodzimierz Mrówczyński. Skin biomechanical and viscoelastic properties measured with MyotonPRO in different areas of human body. Skin Research and Technology, 10.1111/srt.13116, 28, 2, (236-245), (2021).Piemērots angļu valodas plūsmai
13.
Kiss, B., & Balogh, L. (2019). A study of key cognitive skills in handball using the Vienna test system. Journal of Physical Education and Sport, 19(1), 733-741.Piemērots angļu valodas plūsmai
14.
Klöpfer-Krämer, I., Brand, A., Wackerle, H., Müßig, J., Kröger, I. & Augat, P. (2020). Gait analysis – Available platforms for outcome assessment. Injury, 51 (2), S90-S96Piemērots angļu valodas plūsmai
15.
Kurashina, W., Iijima, Y., Sasanuma, H., Saito, T., Takeshita, K. (2023). Evaluation of muscle stiffness in adhesive capsulitis with Myoton PRO. JSES International, 7 (1), 25-29.Piemērots angļu valodas plūsmai
16.
Lawton, T. W., Cronin, J. B., & McGuigan, M. R. (2013). Strength, power, and muscular endurance exercise and elite rowing ergometer performance. The Journal of Strength & Conditioning Research, 27(7), 1928-1935.Piemērots angļu valodas plūsmai
17.
Lehman, G,J. & McGill, S.M. (1999). The importance of normalization in the interpretation of surface electromyography: A proof of principle. Journal of Manipulative and Physiological Therapeutics, 22 (7), 444-446Piemērots angļu valodas plūsmai
18.
Leicht, A. S., Sealey, R. M., & Sinclair, W. H. (2009). The reliability of VO2peak determination in healthy females during an incremental arm ergometry test. International journal of sports medicine, 509-515.Piemērots angļu valodas plūsmai
19.
Lunn, W. R., & Axtell, R. S. (2021). Validity and reliability of the lode excalibur sport cycle ergometer for the Wingate anaerobic test. Journal of strength and conditioning research, 35(10), 2894-2901.Piemērots angļu valodas plūsmai
20.
Paton, C. D., & Hopkins, W. G. (2005). Ergometer error and biological variation in power output in a performance test with three cycle ergometers. International journal of sports medicine, 444-447.Piemērots angļu valodas plūsmai
21.
Romero-Franco, N., Jimenez-Reyes, P & Montano-Munuera, A. (2017). Validity and reliability of a low-cost digital dynamometer for measuring isometric strength of lower limb. Journal of Sport Science, 35 (22).Piemērots angļu valodas plūsmai
22.
Siprut, J. (2021). An Evaluation of a MYOTON Deviceas a Means for Spaceflight Monitoring of Muscular Biomarkers. Thesis.Piemērots angļu valodas plūsmai
23.
Sperlich, P. F., Holmberg, H. C., Reed, J. L., Zinner, C., Mester, J., & Sperlich, B. (2015). Individual versus standardized running protocols in the determination of VO2max. Journal of sports science & medicine, 14(2), 386.Piemērots angļu valodas plūsmai
24.
Stavropoulou, G., & Stavropoulos, N. (2021). Association between team sports and anxiety with reaction time of individuals with visual impairment versus individuals with normal vision.Piemērots angļu valodas plūsmai
25.
Vincent, J. L., Quintairos e Silva, A., Couto, L., & Taccone, F. S. (2016). The value of blood lactate kinetics in critically ill patients: a systematic review. Critical care, 20, 1-14.Piemērots angļu valodas plūsmai
26.
Gleeson, N. P., Mercer, T. H. (1996). The Utility of Isokinetic Dynamometry in the Assessment of Human Muscle Function. Sports Med. 21, 18–34.Piemērots angļu valodas plūsmai