Sporta treniņa teorijas starpdisciplinārās attīstības tendences

Lekcijā doktoranti gūs padziļinātu izpratni par sporta treniņu teorijas vēsturisko attīstību un to ietekmējošiem faktoriem, sporta teorijas nākotnes attīstības tendencēm un to ietekmi uz sporta industriju un sabiedrību.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kādi galvenie faktori ietekmē sporta treniņu teorijas attīstību?
2. Kā sporta treniņu teorijas attīstība nākotnē ietekmēs sporta industriju un sabiedrību?

Literatūra:

1. Bompa, T.O., Buzzichelli C., (2019). Periodization : theory and methodology of training (Sixth edition). Human Kinetics
2. Martín-Rodríguez, A., Gostian-Ropotin, L. A., Beltrán-Velasco, A. I., Belando-Pedreño, N., Simón, J. A., López-Mora, C., Navarro-Jiménez, E., Tornero-Aguilera, J. F., & Clemente-Suárez, V. J. (2024). Sporting Mind: The Interplay of Physical Activity and Psychological Health. Sports (Basel, Switzerland), 12(1), 37. https://doi.org/10.3390/sports12010037
3. Sinicki, A., (2021). Functional Training and Beyond: Building the Ultimate Superfunctional Body and Mind. Mango
4. Woods, C.T., McKeown, I., O’Sullivan, M. et al. (2020). Theory to Practice: Performance Preparation Models in Contemporary High-Level Sport Guided by an Ecological Dynamics Framework. Sports Med - Open 6, 36 https://doi.org/10.1186/s40798-020-00268-5

Lekcijā doktoranti gūs izpratni par teorētiskajiem modeļiem, kas tiek izmantoti sasniegumu un veiktspējas sportā, treniņu metodoloģijas un sportistu fiziskās, psiholoģiskās, tehniskās un taktiskās sagatavotības analīzē un par to attīstības tendencēm.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kāpēc sasniegumu un veiktspējas sportā analīzē dominē multidimensionālie modeļi?
2. Kādi faktori sekmē un kādi faktori kavē inovācijas teorētiskajos modeļos treniņu metodoloģijas un sportistu fiziskās, psiholoģiskās, tehniskās un taktiskās sagatavotības analīzē?

Literatūra:

1. Dukes, L., (Edit.) (2015).  Exercise Training: Types and Methods, Role in Disease Prevention and Health Benefits (Sports and Athletics Preparation, Performance, and Psychology). Nova Science Pub 
2. Gonçalves, B., Bravo, J., & Folgado, H. (Eds.). (2022). Training Methods to Improve Sports Performance and Health. Basel, Switzerland: MDPI.
3. Joyce D., Lewindon D. (Eds.) (2022). High-Performance Training for Sports, 2nd Edition. Human Kinetics
4. Stone, M. H., Hornsby, W. G., Haff, G. G., Fry, A. C., Suarez, D. G., Liu, J., Gonzalez-Rave, J. M., & Pierce, K. C. (2021). Periodization and Block Periodization in Sports: Emphasis on Strength-Power Training-A Provocative and Challenging Narrative. Journal of strength and conditioning research, 35(8), 2351–2371. https://doi.org/10.1519/JSC.0000000000004050

Lekcijā tiks analizētas inovācijas neirozinātnē sporta treniņu procesā par kognitīvo funkciju un kustību prasmju attīstību, inovācijas biomehānikā un fizioloģijā par jaunākajām pieejām sportistu sagatavošanas analīzē kā priekšnoteikums sporta prakses kvalitātes pilnveidei, kā arī inovatīvu treniņu stratēģiju izstrādei un ieviešanai, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību mūsdienu sporta sistēmā.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kādas kognitīvās funkcijas ir visbūtiskākās veiksmīgai sportista snieguma attīstībai dažādos sporta veidos?
2. Kā jaunākās tehnoloģijas fizioloģijā un biomehānikā var tikt integrētas treniņu procesā, lai pielāgotu sportistiem individuālu slodzi?
3. Kā inovācijas sporta treniņu metodoloģijā var veicināt ilgtspējīgu sporta attīstību gan individuālā, gan sistēmiskā līmenī?
4. Kādas inovatīvas pieejas treniņu procesā tuvākajā nākotnē kļūs par standartu augsta līmeņa sportistu sagatavošanā?

