Veidlapa Nr. M-3 (8)
Studiju kursa apraksts
Invaliditāte: priekšstati, pieredze un rīcībpolitika
Kursa kods
KSK_220
Zinātnes nozare
Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija
Kredītpunkti (ECTS)
3,00
Mērķauditorija
Informācijas un komunikācijas zinātne
LKI
7. līmenis
Studiju veids un forma
Pilna laika
Studiju kursa īstenotājs
Kursa vadītājs
Agita Lūse
Struktūrvienības vadītājs
Ieva Puzo
Struktūrvienība
Sociālo zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija
Dzirciema iela 16, Rīga, szf@rsu.lv
Par studiju kursu
Mērķis
Iepazīstināt studentus ar invaliditāti kā parādību, kuras prizmā atklājas konkrētu sabiedrību un to grupu vērtības, mērķi, attieksmes un komunikācijas prakses, tostarp priekšstati par paaudžu attiecībām, par dzimumsocialitāti (dzimti), normu un devianci, sociālo taisnīgumu, rūpēm, sociālo iekļaušanu un indivīda autonomiju.
Priekšzināšanas
Zināšanas kvalitatīvajās sociālo pētījumu metodēs.
Studiju rezultāti
Zināšanas
1.• Zināšanas un izpratne par invaliditātes skaidrojuma teorētiskajiem modeļiem. • Zināšanas par galvenajiem tiesību aktiem, kas regulē personu ar invaliditāti tiesības starptautiski un Latvijā. • Zināšanas un izpratne par invaliditātes izpētes virzieniem socioloģijā, antropoloģijā, bioētikā, vēsturē u.c. nozarēs.
Prasmes
1.• Analizēt un argumenti diskutēt par vēsturiski mainīgas invaliditātes politikas vadlīnijām, t.sk. starptautisku un nacionālu tiesību aktu prizmā. • Analizēt, skaidrot, novērtēt un salīdzināt konkrētās valstīs piekoptas invaliditātes politikas prakses personu ar invaliditāti pašu definēto vajadzību un interešu prizmā, t.sk. no personisku naratīvu skatpunkta. • Kritiski reflektēt par metodoloģiju, kas izmantojama sociālos pētījumos par invaliditātes skartiem cilvēkiem.
Kompetences
1.• Kritiski vērtēt medijos sastopamus invaliditātes skartu cilvēku un to grupu atainojumus. • Veidot lietišķu un iekļaujošu komunikāciju ar invaliditātes skartu cilvēku un viņu interešu aizstāvju biedrībām un organizācijām. • Sniegt izprastu un zināšanās balstītu politikas dokumentu un rīcībpolitikas novērtējumu, kā arī sniegt priekšlikumus un ierosinājumus problēmu risināšanai.
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Patstāvīgais darbs |
-
|
-
|
|
Studentiem jāsagatavojas nodarbībām, izstudējot katra temata obligāto literatūru un citus norādītos avotus. Katrā semināra nodarbībā studentam jāsniedz kritisks pārskats par kādu no literatūras avotiem un jāpiedalās diskusijā. Tiek arī sagaidīts, ka priekšmeta apguves gaitā studenti patstāvīgi izstrādās gadījuma izpēti un prezentēs to grupā.
Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
|
||
Pārbaudījums
|
Virsraksts
|
% no gala vērtējuma
|
Vērtējums
|
|---|---|---|
|
1.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
Kursa gala pārbaudījums būs gadījuma izpētes prezentācija. Izpētes centrā jābūt invaliditātes skartai personai vai tās tuviniekam, vai invaliditātes organizācijā iesaistītu personu grupai.
Gadījuma izpētē jāaplūko invaliditātes skartas personas (vai personu grupas) dzīves apstākļi vai kāds piedzīvots notikums, vai kāda būtiska pieredze (attiecībās, izglītībā, rehabilitācijā, nodarbinātībā, hobijos u.c. brīvā laika pavadīšanas veidos, u.tml.).
Gadījuma izpēte jābalsta uz datiem, kas iegūti, izmantojot vienu vai vairākas kvalitatīvās izpētes metodes - strukturētu vai daļēji strukturētu interviju, personisko dokumentu analīzi (fotoalbumu, dienasgrāmatu, atmiņu pierakstu, memuāru, u.tml.), un/vai novērojumu (tostarp tiešo, līdzdalīgo vai digitālo novērojumu). Izpētes metodes tiks pārrunātas kursa pirmajās nodarbībās.
Aplūkotais gadījums jāanalizē, apspriežot iegūtos datus kādā no kursa gaitā izstudētajiem tematiskajiem rakursiem un atsaucoties uz kursa literatūru.
Gadījuma izpēti studenti prezentēs šī kursa pēdējo divu nodarbību laikā.
|
||
|
2.
