Traumatoloģija un ortopēdija

1.Demonstrē padziļinātas un paplašinātas zināšanas par balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību etioloģiju, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, kas nodrošina pamatu radošai domāšanai klīniskajā praksē un arī pētniecībā, kā arī spēju darboties starpdisciplinārā saskarē; traumatoloģijā un ortopēdijā izmantotās medicīniskās tehnoloģijas un metodes un to pielietošanas pamatprincipi un iespējas reimatoloģijā, traumatoloģijā un ortopēdijā pielietojamo tehnoloģiju ordinēšanas indikācijas un kontrindikācijas reimatisko slimību gadījumā.

1.Ārsts izprot konkrētās problēmas būtību, diagnostikas algoritmus un spēj sniegt profesionālu specializētu palīdzību, kā arī praktiski realizē diagnostikas, ārstēšanas un profilakses pasākumus. Spēj argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem vai sistēmiskiem aspektiem reimatoloģijā gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem. Spēj noformēt lietojamo medicīnisko dokumentāciju, veikt ierakstus ambulatorā un stacionārā medicīnas kartē. Spēj patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, uzņemties atbildību par darba rezultātiem un to analīzi, veikt uzņēmējdarbību, inovācijas reimatoloģijā, veikt darbu, pētniecību vai tālāku mācīšanos sarežģītos un neprognozējamos apstākļos un, ja nepieciešams, tos pārveidot, lietojot jaunas pieejas. Mērķtiecīgi ordinēt slimniekiem specifiskos radioloģiskos izmeklējumus un izvērtēt to rezultātus.

1.Ārsts strādā atbilstoši savam pilnvaru lokam augstākajā zināšanu, prasmju, attieksmju apguves un lietošanas līmenī, veicot balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi, patstāvīgi plāno un organizē savu ārsta speciālista profesionālās kompetences pilnveidi un attīstību, uzņemas atbildību par personāla grupu darbu un spēj veikt inovācijas un uzņēmējdarbību. Pieņemt uz argumentiem balstītus, pārbaudāmus un zinātniskas domāšanas ceļā izstrādātus lēmumus attiecībā uz pacientu veselību, kā arī uz sabiedrības veselību un apkārtējās vides stāvokli; pamatot un atspoguļot lēmumus medicīniskajā dokumentācijā. Invazīvas manipulācijas diagnozes noteikšanai, diferenciāldiagnostikas nolūkos, slimības aktivitātes un terapijas efektivitātes novērtējumā – sinoviālā šķidruma aspirācija, mīksto audu un locītavu injekcijas, sinoviālo audu, muskuļu, ādas, zemādas taukaudu un siekalu dziedzeru biopsijas.