Literatūra:

1. Carlstedt, R., (Edit.) (2019). Handbook of Sport Neuroscience and Psychophysiology. 1st Edition. Routledge
2. Rydzik, Ł., Wąsacz, W., Ambroży, T., Javdaneh, N., Brydak, K., & Kopańska, M. (2023). The Use of Neurofeedback in Sports Training: Systematic Review. Brain sciences, 13(4), 660. https://doi.org/10.3390/brainsci13040660
3. Piggott, B., Müller, S., Chivers, P., Cripps, A., & Hoyne, G. (2020). Interdisciplinary Sport Research Can Better Predict Competition Performance, Identify Individual Differences, and Quantify Task Representation. Frontiers in sports and active living, 2, 14. https://doi.org/10.3389/fspor.2020.00014
4. Veliks, V., Talents, D., Fernate, A., Evelis, K., & Kolesovs, A. (2024). Neural activation patterns in open-skilled and closed-skilled athletes during motor response tasks: insights from ERP analysis. Frontiers in sports and active living, 6, 1476210. https://doi.org/10.3389/fspor.2024.1476210

Lekcijā tiks raksturota mākslīgā intelekta un datu analīzes izmantošana sporta treniņu procesa modelēšanā un snieguma prognozēšanā, simulāciju un interaktīvo mācību treniņu metožu integrācija sporta vidē, kā arī sensoru un viedierīču iekļaušana sportistu snieguma analīzē. Tiks izvērtētas tehnoloģiju un automatizētu datu apstrādes un sporta treneru kompetence tos pielietot treniņu procesa optimizācijā kā izaicinājums sporta treniņu teorijas turpmākajā attīstībā.  

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kādas ir galvenās priekšrocības, ko digitālās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts sniedz sporta treniņu procesa plānošanā, monitoringā un pētniecībā?
2. Kādi ir iespējamie ierobežojumi vai riski, integrējot mākslīgo intelektu sportatreniņu procesā? Kā tos varētu mazināt?
3. Vai mākslīgais intelekts var aizstāt treneri noteiktos sporta treniņu procesa aspektos? Kāpēc jā vai nē?

Literatūra:

1. Chen, J. (2024). The Application and Development of Artificial Intelligence and High Technology in Sports Event. Highlights in Business, Economics and Management, 30, 247–255. https://doi.org/10.54097/n7dhp396
2. Chmait, N., & Westerbeek, H. (2021). Artificial Intelligence and Machine Learning in Sport Research: An Introduction for Non-data Scientists. Frontiers in Sports and Active Living, 3. Scopus. https://doi.org/10.3389/fspor.2021.682287
3. Cust, E. E., Sweeting, A. J., Ball, K., & Robertson, S. (2019). Machine and deep learning for sportspecific movement recognition: A systematic review of model development and performance. Journal of Sports Sciences, 37(5), 568–600. https://doi.org/10.1080/02640414.2018.1521769
4. David, S., Bačić, B., Richter, C., Mundt M., (2023). Editorial: Artificial intelligence to enhance biomechanical modelling. Front. Sports Act. Living 5:1188035. doi: 10.3389/fspor.2023.1188035
5. International Journal of Artificial Intelligence in Education. Springer US. ISSN 15604292, 15604306

Lekcijā tiks analizēta ilgtspējība kā līdzsvars starp sportista fizisko slodzi, veselību, emocionālo labklājību un ilgtermiņa sportista attīstību biopsihosociālā skatījumā uz sportistu sagatavošanu treniņu procesā. Ilgtspējas principu integrācija sporta treniņu teorijā (adaptācija, līdzsvars, ilgtermiņa attīstība), slodzes periodizācija kā ilgtspējīgas prakses sastāvdaļa, datu analīze un monitorings treniņu procesa  ilgtspējas kontrolē.

Tiks apskatīti jautajumi:

1. Kuri faktori rada sportistiem vislielākos izaicinājumus ilgtspējīgas sporta karjeras nodrošināšanā?
2. Kādi treniņu principi veicina ilgtspējīgu sportista attīstību ilgtermiņā?
3. Kā datu monitorings var palīdzēt sportistiem uzturēt ilgtspējīgu treniņu procesu?

Literatūra:

1. Cerezo-Esteve, S., Inglés, E., Segui-Urbaneja, J., & Solanellas, F. (2022). The Environmental Impact of Major Sport Events (Giga, Mega and Major): A Systematic Review from 2000 to 2021. Sustainability, 14(20), 13581. https://doi.org/10.3390/su142013581
2. Dingle, G., Mallen, Ch., (2020). Sport and Environmental Sustainability Research and Strategic Management. (1st Edition). Routledge
3. McClean, Z. J., Pasanen, K., Lun, V., Charest, J., Herzog, W., Werthner, P., Black, A., Vleuten, R. V., Lacoste, E., & Jordan, M. J. (2024). A Biopsychosocial Model for Understanding Training Load, Fatigue, and Musculoskeletal Sport Injury in University Athletes: A Scoping Review. Journal of strength and conditioning research, 38(6), 1177–1188. https://doi.org/10.1519/JSC.0000000000004789
4. Schliep, E., Schafer, T. & Hawkey, M. (2021). Distributed lag models to identify the cumulative effects of training and recovery in athletes using multivariate ordinal wellness data. Journal of Quantitative Analysis in Sports, 17(3), 241-254. https://doi.org/10.1515/jqas-2020-0051
5. Schneider, S., Mücke, HG. (2024). Sport and climate change - how will climate change affect sport?. Ger J Exerc Sport Res 54, 12–20 https://doi.org/10.1007/s12662-021-00786-8