Pārbaudījums |
-
|
-
|
|
1) Vismaz 50% nodarbību apmeklējums, 2) sniegums semināros (tekstu prezentācijas, dalība diskusijās u.tml.), 3) grupā prezentēts un sekmīgi aizstāvēts pārbaudes darbs.
|
||
Studiju kursa tēmu plāns
PILNA LAIKA
1. daļa
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Invaliditāte – medicīniska kategorija, sociāla kustība, prakses ietvars un izziņas priekšmets. Teorētiskie skatupunkti un jēdzieni.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Kvalitatīvās izpētes metodes invaliditātes studijās.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Invaliditātes pieredze, tās psihosociālie un dzimtes aspekti.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Biopolitika un „bioloģiskā pilsonība”. Invaliditāte karu un katastrofu prizmā.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Komunikācija par un ar invaliditātes skartiem cilvēkiem: stereotipi un pieredzes. Vecumposmi, socializācija. Medikalizācija un sociālā kontrole.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Mentāla un intelektuāla invaliditāte, sociālā izstumšana un sociālā līdzdalība.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Tiesiskais regulējums. Cilvēku ar invaliditāti identitātes konstruēšana politiskajā diskursā Latvijā.
|
-
Lekcija
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Invaliditāte sociālās nevienlīdzības prizmā. Rehabilitācija un nodarbinātība.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ziņojumi par gadījumu izpēti.
|
-
Nodarbība/Seminārs
|
Modalitāte
|
Norises vieta
|
Kontaktstundas
|
|---|---|---|
|
Klātiene
|
Auditorija
|
2
|
Tēmas
|
Ziņojumi par gadījumu izpēti.
|
Kopā kredītpunkti (ECTS):
3,00
Kontaktstundas:
20 ak. st.
Gala pārbaudījums:
Eksāmens (Rakstisks)
Bibliogrāfija
Obligātā literatūra
1.
Viss obligātās literatūras saraksts redzams e-studijās (tas ir apjomīgs un tiks atjaunots katru gadu)
2.
Garland Thomson, Rosemarie. 2018. “From Wonder to Error: A Genealogy of Freak Discourse in Modernity.” Pp. 89–98 in Classic Readings on Monster Theory. Volume One, edited by A. S. Mittman and M. Hensel. Amsterdam: ARC Humanities Press.
3.
Mattingly, C. 1998. Healing dramas and clinical plots. Cambridge: Cambridge University Press.
4.
Davis, Lennard J. 2013. The Disability Studies Reader. Routledge.
5.
Antze, Paul. 2010. “On the Pragmatics of Empathy in the Neurodiversity Movement.” Pp. 310–327 in Ordinary ethics, edited by M. Lambek. Fordham University Press.
6.
Ginsburg, Faye, and Rayna Rapp. 2013. “Entangled Ethnography: Imagining a Future for Young Adults with Learning Disabilities.” Social Science & Medicine 99:87.
7.
Ginsburg, Faye, and Rayna Rapp. 2020. “Disability/Anthropology: Rethinking the Parameters of the Human. An Introduction to Supplement 21.” Current Anthropology 61(S21):S4–15.
Papildu literatūra
1.
Block, P. 2007. "Doing Cultural Anthropology and Disability Studies in Rehabilitation Training and Research Contexts," in Anthropology Put to Work. Edited by L. W. Field and R. G. Fox, pp. 85-102. Oxford, New York: Berg. PDF.
2.
Dammeyer, J. 2010. Parents’ management of the development of their children with disabilities: Incongruence between psychological development and culture Outlines - Critical Practice Studies 1:42-55. PDF.
3.
Frank, G. 2000. Venus on wheels: two decades of dialogue on disability, biography, and being female in America. Berkeley, Calif.: University of California Press.
4.
Kohrman, M. 2007. "Why Am I Not Disabled? Making State Subjects, Making Statistics in Post-Mao China," in Disability in Local and Global Worlds. Edited by B. Ingstad and S. R. Whyte, pp. 212-236. Berkeley, Los Angeles, London: University of California Press. PDF.
5.
Odex, Amasco. 2016. The Holistic Model of Disability: An Alternative Approach. Kindle edition. AFODEX Publishing.
6.
Siebers, Tobin. 2008. Disability Theory. Ann Arbor, MI: University of Michigan Press. doi:10.3998/mpub.309723.
7.
Wilkinson, Mary. 2009. Defying disability : the lives and legacies of nine disabled leaders. London: Jessica Kingsley Publishers.
Citi informācijas avoti
1.
Apvienoto Nāciju Organizācija. 2010. "Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām". Latvijas Republikas tiesību akti.
2.
World Health Organization. 2003. Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija: SFK. Ženēva, Rīga: Pasaules Veselības Organizācija.
3.
Zhivitere, M., et al. 2011. Annex to the distance education course "Ability not disability in workplace". Education and Culture DG, Lifelong Learning Programme Riga: Information Systems Management Institute. LNB:Grāmatu krātuve.
4.
LR Invaliditātes likums. http://likumi.lv/doc.php?id=211494
5.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 805. Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību. https://likumi.lv/ta/id/271253-noteikumi-par-prognozejamas-invaliditates-invaliditates-un-darbspeju-zaudejuma-noteiksanas-kriterijiem-terminiem-un-kartibu
6.
Disability Studies Quarterly. [The first journal in the field of disability studies]. http://dsq-sds.org/
7.
Michigan Disability Rights Coalition. Models of Disability. http://www.copower.org/leadership/models-of-disability