Lekcijā doktoranti gūs padziļinātu izpratni par ētikas un sociālās atbildības konceptuālo integrāciju sporta treniņu teorijā, pārvarot jaunus izaicinājumus profesionālajā praksē, kas saistīti ar dopinga problēmām, pārslodzi, dzimumu vienlīdzību, iekļaujošiem modeļiem sportā un tehnoloģiju izmantošanu.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kādi ir ētiskie un drošības izaicinājumi, kas saistīti ar dopinga lietošanu, iekļaujošo modeļu īstenošanu un tehnoloģiju pielietošanu sportā?
2. Kādus ētisko dilemmu risinājumus sniedz sporta treniņu teorija dažādās valstīs?
3. Kā var novērtēt sociālās atbildības izpausmes sporta praksē?
4. Kādi vērtību konflikti visbiežāk novērojami starp sportistu interesēm un rezultātu sasniegšanas spiedienu?

Literatūra:

1. Agnew, D., Henderson, P., & Woods, C. (2017). Ethics, integrity and well-being in elite sport: A systematic review. The Sport Journal.
2. McNamee, M. (Ed.). (2018). Sport, Ethics and Philosophy (1st ed.). Routledge. https://doi.org/10.4324/9781315100289
3. Sport, Ethics and Philosophy.(Journal). https://www.tandfonline.com/journals/rsep20/about-this-journal#aims-and-scope Taylor& Francis

Lekcijā doktoranti gūs padziļinātu izpratni par personalizētās un individualizētās treniņu pieejas teorētisko attīstību un tās pielietojuma iespējām mūsdienu inovatīvā sporta vidē, ņemot vērā sportistu dažādās bioloģiskās, psiholoģiskās un sociālās īpatnības, tiek skatīts, kā individualizācija treniņu procesā veicina veiktspējas uzlabošanos, traumu profilaksi un ilgtermiņa attīstību, sporta tehnoloģiju integrācijas radītās pārmaiņās sporta pedagoģijā un nepieciešamību pēc ilgtspējīgiem, uz sportistu vajadzībām orientētiem risinājumiem sporta treniņu procesā.

Tiks apskatīti jautājumi:

1. Kādus faktorus jāņem vērā, izstrādājot personalizētu daudzgadu treniņu plānu?
2. Kādi ētiski un praktiski izaicinājumi var rasties treniņu procesā, pielietojot individualizētus risinājumus komandas sportā?
3. Kā digitālās tehnoloģijas var sekmēt individualizāciju treniņu procesā?

Literatūra:

1. Eichberg, H. (2016). Questioning Play: What play can tell us about social life (1st ed.). Routledge. https://doi.org/10.4324/9781315545141
2. Pickering, C., & Kiely, J. (2019). The Development of a Personalised Training Framework: Implementation of Emerging Technologies for Performance. Journal of Functional Morphology and Kinesiology, 4(2), 25. https://doi.org/10.3390/jfmk4020025
3. Yu, H., & Mi, Y. (2023). Application Model for Innovative Sports Practice Teaching in Colleges Using Internet of Things and Artificial Intelligence. Electronics, 12(4), 874. https://doi.org/10.3390/electronics12040874
4. Sullivan, M. O., Vaughan, J., Rumbold, J. L., & Davids, K. (2021). The Learning in Development Research Framework for sports organizations. Sport, Education and Society, 27(9), 1100–1114. https://doi.org/10.1080/13573322.2021.1966618
5. Ghanvatkar, S., Kankanhalli, A., & Rajan, V. (2019). User Models for Personalized Physical Activity Interventions: Scoping Review. JMIR mHealth and uHealth, 7(1), e11098. https://doi.org/10.2196/11098

Grupu projekta izstrāde jaunu pētniecisko problēmu identificēšanā un risināšanā sporta treniņu teorijā promocijas darba tēmas izpētes ietvaros.

Literatūra:

Visi iepriekš minētie literatūras avoti. Darbs zinātniskajās datu bāzēs, balstoties uz individuāli izvēlēto promocijas darba un referāta tēmu:

Pro Quest ,EBSCO host(SPORTDiscus with Full Text), Scopus , Web of Science , Science Direct , SAGE journals, PubMed